pievērpt
pievērpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievērpju | pievērpjam | pievērpu | pievērpām | pievērpšu | pievērpsim |
| 2. pers. | pievērp | pievērpjat | pievērpi | pievērpāt | pievērpsi | pievērpsiet, pievērpsit |
| 3. pers. | pievērpj | pievērpa | pievērps | |||
Pavēles izteiksme: pievērp (vsk. 2. pers.), pievērpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievērpjot (tag.), pievērpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievērptu
Vajadzības izteiksme: jāpievērpj
1.Vērpjot izgatavot (dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
1.1.Vērpjot (dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
2.Vērpjot papildināt (kā daudzumu.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Linu un vilnas kodaļas, ar kurām bārenes pievērpa prinčus, Noa saskaitīja kādas piecas.
- Linu un vilnas kodaļas, ar kurām bārenes sev pievērpa prinčus, bija pievērpušās pilnas kā sienakaudzes un kambara postu darīja vēl acīmredzamāku.
- Snauda priede, snauda egle,/Snauda brāļa līgaviņa;/Mušai kāju pievērpusi,/Zirneklim deguntiņu,/Sliekai spārnus, vistai slēdzi,/Vabulītei skaitītāju,/Mazajiem prusakiem/Pa pārim lieku ausu.