pievemt
pievemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievemju | pievemjam | pievēmu | pievēmām | pievemšu | pievemsim |
| 2. pers. | pievem | pievemjat | pievēmi | pievēmāt | pievemsi | pievemsiet, pievemsit |
| 3. pers. | pievemj | pievēma | pievems | |||
Pavēles izteiksme: pievem (vsk. 2. pers.), pievemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievemjot (tag.), pievemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievemtu
Vajadzības izteiksme: jāpievemj
1.Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
1.1.Vemjot piepildīt (trauku).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ai, ai kā Tas Kungs dusmosies, par pievemtajiem matiem…
- Pievēma kamīnus, podus apķēzīja, jājās pliki pa pirti.
- Mēs klusi kā partizāni, kaktus nepievemjam, nekaujamies.”
- Būtu stulbi nopirkt jaunu, skaistu, ērtu dīvānu, ko kaķis pievemj.
- Ak, jā – vēl pirmo reizi pievemta istaba.