pievemt
Lietojuma biežums :
pievemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
1.1.Vemjot piepildīt (trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Pavasara versija 2024
400 923 šķirkļi