pieveltnēt
pieveltnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieveltnēju | pieveltnējam | pieveltnēju | pieveltnējām | pieveltnēšu | pieveltnēsim |
2. pers. | pieveltnē | pieveltnējat | pieveltnēji | pieveltnējāt | pieveltnēsi | pieveltnēsiet, pieveltnēsit |
3. pers. | pieveltnē | pieveltnēja | pieveltnēs |
Pavēles izteiksme: pieveltnē (vsk. 2. pers.), pieveltnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieveltnējot (tag.), pieveltnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieveltnētu
Vajadzības izteiksme: jāpieveltnē
Avoti: LLVV