pievelties
pievelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieveļos | pieveļamies | pievēlos | pievēlāmies | pievelšos | pievelsimies |
| 2. pers. | pievelies | pieveļaties | pievēlies | pievēlāties | pievelsies | pievelsieties, pievelsities |
| 3. pers. | pieveļas | pievēlās | pievelsies | |||
Pavēles izteiksme: pievelies (vsk. 2. pers.), pievelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieveļoties (tag.), pievelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieveltos
Vajadzības izteiksme: jāpieveļas
Veļoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rēkdams un krākdams vilnis strauji pievēlās klāt un pacēla laivu gaisā.
- Kendijs pievēlās gultas malai.
- Gata mamma kā vilnis uz mola te novēlās nost, te pievēlās pie sava apdzisušā dēla bākas un glaudīja viņa dzeltenvaskaini blāvi gaismojošo galvu.
- Kad atslēga gatava , Šķībusts pieveļas tāpat pa vējam , atslēdz vārtus un ielaiž krievus pilsētā
- Dunčkuls pievēlies , izbēris pie dēla kājām sieku kapara naudas un prasījis , lai atdod ādu