pievēsmot
pievēsmot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pievēsmoju | pievēsmojam | pievēsmoju | pievēsmojām | pievēsmošu | pievēsmosim |
| 2. pers. | pievēsmo | pievēsmojat | pievēsmoji | pievēsmojāt | pievēsmosi | pievēsmosiet, pievēsmosit |
| 3. pers. | pievēsmo | pievēsmoja | pievēsmos | |||
Pavēles izteiksme: pievēsmo (vsk. 2. pers.), pievēsmojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pievēsmojot (tag.), pievēsmošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievēsmotu
Vajadzības izteiksme: jāpievēsmo
Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV