pievērt
pievērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieveru | pieveram | pievēru | pievērām | pievēršu | pievērsim |
| 2. pers. | piever | pieverat | pievēri | pievērāt | pievērsi | pievērsiet, pievērsit |
| 3. pers. | piever | pievēra | pievērs | |||
Pavēles izteiksme: piever (vsk. 2. pers.), pieveriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieverot (tag.), pievēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pievērtu
Vajadzības izteiksme: jāpiever
1.Verot aizdarīt, aiztaisīt, parasti daļēji, nepilnīgi.
1.1.Verot durvis, vārtus u. tml., aizdarīt, aiztaisīt (ko), parasti daļēji, nepilnīgi.
1.2.Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
2.Verot (ko) virsū lielākā daudzumā, piepildīt (ar to pavedienu, auklu u. tml.).
3.Verot pievienot (pie kā, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiPiemiegt acis; aizmiegt acis; aizvērt acis; pievērt acis; piemiegt aci; aizmiegt aci; aizvērt aci.
- Piemiegt acis; aizmiegt acis; aizvērt acis; pievērt acis; piemiegt aci; aizmiegt aci; aizvērt aci; piemiegt aci idioma — izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
- Piever žaunas! sarunvaloda, idioma — apklusti!
Avoti: LLVV, Žrg, Lfv
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču vienā brīdī viņš muti pievēra un šķidrums nokļuva uz sejas.
- Pats briesmīgākais ir tas, ka māte uz to pievēra acis.
- Nepieļaut situāciju, kad tiek pievērtas acis, bet izrunāt uzreiz.
- Ir sievietes, kuras samierinās un piever acis uz šādiem faktiem…
- Tādos brīžos manī ir aukstas trīsuļu tirpas un es pieveru acis.