apslimt
apslimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslimstu | apslimstam | apslimu | apslimām | apslimšu | apslimsim |
| 2. pers. | apslimsti | apslimstat | apslimi | apslimāt | apslimsi | apslimsiet, apslimsit |
| 3. pers. | apslimst | apslima | apslims | |||
Pavēles izteiksme: apslimsti (vsk. 2. pers.), apslimstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslimstot (tag.), apslimšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslimtu
Vajadzības izteiksme: jāapslimst
1.Kļūt viegli slimam.
1.1.Saslimt (par daudziem vai visiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Upes tīrītāju komandā darbojās arī Līga Poplavska, taču tobrīd apslimusi.
- Biju apslimusi, pat fināla dienā kāpu uz skatuves ar temperatūru.
- Kad skolā bija sporta stundas, vienmēr biju " apslimusi".
- Šodien uz skatuves kāpu apslimis, bet nevarēju taču pievilt savējos.
- Ja cilvēks ir apslimis vai lieto antibiotikas, šajā periodā nevajadzētu potēties.