apslienāt
Lietojuma biežums :
apslienāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslienāju | apslienājam | apslienāju | apslienājām | apslienāšu | apslienāsim |
| 2. pers. | apslienā | apslienājat | apslienāji | apslienājāt | apslienāsi | apslienāsiet, apslienāsit |
| 3. pers. | apslienā | apslienāja | apslienās | |||
Pavēles izteiksme: apslienā (vsk. 2. pers.), apslienājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslienājot (tag.), apslienāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslienātu
Vajadzības izteiksme: jāapslienā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš to mētāja pa gaisu un APSLIENĀJA!
- Viņš pieļāva, ka Zuliks instrumentu ir apslienājis jau pirms viņa.
- Kaspars izņēma no mutes apslienāto vara vargānu, iebāza maciņā pie jostas un no tā paša maciņa, ar garajiem nagiem sagramstījis, izķeksēja spēļu kauliņus.
- Bet pats pirmais ar sērgas savainotām lūpām tai vietai pieskārās vietējais piepilsētas zvejnieks Petrs Gaidamavičs, kuru jau otro dienu mocīja savādi karstumi un šaušalīga vemšana, ko pavadīja slāpes, smakšana un sirdsklauves; Panie Jezusie – svētdienas mises laikā viņš karsti lūdzās, – izdari tā, lai es vairs neesmu slims trešdien, kad vajadzēs mest tīklus; jo viņš, redz, tikko bija nopircis olekšu olektis jaunu auklu tīkliem – par veselu auksinu, un par tā auksina īstumu viņi abi ar virvnieku bija sastrīdējušies: nu, bet skaties, nav īsts – monētu pakošļājis, teica virvnieks; kā nav īsts, kad ir īstāks par īstu, – apslienāto naudas gabalu pakodīja arī Petrs Gaidamavičs; un gala beigās abi tomēr salīga, paspieda viens otram roku – abi laimīgi, abi sērgu saķēruši.
- Kurš zina, vai teitoni mājās gaidīja sieva, bērni, vai tikai apslienāts kauls, ar biezu plēvi apaudzis, mantu kambarī un zobens blakus, ar kuru cirtienu taisīt, uzšķērst, izraut liesu, sajauktu ar zelta bruņām un no šķēpa gala notekošu.