apslīkt
apslīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslīkstu | apslīkstam | apslīku | apslīkām | apslīkšu | apslīksim |
| 2. pers. | apslīksti | apslīkstat | apslīki | apslīkāt | apslīksi | apslīksiet, apslīksit |
| 3. pers. | apslīkst | apslīka | apslīks | |||
Pavēles izteiksme: apslīksti (vsk. 2. pers.), apslīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslīkstot (tag.), apslīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslīktu
Vajadzības izteiksme: jāapslīkst
1.Noslīkt (par daudziem vai visiem).
1.1.Tikt applūdinātam (par tīrumiem, augiem).
2.apvidvārds Tikt ierobežotam, ieslēgtam plūdu dēļ.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai iesāktos Oregona, ceļam ir galīgi jāapslīkst un mājām jāgaist bez miņas.
- Kā toreiz būtu varējušas apslīkt visas mājas, ja tieši Cikariņš laikus nebrīdinājis.
- Apslīks citi un arī jūs pati.
- Tagad kinoteātris apslīcis Lētē, taču tā vārds gluži mitoloģiskā varenībā turpina valdīt ļaužu runās un prātos.
- Nu un tad, ja apslīks trīs vecenes un govis?