apslinkt
apslinkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apslinkstu | apslinkstam | apslinku | apslinkām | apslinkšu | apslinksim |
| 2. pers. | apslinksti | apslinkstat | apslinki | apslinkāt | apslinksi | apslinksiet, apslinksit |
| 3. pers. | apslinkst | apslinka | apslinks | |||
Pavēles izteiksme: apslinksti (vsk. 2. pers.), apslinkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apslinkstot (tag.), apslinkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apslinktu
Vajadzības izteiksme: jāapslinkst
Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mana galva bija smaga, apslinkusi, es nespēju domāt un klusēju.
- Droši vien bija mazliet apslincis Trankels — sulainis, kuram saimnieks bija uzticējis šos pienākumus.
- Tagad viņi saka: esi apslinkusi.
- Un Augusts, nepārtraukdams slaucīt putekļus, ravēt burkānus vai skalot zeķes, sāka apslinkušajiem bērniem stāstīt par savu noslēpumaino pazušanu:
- Kolīdz ienāku šajā istabā, man uzreiz tā saldi samiegojas, sāk smaržot pēc apslinkuša kucēna un gribas ņurcīties, vāļāties, staipīties un rušināties.