izguldināt
izguldināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izguldinu | izguldinām | izguldināju | izguldinājām | izguldināšu | izguldināsim |
| 2. pers. | izguldini | izguldināt | izguldināji | izguldinājāt | izguldināsi | izguldināsiet, izguldināsit |
| 3. pers. | izguldina | izguldināja | izguldinās | |||
Pavēles izteiksme: izguldini (vsk. 2. pers.), izguldiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izguldinot (tag.), izguldināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izguldinātu
Vajadzības izteiksme: jāizguldina
1.Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
2.Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā tik vēl trūka, lai Jadvigas tante izguldinātu viņu vecpuiša Romualda gultā!
- Izpalīdzēs, bet nedomājiet, ka te kādam jūs būtu jāuztur un jāizguldina.
- Bērni tiks pieskatīti, radoši nodarbināti, aprūpēti un vajadzības gadījumā pat izguldināti mīkstās gultiņās!
- Un vēl – latgaliešu viesmīlība taču prasa, lai katrs viesis tiktu paēdināts un godam izguldināts.
- Tur esi paēdināts, izguldināts.