nosēt
Lietojuma biežums :
nosēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); arī konstrukcijā: vārdu savienojums "kā nosēts" Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri