nosēt
nosēt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nosēju | nosējam | nosēju | nosējām | nosēšu | nosēsim |
2. pers. | nosēj | nosējat | nosēji | nosējāt | nosēsi | nosēsiet, nosēsit |
3. pers. | nosēj | nosēja | nosēs |
Pavēles izteiksme: nosēj (vsk. 2. pers.), nosējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosējot (tag.), nosēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosētu
Vajadzības izteiksme: jānosēj
1.Sējot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); arī konstrukcijā: vārdu savienojums "kā nosēts" Tāds, uz kura visas virsmas vai tās lielākās daļas, arī kurā (kas) atrodas, ir izplatīts lielā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tajā ir kā nosēts ar koka mājiņām, gluži kā pasakās.
- Mēs uztraucamies vai neuztraucamies, ka viss ir nosēts ar mārpuķītēm.
- Tā bija nosēta ar platām lagūnām, kurās bija daudz zivju.
- Pretim raugās melnīgsnēja seja, nosēta un izraibota tumši brūnām dzimumzīmēm.
- Viņam bija modīga, kniedēm nosēta jaka un diezgan robusta seja ar biezām lūpām.