izžuburot
izžuburot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izžuburoju | izžuburojam | izžuburoju | izžuburojām | izžuburošu | izžuburosim |
| 2. pers. | izžuburo | izžuburojat | izžuburoji | izžuburojāt | izžuburosi | izžuburosiet, izžuburosit |
| 3. pers. | izžuburo | izžuburoja | izžuburos | |||
Pavēles izteiksme: izžuburo (vsk. 2. pers.), izžuburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izžuburojot (tag.), izžuburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izžuburotu
Vajadzības izteiksme: jāizžuburo
Tāds, kas ir izveidojies ar daudziem žuburiem.
Avoti: LLVV