izžulgt
izžulgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izžulgstu | izžulgstam | izžulgu | izžulgām | izžulgšu | izžulgsim |
| 2. pers. | izžulgsti | izžulgstat | izžulgi | izžulgāt | izžulgsi | izžulgsiet, izžulgsit |
| 3. pers. | izžulgst | izžulga | izžulgs | |||
Pavēles izteiksme: izžulgsti (vsk. 2. pers.), izžulgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izžulgstot (tag.), izžulgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izžulgtu
Vajadzības izteiksme: jāizžulgst
1.Izmirkt1.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāzeps izkāpj kreisajā krastā, kur mežā iestīdz izžulgusi, grūti izbrienama taka.
- Kur vien skaties, katrs ceļš un celiņš izžuldzis.
- Pēc pusstundas ar izžulgušām pēdām izrāpos no vannas un ietinos savā pūkainajā peldmētelī.
- Jūs mīņājāties pa izžulgušo sniegu un dubļiem, tiklīdz bijāt izdzirduši, ka no jūsējiem kāds mirstot.
- Lītavās izžulgušie un kara mašīnu izdangātie ceļi sanitārajām mašīnām lika muļļāties šo niecīgo attālumu lāgiem vai augu dienu.