indoeiropieši
indoeiropieši
Tautu grupa ar kopīgu pirmvalodu, no kuras izveidojušies vairāki atzari un daudz valodu; par šo tautu sākotnējo dzimteni ir dažādas hipotēzes (Āzija, Dienvideiropa u. c.).
Stabili vārdu savienojumiIndoeiropiešu filoloģija. Indoeiropiešu valodas.
- Indoeiropiešu filoloģija vārdkoptermins — zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
- Indoeiropiešu valodas vārdkoptermins — pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas
- Indoeiropiešu valodu saime vārdkoptermins — valodu saime, kas izplatīta Eiropā, Āzijā kā arī citās pasaules daļās un ko veido indiešu, irāņu, slāvu, baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, čigānu valodu grupas, grieķu, albāņu un armēņu valoda, kā arī vairākas mirušu valodu - hetu, tohāru - grupas
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- II gt. sākumā gar Kaspijas jūru indoeiropieši ieceļoja Mazāzijā un to sastāvā esošie heti apmetās Mazāzijas centrālajā daļā.
- Apzīmējums " indoeiropieši" radās 19. gadsimtā no priekšstata, ka šīs valodu grupas tautas cēlušās no Indijas.
- 2. gt. sākumā gar Kaspijas jūru indoeiropieši ieceļoja Mazāzijā un to sastāvā esošie heti apmetās Mazāzijas centrālajā daļā.
- Daļa pētnieku domā, ka 5.-4.g.tūkst.pr.Kr. visi indoeiropieši dzīvojuši vienā vietā un runājuši vienā valodā.