kopguvums
kopguvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kopguvums | kopguvumi |
Ģen. | kopguvuma | kopguvumu |
Dat. | kopguvumam | kopguvumiem |
Akuz. | kopguvumu | kopguvumus |
Lok. | kopguvumā | kopguvumos |
Tas, ko ir guvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
Avoti: LLVV