atspolēt
atspolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atspolēju | atspolējam | atspolēju | atspolējām | atspolēšu | atspolēsim |
| 2. pers. | atspolē | atspolējat | atspolēji | atspolējāt | atspolēsi | atspolēsiet, atspolēsit |
| 3. pers. | atspolē | atspolēja | atspolēs | |||
Pavēles izteiksme: atspolē (vsk. 2. pers.), atspolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atspolējot (tag.), atspolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atspolētu
Vajadzības izteiksme: jāatspolē
Spolējot notīt (kādu dzijas, diegu daudzumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tu esi atspolējis uz svešu vietu un mēģini saprast, ko piedāvā ēdienkarte svešā valodā.
- Billei ratiņu pamina neklausīja, pirksti no pārliekas centības stomījās, viņas saivas iznāca irdenas, atspolē neliekamas.
- bet mani " " atspolēja vienos vārtos"...
- Un tā nu " Atspolē" paši auž, paši gludina, šuj un tirgo.
- Par mūsdienām " Atspolē" liecina tik vien kā tie trīs burti - SIA - uzņēmuma nosaukumā.