pļerkstēt
pļerkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļerkstu | pļerkstam | pļerkstēju | pļerkstējām | pļerkstēšu | pļerkstēsim |
| 2. pers. | pļerksti | pļerkstat | pļerkstēji | pļerkstējāt | pļerkstēsi | pļerkstēsiet, pļerkstēsit |
| 3. pers. | pļerkst | pļerkstēja | pļerkstēs | |||
Pavēles izteiksme: pļerksti (vsk. 2. pers.), pļerkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļerkstot (tag.), pļerkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļerkstētu
Vajadzības izteiksme: jāpļerkst
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Pļāpāt, (daudz) runāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkal sāka rībēt, dārdēt, svilpt un pļerkstēt nemūzika.
- Es pļerkstu un pļerkstu tās pretvalstiskās runas – un bērns tepat!”
- Visi pļerkst, košļā košļenes un programmē telefonos.
- Skaņa bija skaļa un pretīgi pļerkstoša.
- –– Ai, ejam pirtī, lai viņi pļerkst!