pļerkšķēt
pļerkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļerkšķu | pļerkšķam | pļerkšķēju | pļerkšķējām | pļerkšķēšu | pļerkšķēsim |
| 2. pers. | pļerkšķi | pļerkšķat | pļerkšķēji | pļerkšķējāt | pļerkšķēsi | pļerkšķēsiet, pļerkšķēsit |
| 3. pers. | pļerkšķ | pļerkšķēja | pļerkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: pļerkšķi (vsk. 2. pers.), pļerkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļerkšķot (tag.), pļerkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļerkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāpļerkšķ
pļerkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļerkšu | pļerkšam | pļerkšēju | pļerkšējām | pļerkšēšu | pļerkšēsim |
| 2. pers. | pļerkši | pļerkšat | pļerkšēji | pļerkšējāt | pļerkšēsi | pļerkšēsiet, pļerkšēsit |
| 3. pers. | pļerkš | pļerkšēja | pļerkšēs | |||
Pavēles izteiksme: pļerkši (vsk. 2. pers.), pļerkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļerkšot (tag.), pļerkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļerkšētu
Vajadzības izteiksme: jāpļerkš
1.parasti formā: trešā persona Radīt skarbu, griezīgu skaņu (piemēram, par mašīnām, mūzikas instrumentiem); atskanēt šādai skaņai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nepagāja ne divas dienas, kad Pāvs jau pļerkšķ ar francūzi.
- Sāka pļerkšķēt, šņākt, rēkt un rībēt.
- Tas gaudoja un pļerkšķēja gluži kā urbjmašīna, kad tētis ar to mājās urba sienā caurumu.
- Iepriekšējā, jaunbagātnieka, dzīvē viņa lielākā nelaime bija tā, ka pārāk daudz domājis un pārāk daudz pļerkšķējis.
- Jebkurā gadījumā Spānijas pilsētas ir pilnas ar pļerkšķošiem mopēdiem un puišeļi to mugurā traucas kalnā augšā un no kalna lejā.