stīdzinieks
stīdzinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stīdzinieks | stīdzinieki |
| Ģen. | stīdzinieka | stīdzinieku |
| Dat. | stīdziniekam | stīdziniekiem |
| Akuz. | stīdzinieku | stīdziniekus |
| Lok. | stīdziniekā | stīdziniekos |
stīdziniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stīdziniece | stīdzinieces |
| Ģen. | stīdzinieces | stīdzinieču |
| Dat. | stīdziniecei | stīdziniecēm |
| Akuz. | stīdzinieci | stīdzinieces |
| Lok. | stīdziniecē | stīdziniecēs |
1.Mūziķis, kas spēlē stīgu instrumentu.
2.apvidvārds Kartupelis ar daudziem un gariem dīgstiem.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dziļas pēdas mūsu, stīdzinieku, lokā atstāja Jurija Simonova viesošanās.
- Pilsētas folklora: Tie gudrie ir tie pianisti, tie stīdzinieki.
- Mingo bija 1919. gadā starp tiem pirmajiem stīdziniekiem, kas Operā spēlēja.
- Ansambļa stīdzinieki labprāt uzstājas arī kā stīgu trio.
- Stīdzinieki domā, ka mēs to esam radījuši, pūtēji domā, ka to radījušas stīgas.