stidziņa

1.Dem. → stiga.

2.apvidvārds Šaurs, parasti iestaigāts celiņš.

3.apvidvārds Ķīļveida adījums cimda paplatināšanai.

4.apvidvārds Matu šķirtne.

Avoti: KnG, KiV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Vairākkārt lūkoju ielāgot kādus orientierus, lai stidziņu varētu atrast arī viena pati.
nu, atceries — stāva stidziņa kalnup, dvēseles gaismošanās, dārgākā dāvana cilvēkam — brīvība.
Pa visām taciņām, vismazākajām stidziņām un aizaugušām celītēm kā krāsainas urdziņas, straujas tērcītes no Igaunijas projām plūda parasto leļļu pūlīši.
Vietām dzelzceļš pārvērties auto ceļā, citur šaura, šaura stidziņa, citur stiepjas plašs tīrums, kad grūti saprast, kur dzelzceļa sliedes bijušas.
Bet pēc Ādama stāstītā bijis tā, ka Margita ieraudzījusi odzi, kas gulējusi uz stidziņas, un teikusi tēvam, ka atradusi raibu jostiņu un gribot to paņemt.