stīdzēt
stīdzēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīdzu | stīdzam | stīdzēju | stīdzējām | stīdzēšu | stīdzēsim |
| 2. pers. | stīdzi | stīdzat | stīdzēji | stīdzējāt | stīdzēsi | stīdzēsiet, stīdzēsit |
| 3. pers. | stīdz | stīdzēja | stīdzēs | |||
Pavēles izteiksme: stīdzi (vsk. 2. pers.), stīdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīdzot (tag.), stīdzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīdzētu
Vajadzības izteiksme: jāstīdz
stīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīdzu | stīdzam | stīdzu | stīdzām | stīgšu | stīgsim |
| 2. pers. | stīdz | stīdzat | stīdzi | stīdzāt | stīgsi | stīgsiet, stīgsit |
| 3. pers. | stīdz | stīdza | stīgs | |||
Pavēles izteiksme: stīdz (vsk. 2. pers.), stīdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīdzot (tag.), stīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīgtu
Vajadzības izteiksme: jāstīdz
stīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | stīgstu | stīgstam | stīgu | stīgām | stīgšu | stīgsim |
| 2. pers. | stīgsti | stīgstat | stīgi | stīgāt | stīgsi | stīgsiet, stīgsit |
| 3. pers. | stīgst | stīga | stīgs | |||
Pavēles izteiksme: stīgsti (vsk. 2. pers.), stīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: stīgstot (tag.), stīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: stīgtu
Vajadzības izteiksme: jāstīgst
1.Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
1.1.Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
2.parasti formā: trešā persona Izplatīties (kur), veidojot tievu, šauru, garu formu (piemēram, par dūmiem, šķidrumu, gaismu).
2.1.Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) – par ko tievu, šauru, garu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No atvērtās kuģa tilpnes lūkas patiešām stīdzēja tieva zilganu dūmu strūkliņa.
- Varbūt sāks stīdzēt, tomēr istabā puķes vieglāk kontrolēt,» viņa stāsta.
- Vēja strāvā liesma bēga no dakts stīdzēdama, kūpēdama.
- Savukārt, ja saules gaismas būs par maz, tad augs sāks stīdzēt. "
- Tagad dārzeņi ir stīdzēti, audzēti siltumnīcās.