apkult
apkult 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apkuļu | apkuļam | apkūlu | apkūlām | apkulšu | apkulsim |
| 2. pers. | apkul | apkuļat | apkūli | apkūlāt | apkulsi | apkulsiet, apkulsit |
| 3. pers. | apkuļ | apkūla | apkuls | |||
Pavēles izteiksme: apkul (vsk. 2. pers.), apkuliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apkuļot (tag.), apkulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apkultu
Vajadzības izteiksme: jāapkuļ
Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad ūdenim skrien burbulīši, to strauji lejam uz miltiem ( noplaucējam), tad ar menti stipri apkuļam, var teikt " apsitam".
- Apdomā , tik liela muiža , kas tur slotu vajaga , kamēr apkuļ
- tik liela muiža , kas tur grābekļu vajaga , kamēr apkuļ
- tik liela muiža , kas tur spriguļu vajaga , kamēr apkul
- Tātad abrā ieber ~ 5 kg miltu un kad ūdenim skrien burbulīši to strauji lejam uz miltiem ( noplaucējam), tad ar menti stipri apkuļam, var teikt apsitam, jo stiprāk kuļ, jo saldāka maizes putra paliek, miltos esošā ciete pārvēršas klīsterī, vēlāk sašķeļas cukuros, kas dos īpatnēji saldu garšu.