komplicēt
Lietojuma biežums :
komplicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Veidot daudzveidīgāku, arī sarežģītāku.
2.Panākt, ka (kā) paveikšanai, atrisināšanai, izlemšanai nepieciešama samērā liela psihiska piepūle; sarežģīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri