sarežģīt
Lietojuma biežums :
sarežģīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzas, dažādas, savstarpēji saistītas sastāvdaļas; panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kam) rodas, veidojas daudzu, dažādu, savstarpēji saistītu parādību, pazīmju, attieksmju u. tml. mijiedarbība.
2.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kā) paveikšana, atrisināšana, izlemšana kļūst grūta vai grūtāka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri