gūrums
gūrums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gūrums | gūrumi |
| Ģen. | gūruma | gūrumu |
| Dat. | gūrumam | gūrumiem |
| Akuz. | gūrumu | gūrumus |
| Lok. | gūrumā | gūrumos |
1.Vairums, krājums.
2.Pūlis, bars, liels daudzums.
Avoti: KV, NeV