gurums
gurums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurums | gurumi |
| Ģen. | guruma | gurumu |
| Dat. | gurumam | gurumiem |
| Akuz. | gurumu | gurumus |
| Lok. | gurumā | gurumos |
1.Rezultāts → gurt1; nogurums, pagurums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tas jau bija pa gurums, kas vaicāja: kamdēļ dzīvot?
- Un tas plūda manās plaušās un grauza manu gurumu, un pārlauza lietuvēna stingās žņaugas.
- Kā jau pienākas īstiem svētkiem duets bija parūpējies, lai ikvienam viesim visa vakara gurumā nebeigtos šampanietis, kā nekā tieši šampanietis ir tas dzēriens ar kuru visbiežāk tiek svinēti panākumi.
- Nejūtot gurumu, naktīm un dienām mēs ļaudīm tiem ceļā stājam…