pieurbt
pieurbt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieurbju | pieurbjam | pieurbu | pieurbām | pieurbšu | pieurbsim |
| 2. pers. | pieurb | pieurbjat | pieurbi | pieurbāt | pieurbsi | pieurbsiet, pieurbsit |
| 3. pers. | pieurbj | pieurba | pieurbs | |||
Pavēles izteiksme: pieurb (vsk. 2. pers.), pieurbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieurbjot (tag.), pieurbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieurbtu
Vajadzības izteiksme: jāpieurbj
Urbjot izveidot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- A vakarnakt gan- pusdesmitos steidzām ar vīru plauktiņu pie sienas pieurbt.
- Pie tiem tagad pēc tik ilga laika klāt pieurbt jaunus nav iespējams.
- Process aiziet visai raiti, ir saurbti kādi desmit āliņģi un periodiski apstaigāti un pieurbti vēl jauni.
- Sūknis ir dzirdams tik tajā telpā pie kuras sienas tas ir pielikt jo gudrie meistari pieurba vītņustieni sienā lai nostiprinātu sūkni.
- OK, arii citi pieurba un seedaas blakus, bet seedeeja un keera, nevis turpinaaja urbt no vairaakaam puseem un ne jau vienu, ne divas reizes, bet visu laiku skraidiija liidzi un urba.