pieūjināt
pieūjināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pieūjinu | pieūjinām | pieūjināju | pieūjinājām | pieūjināšu | pieūjināsim |
| 2. pers. | pieūjini | pieūjināt | pieūjināji | pieūjinājāt | pieūjināsi | pieūjināsiet, pieūjināsit |
| 3. pers. | pieūjina | pieūjināja | pieūjinās | |||
Pavēles izteiksme: pieūjini (vsk. 2. pers.), pieūjiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pieūjinot (tag.), pieūjināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pieūjinātu
Vajadzības izteiksme: jāpieūjina
1.Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Eu, vecais, te tak’ pāris ir,” uzsaucu Ivaram, jo esmu pieūjinājis arī urālpūces mātīti.
- Vakar Mežpūce man piekūkoja pieūjināja iespēju nopelnīt lieku naudu , un iespēja nelika sevi gaidīt
- Skatītāju rindas ielu malās vēl arvien bija atsaucīgas, un Latvijas Neredzīgo biedrības kolektīvs raitā solī piedipināja, pieūjināja un piesmaržināja ar ziedu pušķiem gan Rīgas ielas, gan Dziesmu un deju svētku lielos Ieejas vārtus pie Skonto stadiona.
- Ik gadu ziemas nogalē, pavasarī, pēc daudzu mēnešu atšķirtības pūču tēviņš un mātīte atkal sastopas abiem ierastajā ligzdošanas iecirknī, lai to klusos vakaros un naktīs pieūjinātu un piekiuvītinātu, un atsāktu patīkamo, bet sarežģīto sugas turpināšanas procesu.