Paplašinātā meklēšana
Meklējam mī.
Atrasts vārdos (959):
- mī:2
- mī:1
- mī:3
- mīt:1
- mīt:2
- žmī:1
- mīkt:1
- mīla:1
- mīle:1
- mīls:1
- mīļš:1
- mīma:1
- mīma:2
- mīms:2
- mīms:1
- mīna:2
- mīna:4
- mīna:3
- mīna:1
- mīne:1
- mīne:3
- mīne:2
- mīņa:1
- mīsa:1
- mītā:1
- mīte:2
- mīte:1
- mīti:1
- mīts:1
- mīts:2
- mīza:1
- mīze:1
- mīzt:1
- mīža:1
- čumī:1
- Momī:1
- šamī:1
- amīt:1
- mīcīt:1
- mīdīt:1
- mīgļi:1
- mīkla:1
- mīkla:2
- mīkla:3
- mīkle:1
- mīkle:2
- mīkls:1
- mīkna:2
- mīkna:1
- mīkna:3
- mīkne:1
- mīkns:1
- mīkņa:1
- mīkst:1
- mīkši:1
- mīkšs:1
- mīkšt:1
- mīlēt:2
- mīlēt:1
- mīlin:1
- mīlis:1
- mīlīt:1
- mīļāk:1
- mīļot:1
- mīļum:1
- mīmas:1
- mīmis:1
- mīmis:2
- mīnāt:1
- mīnēt:1
- mīnis:1
- mīnis:2
- mīnis:3
- mīnus:1
- mīņāt:1
- mīņus:1
- mīškt:1
- mīšķi:1
- mītēt:1
- mītin:1
- mītis:1
- mītna:1
- mītne:1
- mītne:2
- mītne:3
- mītns:1
- mītņi:1
- mītot:1
- mītus:1
- mīžāt:2
- mīžāt:1
- mīžka:1
- mīžļi:1
- mīžņa:1
- Adīmī:1
- Akīmī:1
- kurmī:1
- promī:1
- amīdi:1
- āmīgs:1
- amīni:1
- amīns:1
- amīši:1
- apmīt:1
- apmīt:2
- atmīt:1
- atmīt:2
- damīt:1
- demīt:1
- dimīt:1
- emīrs:1
- gomīt:1
- mīcaci:1
- mīcacu:1
- mīcene:1
- mīčuks:1
- mīdija:1
- mīglis:1
- mīgļat:1
- mīknāt:1
- mīknes:1
- mīkona:1
- mīkoņi:1
- mīksne:1
- mīksns:1
- mīksta:1
- mīkste:1
- mīksts:1
- mīkšai:1
- mīkšēt:1
- mīkškt:1
- mīkšķa:1
- mīkšķi:1
- mīkšņa:1
- mīkšņi:1
- mīkuļi:1
- mīkuna:1
- mīkūna:1
- mīlams:1
- mīlens:1
- mīlība:1
- mīlīgs:1
- mīlija:1
- mīlims:1
- mīlin.:1
- mīliņš:1
- mīlums:1
- mīluža:1
- mīļams:1
- mīļens:1
- mīļiņč:1
- mīļiņš:1
- mīļums:1
- mīmika:1
- mīnijs:1
- mīnuss:1
- mīslis:1
- mīstas:1
- mīstīt:2
- mīstīt:1
- mīstīt:4
- mīstīt:3
- mīšana:1
- mīšana:2
- mīškīt:1
- mīšķēt:1
- mītāda:1
- mītaļa:1
- mītava:1
- mītene:1
- mītene:2
- mīties:1
- mīties:2
- mītila:1
- mītiņi:1
- mītiņš:1
- mītnis:1
- mītuve:2
- mītuve:1
- mīzali:1
- mīzals:1
- mīzele:1
- mīzeli:1
- mīzeļi:1
- mīzene:1
- mīzeņi:1
- mīzine:1
- mīzlis:1
- mīznīt:1
- mīžļāt:1
- mīžņāt:1
- Kisimī:1
- Lakšmī:1
- Ahmīma:1
- aizmīt:1
- aizmīt:2
- amītis:1
- apmīzt:1
- Armīda:1
- armīra:1
- asmīte:1
- atmīkt:1
- bēmīts:1
- cimīns:1
- čamīgs:1
- čomīgs:1
- damīgs:1
- dāmīgs:1
- dāmīte:1
- domība:1
- domīgs:1
- dumība:1
- džumīt:1
- ēnmīļi:1
- ermība:1
- ērmība:1
- ermīgs:1
- ērmīgs:1
- Ermīte:1
- Ērmīte:1
- gomīza:1
- gomīža:1
- grimīt:1
- grumīt:1
- gumīts:1
- ģīmīši:1
- hamīti:1
- hemīns:1
- mīcenis:1
- mīciens:1
- mīčaula:1
- mīčaule:1
- mīdekls:1
- mīdenis:1
- mīdinis:1
- mīenīgs:1
- mīkales:1
- mīkālis:1
- mīklans:1
- mīklene:1
- mīkliņš:1
- mīkonas:1
- mīkonis:1
- mīksnis:1
- mīkstai:1
- mīkstēt:1
- mīkstīt:1
- mīkstot:1
- mīkškīt:1
- mīkšķēt:1
- mīkšķis:1
- mīkšķīt:1
- mīkšņot:1
- mīkūlas:1
- mīkūnas:1
- mīkūnes:1
- mīkuņas:1
- mīlināt:1
- mīlītis:1
- mīlpuķe:1
- mīlulis:1
- mīļmīļš:1
- mīļprāt:1
- mīļsērs:1
- mīļumis:1
- mīmāmsā:1
- mīmānsa:1
- mīmieki:1
- mīmiķis:1
- mīmisks:1
- mīstele:1
- mīškons:1
- mītains:1
- mītavas:2
- mītavas:1
- mītenis:1
- mītības:1
- mītings:1
- mītiņot:1
- mītisks:1
- mītnene:1
- mītrade:1
- mītūzis:1
- mīzāite:1
- mīzelas:1
- mīzelis:1
- mīziens:1
- mīzināt:1
- mīzlene:1
- mīznīca:1
- mīztava:1
- mīzulis:1
- mīžalēt:1
- Burajmī:1
- abomīns:1
- adamīns:1
- adamīti:1
- ādamīti:1
- adamīts:1
- Adomīne:1
- Altmīle:1
- amīmija:1
- Amīrīje:1
- āmīties:1
- apdimīt:1
- apjumīt:1
- apmīcīt:1
- apmīdīt:1
- apmīlēt:1
- apmīlot:1
- apmīļot:1
- apmīņāt:1
- apramīt:1
- aprāmīt:1
- aramīds:1
- atdimīt:1
- atmīcīt:1
- atmīdīt:1
- atmīkas:1
- atmīkne:1
- atmīkšt:1
- atmīlēt:1
- atmīnēt:1
- atmīņāt:1
- atmītne:1
- bomītis:1
- bomītis:2
- bromīdi:1
- cemmīgs:1
- ciemīns:1
- ciemīši:1
- ciemīte:1
- čammīgs:1
- dajumīt:1
- Dalmīne:1
- damīcīt:1
- damīdīt:1
- Demmīne:1
- desmīns:1
- desmīts:1
- diamīni:1
- dramīgs:1
- drūmība:1
- drūmīgs:1
- dusmība:1
- dusmīgs:1
- dusmīte:1
- ēdamība:1
- edamīns:1
- ēlamīti:1
- emīlija:1
- enamīni:1
- eremīts:1
- esamība:1
- etamīns:1
- firmīgs:1
- flamīns:1
- formīns:1
- gaumība:1
- gaumīgs:1
- glemīgs:1
- glomīte:1
- glomīza:1
- glumība:1
- glumīgs:1
- govmīza:1
- govmīze:1
- govmīža:1
- grimīgs:1
- haimīni:1
- harmīns:1
- hlamīda:1
- homītis:1
- mīceklis:1
- mīceknis:1
- mīcīšana:1
- mīcītājs:1
- mīcītava:1
- mīcīties:1
- mīčaulis:1
- mīdeklis:1
- mīdeknes:1
- mīdeknis:1
- mīdelīgs:1
- mīdelīgs:2
- mīdiknes:1
- mīdiknis:1
- mīdītājs:1
- mīdīties:1
- mīklains:2
- mīklains:1
- mīklaiņš:1
- mīklenes:1
- mīklines:1
- mīknains:1
- mīksnājs:1
- mīksnējs:1
- mīkstais:1
- mīkstans:1
- mīkstava:1
- mīkstens:1
- mīksteņš:1
- mīkstone:1
- mīkstoņa:1
- mīkstums:1
- mīkšināt:1
- mīlenīte:1
- mīlētājs:1
- mīlēties:1
- mīlīgums:1
- mīlināms:1
- mīlnieks:1
- mīloties:1
- mīļaviņa:1
- mīļbērns:1
- mīļoklis:1
- mīļotais:1
- mīļotājs:1
- mīļumiņš:1
- mīļuprāt:1
- mīmikrēt:1
- mīnēšana:1
- mīnētājs:1
- mīnieris:1
- mīnmetis:1
- mīņātājs:1
- mīņāties:1
- mīriarhs:1
- mīstalēt:1
- mīstavot:1
- mīstekle:1
- mīstekļi:1
- mīstelēt:1
- mīstelēt:2
- mīstuļot:1
- mīšķaule:1
- mītnieks:2
- mītnieks:1
- mītomāns:1
- mīzalens:1
- mīzeklis:1
- mīzeknis:1
- mīzelene:1
- mīzelēts:1
- mīzienis:1
- mīziknis:1
- Puandimī:1
- abramīti:1
- ābramīti:1
- adermīns:1
- aizdimīt:1
- aizkamīt:1
- aizlumīt:1
- aizmīcīt:1
- aizmīdīt:1
- aizmīlēt:1
- aizmīņāt:1
- albumīni:1
- albumīns:1
- anaimīns:1
- apdomība:1
- apdomīgs:1
- apjomība:1
- apjomīgi:1
- apjomīgs:1
- apjūmību:1
- aplamība:1
- aplamīgs:1
- aplamīte:1
- apmīstīt:1
- apmīties:1
- apmīžļāt:1
- apņēmība:1
- apņēmīgs:1
- arhimīms:1
- Artemīda:1
- atmīknāt:1
- atmīkšēt:1
- atmīšķēt:1
- atmīties:1
- atsmīnēt:1
- auramīns:1
- baismīgs:1
- Belimīna:1
- Bohumīna:1
- brāzmīgs:1
- celsmīgs:1
- Ciemītes:1
- čomīties:1
- dalāmība:1
- degamība:1
- degsmīgs:1
- desmītis:1
- dinamīts:1
- dolomīts:1
- Dolomīts:1
- domīgums:1
- domīnija:1
- dopamīns:1
- drosmīgs:1
- drūsmīgs:1
- dzelmīgs:1
- epsomīts:1
- ērmīgums:1
- ērmīties:1
- famīlija:1
- farmītis:1
- fenamīns:1
- flomītis:1
- glaimība:1
- glaimīgs:1
- glāsmīgs:1
- godmīlis:1
- gomīties:1
- govmīžas:1
- govsmīža:1
- grimmīgs:1
- ģipsmīle:1
- Hāšimīja:1
- hašimīti:1
- mīdeksnis:1
- mīdzeknis:1
- mīklenaji:1
- mīklenāji:1
- mīklenājs:1
- mīklinājs:1
- mīksčaule:1
- mīkstināt:1
- mīkstkāja:1
- mīkstlode:1
- mīkstnējs:1
- mīkstonis:1
- mīksttūba:1
- mīkstulis:1
- mīkstvāku:1
- mīkstzāle:1
- mīkstzeme:1
- mīkšķaula:1
- mīkšķināt:1
- mīlēnieši:1
- mīlestība:1
- mīlulītis:1
- mīmijambi:1
- mīmikrija:1
- mīnenieki:1
- mīnmetējs:1
- mīnojisks:1
- mīnukuģis:1
- mīnulauks:1
- mīnuszīme:1
- mīriorāma:1
- mīstekles:1
- mīsteklis:1
- mīsteklis:2
- mīstīklas:1
- mīstikļas:1
- mīstītava:1
- mīstīties:1
- mītenieks:1
- mīteniski:1
- mītinieks:1
- mīzalaste:1
- mīzalnīca:1
- mīzalnīce:1
- mīzalvads:1
- mīzelnīca:1
- mīzelnīce:1
- mīzelpods:1
- abnormība:1
- ābolmīlis:1
- acetamīds:1
- ādslimība:1
- Agemījīna:1
- aizdomība:1
- aizdomīgs:1
- aizmīties:1
- alilamīns:1
- alumīnijs:1
- amīnsveķi:1
- antegmīts:1
- antenmīna:1
- apjumības:1
- apjumības:2
- aplamītis:1
- apmīlināt:1
- apmīzties:1
- apmīžalēt:1
- archimīms:1
- atmīkšķēt:1
- atmīzties:1
- balsamīne:1
- balzamīne:1
- balzamīns:1
- barosmīns:1
- Benjamīns:1
- berbamīns:1
- bezdomība:1
- bezdomīgs:1
- bīstamība:1
- blūmīzers:1
- briesmība:1
- briesmībe:1
- briesmīgs:1
- brīnumīgs:1
- buķetmīna:1
- cērtamība:1
- ciānamīdi:1
- ciklamīns:1
- delsemīns:1
- desmīdija:1
- diatomīds:1
- diatomīts:1
- dismīmija:1
- divdomība:1
- divdomīgs:1
- dižmīzels:1
- drausmība:1
- drausmīgs:1
- drūmīgums:1
- dubļmīlis:1
- dusmīgums:1
- džausmīgs:1
- emetamīns:1
- epimītija:1
- epimīzijs:1
- erizimīns:1
- ezermītne:1
- flaumītis:1
- flutamīds:1
- formīdija:1
- fosfamīds:1
- gaumīgums:1
- gliemītis:1
- glikemīns:1
- glumīzers:1
- glutamīns:1
- govmīkšas:1
- govmīzene:1
- govmīzīte:1
- grausmīgs:1
- grozāmība:1
- grumīties:1
- hermīnija:1
- hidramīns:1
- histamīns:1
- hloramīni:1
- mīgženītes:1
- mīklainība:1
- mīklainīgs:1
- mīklainums:1
- mīksčaulis:1
- mīkstanīca:1
- mīkstčaula:1
- mīkstčauls:1
- mīksteklis:1
- mīkstenīca:1
- mīkstiklas:1
- mīkstlapis:1
- mīkstmēlis:1
- mīkstmieši:1
- mīkstnieks:1
- mīkstoties:1
- mīkstpiene:1
- mīkstpiens:1
- mīkstpiepe:1
- mīkstrocis:1
- mīkstspuru:1
- mīkstulība:1
- mīkstulīgs:1
- mīlinājums:1
- mīlināties:1
- mīlprātība:1
- mīlprātīgs:1
- mīlvārdīte:1
- mīļbērniņš:1
- mīļļautiņi:1
- mīļmeitiņa:1
- mīļsirdīgs:1
- mīļvārdiņš:1
- mīļvārdīte:1
- mīmoloģija:1
- mīnulicējs:1
- mīstavnica:1
- mīstavnīca:1
- mīštēlieši:1
- mīzalnieks:1
- mīzalskābe:1
- mīzalviela:1
- mīžabruols:1
- ablomīties:1
- aizmīlināt:1
- aizšķilmīt:1
- akrilamīds:1
- amfetamīns:1
- antilumīns:1
- antisemīts:1
- antizemīts:1
- apdomīgums:1
- apgaismība:1
- apjomīgums:1
- apņēmīgums:1
- artemīsija:1
- artemīzija:1
- asmītnieks:1
- atmīkstajs:1
- atmīkstens:1
- atmīnēšana:1
- atmīnētājs:1
- atsamīties:1
- azokarmīns:1
- baismīgums:1
- bezformīgs:1
- bezgaumība:1
- bezgaumīgs:1
- bezsekmība:1
- bezsekmīgs:1
- bilihumīns:1
- bipiramīda:1
- blūmīzeris:1
- braucamība:1
- brīvdomība:1
- brīvdomīgs:1
- butilamīns:1
- cilvēkmīla:1
- citējamība:1
- cukurmīlis:1
- degsmīgums:1
- diazoamīni:1
- dibenamīns:1
- Dievzemīte:1
- dīgstamība:1
- dilstamība:1
- drosmīgums:1
- dzeltāmīte:1
- dziļdomība:1
- dziļdomīgs:1
- dziļummīna:1
- dzirdamība:1
- ēchomīmija:1
- eikomīnija:1
- endomīzijs:1
- ependimīts:1
- epidermīts:1
- ergotamīns:1
- etionamīds:1
- fenacemīds:1
- fragmīdija:1
- gaismmīlis:1
- gaistamība:1
- Genemīdene:1
- glaimīgums:1
- gruntsmīna:1
- hemimīmija:1
- hlamīdijas:1
- mīkrosomija:1
- mīksčaulīgs:1
- mīkstādains:1
- mīkstaunīca:1
- mīkstbarība:1
- mīkstcepure:1
- mīkstčaulis:1
- mīkstdabīgs:1
- mīkstgarīgs:1
- mīkstinieks:1
- mīkstmiesis:1
- mīkstmutīte:1
- mīkstpēdiņš:1
- mīkstsirdis:1
- mīkstspārņi:1
- mīkstvilnas:1
- mīlasstāsts:1
- mīlgrāvieši:1
- mīlvārdītis:1
- mīzalpūslis:1
- mīzeņpūznis:1
- Adžēra-Lamī:1
- Senbartelmī:1
- aizdomīgums:1
- aizkamīties:1
- aizmīcīties:1
- aizmīņāties:1
- aizsmīdināt:1
- alilbromīds:1
- antiformīns:1
- apmītņošana:1
- apšaubāmība:1
- arodslimība:1
- atmīkstenis:1
- atmīkstināt:1
- atšķiramība:1
- Azadkašmīra:1
- azbotermīts:1
- bezdomīgums:1
- bezlikumība:1
- bioplazmīns:1
- briesmīgums:1
- daudzdomība:1
- daudzzīmīgs:1
- diafragmīts:1
- diciānamīds:1
- dietilamīds:1
- dietilamīns:1
- dievzaimība:1
- dihloramīns:1
- divdomīgums:1
- divnozīmība:1
- divnozīmīgs:1
- Dolomītalpi:1
- drapējamība:1
- drausmīgums:1
- epididimīts:1
- etanolamīni:1
- etilbromīds:1
- etilēnimīns:1
- glikozamīns:1
- glukozamīns:1
- heksozamīns:1
- hiosciamīns:1
- hipermīmija:1
- hipobromīts:1
- hondriomīts:1
- mīklmērkaķis:1
- mīkrotrofija:1
- mīkstblaktis:1
- mīkstčaulība:1
- mīkstčaulīgs:1
- mīkstinājums:1
- mīkstināšana:2
- mīkstināšana:1
- mīkstinātājs:1
- mīkstināties:1
- mīkstlapains:1
- mīkstmiesība:1
- mīkstmiesīgs:1
- mīkstniecība:1
- mīkstpienene:1
- mīkstsirdība:1
- mīkstsirdīgs:1
- mīkstsirdīte:1
- mīksttapšana:1
- mīkstulīgums:1
- mīļdzīvnieks:1
- mīzelspaņģis:1
- aizskaramība:1
- antialbumīns:1
- antiplazmīns:1
- antivitamīni:1
- antivitamīns:1
- apstikmīties:1
- apstrīdamība:1
- apšķermīties:1
- atrisināmība:1
- atsamīdīties:1
- atsatamīties:1
- balzamīņaugi:1
- bezgaumīgums:1
- caursitamība:1
- cukurslimība:1
- difenilamīns:1
- dimetīlamīns:1
- dolomītkaļķi:1
- dolomītmilti:1
- drošticamība:1
- dūralumīnijs:1
- dziļdomīgums:1
- dziļrūdāmība:1
- dzimumzīmīte:1
- endoftalmīts:1
- etosuksimīds:1
- fitoalbumīns:1
- fizostigmīns:1
- fotovadāmība:1
- fruktozamīns:1
- glikociamīns:1
- Grēvesmīlene:1
- haimalbumīns:1
- mīkstināšanās:1
- mīkstlodēšana:1
- mīkstpienenes:1
- mīnmetējnieks:1
- mīnumeklētājs:1
- mīzalpakausis:1
- acīmredzamība:1
- alumīntermija:1
- angiostomīdas:1
- antihistamīns:1
- antisemītisks:1
- antisemītisms:1
- asinsslimības:1
- atjaunojamība:1
- atkārtojamība:1
- atpazīstamība:1
- azbodiatomīts:1
- Bādšmīdeberga:1
- benzilbromīds:1
- blakusslimība:1
- caurredzamība:1
- caurskatāmība:1
- ciānkoblamīns:1
- cistospermīts:1
- daudznozīmība:1
- daudznozīmīgs:1
- deiterohemīns:1
- diamīnoskābes:1
- dietanolamīns:1
- divnozīmīgums:1
- etilēndiamīns:1
- Frīdekmīsteka:1
- galaktozamīns:1
- glutamīnskābe:1
- histoplazmīns:1
- hloracetamīds:1
- mīkstčaulīgums:1
- mīkstsirdīgums:1
- aizdedzināmība:1
- aizkaitināmība:1
- aizvietojamība:1
- atmīkstināties:1
- aukstlūstamība:1
- bioamīnerģisks:1
- ceruloplazmīns:1
- ciānkobalamīns:1
- ciklofosfamīds:1
- difenhidramīns:1
- draugmīlestība:1
- dubultpiramīda:1
- fenilēndiamīns:1
- hidroksilamīns:1
- hlorfeniramīns:1
- hloroacetamīds:1
- mīriomorfoskops:1
- cilvēkmīlestība:1
- daudznozīmīgums:1
- dolomītmerģelis:1
- Emīlija-Romanja:1
- gliemeždolomīts:1
- mīkstbruņurupuči:1
- aminoglutetimīds:1
- angiotenzīnamīds:1
- antihistamīnisks:1
- autoimūnslimības:1
- biosavietojamība:1
- butilskopolamīns:1
- cikloheksilamīns:1
- dermatooftalmīts:1
- dimetilformamīds:1
- alumīnijmiecēšana:1
- alumīnijorganisks:1
- dihidroergotamīns:1
- diizopropanolamīns:1
- fenilhidroksilamīns:1
- funikuloepididimīts:1
- heksametilēndiamīns:1
- hinonimīnkrāsvielas:1
- heksametilēntetramīns:1
- difenīlamīnchlorarsīns:1
- etilēndiamīntetraetiķskābe:1
- dimetildiamīntriazīnilmetilditiofosfāts:1
- dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābe:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
- intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai Dievam.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
- (ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam.
- (ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi.
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
- lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
- laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā.
- akseroftols A vitamīns.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- eidētiskā redukcija abstrahēšanās no jautājuma, vai domu objekts reāli eksistē, un pievēršanās "tīrai iespējamībai" (Huserla fenomenoloģijā).
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- cellagols Acetilcelulozes laka, ko dabū šķīdinot acetilcelulozu acetilēntetrabromīdā.
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā.
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni.
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība.
- fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā.
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība.
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1.
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu.
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos.
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā.
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās.
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība.
- oftalmopātija Acu slimība.
- oftalmiatrija Acu slimību terapija.
- raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis.
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai.
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
- adamīts Adamīti.
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā.
- alumīnijmiecēšana Ādas apstrādes sārmošanas procesā jēlādā ievadīto hidroksīdu un nātrija sulfīdu izvadīšana, miecēšana ar alumīnija sāļu šķīdumiem.
- ergodermatoze Adas arodslimība.
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli.
- limfodermija Ādas limfvadu slimība.
- spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts).
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās.
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis.
- skropulis Ādas slimība - kraupis.
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu.
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos.
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem.
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos.
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos.
- kasus Ādas slimība kašķis.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana.
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana.
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās.
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi.
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu.
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu.
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu.
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes.
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts.
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai.
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana.
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi.
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte.
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu.
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus.
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte.
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija.
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim.
- ādslimība Ādas slimība.
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana.
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas.
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi.
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās.
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā.
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks.
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam.
- centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas.
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā.
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību.
- spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša.
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā.
- afroaziātu Afroaziātu valodas - semītu-hamītu valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu.
- bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini.
- bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi.
- aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši).
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- lazarete Agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams.
- kadinas Agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas.
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās.
- šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums.
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā.
- amuls Aita ar mīkstu spalvu.
- aiča Aita, aitiņa (mīlināmā forma).
- plaktis Aitu aknu slimība.
- griezauka Aitu griešanās slimība.
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs.
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle.
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē.
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem.
- opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
- risonuķ Aizdomīgi skatīties.
- smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt.
- čalītis Aizdomīgs jauneklis.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- drūms Aizdomīgs.
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma.
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs.
- aizmīņāties Aiziet ar pūlēm vai lēnu mīdoties šurpu turpu.
- aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem).
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība.
- aizdangāt Aizmīdīt, aizbradāt.
- aizbradāt Aizmīdīt.
- aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.).
- fungibilitāte Aizstājamība, lietai piemītoša īpašība būt aizstājamai.
- aizvietojamība Aizstāšanas iespējamība.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizskart Aizvainot (pašlepnuma, patmīlības u. tml. jūtas).
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu).
- aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot.
- aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt.
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai.
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus.
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles).
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts.
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta.
- urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē.
- histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē.
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem.
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas.
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- akrilamīds Akrilskābes amīds, bezkrāsaini kristāli; nervu bojājumus izraisoša inde.
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju.
- raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas.
- pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas.
- pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras.
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes).
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku).
- mezoterapija Aktīvu dabisku preparātu un vitamīnu ievadīšana zem ādas problemātiskajās zonās.
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji.
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas.
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms.
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa.
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas.
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_.
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība.
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga.
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris.
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas.
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi.
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm.
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu.
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss.
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums.
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi.
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki.
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām.
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā.
- hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla.
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā.
- antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē.
- lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī.
- oksīms Aldehīda vai ketona un hidroksilamīna reakcijas produkts; lieto aldehīdu izolēšanai un attīrīšanai.
- oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā.
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi.
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija.
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
- nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas.
- aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem.
- heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā.
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus.
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās.
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes.
- mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums.
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju.
- reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā.
- alumināti Alumīnija hidroksīda sāļi.
- kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
- plaušu aluminoze alumīnija māla putekļu izraisīta pneimokonioze (podniecībā nodarbinātiem).
- aluminātu modulis alumīnija oksīda (Al~2~O~3~) masas attiecība pret dzelzs oksīda (Fe~2~O~3~) masu.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā.
- duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna.
- lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē.
- partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas.
- dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu.
- sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- alniko Alumīnija, niķeļa un kobalta sakausējums.
- alsifers Alumīnija, silīcija un dzelzs sakausējums.
- aluminiums Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- alumins Alumīnijs - ķīmiskais elements.
- Al Alumīnijs (ķīm. elements).
- māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti.
- alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles.
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu.
- baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls.
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints.
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām.
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
- spīdheds amfetamīna lietotājs.
- amfis amfetamīns.
- vitaļiks Amfetamīns.
- monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu.
- aminūrija Amīni urīnā.
- aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N.
- fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts.
- laktāms Aminokarbonskābju intramolekulārs amīds; rodas, no tām atšķeļoties ūdenim.
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme.
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos.
- triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH.
- monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns.
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ.
- briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā).
- hipamnioze Amonija šķidruma nepietiekamība.
- amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni.
- amorfie pusvadītāji amorfas vielas, kam piemīt pusvadītāju īpašības; elektrovadāmība zemā temperatūrā tipiski ir lēcienveida vadāmība.
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla.
- mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti.
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai.
- sulfanēmija Anēmija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām.
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem.
- dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra.
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā.
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem.
- almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu.
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai.
- antiaritmisks Antiaritmiskie līdzekļi - vielas, kas normalizē sirds ritmu, pazeminot sirds muskulatūras ierosināmību.
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā.
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu.
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās.
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos.
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā.
- Pirams Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauneklis, Tisbes mīļākais.
- Tisbe Antīkajā mitoloģijā - babiloniešu jauniete, Pirama iemīļotā.
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie.
- stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
- antizemīts Antisemīts.
- postrenālā anūrija anūrija mīzalceļu aizsprostojuma dēļ.
- sulfanūrija Anūrija pēc sulfonamīdu preparātu lietošanas.
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas.
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma.
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
- rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas.
- vaņķis Apaļš un mīksts vēders.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- moistogrāfs Aparāts papīra mitruma reģistrēšanai, kura darbība pamatojas uz papīra elektrovadāmības izmaiņu mērīšanu atkarībā no papīra mitruma.
- skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- apskatība Apdomība, piesardzība.
- apdomīgums Apdomība.
- sofrozīne Apdomība.
- lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet.
- vairi Apdomīgi, piesardzīgi.
- lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet.
- nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis.
- paducīgs Apdomīgs, nopietns.
- ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs.
- gudrs Apdomīgs.
- nepārsteidzīgs Apdomīgs.
- nepārsteidzība Apdomīgums.
- nepārsteidzīgums Apdomīgums.
- Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
- Amini apdzīvota vieta Indijā (_Amini_), Lakšdvīpas teritorijā, Amīndīvu salu dienvidu daļā.
- Kāslpolārda apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistē.
- Kinegada apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidaustrumos.
- Mouta apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidrietumu daļā.
- Ročfortbridža apdzīvota vieta Īrijā, Vestmītas grāfistes dienvidu daļā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē.
- Ahohila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Brokšeina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Kalibeki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belimīnas apgabalā.
- Amineisa apdzīvota vieta Namībijā (_Aminuis_), Omaheke reģiona dienvidos.
- Arandesa apdzīvota vieta Namībijā (_Arandis_), Erongo reģionā.
- Aiaisa apdzīvota vieta Namībijas dienvidos (_Ai-Ais_), Karasas reģionā.
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts.
- apgaisme Apgaismība.
- apgaismniecība Apgaismība.
- apgaismotājs Apgaismības ideju izplatītājs.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- vājināts pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, radot izteiksmīgu ēnu zīmējumu.
- trasporto Apgaroti, jūsmīgi.
- saviļļāt Apgrauzt, sakost, samīcīt.
- reversibilitāte Apgriezeniskums; izārstējamība, izdziedināmība.
- aporipse Apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- pārģērbs Apģērbs, kurā ietērpjoties var sevi pārveidot līdz neatpazīstamībai.
- pamatīgs Apjomīgs, liels.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- apjomīgi Apjomīgs.
- voluminozs Apjomīgs.
- apjūmību Apjūmības.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- sirdoties apkampt, apmīļot.
- ačgārniskums Aplamība.
- pančka Aplamība.
- tufta Aplamība.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā.
- apmīlēt Apmīlināt.
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- apmīlot Apmīļot.
- nomīļot Apmīļot.
- appelcēt Apmīzt.
- apžļārgt Apmīzt.
- appelcēties Apmīzties.
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- duha Apņēmība, drosme; spars.
- rezolūts Apņēmīgs; enerģisks, drošs.
- apglaust Apņemt, apkļaut (par ko mīkstu, gludu).
- bronzēt Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot.
- uzrēķināt Aprēķinot, pieprasot samaksu (par ko), prasīt vairāk par likumīgi noteikto, paredzēto.
- degra Apretūras viela, ar ko ietauko ādas, sevišķi ziemišķa un hroma, lai tās uzturētu mīkstas.
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls.
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība.
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu).
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- sažiekāties Aptašķīties, apsmulēties (ar kādu mīkstu masu).
- separanda Aptiekās stipri iedarbīgie ārstniecības līdzekļi, kuru traukiem, labākas atšķiršanas dēļ, uzlipinātas sarkanas zīmītes.
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
- uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
- uzskābt Apvainoties, kļūt kašķīgam, dusmīgam.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību.
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību.
- mīnulauks Apvidus (akvatorijas) daļa, kurā izvietotas mīnas.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi.
- kontrapgaismība Apzīmējums 18. gs. beigu un 19. gs. sākuma kustībai, kas bija vērsta pret apgaismību un noveda pie plurālisma idejas rašanās.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām.
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- dzelzs lēdija apzīmējums, ar kuru sākotnēji tika raksturota Lielbritānijas premjerministre Mārgareta Tečere, uzsverot viņas darbības stilu, izturēšanos, prātu un nelokāmību.
- SWALK Apzīmogots ar mīlas pilnu skūpstu (angļu "sealed with a loving kiss"; īsziņās).
- nozieguma motīvs apzināts pamudinājums, cilvēka apņēmība, gatavība pastrādāt noziegumu.
- dermat- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- dermato- Ar ādu, ādas slimībām saistīts.
- smalkāda Ar alumīnija sulfātu miecēta aitu, kazu, suņu, kumeļu āda, kam ir liels plastiskums un stiepjamība.
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- maistīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt (piemēram, linu, kaņepāju) šķiedru, mīstīt.
- mīkstīt Ar attiecīgu rīku, ierīci lauzt linu šķiedru; mīstīt.
- nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- dūrēt Ar dūrēm dauzīt, mīcīt.
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
- izsprukt no kāda nagiem ar grūtībām paglābties no kāda, laimīgi izkļūt no briesmām.
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai.
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos.
- con sentimento ar jūtām, jūsmīgi.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- anticipācija Ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās.
- nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
- plēša Ar klepu saistīta zirgu slimība, aizdusa.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- augst- Ar lepnumu, iedomību saistīts.
- nēsāt vai uz rokām ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
- kā savu acuraugu ar lielu rūpību, saudzību, pašaizliedzību, mīlestību, kā lielāko dārgumu (sargāt, glabāt).
- prejudīcija Ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatētu faktu (apstākļu) un tiesisko attiecību obligātums visiem, kam šie fakti vai attiecības jāpierāda vai jākonstatē kādā citā lietā; prejudīcija krimināltiesībās ir sevišķas daļas panta dispozīcijā ietverta prasība saukšanai pie kriminālatbildības - ka persona jau iepriekš sodīta kriminālā vai administratīvā kārtā par līdzīga veida likumpārkāpumu.
- nodibināt Ar likumu noteiktā kārtībā konstatēt (ko juridiski nozīmīgu).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
- akustiskā jūras mīna ar mērķi nekontaktējoša, uz grunts guloša vai pie enkura piesieta mīna ar sprāgstvielu; iedarbojas no mērķa akustiskā lauka.
- mīkstādains Ar mīkstu ādu pārklāts.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- balts kā dieviņš ar mīļumu saka par vecu, nosirmojušu vīru.
- defraudācija Ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot.
- uzdrepelēt Ar neapdomīgām, pēkšņām kustībām uzskriet virsū, uzgrūsties.
- šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
- salāčot Ar netīrām kājām piemīdīt (grīdu).
- piečāpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpāt Ar netīrām kājām piemīdīt.
- saļēpot Ar netīrām kājām piemīdīt.
- sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
- šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
- immūnizēt Ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu.
- prjaņiks Ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus.
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- krūpīte Ar rīkles slimību saslimusi vista.
- ņagāties Ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru.
- šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
- bullītis Ar roku darbināma ierīce (sastāvoša no trim statnī iestiprinātiem robainiem veltņiem) linu, kaņepāju mīstīšanai.
- estatico Ar sajūsmu; sajūsmīgi.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- palabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu mazliet labot (ko nepareizu, kļūmīgu).
- vērst (arī griezt) par (arī uz) labu ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi novērst (ko nepareizu, kļūmīgu); ar savu izturēšanos, rīcību, runu pilnīgi vērst (ko) par labu.
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- seksaholiķis Ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu.
- kaņepraibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibains Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibaiņš Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- elektrotehniskais tērauds ar silīciju leģēts, magnētiski mīksts tērauds elektrotehnisko ierīču (transformatoru, elektrisko mašīnu, droseļu) serdēm u. c. detaļām.
- buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
- ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- tabisks Ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs.
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu.
- pasvītrot Ar valodas līdzekļiem, arī ar savu izturēšanos, rīcību izvirzīt (ko) par galveno, nozīmīgāko, īpaši uztveramu; izcelt (5); akcentēt (2).
- taisīt jokus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt pekstiņus ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- taisīt jokus (arī pekstiņus) ar vārdiem, izturēšanos uzjautrināt, smīdināt.
- apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
- tiltmašiņš Ar zirgspēku darbināma ierīce linu mīstīšanai.
- dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama.
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības.
- kvazinepieciešamība Ārējo apstākļu noteikta nepieciešamība.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
- entelehija Aristoteļa filozofijā, mērķtiecīgs virzītājspēks, kas piešķir matērijai formu, pārvērš iespējamību īstenībā.
- krimināllietu atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ārkārtēja tiesvedība, kas var notikt tikai tad, ja lietā, kurā likumīgā kārtā spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, atklājas jauni apstākļi, kas pirms tam nav konstatēti un nav bijuši zināmi pirmtiesas izmeklēšanas un tiesas iestādēm; šiem apstākļiem jābūt tik būtiskiem, ka tie var ietekmēt likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu likumību un pamatotību.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums.
- lēgitimācija Ārlaulībā dzimuša bērna pieņemšana par likumīgu.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem.
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme.
- vardavars Armēņu mitoloģijā jutekliskās mīlas un ūdens dievietei Asthikai veltīti svētki, ko svinēja vasaras vidū.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība.
- poliimīdi Aromātisko tetrakarbonskābju vai to atvasinājumu un diamīnu policiklokondensācijas produkti; nedegoši, ķīmiski un termiski ļoti izturīgi (vairāk par 400 C) polimēri; lieto izstrādājumiem, kas paredzēti ilgstošai lietošanai 250-350 C temperatūrā.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai.
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem.
- izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību).
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija.
- sulfonamīdterapija Ārstēšana ar sulfanilamīdu preparātiem.
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.).
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība.
- patoģenētiskā terapija ārstēšana, kas vērsta pret slimības rašanās un attīstības mehānismiem.
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija.
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes.
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos.
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus.
- dziedēt Ārstēt (slimību).
- dziedināt Ārstēt (slimību).
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos.
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
- Jasminum officinale ārstniecības jasmīns.
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību.
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām.
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām.
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- piededzināšana Ārstniecisks paņēmiens; patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās.
- laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists.
- otologs Ārsts speciālists ausu slimībās.
- otiatrs Ārsts, ausu slimību speciālists.
- kaktārsts Ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs, vārdotājs.
- kaktu ārsts ārsts, kas praktizē nelikumīgi; arī pūšļotājs.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- gastrologs Ārsts, kuņģa slimību speciālists.
- gastroenterologs Ārsts, kuņģa un zarnu slimību speciālists.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- arteriomalācija Artērijas sienas nenormāls mīkstums.
- arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla.
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete.
- sprāgstpakete Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpildiņš.
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ.
- lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- nepakļaušanās Asā formā izteikta vai izrādīta atteikšanās izpildīt neatlaidīgu, vairākas reizes atkārtotu amatpersonas likumīgu rīkojumu vai prasību.
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes.
- eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija.
- gamma globulīni asins olbaltumvielu frakcijas, antivielas pret slimību ierosinātājiem.
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
- hemopepsija Asins sagremošana gremošanas traktā, kur rodas brūnais sālsskābais hematīns jeb hemīns (kafijas biezumiem līdzīgi vēmekļi, darvai līdzīgi izkārnījumi).
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā.
- paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība.
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs.
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
- epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms.
- C vitamīns askorbīnskābe - ūdenī šķīstošs vitamīns, kam liela nozīme vielmaiņas procesā.
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- Tano ašantu (Ganas dienvidos) tautas mitoloģijā - upju dievs, viena no nozīmīgākajām šīs tautas dievībām.
- šermulains Atbaidošs, šausmīgs.
- risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- likumisks Atbilstošs likumam (1); arī likumīgs.
- atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- pieklauvēt pie sirds (arī sirdsapziņas) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- pieklauvēt pie sirdsapziņas (arī sirds) atgādināt (kādam) par savu esamību.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts.
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- uzmīcīt Atkārtoti mīcīt.
- nomīstīt Atkārtoti mīdot nomocīt.
- pārmīcīt Atkārtoti nedaudz mīcīt.
- izderēties Atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- pārmaidzīt atkārtoti spaidīt, mīcīt.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam.
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma.
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
- atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam.
- malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba.
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis.
- atmīšķēt Atmīkšķēt.
- apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu.
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni).
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm.
- Kuldīgas viduslaiku pils atradās Kuldīgā, tagadējā Pils parkā, celta 1242.-1244. g., kļuva par komtura rezidenci un nozīmīgu ordeņa centru Kurzemē, Ziemeļu kara laikā 1701.-1707. g. tajā mitinājušās zviedru armijas vienības, 1708.-1709. g. pils izdemolēta, pēc 1715. g. vairs nav apdzīvota un laika gaitā sabrukusi.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Ekes konvents atraitņu patversme Rīgā, ko nodibināja Rīgas birģermeistars, jo pilsētai bija jārūpējas par Mazās ģildes locekļu atraitnēm, atklāja 1596. g., 1896. g. bija 13 iemītnieces, pastāvēja līdz 1940. g.
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- uzminēties Atrast atminējumu (mīklai).
- ķarstīt Ātri izraisīties (par slimību).
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
- žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
- sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
- sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
- štīrēt Ātri, izlēmīgi, nešaubīgi doties (par cilvēku).
- krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
- strebulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
- sturbulēt Ātri, neapdomīgi, arī pavirši, steigā (ko) darīt.
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers.
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi.
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu.
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
- Namiba-Naukluftas nacionālais parks atrodas Namībijā, Āfrikas dienvidrietumos, izveidots 1907. g., platība - 49768 km^2^.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību.
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ.
- datu bāzes atslēga atslēga, ko piešķir datu bāzes pārvaldības sistēma un kas viennozīmīgi identificē datu bāzes ierakstu.
- rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- analepse Atspirgšana pēc slimības.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
- histrionisks Attiecīgs uz mīmikas muskuļiem.
- interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
- anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana.
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
- histonomija Audu attīstības un sakārtojuma likumība.
- abiritācija Audu kairināmības, uzbudināmības samazināšanās.
- pastozitāte Audu mīkstums, izblīdums, ļenganums.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
- dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem).
- vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās.
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
- ēnaugi Augi, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu; ēnmīļi.
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai.
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas.
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
- Baals Auglības, ūdens, pērkona un kara dievs seno semītu mitoloģijā.
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes.
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts.
- spraukties Augot kļūt garākam, apjomīgākam (kādā vidē) - par augiem, to dalām.
- sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
- mīkstlapis Augs ar mīkstām lapām.
- haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
- plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida u. tml. tvertne.
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa.
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā.
- flažolets Augsta, mīksta, flautas skaņai līdzīga (stīgu instrumentu) skaņa, ko iegūst, ar pirkstu viegli pieskaroties stīgai.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- agape Augstākā uzupurēšanās un beznosacījumu mīlestība, ar kādu Dievs Kristū mīl cilvēkus un cilvēki tiek mudināti mīlēt Dievu un cits citu.
- Tintija Augstākā vīriešu kārtas būtne Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju mītos, kas mīt augstākajās no sešām debesīm.
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (Britu impērijas domīnijās).
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz.
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis.
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā.
- karaliskā siļķe augstas kvalitātes siļķe ar mīkstu gaļu un lielu tauku procentu.
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām.
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma.
- augstkalnu Augstiem kalniem piemītošs; tāds, kas atrodas augstu kalnos.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- augstdegunība Augstprātība, iedomība.
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- bonza Augstprātīga, iedomīga amatpersona.
- ūpis Augstprātīgs un dusmīgs cilvēks.
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas.
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība.
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs.
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos.
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres.
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai.
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem.
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai.
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota.
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
- antraknoze Augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes.
- fitoalbumīns Augu albumīns.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
- epifitotija Augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- raibplankumainība Augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
- hloroze Augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana.
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
- fuzarioze Augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes.
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās.
- ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi.
- rūsa Augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
- mozaīkslimība Augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi.
- bakas Augu slimība.
- traheobakteriozes Augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- traheomikozes Augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas).
- fomoze Augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales).
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas.
- kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
- apputināšana Augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai.
- mozaīka Augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa.
- agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai.
- murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
- nepilnā atkvēlināšana auksti deformētu instrumentu tēraudu termiskā apstrāde, lai uzlabotu apstrādājamību ar griešanu un palielinātu plastiskumu.
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis.
- psihrofils Aukstumu mīlošs.
- Uluru Austrālijas aborigēnu nosaukums lielam smilšakmens monolītam, ko sauc arī par Eiersa klinti, tam ir nozīmīga loma aborigēnu mitoloģijā.
- čuringa Austrālijas aborigēnu reliģijā mītiska būtne vai rituāls koka vai akmens priekšmets, kas personificē šo būtni.
- sapņu laiks Austrālijas pirmatnējās reliģijās mītisks periods, kurā pēc aborigēnu tradīcijas senči staigāja pa zemes virsmu, piešķirot tai fizisko formu.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati).
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus.
- Salamandra Austrumu mitoloģijā - būtne, kas mīt ugunī.
- baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū.
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
- otopātija Ausu slimība.
- amutulis Aušīgs, muļķīgs, neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- narcisisms Autoerotisma veids: iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās ar savu skaistumu; narcisms.
- homeostāze Automātiem un dzīvām būtnēm piemītošs mehānisms, kas tos stabilizē attiecībā pret mainīgu ārējo vidi.
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- spoilers Automobiļa virsbūves elements applūstamības un saķeres svara uzlabošanai.
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās.
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana.
- avials Aviācijas alumīnijs - deformējamais alumīnija sakausējums ar magniju (0,45-0,9%), silīciju (0,5-1,2%), varu (0,2-0,6%) un mangānu (0,15-0,35%).
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- monavitaminoze Avitaminoze, kas radusies viena vitamīna deficīta dēļ.
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās).
- svētavots Avots, kura ūdenim piemīt dievišķas īpašības.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
- azosametināšana Azosametināšanas reakcija - diazonija sāļu reakcija gk. ar fenoliem, aromātiskajiem amīniem; plaši lieto krāsvielu rūpniecībā.
- folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
- B B vitamīni - ūdeni šķīstošu vitamīnu grupa, kam ir nozīmīga loma vielu maiņas un asins veidošanās procesos.
- kobalamīns B~12~ vitamīns, kam liela nozīme asinsradīšanas procesos organismā; pēc ķīmiskās struktūras līdzīgs hemoglobīnam, bet dzelzs vietā satur kobaltu; ciānkokobalamīns.
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus.
- Adapa Babiloniešu (akadiešu) varoņmītā dieva Eijas (šumeru Enki) priesteris.
- Ištara Babiloniešu mīlestības un auglības dieviete.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem.
- baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība.
- badāksne Badīga govs (kas mīl badīties).
- polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu.
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos.
- venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību.
- nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves.
- motofobija Bailes no mītiem un pasakām.
- trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem.
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām.
- nemiers Bailes, tramīgums (dzīvniekiem).
- bigls Bailīgs, bikls, tramīgs.
- baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši.
- bādrs Baismīgs, baigs; drausmīgs; nedrošs.
- baisms Baismīgs.
- baiss Baismīgs.
- dukurēt Bakstīt, bikstīt, stampāt, mīcīt.
- pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas.
- basija Balandu dzimtas ģints ("Bassia"), viengadīgi lakstaugi ar pamīšus sakārtotām lapām, 8-10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Semara Bali iedzīvotāju mitoloģijā - mīlas dievs, kurš mīt peldošajās debesīs, otrajās no sešām, kas atrodas virs zemes.
- Basuki Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā liela čūska, kas mīt pazemes valstības alā.
- Māhendradata Bali salas valdniece (11. gs.), kas tika izraidīta trimdā par buršanu un kas varētu būt mītiskās ļaunās valdnieces Rangdas prototips.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- plieksts Bāls, slimīgs.
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks.
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes.
- dzīvnieku tauki balta vai iedzeltena vienveidīga masa ar mīkstu konsistenci, kas satur piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes.
- baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā.
- leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs.
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu.
- BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
- hidrargilīts balts minerāls, alumīnija hidroksīds Al(OH)~3~, viens no galvenajiem boksītu komponentiem.
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā.
- balzamīns Balzamīne ("Impatiens").
- balzams Balzamīne.
- Impatiens balsamina balzamīnu sprigane.
- balzamīņaugi Balzamīņu dzimta - gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu.
- balsaminaceae Balzamīņu dzimta jeb balzamīņaugi.
- dārza balzamīne balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- kaferi Bantu nēģeru dienvidu grupa, kas mīt Dienvidāfrikas austrumu daļā.
- vitamīnu barība barība, kas bagāta ar vitamīniem.
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām.
- ezofagopātija Barības vada slimība.
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai.
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas.
- Basteta Basta - ēģiptiešu prieka un līksmības dieviete.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- bazedovisks Bazedova slimības-.
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu.
- cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
- alunīts bāzisko sulfātu grupas minerāls KAl~2~[SO~4~]~2~(OH)~6~, alaunu, kālija sāļu, sērskābes un alumīnija izejviela.
- dievsunītis Baznīcas zvans (mīklā).
- baby bēbis, mazs bērns, mazulītis; mīļotā; mīļotais.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- softbols Beisbola paveids, ko ar lielāku un mīkstāku bumbu spēlē uz mazāka laukuma.
- sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- bicilīns Benzinpenicilīna un N, N'-dibenziletilēndiamīna sāls ar ilgstošu iedarbību; vāji šķīst ūdenī, labi spirtā un acetonā.
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi.
- hipotrofija Bērna barošanās traucējumi, kuru sekas ir novājēšana vai masas pieauguma nepietiekamība.
- bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli.
- apdāvināti bērni bērni, kuriem nozīmīgas intelektuālās, muzikālās u. c. spējas atklājas agrāk nekā pārējiem.
- bengulis Bērns (mīļvārdiņš).
- žampuris Bērns, kas mīl blēņoties.
- paraugbērns Bērns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs bērns.
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības.
- balodis Bērns; mīļš cilvēks.
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām.
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ.
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu.
- vacumi bērnu slimība.
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku.
- ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
- ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu.
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- ķocis Bez mīklas izcepta gluma maize.
- noputroties Bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties.
- atstumtie bērni bez uzraudzības atstātie bērni, kam liegta uzmanība un mīlestība.
- savīžot Bez vajadzības staigājot piemīdīt.
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- bezmēlis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Pipidae"), dzīvo ūdenī, gk. nelieli dzīvnieki (3-8 cm), 3 ģintis, 12 sugas, izplatīti Āfrikā un Dienvidamerikā, mīt tikai ūdenī, tāpēc izzudusi mēle.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- bezdomīgums Bezdomība.
- vervele Bezformīga masa.
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību.
- bezstils bezgaumība, bezgaumīgums.
- bezgaršība Bezgaumība.
- bezgaumīgums Bezgaumība.
- negarša Bezgaumība.
- negaume Bezgaumība.
- izšpokot Bezgaumīgi izrotāt.
- čolla Bezgaumīgi tērpta persona.
- bezgaumība Bezgaumīgs veidojums.
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- trešīgs bezgaumīgs.
- bezgaršīgs Bezgaumīgs.
- negaumīgs Bezgaumīgs.
- absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- merogonija Bezkodola olšūnas daļas sekmīga apaugļošana ar spermiju.
- dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu.
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja.
- ietrakt Bezprātīgi iemīlēties.
- ļēgans Bezspēcīgs, mīksts, ļengans.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini.
- vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas.
- kandijs Bieza, mīksta cukura masa bišu barošanai.
- tumēt Biezēt, kļūt tumīgam.
- tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu.
- čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas.
- kalmuks Biezs kokvilnas vai cita materiāla no abām pusēm uzsukāts, stipri vilnains, mīksts audums.
- cēberis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēbers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēperis Biezs mīkstas vilnas lakats.
- cēpers Biezs mīkstas vilnas lakats.
- stromulis Biezs, mīksts augu kāts.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam.
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu.
- munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija.
- Angloēģiptiešu Sudāna bijusī Lielbritānijas un Ēģiptes kondomīnija Āfrikas ziemeļaustrumos (1899.--1956. g.), tagad -- Sudāna un Dienvidsudāna
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās".
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā.
- kiks Biljardā - neveiksmīgs nūjas sitiens.
- kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē.
- ģenētika Bioloģijas nozare, kas pētī (organismu) iedzimtības un mainības bioloģiskās likumības.
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- bioflavonoīdi Bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt ūdenī šķīstošo P vitamīnu grupa.
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā.
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā.
- serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens.
- dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
- birks Birka - plāksnīte, zīmīte.
- Jasminum bessianum Bīsa jasmīns.
- skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība.
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas.
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā.
- Rietumnīlas vīruss bīstamas infekcijas slimības ierosinātājs, ko pārnēsā odi.
- drausmība Bīstamība, šausmas.
- vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai.
- puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana.
- trops Bišu saime, kas mīt vienā stropā.
- brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts.
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
- akarioze Bišu slimība.
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
- enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības.
- bleķis Blēņas, nieki; aplamība; izdomājums.
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
- miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- izpūpēt Bojājoties kļūt viscaur mīkstam (pirms pūšanas); izkurtēt.
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
- uzbrukšana bojājumu radīšana (augiem) - par kaitēkļiem, slimībām
- pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
- pleroze Bojātu audu atjaunošanās pēc slimības.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- boros Boros schneideri - Šneidera mizmīlis.
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- iebradāt Bradājot iemīt (piemēram, taku, pēdas).
- nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt.
- savāļot Bradājot sabojāt, samīdīt.
- uzbradāt Bradājot uzmīt (kam virsū).
- šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes).
- lužāt Bradāt, mīdīt.
- staigņāt Bradāt, mīdīt.
- pļekāties Bradāt, mīdīties (pa dubļiem).
- dumbrāties Bradāt, mīdīties pa ūdeni vai dubļiem.
- žangalēt Bradāt, mīdīties.
- philadelphia Brāļu mīlestība.
- brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
- karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta.
- Hurupari Brazīlijā mītošo tupu mītos saules dēls, kurš atņēma varu sievietēm.
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- briesmībe Briesmība.
- Neoporteria horrida briesmīgā neoportērija.
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
- elle briesmīga, mokoša, nomācoša vieta vai stāvoklis
- Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums.
- briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
- briesmai Briesmīgi.
- nāveklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- nāvēklis Briesmīgs cilvēks (lamu vārds).
- Frankenšteins briesmīgs cilvēks.
- Molohs Briesmīgs radījums, kas pastāvīgi prasa cilvēku upurus.
- druvīgs Briesmīgs, atbaidošs.
- kļūms Briesmīgs, baigs.
- formidabls Briesmīgs, drausmīgs, milzīgs.
- baišs Briesmīgs, drausmīgs, šausmīgs.
- baisīgs Briesmīgs, dusmīgs; nepatīkams, atbaidošs.
- burlacīgs Briesmīgs, neglīts; tāds, kas raksturīgs burlakam.
- ummaks Briesmīgs, smags.
- briesmots Briesmīgs.
- drausmains Briesmīgs.
- fleksis Briļļu rāmītis, kura kājiņas ir ar atsperi.
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām.
- adonīds Brīnumskaists jauneklis, mīlestības dieve Afrodītes iemīļotais.
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas.
- komīcijas Brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs; komīciji.
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
- oktogēns Brizanta sprāgstviela, kas pēc sprāgstamības un jutības tuva heksogēna, ar kušanas temperatūru ap 280 Celsija grādiem.
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes.
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne.
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas.
- kumba Bruka (slimība).
- flogopīts brūns vizlu grupas minerāls K(Mg,Fe)~3~AlSi~3~O~10~(OH,F)~2~, dielektriķis, nozīmīgs elektroizolācijas materiāls.
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās.
- minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- mīkstbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, kaula bruņas daļēji reducētas, tās sedz mīksta āda, dzīvo saldūdeņos, plēsīgi, Āzijas dienvidaustrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā, 22 sugas.
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Bhaišadžjaguru Budisma mitoloģijā - buda, kas mīt paradīzē, kurā viss sastāv no dārgakmeņiem, nav ciešanu un tur nedzīvo sievietes.
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu.
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk.
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris.
- trajastrinsa budisma mitoloģijā - otrā debesu pasaule "vēlmju sfērā" un tajā mītošās dievības, kas atrodas Meru kalna virsotnē.
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- Samvara Budisma mitoloģijā - sargātājdievība - idams, kas mīt svētajā Kailāsa kalnā.
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- devaloka budisma mitoloģijā - viens no sansāras iedalījumiem, kur mīt dievi.
- sukhāvatī budisma mitoloģijā - zeme (burtiski: "laimīgā zeme"), kas atrodas ļoti tālu no mūsu pasaules.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē.
- duhkha Budismā tā dēvē visas ciešanas, ļaunumu un slimības.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
- darma Budismā: pati Budas mācība; esamības pirmelementi; dharma.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- Šķīstās zemes sekta budistu sekta, kuru nodibināja ķīniešu mūks Huijuaņs (334.-416. g.), viņa piekritēji caur ticību cerēja nokļūt mītiskajā "šķīstajā zemē".
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās.
- breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā.
- bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība).
- ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ.
- izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- charmant Burvīgi, mīļi, patīkami.
- šarmant Burvīgi, mīļi, patīkami.
- ņupāt Burzīties, burzīt, grūstīt, mīcīt.
- izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku.
- turēt dusmas (uz kādu) būt (ilgstoši) dusmīgam (uz kādu).
- klausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- paklausīt Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
- pacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- sacelties spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- celties kā spārnos būt apņēmības pilnam ko darīt; sākt aktīvi darboties.
- būt (kāda) liktenim būt cilvēkam, kurš ietekmē vai pilnīgi izmaina visu turpmāko kāda cilvēka dzīvi, arī būt cilvēkam, kuru mīl un ar kuru grib saistīt savu dzīvi.
- raudzīties (arī skatīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- skatīties (arī raudzīties) briesmām acīs (arī vaigā) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- raudzīties (arī skatīties) briesmām vaigā (arī acīs) būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- skatīties briesmām acīs būt drosmīgam, aukstasinīgam briesmu brīdī.
- ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
- dusmoties Būt dusmīgam, paust dusmas.
- būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
- bolīt acis būt dusmīgam.
- celt degunu augstu būt iedomīgam, augstprātīgam, pārāk lepnam, pašpārliecinātam.
- celt degunu par augstu būt iedomīgam.
- lielāties Būt iedomīgam.
- bēdāt Būt izmisušam, nelaimīgam.
- būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt.
- būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā.
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
- attaisnoties Būt lietderīgam, nepieciešamam, nozīmīgam.
- slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
- spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi.
- spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam.
- spļaut zilu un melnu (arī zili melnu) būt ļoti dusmīgam.
- spļaut (baltu, arī zilu) uguni būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
- spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu), arī spļaut zilu (arī zili melnu, arī zilu un melnu) uguni, arī spļaut zilas zēveles būt ļoti dusmīgam.
- vārīties dusmās būt ļoti dusmīgam.
- apčurāties aiz laimes būt ļoti laimīgam.
- nezināt ne rīta, ne vakara būt ļoti pārsteigtam, priecīgam, laimīgam.
- krist pīšļos Būt ļoti pazemīgam, justies ļoti niecīgam (kā priekšā).
- laizīt (arī bučot) (svārku) stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- laizīt (arī bučot) svārku stērbeles būt ļoti pazemīgi iztapīgam, glaimīgam (kā priekšā).
- trakot Būt ļoti spēcīgam, arī postošam (par parādībām dabā vai sabiedrībā); izpausties ļoti spēcīgi, ietekmīgi.
- būt cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties cieši pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds būt ļoti tuvam, mīļam; arī ļoti patikt.
- purpēt būt nelaimīgam
- dimzāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- dimžāt Būt nemierīgam, mīņāties uz vietas.
- dīžāt Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļāties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžļoties Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- dīžot Būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- stāvēt augstāk būt nozīmīgākam, attīstītākam.
- svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
- ieņemt vietu Būt nozīmīgam.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību).
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību).
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt, kā rīkoties).
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, nepieciešamību (ko darīt, veikt).
- nomocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.).
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
- paasināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk.
- paģērēt Būt par cēloni tam, ka ir nepieciešamība (pēc kā).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- atdzīvināt Būt par cēloni, ka (seja, acis) kļūst spraigākas, izteiksmīgākas.
- apgāzt Būt par pierādījumu (kā) maldīgumam, nepatiesumam, aplamībai.
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- jaukties Būt pārmaiņus (ar ko); mīties.
- nezināt, kur degunu celt būt pārmērīgi iedomīgam, augstprātīgam.
- laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam.
- mīlēt sevi būt patmīlīgam.
- vadīt Būt priekšgalā (piemēram, cilvēku grupai, valstiskai struktūrai); arī veikt darbības, lai (piemēram, pasākums) norisētu sekmīgi, (kāda sabiedriska sistēma) funkcionētu u. tml.
- iebilsties Būt sevī lepnam, iedomīgam.
- drūvēt Būt skumīgam, skumt; melnēties.
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- dziedināt Būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
- degt Būt tādam, kam piemīt degtspēja.
- redzēt Būt tādam, kam piemīt redzes spēja (par acīm).
- redzēt Būt tādam, kam piemīt spēja ar redzi uztvert objektus apkārtējā vidē.
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu.
- dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana (2).
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- pārnēsāt Būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus).
- pretoties Būt tādam, kas novērš slimību (par organismu).
- pamatot Būt tādam, kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību (par faktiem, atziņām u. tml.).
- komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
- stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīlu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
- saņemties Būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug (apjomā, spēkā) - piemēram, par tīrumu, dārzu.
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- novecoties Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes; novecot (1).
- novecot Būt tādam, kurā noris dabisks, neatgriezenisks bioloģisks process, kam ir raksturīga, piemēram, vielmaiņas palēnināšanās, uzbudināmības pavājināšanās (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir šāda procesa izraisītas ārējas pazīmes.
- tramēties Būt tramīgam, uzmanīgam.
- sēdēt augstā krēslā būt vadošā, nozīmīgā amatā.
- gurduļot Būt vārgam, slimīgam; gurdeļot.
- gurdeļot Būt vārgam, slimīgam.
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
- būt uz kājām Būt veselam; būt atspirgušam (no slimības).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem).
- dvēsele Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
- esenciāls Būtisks; patstāvīgs; bez redzama cēloņa, primārs (slimība).
- puscilvēks Būtne, kam daļēji piemīt cilvēka pazīmes, īpašības.
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību.
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas).
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā.
- sulfametoksazols C~10~H~11~N~3~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto akūtu urīnceļu infekciju, piodermīta, rētu un mīksto audu infekcijas profilaksei un ārstēšanā.
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā.
- naftohinons C~10~H~6~O~2~, kristāliska viela, naftalīna oksidēšanas produkts; 1,4-naftohinona atlikums ir K vitamīna un daudzu pigmentu molekulu fragments.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- sulfametoksipiridazīns C~11~H~12~N~4~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums; lieto urīnceļu u. c. infekciju ārstēšanā.
- sulfabenzamīds C~13~H~22~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas antibakteriālais līdzeklis, īpašību ziņā līdzīgs sulfametoksazolam; lieto kombinācijā ar sulfacetamīdu un sulfatiazolu vaginālās bakteriozes ārstēšanā.
- metapirilēns C~14~H~19~N~3~S, prethistamīna līdzeklis ar mērenu sedatīvu darbību.
- tripelenamīns C~16~H~21~N~3~, histamīna antagonists.
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā.
- liksoflavīns C~17~H~20~N~4~O~6~, riboflavīna analogs, izolēts no cilvēka sirds muskuļa; tam nepiemīt riboflavīna īpašības; augšanu veicinoša viela.
- protoporfirīns C~34~H~34~N~4~, porfirīnu grupas savienojums, hēma un hemīna molekulas pamatstruktūra.
- mezohemīns C~34~H~36~O~4~N~4~FeCl, hemīna reducētā forma.
- pirazīns C~4~H~4~N~2~, heterociklisks savienojums, kas atrodas daudzu svarigu savienojumu, piem., vairāku vitamīnu, krāsvielu u. c. sastāvā.
- tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- rifampīns C~43~H~58~N~4~O~12~, pusssintētiska rifamicīnu grupas antibiotika, kam piemīt rifamicīnu grupas antibiotiku antibakte-riāla darbība; lieto par tuberkulostatisku līdzekli.
- nikotīnamīds C~6~H~6~N~2~O, nikotīnskābes amīds, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; PP vitamīns, B grupas vitamīnu sastāvdaļa, piedalās svarīgu oksidācijas enzīmu sintēzē.
- sulfacetamīds C~8~H~10~N~2~O~3~S, sulfonamīdu grupas savienojums, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā.
- piridoksamīns C~8~H~12~N~2~O~2~, piridoksīna transaminēšanas produkts, viena no B6 vitamīna formām, koenzīmu sastāvdaļa, kas piedalās proteīnmaiņā, ogļhidrātmaiņā un lipīdmaiņā.
- piridoksāls C~8~H~9~NO~3~, piridoksīna oksidēšanās produkts, viena no B6 vitamīna formām, dzīvās šūnas koenzīmu sastāvdaļa, kuri piedalās aminoskābju dekarboksilēšanā un transaminēšanā.
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā.
- skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- metamfetamīns C10H15N, simpatomimētisks amīns, radniecīgs amfetamīnam un efedrīnam, darbojas līdzīgi amfetamīnam.
- sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
- laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā.
- tiohroms C12H14ON4S, tiamīna oksidēšanas produkts; dzeltens pigments, tiohroma atšķaidītam šķīdumam piemīt zila fluorescence.
- oksitiamīns C12H16ClN3O2S, tiamīns, kurā NH2 grupas vietā ir OH grupa; spēcīgs tiamīna antagonists.
- ksantēns C13H10O, heterociklisks savienojums ar diviem benzola gredzeniem, kas saistīti ar metilēna vai skābekļa tiltu; krāsvielu fluoresceina un rodamīna sintēzes izejviela.
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu.
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā.
- novokamīds C13H22ClN3O, iedzelteni sārts pulveris, šķīst ūdeni; pazemina sirds muskuļa uzbudināmību un vadāmību, lieto par antiaritmisku līdzekli.
- piritiamīns C14H20Br2N4O, sintētisks savienojums, kas izraisa tiamīna deficīta simptomus.
- noratropīns C16H21NO3, alkaloīds, ko iegūst, norhiosciamīnu racemizējot ar sārmu.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos.
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā.
- porfīns C20H14N4, heterociklisks savienojums, kas sastāv no četriem pirola gredzeniem, savienotiem ar -CH= grupām; hlorofila, hemīna un porfirīna pamatstruktūra.
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai.
- lizergīds C20H25N3O, lizergīnskābes dietilamīds; aktīva halucinogēna viela, serotonīna antagonists; saīs.: LSD.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- fenilēndiamīns C6H4(NH2)2, diaminobenzols - arilamīns, bezkrāsaini kristāli, šķīst karstā ūdenī, etilspirtā, ēterī; ar neorganiskām skābēm veido stabilus sāļus, viegli oksidējas, acilējas, alkilējas.
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā.
- pervitins C6H5CH2CH(CH3)NH(CH3)HCl, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdeni; farmakoloģisko īpašību ziņā tuvs fenamīnam, lieto anoreksijas ārstēšanai.
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu.
- paraksantīns C7H,N,O, teobromīna izomērs; niecīgā daudzumā atrodams urīnā.
- salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis.
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši.
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_.
- vēja bulta caurdure, lopu slimība.
- vēja lode caurdure, lopu slimība.
- caurguļa Caureja kā slimība.
- caurspīdīgums caurskatāmība; atklātums.
- caurspīdība Caurskatāmība.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela.
- rubīns Caurspīdīgs, sarkans minerāls, alumīnija oksīds ar hroma piemaisījumu (sarkans dārgakmens, bet var būt arī brūngans vai violets).
- adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā abās pusēs portālam.
- augu māja celtne siltummīlošo augu audzēšanai; arī siltumnīca.
- septiņi pasaules brīnumi celtniecības darbi, kas antīkajā pasaulē bija pazīstami ar savu lielumu vai īpašībām: Ēģiptes piramīdas, Artemīdas templis Efesā, mauzolejs Halikarnāsā, gaisa dārzi Babilonā, Zeva statuja Olimpijā, Hēlija statuja Rodas salā, Aleksandrijas bāka.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs.
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
- sirds centrālā, nozīmīgākā kāda procesa daļa, no kuras ir atkarīga (tā) darbība, pastāvēšana.
- sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija. Limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus.
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- spoguļolas Ceptas olas ar mīkstu dzeltenumu.
- pīle Cepts mīklas pildījums.
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš.
- kasenis Cepums no mīklas atliekām.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- mīkstcepure Cepure no mīksta materiāla.
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās.
- cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
- ksililbromīds CH3C6H4CH2Br, metilbenzilbromīds, pastāv ortoizomēru, metaizomēru un paraizomēru veidā; izomēru maisījumu lieto par asaru gāzi.
- laktamīds CH3CHOHCONH2, pienskābes amīds.
- diciānamīds Ciānamīda polimerizācijas produkts, balta kristāliska viela, lieto plastmasu, vīnskābes, citronskābes, medicīnisku preparātu, koka un papīra līmes un ugunsizturīgu tērpu gatavošanai.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem.
- paraugciemats Ciemats, kas noder par paraugu citu ciematu veidošanā, labiekārtošanā; priekšzīmīgs ciemats.
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda.
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- draugs Cienītājs, mīļotājs.
- integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām.
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība.
- pahileptomeningīts Cietā un mīkstā smadzeņu apvalka iekaisums.
- feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kam ir augsta magnētiskā uzņēmība.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- sāpju bērns Cietējs, nelaimīgs cilvēks.
- duņkāt Cieti mīcīt.
- uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana.
- uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
- grimts Cietsirdīgs, dusmīgs, nelaipns.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām.
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī.
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos.
- eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir.
- pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
- HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS.
- erizipeloīds Cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā.
- pantomīmika Cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums.
- augstuma eiforija cilvēka psihiskā stāvokļa izmaiņas, kas saistītas ar skābekļa nepietiekamību smadzeņu audos, paceļoties augstumā (rodas jautrība, zūd uzmanība, piesardzība).
- personības aktivitāte cilvēka spēja veikt sabiedriski nozīmīgus pārveidojumus.
- akcija cilvēka stāvoklis sabiedrībā, nozīmīgums.
- aktinomikoze Cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes.
- leišmanioze Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi.
- leptospirozes Cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu.
- opistorhoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī.
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā.
- enterobioze Cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši.
- viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums.
- viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums.
- antropomorfisms Cilvēkam raksturīgu īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, priekšmetiem, arī augiem un mītiskām būtnēm.
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2).
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- humānisms Cilvēkmīlestība, rūpes par cilvēka labklājību, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
- cilvēkmīla Cilvēkmīlestība.
- šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
- elks Cilvēks (retāk priekšmets, parādība), ko kāds ļoti mīl, dievina, arī uzlūko par paraugu.
- brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- atstumtais Cilvēks grupā, kurš gandrīz nemaz nav iekļauts grupas komunikācijā un mijiedarbībā, kam ir zems sociometriskais statuss un kura viedoklis citiem grupas locekļiem ir nenozīmīgs.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- labs Cilvēks, ar kuru saista draudzība, mīlestība.
- nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- pīlārs Cilvēks, kam ir ļoti ietekmīgs, nozīmīgs sabiedriskais stāvoklis.
- šķelmis Cilvēks, kam ir raksturīga šķelmība.
- stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
- varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam kādā struktūrā pieder patiesā vara, lai gan šķietami viņš tik nozīmīgu amatu neieņem; patiesais stāvokļa noteicējs.
- mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
- domātājs Cilvēks, kam piemīt filozofiskas domāšanas spējas; arī filozofs.
- fotomodelis Cilvēks, kam piemīt fotogēniskums un kas pozē fotogrāfam (gk. kā profesija).
- grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
- putns Cilvēks, kam piemīt kādas īpašas pazīmes, arī cilvēks, kas ieņem kādu īpašu stāvokli sabiedrībā.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- maniaks Cilvēks, kam piemīt mānija (2).
- sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
- brīnumsavants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt.
- savants Cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms.
- ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- eidētiķis Cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums.
- telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
- garnadzis Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības; sīks zaglis.
- nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
- piromāns Cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt.
- pareģis Cilvēks, kas (pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem) spēj pareģot nākotni.
- nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas; grāmatu mīļotājs.
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- atmīnētājs Cilvēks, kas apmācīts atmīnēšanai.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- pūce Cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs.
- gremža Cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn.
- enfant terrible cilvēks, kas citus mulsina ar savu uzvedību, ar netaktisku atklātību; _burtiski_: "briesmīgs bērns".
- grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, grāmatu krājējs.
- ērmeklis Cilvēks, kas ērmīgi ģērbjas, jocīgi, dīvaini izturas.
- šausmonis Cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko šausmīgu.
- ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas; rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
- nelaimīgs Cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu.
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- patriots Cilvēks, kas ko (piemēram, savu darbu, darbavietu) ir ļoti iemīļojis, dedzīgi darbojas tā labā.
- daiļdirsējs cilvēks, kas mēdz prasmīgi runāt par kādu tēmu, bet neko būtisku vai svarīgu nepateikt
- mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
- žampa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- žompa Cilvēks, kas mīl ar ūdeni rīkoties, kas sevi aplej, notraipa.
- kiška Cilvēks, kas mīl daudz ēst.
- šņapstiņš Cilvēks, kas mīl iedzert.
- grāmatu draugs cilvēks, kas mīl literatūru; cilvēks, kas daudz lasa.
- patriots Cilvēks, kas mīl savu dzimteni, tautu, ir uzticīgs savai dzimtenei, tautai, pašaizliedzīgi darbojas to labā.
- grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu; cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- videopirāts Cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus.
- čuiba Cilvēks, kas neveikli, neprasmīgi ko dara, strādā; muļķīgs cilvēks.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
- malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju.
- kverulants Cilvēks, kas pastāvīgi sūdzas, vienmēr ir neapmierināts un aizdomīgs.
- haltūrists Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
- otrinieks Cilvēks, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir mazāk nozīmīgs par citu līdzīgu.
- invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
- pazudusī avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi, pārkāpj, neievēro kādu noteikumu, likumu; kristīgais, kas grēko (reliģijā).
- noklīdusi avs cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi; cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu
- grēkpagale Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis.
- babelis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babelmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs; babalmanis.
- babalmanis Cilvēks, kas runā (ko mazsvarīgu, nenozīmīgu); pļāpa; tenkotājs.
- gvelšķis Cilvēks, kas runā aplamības.
- paraugcilvēks Cilvēks, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs cilvēks.
- erotokrāts Cilvēks, kas seksualitāti un mīlestību izmanto, lai iegūtu varu pār citiem cilvēkiem.
- kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
- nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
- cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
- ausnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību.
- plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
- plaušnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi).
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- strjomščiks Cilvēks, kas stāv sardzē, kamēr citi veic nelikumīgas darbības.
- mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
- Narciss Cilvēks, kas tīksminās par savu skaistumu, kas iemīlējies pats sevī.
- spaidītājs Cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu).
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis.
- darbinieks Cilvēks, kas veic nozīmīgu darbu, aktīvi darbojas sabiedrības labā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē).
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- pļuriņš Cilvēks, kas visu dara steidzīgi un neapdomīgi.
- mīlulis Cilvēks, ko mīl, arī lutina, lolo; cilvēks, pret ko izjūt simpātijas.
- notespuļķis Cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā.
- mežmalietis Cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā.
- pasionārs cilvēks, kuram piemīt liela iekšējā enerģija; temperamentīgs, aktīvs cilvēks.
- šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
- sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
- sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
- mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
- iemīļotais Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- iemīļots Cilvēks, pret kuru (kāds) izjūt mīlas jūtas.
- dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
- mīļš Cilvēks, pret kuru izjūt mīlestību, simpātijas, draudzību.
- simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patiku, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
- dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
- masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei.
- sociālais slānis cilvēku grupa (sabiedrībā), kam daļēji piemīt šķiras pazīmes.
- masa Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- tauta Cilvēku grupa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas pazīmes.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi.
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi.
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus.
- fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze.
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas.
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
- trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze.
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas.
- cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes).
- akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces.
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi.
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze.
- glazē cimdi cimdi no aitas vai kazas ādas, kas ar alaunu izmiecēta mīksta un spīdīga.
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
- klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās.
- mazais cirslis ciršļu suga ("Sorex minutus"), kas mīt sausākās vietās un māju tuvumā.
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis.
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām.
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- pasieva Civilsieva; mīļākā.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
- orfenadrīns Cl8H23NO, difenhidramīna analogs; antiholīnerģisks, prethistamīna, spazmolītisks līdzeklis ar eiforisku darbību.
- cūcīna Cūciņa (slimība).
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks.
- metastrongiloze Cūku invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes.
- aizauši Cūku slimība - dziedzeru iekaisums.
- laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite.
- aminocukurs Cukurs, kurā viena vai vairākas hidroksilgrupas aizvietotas ar aminogrupām, piem., glukozamīns, galaktozamīns.
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs.
- diabētiskā koma cukurslimības koma.
- paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas.
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- Djala Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - augstākais dievs dievu panteonā, demiurgs, kas mīt debesīs.
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos.
- kvantskaitļi Četri kvantu skaitļi, kas viennozīmīgi raksturo elektronu un tā stāvokli atomā.
- Endomychus coccineus četrplankumu piepjmīlis.
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība.
- čomerēties Čomīties.
- uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas, piemēram, spilvens, salmu maiss) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem venerisku slimību gadījumos.
- PUD Čūlas slimība (angļu "peptic ulcer disease").
- sīvzarnis Čūska (mīklās).
- sīvzobis Čūska (mīklās).
- ergokalciferols D~2~ vitamīns, kas organismā ultravioletā starojuma ietekmē veidojas no attiecīgā provitamīna; organismā tas regulē fosfora un kalcija maiņu, tā trūkums bērniem izraisa rahītu.
- holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
- Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
- šūpulī ielikts dabas dots, iedzimts, tāds, kas piemīt no dzimšanas.
- parādība Dabas esamības un attīstības izpausmes forma (piemēram, dzīva būtne, process, stāvoklis, īpašība).
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- alumīnija rūdas dabiskas minerālvielas ar paaugstinātu (vairāk par 25-30%) alumīnija daudzumu (boksīti, alunīti, nefelīns, kaolīni), kuras var izmantot alumīnija ieguvei.
- magnija rūdas dabiskas minerālvielas, ko var izmantot magnija iegūšanai, galvenie minerāli magnezīts, dolomīts.
- hroma rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt hromu; galvenais minerāls hromīts.
- Molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- molibdēna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt molibdēnu; nozīmīgākais minerāls molibdenīts.
- urāna rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt urānu un tā savienojumus; nozīmīgākais minerāls uraninīts.
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai.
- iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai.
- zīddadzis Dadzis ar mīkstām ziedlapiņām.
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli.
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas.
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai.
- ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai.
- domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
- dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
- paticamība Daļēja ticamība.
- nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
- aizsliedēt Daļēji nomīdīt.
- apšļokāt Daļēji nomīdīt.
- popa Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popains Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popājs Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- popiens Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- pops Daļēji pārkūdrojusies sūna, mīksta kūdra.
- pajukt Daļēji, nepilnīgi sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli nepareizā virzienu.
- darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ.
- caurspiedīgā radiācija daļiņu (gamma kvantu, neitronu u. tml.) plūsma, kam piemīt liela caurspiešanās spēja.
- identitātes princips daļiņu neatšķiramības princips - viens no kvantu mehānikas svarīgākajiem pieņēmumiem, pēc kura vienādas (identiskas) elementārdaļiņas nav iespējams eksperimentāli atšķirt.
- saīsināmība Daļskaitļa un saucēja dalāmība, kas ļauj daļskaitli saīsināt.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- zilā lapa darba nespējas, arī slimības lapa.
- devums Darba produkts, rezultāts (ar sabiedrisku: nozīmīgumu).
- normālā nobeidze darba veiksmīga izpilde, ko apliecina operētājsistēmas izdots speciāls kods.
- dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai.
- berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas).
- mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas.
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
- datu bāzes uzturēšana darbība, kas saistīta ar datu bāzes struktūras modificēšanu, atjaunošanu un pārkārtošanu, lai nodrošinātu tās veselumu, neaizskaramību un efektīvu izmantošanu.
- primārā profilakse darbība, kas tiek veikta ar mērķi novērst slimības vai sociālās problēmas rašanās cēloņus.
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- aizvienēja darbība darbība, kas vienmēr izriet no subjekta, kas tam ir vienmēr piemītoša.
- pašneitralizēšana Darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa.
- mīkstināšana darbība, process --> mīkstināt.
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
- šeptīgs Darbīgs, uzņēmīgs, rosīgs.
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
- ķeckāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķeskāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķockāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu); traipīties, ziesties.
- ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
- kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu).
- kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
- paraugdarbs Darbs, kas ir paraugs pilnīgi atbilstoša vai līdzīga rezultāta iegūšanai; priekšzīmīgs darbs.
- nest laimi darīt (kādu) laimīgu.
- nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu; sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
- gāzt kalnus darīt darbu, kas prasa lielu fizisku spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus.
- apdrošināt Darīt drosmīgu.
- lēkt no jumta uz ecēšām darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
- ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
- muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- mīdītājs Darītājs --> mīdīt.
- mīkstinātājs Darītājs --> mīkstināt.
- mīlētājs Darītājs --> mīlēt.
- mīņātājs Darītājs --> mīņāt; mīdītājs.
- mijējs Darītājs --> mīt (2).
- minējs Darītājs --> mīt.
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus").
- Sonchus oleraceus dārza mīkstpiene.
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
- paraugdārzniecība Dārzniecība, kur, izdarot izmēģinājumus, iegūst jaunu vai uzlabotu augu šķirņu paraugus; arī priekšzīmīga dārzniecība.
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra.
- multiprogrammu režīms datora darbības režīms, kas nodrošina pamīšus divu vai vairāku programmu izpildi vienā procesorā.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
- replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību.
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu.
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas.
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam.
- daudz kas Daudz nozīmīga, svarīga.
- grečāties Daudz, bet bezgaumīgi greznoties.
- valodas norma daudzfunkcionālajā tautas valodas lietojumā, regulāri atkārtojoties, dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos, piemēram, dialekta norma; valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem
- maralsakne Daudzgadīgs lakstaugs, kas aug Sibīrijā, Sajānos, Altajā u. c., tā ekstraktam piemīt stimulējošas un afrodīzija īpašības.
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās.
- automātiska atkalzvanīšana daudziem modemiem piemītoša spēja turpināt iezvanīšanos tik ilgi, kamēr tiek nodibināts savienojums.
- slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt.
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle.
- daudznozīmīgums Daudznozīmība (1).
- ambigitāte Daudznozīmība (uztverē, domāšanā).
- daudzdomība Daudznozīmība.
- sekundārā nozīme daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju jeb leksiski semantisko variantu, kam mūsdienu valodā nav spilgtas asociatīvās saites ar pamatnozīmi.
- pamatnozīme daudznozīmīga vārdagalvenā nozīme jeb galvenais leksiski semantiskais variants, no kura tieši vai ar pastarpinājumu var izsecināt visus pārējos.
- kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai.
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā.
- Jasminum polyanthum daudzziedu jasmīns.
- paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu).
- izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku.
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās.
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.).
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība.
- gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība.
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā.
- datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve.
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
- neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā.
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem.
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti.
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti.
- kola Dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns.
- apsarme Dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
- fagoterapija Dažu bakteriālu slimību ārstēšana ar specifiskiem bakteriofāgiem.
- individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām.
- radziņš Dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju.
- dihroisms Dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- skeletēšana Dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas.
- pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības.
- dipsoterapija Dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu.
- debesietis Debesīs mītošs dievs.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- dalāmības pazīmes decimālajā sistēmā rakstītu naturālu skaitļu īpašības, kas ļauj noteikt to dalāmību ar vienkāršākajiem dalītājiem; piemēram, skaitlis dalās ar 3, ja tā ciparu summa dalās ar 3.
- diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
- agni Dedzīgi, enerģiski, uzņēmīgi.
- aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- zēveļains Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- zēvelīgs Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- zēveļots Dedzīgs, ātras dabas, dusmīgs.
- agns Dedzīgs, enerģisks, uzņēmīgs, ugunīgs, kaislīgs.
- elektronsakausējums Degmaisījums, kas sastāv no 96% magnija, 3% alumīnija un 1% citām vielām, uzliesmo 600 Celsija grādos un paaugstina temperatūru līdz 2800 grādiem.
- bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
- rinomiāze Deguna slimība, ko ierosina mušu vai dunduru kāpuri.
- rinopātija Deguna slimība.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos.
- koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība.
- osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība.
- elastoze Deģeneratīvas ādas saistaudu pārmaiņas ar palielinātu elastotiskā materiāla daudzumu, kuram piemīt tādas pašas krāsošanās īpašības kā elastīnam.
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves.
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai.
- izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens.
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē.
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi.
- budzītis Dem. --> budzis 2, mīlināmais vārds.
- laimutiņa Dem. --> laimiņa, laimīte.
- mīksteņš Dem. --> mīksts (1).
- mīlulītis Dem. --> mīlulis.
- mīļbērniņš Dem. --> mīļbērns.
- mileņš Dem. --> mīļš.
- mīļiņč Dem. --> mīļš.
- mīliņš Dem. --> mīļš.
- mīļiņš Dem. --> mīļš.
- smīniņš Dem. --> smīns.
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu.
- demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.).
- otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība.
- mīkona Deramdiena, mīkūna.
- mīkonas Deramdiena, mīkūna.
- mīkoņi Deramdiena, mīkūna.
- mīkonis Deramdiena, mīkūna.
- mīkūlas Deramdiena, mīkūna.
- mīkuļi Deramdiena, mīkūna.
- mīkuņas Deramdiena, mīkūna.
- mīkūnas Deramdiena, mīkūna.
- mīkūnes Deramdiena, mīkūna.
- pašķirīgs Derīgs, sekmīgs.
- onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām.
- imūndermatoloģija Dermatoloģijas nozare, kas pētī, kā imūnprocesi ietekmē ādas slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- genodermatoloģija Dermatoloģijas virziens, kas pētī pārmantotas ādas slimības.
- desmidiaceae Desmīdiju dzimta.
- cosmoastrum Desmīdiju dzimtas ģints.
- cosmocladium Desmīdiju dzimtas ģints.
- desmidium Desmīdiju dzimtas ģints.
- docidium Desmīdiju dzimtas ģints.
- gymnozyga Desmīdiju dzimtas ģints.
- hyalotheca Desmīdiju dzimtas ģints.
- oocardium Desmīdiju dzimtas ģints.
- raphidiastrum Desmīdiju dzimtas ģints.
- sphaerozosma Desmīdiju dzimtas ģints.
- spondylosium Desmīdiju dzimtas ģints.
- staurodesmus Desmīdiju dzimtas ģints.
- tetmemorus Desmīdiju dzimtas ģints.
- desmidiales Desmīdiju rinda.
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ.
- pellidols Diacetīlamīnoazotoluola aizsargāts nosaukums, iesarkans pulveris, kas nešķīst ūdenī, lietoja brūču ārstēšanai.
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, ko izmanto mīkstinātu vai mīkstu līdzskaņu apzīmēšanai.
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- diaminūrija Diamīni urīnā.
- slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna.
- diatomīds Diatomīts.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības).
- rands Dienvidāfrikas Republikas, Lesoto un Namībijas naudas pamatvienība (=100 centu).
- milonga Dienvidamerikāņu deja dziedāšanas un plēšeņu pavadībā, vienkāršā tautā ļoti iemīļota.
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus.
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens.
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos.
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve.
- Njikans Dienvidsudānas šilluku valdnieku un tautas mītiskais ciltstēvs, kura inkarnācijas ir visi turpmākie šilluku valdnieki.
- teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
- immanence Dieva esamība un darbība pasaulē.
- atklāsme Dieva esamības atklāšanās; Dieva sūtīta parādība, redzējums.
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst.
- teofilantropija Dieva un cilvēka mīlēšana.
- teofilantropi Dieva un cilvēku mīlētāji jeb Dieva pielūdzēji un cilvēku draugi, reliģiska savienība Lielās franču revolūcijas laikā ar privātu kultu 1796. g. un publisku 1797.-1802. g. kādās 10 Parīzes baznīcās.
- ateisms Dieva un pārdabisku spēku esamības noliegšana; atteikšanās no reliģiskajiem ticējumiem.
- eusebija Dievbijība, pazemība.
- Geserhans Dievišķs varonis un karotājs, kas darbojas plašā tibetiešu un mongoļu mītu ciklā, kuram raksturīgas pirmsbudisma perioda mitoloģiskās tradīcijas, piemēram, norādes uz daudzām vietējām dievībām.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti.
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī.
- konsumpcija Dilonis; izdilšana; novārdzinoša slimība.
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās.
- fuklazīns dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, ko lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai.
- sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna.
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- miosarvalsāns Dioksidiamīnoarsēnobenzoldimetilēnsulfīnskābes nātrijs, iegūst, kondensējot salvarsānu ar nātrija bisulfītu, lieto sifilisa ārstniecībā.
- tēmas grupa diskusiju grupa, kurā diskusija vērsta uz vienu priekšmetu vai tēmu, kas ir nozīmīga visiem grupas locekļiem.
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem.
- melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija.
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
- ermība Dīvainība, savādība; ērmība.
- bizarrs Dīvains, ērmīgs.
- ķēmains Dīvains, ērmīgs.
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas.
- iemīļots Divd. --> iemīļot.
- malvales Divdīgļlapju augi, gk. koki ar pamīšām lapām ar pielapām, divdzimuma kārtniem, gk. lieliem 5-skaitļa ziediem ar kausiņu un vainadziņu un ar augšēju sēklotni.
- saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās.
- tamarindus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, līdz 25 m augsts koks Austrumāfrikas stepēs, platu lapotni, dod augļus pākstīs ar plakanām pupām un tumši brūnu iesaldu mīkstumu.
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki.
- simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu.
- terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos.
- kārklaugi Divdīgļlapju augu rinda ("Salicales"), koki un krūmi ar veselām pamīšām lapām, bezapziedņa ziediem ar 2 vai daudz putekšlapām.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas.
- kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu.
- magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- divdomīgums Divdomība (1).
- innuendo divdomīga piezīme vai mājiens.
- ceijers uz bumbām divdomīga zobošanās par pulksteņa laiku.
- piparoti joki divdomīgi joki.
- divdomība Divdomīgs (2) vārds vai izteiciens.
- kutelīgs Divdomīgs (2).
- sulīgs Divdomīgs; kodolīgs (izteiciens).
- ķecerīgs Divdomīgs; komplicēts.
- pārprotams Divdomīgs.
- ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus.
- diloģija Divējāda nozīme; divdomība.
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
- bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
- fibrolizīns Divkāršs savienojums no 2 daļām tiozīnamīna un 1 daļas natrija salicilāta.
- divnozīmīgums Divnozīmība.
- Malachius bipustulatus divplankumu māņmīkstspārnis.
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
- kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
- polisēmija divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai); daudznozīmīgums (2).
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos.
- dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai.
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
- attaisnojuma dokuments dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību.
- rūgtkaļķis Dolomīts.
- jaunmītisms Domāšanas veids un literārais virziens, kas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā uzsāka mēģinājumus atjaunot mītisko domāšanu un mītisko pasaules uztveri.
- pensieroso Domīgi; domās nogrimis.
- dompilns Domīgs.
- domulīgs Domīgs.
- bačata Dominikānā radusies deja, ko dejoja lauku ballītēs, dejas tēma ir par mīlestību un sāpēm.
- kroķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- kruķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- fakticitāte Dotība, esamība.
- ekvivalentā doza doza, kas raksturo starojuma bioloģisko iedarbību un ir vienāda ar absorbētās dozas reizinājumu ar koeficientu, kas nosaka starojuma bīstamību (mērvienība _zīverts_).
- draišķīgs Draisks, šķelmīgs.
- spindzelīgs draisķs, šķelmīgs.
- histrionisms Dramatiski žesti, runa un mīmika, ko novēro histērijā.
- jeune-premier dramatisks aktieris, kas tēlo pirmo mīlētāju lomas.
- iestaips Drāna, ko iestiepj rāmī izšūšanai.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- beibe Draudzene, mīļākā.
- dāmiņa Draudzene; mīļākā.
- dāmīte Draudzene; mīļākā.
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību.
- filo- Draugs, draudzīgs, mīļotājs.
- philia Draugu mīlestība, tuva draudzība.
- drausms Drausmīgs.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- aknas Drosme; uzņēmība.
- pipars Drosme; uzņēmība.
- bezdūšība Drosmes, uzņēmības trūkums; gļēvulība.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
- varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks.
- čima Drosmīgs cilvēks.
- drosminieks Drosmīgs cilvēks.
- žgučij Drosmīgs cilvēks.
- žgučijs Drosmīgs cilvēks.
- batirs Drosmīgs cīnītājs kaujās (tjurku un mongoļu tautām); no batiriem veidojās feodālā aristokrātija; nosaukums plaši lietots tjurku tautu folklorā un sadzīvē.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- valtīgs Drosmīgs, drošs.
- žurmīgs Drosmīgs, spēcīgs, enerģisks.
- drošs Drosmīgs; tāds, kas izturas brīvi, nepiespiesti (par cilvēku).
- drošgalvīgs Drosmīgs.
- drošīgs Drosmīgs.
- drosms Drosmīgs.
- dross Drosmīgs.
- dūšīgs Drosmīgs.
- drošticamība Droša ticamība; augstas pakāpes ticamība.
- ar drošu roku droši, drosmīgi.
- uzdroši Droši, drosmīgi.
- uzdrošīgs Drošs, drosmīgs, neapdomīgs.
- emotikons Drukas zīmīte emociju vai attieksmes paušanai.
- brožs Drukns, plecīgs, miesās apjomīgs.
- drūsma Drūma jutoņa, grūtsirdība, drausmība.
- cupo Drūmi, domīgi; dziļi.
- mēslenis Dubļmīlis - ūdensmīļu dzimtas ģints.
- cercyon Dubļmīļi.
- danga Dubļu peļķe; mīksta, purvaina zeme.
- dūdaliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dudulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūdulēns Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- dūduliņa Dūjiņa, sirdspuķīte (mīļvārdiņš).
- stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
- zābaks Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
- duralumins Dūralumīnijs.
- erbulīgs Dusmās ātrs, ātri dusmīgs.
- čukris Dusmīga (neapmierināta) persona.
- atrēkt Dusmīgā balsi atbildēt.
- sterpele Dusmīga būtne.
- pūčka dusmīga sieviete.
- niknpūce Dusmīga sieviete.
- pūcene Dusmīga sieviete.
- švirķele Dusmīga sieviete.
- uzne Dusmīga sieviete.
- dusmpūce Dusmīga, īgna sieviete, meitene.
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete.
- agresija dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība
- zmeja Dusmīga, nejauka sieviete.
- iesīvoties Dusmīgam, ļaunam kļūt, sadusmoties.
- sabārdzot Dusmīgam, ļaunam, bargam kļūt.
- atbrēkt Dusmīgi atkliegt.
- iedauzīties Dusmīgi ierunāties.
- nodīrāt Dusmīgi nopērt.
- urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
- narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
- pūrce Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- purcene Dusmīgi ņurdoša sieviete.
- nošventīt Dusmīgi pakaļ norunāt.
- purpēt dusmīgi runāt
- purpēt dusmīgi runāt pretī
- aizcirst Dusmīgi runāt.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus.
- švirkstināt Dusmīgi un ātri runāt.
- erzāties Dusmīgi un skaļi rūkt (par suni).
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda); bārt.
- bārt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties (pie kāda).
- irato Dusmīgi, bargi.
- siržāk dusmīgi, dusmīgāk.
- panckāties Dusmīgi, īgni (ko) runāt; rāties, bārties.
- noponckāties Dusmīgi, īgni pateikt (ko).
- ponckāties Dusmīgi, īgni runāt (ko); rāties, bārties.
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt.
- spurckāties Dusmīgi, ļaunojoties runāt.
- ar baltām acīm dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar šķību aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- ar greizu aci dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi.
- iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
- iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
- verveklis Dusmīgs cilvēks, burvis.
- nīdeklis Dusmīgs cilvēks; neapmierināta, vienmēr prasīga būtne.
- rūss dusmīgs cilvēks.
- dusmis Dusmīgs cilvēks.
- eglīte Dusmīgs cilvēks.
- perģelis Dusmīgs cilvēks.
- pūslis Dusmīgs cilvēks.
- sirsenis Dusmīgs cilvēks.
- balta acs dusmīgs skatiens.
- baltas acis dusmīgs skatiens.
- naķists Dusmīgs, ātrs, nevaldāms.
- būdelis Dusmīgs, dusmās iekaisis cilvēks.
- dusmpūķis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- dusmpūznis Dusmīgs, īgns cilvēks.
- bozis Dusmīgs, īgns, pikts, arī mazrunīgs cilvēks.
- bozīgs Dusmīgs, īgns, sapīcis; nelaipns.
- sapūties Dusmīgs, īgns.
- derra Dusmīgs, kašķīgs cilvēks.
- ērcis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- erkšķis Dusmīgs, ķildīgs cilvēks.
- epsīgs Dusmīgs, ķildīgs, bargs.
- pampeklis Dusmīgs, ļaunas dabas cilvēks.
- bešķis Dusmīgs, ļauns cilvēks.
- žultsbeka dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
- zvērots Dusmīgs, ļauns, nežēlīgs.
- buzīgs Dusmīgs, ļauns, saskaities.
- ņirts Dusmīgs, ļauns.
- cāziķis Dusmīgs, naidīgs cilvēks.
- uzpurnis Dusmīgs, neapmierināts cilvēks.
- cobiķis Dusmīgs, nepatīkams cilvēks.
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku).
- punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks.
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities.
- aizkaitināts Dusmīgs, nikns.
- apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots.
- krētains Dusmīgs, saskaities.
- būzīgs Dusmīgs, sliktā omā.
- sekšans Dusmīgs, stūrgalvīgs.
- sekšāns Dusmīgs, stūrgalvīgs.
- cemmīgs Dusmīgs.
- ektīgs Dusmīgs.
- ellīgs Dusmīgs.
- grimmīgs Dusmīgs.
- ķemmīgs Dusmīgs.
- niknsirdīgs Dusmīgs.
- pārskaities Dusmīgs.
- piepūties Dusmīgs.
- saļaunojies Dusmīgs.
- sapiktojies Dusmīgs.
- sasirdījies Dusmīgs.
- škrobīgs Dusmīgs.
- skurīgs Dusmīgs.
- skurmains Dusmīgs.
- lielsirdība Dusmīgums.
- uzpīkt Dusmoties, kļūt dusmīgam.
- satuncīt dūšīgi sastampāt, samīcīt, sagrūst.
- eutīmija Dvēseles miers un līdzsvars, Dēmokrīta filozofijā katras darbības mērķis un īstā svētlaimība.
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
- Sonchus asper dzeloņainā mīkstpiene.
- govmīzīte Dzeltenā govmīzīte - dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
- riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieka organismā (B2 vitamīns); pārtikas piedeva E101 (var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (dzeltena vai oranža), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- dzintardzeltens Dzeltenās krāsas tonis un atspīdums, kas piemīt dzintaram.
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos.
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
- ohriāze Dzeltenīgs, slimīgs bālums.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- juglons Dzeltenoranža kristāliska viela, iegūta no valriekstu mizām; tai piemīt antifungāla aktivitāte; senāk lietota ādas tuberkulozes ārstēšanai.
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā.
- rutīns Dzeltenzaļš, sīkkristālisks pulveris bez smakas un garšas (P vitamīna preparāts).
- apdzīšanas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts divceļu līnijā, kam ir ceļu izvērse vilcienu apdzīšanai un nepieciešamības gadījumos vilciena pārejai no viena galvenā ceļa uz otru.
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
- laktoferīns Dzelzi saistošs proteīns, ko atrod neitrofilo leikocītu specifiskajās granulās; piemīt pretmikrobu aktivitāte, tas ir arī dažādos sekrētos un eksudātos, piem., pienā, asarās, gļotās, siekalās un žultī.
- feroelektriķi Dzelzi saturošas vielas, kam piemīt elektriskā polarizācija arī tad, ja nav ārējā elektriskā lauka.
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām.
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza.
- mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
- sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
- alīti Dziļas iežu ķīmiskās dēdēšanas produkti, kas sastāv no alumīnija oksīdiem un hidroksīdiem.
- dzelmīgs Dziļdomīgs, daudzslāņains (arī asprātīgs).
- filozofisks Dziļdomīgs.
- iedangāt Dziļi iemīt (dubļos, zemē).
- staupēt Dziļi iemīt pēdas (piemēram, par lopiem mitrā pļavā).
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā.
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības.
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi.
- dzimumzvaigznīte Dzimumzīmīte.
- sukcinimids Dzintarskābes imīds, pagatvojams, pārtvaicējot amonija sukcinātu, kā arī darbojoties uz dzintarskābes anhidrīdu ar amonjaku.
- sadzirdamība Dzirdamība.
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
- vesera dzirnavas dzirnavas mīkstu materiālu malšanai.
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu).
- šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība; mazākā dzīvā sistēma, kurā izpaužas dzīvības galvenās īpašības (vielmaiņa, augšana, kairināmība, reproducēšanās, iedzimtība).
- mīdekls Dzīva radība (cilvēks vai zirgs), kas šurp un turp mīdās uz vietas.
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne.
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības.
- anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas.
- helobionti dzīvi organismi, kas mīt purvos (piemēram, helofīti).
- animato dzīvi, strauji, jūsmīgi.
- botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums.
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- bioloģiskie jūras resursi dzīvnieki un augi, kas mīt jūras ūdenī un jūras dibenā.
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem.
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
- sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki.
- sarkocistoze Dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; sarkosporidioze.
- jēlums Dzīvnieku iekšu mīkstās, gļotainās daļas; dzīvnieku iekšas.
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze.
- panzootija Dzīvnieku infekcijas slimības epidēmija, kas aptver plašu teritoriju (valsti, vairākas valstis, kontinentu).
- hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze.
- telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem.
- gaismas orgāni dzīvnieku orgāni, kam piemīt spīdēšanas jeb bioluminiscences spēja.
- adenomatoze dzīvnieku plaušu slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra.
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis.
- DzSAS Dzīvnieku slimību apkarošanas stacija (raj.).
- MMA sindroms dzīvnieku tesmeņa un dzemdes pēcdzemdību slimības.
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība.
- osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas.
- ketoze Dzīvnieku vielmaiņas slimība.
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- kortelis Dzīvoklis, mītne.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
- Bruno Džordāno Bruno - itāliešu filozofs (Giordano Bruno; 1548.-1600. g.), ko sadedzināja uz sārta par brīvdomību un ķecerību.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tokoferoli E vitamīni; tiem ir nozīme normāla vairošanās procesa nodrošināšanā, audos tie veic antioksidantu funkcijas.
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties.
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- golems Ebreju filozofijā - jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
- jūdofobs Ebreju nīdējs, antisemīts.
- zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju.
- zuda Ēde, ādas slimība.
- zude Ēde, ādas slimība.
- zūde Ēde, ādas slimība.
- zuds Ēde, ādas slimība.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.).
- bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- tauku iešņavas ēdiens, kuru gatavoja, taukus samīcot ar sāli, pipariem, sīpoliem; tauku saglabāšanas veids.
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām.
- Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs.
- Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
- Hathora Ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, senākajos mītos minēta kā debesu govs, kas dzemdējusi sauli.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
- eucominales Eikomīniju rinda.
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
- UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
- ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā).
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm).
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu.
- būte Eksistence, ira; esamība, esība.
- tetanotoksins Eksotoksins, ko izdala stingumkrampju ierosinātāji; sastāv no tetanohemolizīna un tetanospazmīna.
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- vīksts Elastīgs, mīksts.
- elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība.
- starpmolekulārā mijiedarbība elektriski neitrālu molekulu vai atomu mijiedarbība, kas nosaka šķidrumu un molekulāro kristālu esamību, reālo gāzu atšķirību no ideālās gāzes.
- multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
- elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā.
- indukcijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu mainīgu magnētisko lauku mijiedarbība ar virpuļstrāvām, ko šie lauki inducē mēraparāta kustīgajā daļā (alumīnija diskā); izmanto tikai maiņstrāvas ķēdēs par elektroenerģijas skaitītājiem.
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā.
- iekšējais fotoefekts elektronu pāreja auz kvazihibrīdiem stāvokļiem, kas pusvadītājos un dielektriķos izpaužas kā fotovadāmība un fotohromisms.
- jonizācija cietvielā elektronu pāreja no pusvadītāja vai dielektriķa valentās zonas uz vadāmības zonu; notiek atomu termisko svārstību dēļ (termiskā jonizācija), absorbējot fotonus (fotojonizācija), sadarbībā ar korpuskulāro daļiņu kūļiem (neitroniem, protoniem, elektroniem).
- n-tipa vadāmība elektronu vadāmība.
- telegrāfa sakari elektrosakaru veids dokumentālu ziņojumu (telegrammu) vai nekustīgu attēlu pārraidei; uztveršanas vietā iegūst pierakstītu tekstu vai attēlus; Uz telegrāfa ssakaruu sistēmas bāzes ir izveidots paaugstinātas ticamības datu pārraides tīkls.
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- alumīnijorganiskie savienojumi elementorganisko savienojumu veids, kuros alumīnijs saistīts ar oglekļa atomu.
- olekranartropātija Elkoņa locītavas slimība.
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- oleamens Eļļaina, mīksta ziede jeb liniments.
- kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā.
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
- miocēle Embrija somīta dobums.
- dermatoms Embrionālā somīta laterālā daļa.
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola.
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
- bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- konstatējums Empīriska un/vai loģiski atvedināta atziņa, kas atspoguļo kādu faktu; var apstiprināt vai atspēkot kādu hipotēzi; nozīmīgākos konstatējumus sauc par atklājumiem.
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē.
- ēnas augi ēnaugi, ēnmīļi.
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ.
- nozohtonogrāfija Endēmisku slimību ģeogrāfija; medicīnas ģeogrāfija.
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti.
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu.
- pašenerģija Enerģija, kas piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa enerģija.
- kurāžīgs Enerģisks, drosmīgs, uzņēmīgs.
- aknīgs Enerģisks, drosmīgs.
- ekts Enerģisks, drošs, veikls, arī uzņēmīgs, izdarīgs.
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- kuražīgs Enerģisks, uzņēmīgs, neatlaidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- heliofobi Ēnmīļi - organismi, kas baidās no saules gaismas.
- entamebiāze Entamēbu invāzija; slimība, ko ierosina entamēbas.
- kazeāze Enzīms baktēriju kultūrās, kas sekmē piena un siera albumīna un kazeīna sagremošanu.
- neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem.
- hitināze Enzīms, kas šķeļ hitīnu acetilglikozamīnā.
- Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas.
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes.
- akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās.
- paratireopātija Epitēlijķermenlšu slimība.
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
- dihidroergotamīns Ergotamīna hidrogenizācijas produkts; neietekmē dzemdes tonusu; darbojas simpatikolītiski, pazeminot simpātiskās nervu sistēmas tonusu.
- rododendrs Ēriku dzimtas ģints ("Rhododendron"), dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros, \~1200 sugu, iecienīti krāšņumaugi, >10000 šķirņu, Latvijā audzē >100 sugu, izveidoti vairāki desmiti hibrīdu un perspektīvu šķirņu.
- uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas.
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos.
- sekundārās eritrodermijas eritrodermijas, kas rodas uz kādas citas slimības fona kā komplikācija.
- ķēmība Ērmība, dīvainība.
- jokainība Ērmība, jocība, jocīgums.
- Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka.
- erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
- narcisms Erotisma veids - iemīlēšanās sevī, tīksmināšanās par savu skaistumu; narcisisms.
- ērtīgs Ērtības mīlošs.
- ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās).
- IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās).
- ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās).
- būšana Esamība, atrašanās, klātbūtne.
- esme Esamība; tas, kas eksistē.
- šeitesamība Esamība.
- monāde Esamības struktūras, substances vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa.
- iznīcinātājs Eskadras mīnukuģis.
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem.
- esotība Esme, esamība.
- dixi Esmu izteicies; savu esmu pateicis; romiešu oratoru iemīļots vārds.
- iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
- mikāt Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
- mikot Ēst lieliem kumosiem ko mīkstu.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģiskais.
- traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja; traģisms (1).
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
- stamins Etamīns.
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
- bandrole Etiķete, uz preces uzlīmēta zīmīte, kas liecina, ka akcīzes nodeva ir samaksāta.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība.
- Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
- limnisks Ezera, ezeram piemītošs, ezerā radies, tajā augošs vai dzīvojošs.
- ezerpils Ezermītne.
- Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni.
- Šīlina ezers ezers Īrijā, Kevanas, Vestmītas un Mītas grāfistē.
- Enela ezers ezers Īrijā, Vestmītas grāfistē.
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā.
- sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
- bhava Ezoterismā esamība, jūtība, eksistence un emocijas.
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- abhiniveša Ezoterismā norāda uz pieķeršanos īpašumam, kas saistīta ar mīlestību uz Zemes dzīvi; atkarība no dzīves lietām un bailes no nāves, kas šīs lietas atņemtu.
- ānanda Ezoterismā patiess prieks, līksme un laime, ko nekādi neaptumšo priekšstati par matēriju; svētlaimība, ko cilvēks pārdzīvo, apzināti iziedams no sava ķermeņa.
- ānandamājākoša Ezoterismā svētlaimības sfēra jeb piektā koša, ko reizēm sauc arī par ego vai prieka sfēru.
- riši Ezoterismā svēts, tikumīgi dzīvojošs cilvēks ar medija spējām.
- guna ezoterismā viena no trīs īpašībām, kas piemīt katram cilvēkam - kūtrums, paviršība un prieks.
- attaisnojošie pierādījumi faktiskie dati, kuri konstatē apstākļus, kas noliedz personas līdzdalību noziegumā vai noskaidro atbildību mīkstinošus apstākļus.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- ķīmiskas izcelsmes stresori farmakoloģiski preparāti, profilaktiskās apstrādes, slimību ierosinātāji u. c.
- laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem.
- nefelīns feldšpatīdu grupas iežveidotājs minerāls, nātrija un kālija alumos silikāts (Na, K)AlSiO~4~; izmanto alumīnija ieguvei, ķīmiskajā rūpniecībā, keramikā.
- parafenilēndiamīns Fenilēndiamīna izomērs, ko izmanto dažu matu krāsošanas līdzekļu ražošanā; var radīt dermatītu.
- felonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs akts attiecībās starp senjoru un vasali.
- kvazifelonija Feodālajās tiesībās - nelikumīgs vai apvainojošs vasaļa nodarījums pret trešajām personām, kura dēļ viņš kļuva necienīgs būt par vasali un vadīt lēni.
- peroksidāzes Fermenti, kas katalīzē organisko savienojumu (amīnu, taukskābju u. c.) oksidēšanos ar ūdeņraža pārskābi (peroksīdu) vai organiskiem peroksīdiem.
- glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā.
- histamināze Ferments audos, kas katalizē histamīna oksidāciju.
- glutamināze Ferments dzīvnieku un augstāko augu audos, kurš katalizē glutamīna šķelšanu glutamīnskābē un amonjakā.
- dezamidāze Ferments, kas katalizē amonija hidrolītisku atšķelšanu no amīdiem.
- diaminooksidāze Ferments, kas katalizē diamīnu oksidatīvo dezamināciju, veidojot attiecīgus aldehīdus, amonjaku un ūdeņraža pārskābi.
- histidīndekarboksilāze Ferments, kas katalizē histidīna dekarboksilāciju histamīnā.
- karotināze Ferments, kas katalizē karotīna pārvēršanos A vitamīnā.
- karboksilāze ferments, kas ogļskābi atdala no ketonskābēm un kam ir liela nozīme rūgšanas procesos; vitamīna B1 atvasinājums.
- amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos.
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā.
- pastilāža Figūra no samīcītiem un apdedzinātiem māliem.
- vīģeskoks Fikusu ģints suga ("Ficus carica"), nozīmīgs augļu koks (10-30 m augsts).
- filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs.
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam piemīt aizvien pieaugošs sasprindzinājums.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas aplūko esamības vispārējos pamatus, principus, tās struktūru un likumsakarības.
- metafizika Filozofijas nozare, kas pievēršas "esamībai", "zināšanai" un vispār pirmpamatiem un interesējas par realitātes dziļāko būtību.
- akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas atzīst ideju, apziņu, garu par primāru, bet dabu, esamību, matēriju par sekundāru.
- reālisms Filozofijas virziens, kas par primāriem atzīst reālus, neatkarīgi no apziņas pastāvošus objektus (materiālajā īstenībā vai garīgajā esamībā).
- pitagorisms Filozofijas virziens, kas visu dabas parādību un kosmosa esamību reducēja uz kvantitatīvām, skaitliskām attiecībām.
- plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- hilozoisms Filozofiska mācība, kuras pamatā ir pieņēmums, ka dzīvums, justspēja un domātspēja piemīt visu veidu matērijai.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus.
- bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība.
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
- fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- nobeiguma apdare fizikāli mehāniska (dekatēšana, kalandrēšana, sarucināšana) un (vai) ķīmiska (apretēšana) tekstilizstrādājumu apdare, kuras rezultātā uzlabojas to izskats un lietojamība.
- virsspriegums Fizikāls lielums, kas raksturo elektroķīmiskās polarizācijas izraisīto elektrodu potenciāla novirzi no līdzsvara potenciāla, kāds piemīt elektrodam, ja caur sistēmu neplūst Strāva.
- hidrotubācija Fizioloģiskā šķīduma ievadīšana olvados, lai noteiktu kanālu caurejamību.
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu.
- eross Fiziska, seksuāla mīlestība, tieksme, alkas, iekāre.
- erots Fiziska, seksuāla mīlestība.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- Fjorencuola d'Arda Fjorencuola d'Arda - pilsēta Itālijā ("Fiorenzuola d'Arda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- eriodiktīns Flavonons, P vitamīna sastāvdaļa.
- pseidofluktuācija Fluktuācijai līdzīgas svārstības, dažreiz iztaustāmas mīkstos audos (taukaudos, lipomas).
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības.
- zelta zivtiņa Folklorā - zivtiņa, kam piemīt pārdabiska spēja piepildīt trīs jebkuras cilvēka vēlēšanās.
- monofons Fonēma, kurai nav nozīmīgu alofonu.
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
- metriskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas ritmiskas parādības, sevišķi uzsvars.
- nelineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgām tiek uzskatītas valodā pastāvošās nelineārās sistēmas, kas ietekmē vārda vai frāzes fonoloģisko struktūru.
- prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīta valodas prosodija.
- lineārā fonoloģija fonoloģijas virziens, kurā par nozīmīgu tiek uzskatīts segmentu secīgs, lineārs izkārtojums.
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza".
- apofantika Formāla mācība par loģiskām nozīmībām, predikatīviem teikumiem un spriedumiem.
- phormidium Formīdijas.
- Phormidium autumnale formīdiju suga.
- Phormidium cincinnatum formīdiju suga.
- Phormidium corium formīdiju suga.
- Phormidium floveolarum formīdiju suga.
- Phormidium favosum formīdiju suga.
- Phormidium incrustatum formīdiju suga.
- Phormidium laminosum formīdiju suga.
- Phormidium mucicola formīdiju suga.
- Phormidium retzii formīdiju suga.
- Phormidium sauteri formīdiju suga.
- Phormidium tenue formīdiju suga.
- Phormidium tinctorium formīdiju suga.
- PE Fosfatidiletanolamīns (angļu "phosphatidylethanolamine").
- fotogrāfiskais plīvurs fotoattēla kvalitātes bojājums - gaismjutīgā materiāla nomelnējums, kas rodas, fotoķīmiskajā (sk fotoķīmija) procesā attīstoties arī neeksponētiem sudraba bromīda mikrokristāliem.
- mizanscēnas izkadrējums fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos.
- izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos.
- fotoalgrafija Fotografiskā ceļā pagatavota alumīnija forma gludspiedumam.
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība.
- astigmats Fotoobjektīvs, kam piemīt astigmatisms.
- bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
- bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
- phragmidium Fragmīdijas.
- Phragmidium andersonii fragmīdiju suga.
- Phragmidium disciflorum fragmīdiju suga.
- Phragmidium potentillae fragmīdiju suga.
- Phragmidium rosae-pimpinellifolia fragmīdiju suga.
- Phragmidium rubi-idaei fragmīdiju suga.
- Phragmidium turbeculatum fragmīdiju suga.
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
- preciozā literatūra franču baroka literatūras novirziens (17. gadsimtā), kam raksturīga izsmalcināta alegoriska izteiksme, galantas mīlestības attēlojums, aristokrātijas idealizācija.
- miņoni Franču karaļa Indriķa II. mīluļi, kas viņam izpildīja mīlnieču vietu.
- kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- Atiss Frīģiešu mitoloģijā - auglības dievs, Kibeles mīļotais, atbilst Adonīdam un babiloniešu Tammuzam.
- ftalāti Ftalskābes sāļi vai esteri, ko izmanto plastmasas mīkstināšanai u. c.; tiek uzskatīti par kancerogēniem.
- fulmināti Fulmīnskābes (karbiloksīma C=N-OH) sāļi, toksiski, trieciena vai berzes ietekmē sprāgst.
- ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības.
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības.
- nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība.
- psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija.
- skaņas kvantitāte funkcionāli nozīmīgs skaņas garums.
- simultānisms Futūristu iemīļots paņēmiens ātruma un kustības iespaida radīšanai gleznā, apvienojot tajā to, ko redz, ar to, kas palicis atmiņā.
- lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa.
- konvalescence Gadījums tiesībās, kad spēkā neesošs tiesisks darījums tomēr gūst likumīgu spēku.
- zemules Gaileņaugu ģints, sīki, tikai 3-8 cm gari zāļaugi, pamīšus lapotu stublāju, sīkiem, baltiem vai iesārtiem ziediņiem, pa vienam lapu žākļos.
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām.
- aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība.
- augstuma griesti gaisakuģa maksimālais lidojuma augstums; izšķir statisko augstumu (kurā var norisināties ilgstošs horizontāls lidojums ar pastāvīgu ātrumu) un dinamisko lidojuma augstumu (augstums, kurā vēl iespējams kontrolēt gaisakuģa vadāmību).
- Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
- diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi.
- fotoemulsija Gaismjutīgu sudraba bromīda mikrokristāliņu suspensija želatīna šķīdumā (izmanto fotogrāfijā).
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās.
- galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē.
- monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa.
- matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana.
- otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija.
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes.
- encefalomeningopātija Galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku slimība.
- encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība.
- encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija.
- encefalomielopātija Galvas un muguras smadzeņu slimība.
- osteoakūze Galvaskausa kaulu skaņu vadāmība.
- pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus.
- pamatspēks Galvenā, nozīmīgākā (cilvēku) grupa.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa.
- pamatkodols Galvenā, nozīmīgākā (kā) satura sastāvdaļa; arī kodols (9).
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
- pamatposms Galvenā, nozīmīgākā (organizētu cilvēku) grupa (kādā sistēmā).
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa.
- pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (skaņdarba, tā daļas) tēma, vadmotīvs.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (vielas, organisma) sastāva daļa.
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets.
- pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
- pamatatziņa Galvenā, nozīmīgākā atziņa.
- pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā).
- pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā).
- pamatdaļa Galvenā, nozīmīgākā daļa; lielākā daļa.
- dominante Galvenā, nozīmīgākā daļa.
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4).
- pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
- pamatideja Galvenā, nozīmīgākā ideja.
- pamatievirze Galvenā, nozīmīgākā ievirze.
- pamatiezīme Galvenā, nozīmīgākā iezīme.
- pamatīpašība Galvenā, nozīmīgākā īpašība.
- pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā).
- pamatkoncepcija Galvenā, nozīmīgākā koncepcija.
- pamatmetode Galvenā, nozīmīgākā metode.
- pamatnodarbošanās Galvenā, nozīmīgākā nodarbošanās.
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā).
- pamatnozare Galvenā, nozīmīgākā nozare.
- pamatoperācija Galvenā, nozīmīgākā operācija.
- pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā organizētas (cilvēku) grupas daļa.
- pamatpatiesība Galvenā, nozīmīgākā patiesība; neapstrīdama patiesība.
- pamatprasība Galvenā, nozīmīgākā prasība.
- pamatjautājums Galvenā, nozīmīgākā problēma, galvenais, nozīmīgākais temats (kas jārisina).
- pamatproblēma Galvenā, nozīmīgākā problēma.
- pamatprofesija Galvenā, nozīmīgāka profesija.
- pamatsistēma Galvenā, nozīmīgākā sistēma.
- pamatspecialitāte Galvenā, nozīmīgākā specialitāte.
- pamatstruktūra Galvenā, nozīmīgākā struktūra.
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē).
- pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
- pamattēze Galvenā, nozīmīgākā tēze.
- pamatforma Galvenā, nozīmīgākā uzbūve, iekārtojums, struktūra (kā realizēšanai, izpausmei).
- pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa.
- pamatsastāvdaļa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā sastāvdaļa.
- pamatgrupa Galvenā, nozīmīgākā, arī pastāvīgākā grupa.
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
- archimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
- arhimīms Galvenais aktieris sengrieķu pantomīmās.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (darbības, rīcības) rosinātājs, izraisītājs; galvenais, nozīmīgākais (domas, idejas, uzskata u. tml.) pamatojums, pierādījums.
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais (kā) veids, paveids.
- pamatposms Galvenais, nozīmīgākais (kādas darbības, norises) posms.
- pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
- pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences veids, satura galvenā, nozīmīgākā organizācija, struktūra.
- pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
- pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
- pamatgultnis Galvenais, nozīmīgākais gultnis; gultnis, kas ir nostiprināts pamatnē, pamatkonstrukcijā.
- pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
- pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
- pamatkritērijs Galvenais, nozīmīgākais kritērijs.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (1); arī konstitūcija.
- pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums (2).
- pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
- pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
- pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- pamatobjekts Galvenais, nozīmīgākais objekts.
- pamatpaņēmiens Galvenais, nozīmīgākais paņēmiens.
- pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē).
- pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā).
- pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
- pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
- pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts.
- pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
- pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
- pamatsortiments Galvenais, nozīmīgākais sortiments.
- pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- pamatuzdevums Galvenais, nozīmīgākais uzdevums.
- pamatveids Galvenais, nozīmīgākais veids.
- pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens (kā darbībā, attīstībā).
- pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
- vadlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, norisei), ieteikumi.
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens, veids (piemēram, darbībai, uzskatiem).
- pamatžanrs Galvenais, nozīmīgākais žanrs.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais.
- centrāls Galvenais; nozīmīgākais.
- pamatintereses Galvenās, nozīmīgākās intereses.
- pamattiesības Galvenās, nozīmīgākās tiesības.
- pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē).
- pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam).
- pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8).
- pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants.
- argonauti Galvkāji moluski ("Argonautidae"), kas mīt siltās jūrās.
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī.
- nočūris Galvu nodūris, noskumis, skumīgs.
- pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
- ļermaka Gaļas plēve; gļotains mīkstums.
- bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi.
- spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes.
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri.
- uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids.
- pulpozs Gaļīgs, sastāvošs no mīkstuma.
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas.
- Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi.
- pasmīnēt bardā gandrīz nemanāmi pasmīnēt.
- Katonda gandu mitoloģijā demiurgs, kas radīja pasauli, dievus, cilvēkus, dēvēts arī par "dievu tēvu", taču dievību panteonā ieņēma maznozīmīgu vietu.
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības.
- saganīt ganot pieļaut, ka noēd vai nomīda lauku ārpus ganībām.
- abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda.
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
- filē Gari un šauri mīklas gabali.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
- šalakapurušas Garīgi un laicīgi vadoņi džainisma mītā par pasaules attīstību.
- miesloties Garīgos rakstos - priecāties, spēlēties; mīlēties.
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības.
- atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra.
- zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra.
- joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra.
- sapinkuļot gatavojot biezpienu un neizmīcot to pilnībā, tajā paliek pinkuļi.
- jaut Gatavot (mīklu), maisot miltus šķidrumā.
- pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
- kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
- tonizējošie dzērieni gāzētie un negāzētie bezalkoholiskie dzērieni, kam piemīt tonizējoša fizioloģiskā iedarbība.
- pusletālie gēni gēni, kas izraisa organismā iedzimtus defektus un slimības.
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību.
- gēnu rekombinācija gēnu pārgrupēšanās, kas ir viens no faktoriem, kuru dēļ pēcnācējiem ir citādas īpašības nekā to vecākiem; universāls bioloģiskais mehānisms, kas piemīt visām dzīvajām sistēmām - no vīrusiem līdz augstākajiem augiem, dzīvniekiem un cilvēkam.
- likstes mēle glaimīga mēle.
- likšas mēle glaimīga mēle.
- lebeze Glaimīga pļāpa.
- kvēpināt vīraku glaimīgi slavināt, cildināt.
- lusingando Glaimīgi, lišķīgi; valdzinoši, pavedinoši.
- kā ieziepēts glaimīgs, lišķīgs.
- sumīgs glaimīgs.
- glaims Glaimīgs.
- luncīgs Glaimīgs.
- saldvārdīgs Glaimīgs.
- glauda Glaimīgums.
- labunīte Glaimojamais vārds sievietes uzrunai; mīlule.
- lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
- milināt Glāstīt, apmīļot.
- mīlināt Glāstīt, apmīļot.
- apglāstīt Glāstot apmīļot.
- apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
- glāzīt Glaudīt, glāstīt, apmīļot.
- apglaudīt Glaudot apmīļot.
- apglaust Glaužot apmīļot.
- glenosporoze Glenosporu ierosināta slimība.
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize.
- sfumato Glezniecībā - attēlojamo objektu kontūru mīkstināšana, lai radītu ap tiem gaisa ilūziju.
- glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
- platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mollusca Gliemji, mīkstmieši jeb moluski.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas.
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
- hesperidīns Glikozīds ar P vitamīna aktivitāti, vāji šķīst ūdenī.
- izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml).
- sukdzija Gluda, mīksta dzija, kas vērpta no izsukātas vilnas (kokvilnas), kas nav apstrādāta ķemmašīnā un līdz ar to kvalitātē atpaliek no ķemmdzijas; izmanto arī ševjota ražošanā.
- Mylia anomala gludlapu mīlija.
- zīdains Gluds, mīksts (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka matiem).
- glaums Gluds; mīksts; glums.
- aluminogrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; algrāfija.
- algrāfija Gludspieduma realizēšanas paņēmiens, kur par iespiedformu lieto alumīnija plātni; aluminogrāfija.
- hitonskābe Glukozamīnam tuva viela hitīnā.
- glits Glums, mīksts (ceļš).
- glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
- mononātrija glutamāts glutamīnskābes mononātrija sāls, atrodams tomātos, sierā un citos pārtikas produktos; arī garšas pastiprinātājs (E621).
- glutamāns Glutamīnskābes sāls.
- glutamāts Glutamīnskābes sāls.
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
- čaugans Gļēvs, pamīksts; tāds, kam trūkst uzskatu stingrības.
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība.
- lecēns gļotu kamols, kaut kas mīksts.
- kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām; arī tikumīgs.
- gomižka Gomīza (1).
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama).
- tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums.
- pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas.
- BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy").
- spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- tprušiņa Govs (mīlīgi).
- spertene Govs vai ķēve, kas bieži sper; dusmīga sieva.
- badīkle Govs, kas mīl badīties.
- haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
- hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija.
- ķēpis Grābeklis (mīklas minot).
- grazioso Graciozi, vijīgi, piemīlīgi.
- Kildēra grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Neisa, robežojas ar Mītas, Dublinas, Viklovas, Līšas, Ofali un Vestmītas grāfisti.
- Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti.
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti.
- Mīta grāfiste Īrijas austrumu daļā, robežojas ar Monahanas, Lautas, Dublinas, Kildēras, Vestmītas un Kevanas grāfisti; Vī.
- orientēts grafs grafs, kura šķautnēm piemīt vērsums.
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
- kases orderis grāmatvedības dokuments, kas apliecina naudas likumīgu saņemšanu uzņēmuma kasē un tās mērķtiecīgu izlietošanu.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- ešerihijas Gramnegatīvu baktēriju ģints; vairums to sugu mīt cilvēka un dzīvnieku zarnu traktā.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu.
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā).
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- činčiļļa Grauzēju dzīvnieku ģints zaķa peļu dzimtā, dzīvo vienīgi D Amerikā Kordiļeru klintīs (spraugās un plaisās), vienādu smalku un ļoti mīkstu vilnu sudraboti pelēkā krāsā.
- susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- pintiķīgs Gražīgs, tiepīgs, dusmīgs.
- Gomora grēku pilsēta, netikumības perēklis.
- autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās.
- dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība.
- pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
- patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā).
- Kora Grieķu dievietes Dēmetras meita, mītos un kultā identificēta ar Aīda sievu Persefoni.
- fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
- Andromahe grieķu mitoloģijā - "Iliādā" apdziedātā Trojas valdnieka dēla Hektora sieva; uzticības un mīlošas sievas apzīmējums.
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem.
- Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā).
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- Melanips grieķu mitoloģijā - ahajiešu jauneklis, kas iemīlējis Artemīdas priesterieni Kometo un ieguvis to dievietes templī; aizkaitināta par šādu zaimošanu, Artemīda nogalināja priesterieni un uzsūtīja valstij neražu un mēri.
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Sīringa grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfa, hamadriāda, dievietes Artemīdas pavadone, kas cītīgi sargāja savu nevainību un bēgdama no Pāna tika pārvērsta par niedri, bet Pāns no tās izgatavoja stabuli.
- Orions grieķu mitoloģijā - Artemīdas iemīļotais, kuru tā aiz greizsirdības nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls.
- Akontijs Grieķu mitoloģijā - bagāts jauneklis no Dēlas salas, kas bija iemīlējis daiļo atēnieti Kidipi.
- Pītons Grieķu mitoloģijā - briesmīga čūska, ko radījusi zemes dieviete Gaja, to nogalināja Apollons.
- Stimfālas putni grieķu mitoloģijā - briesmīgi cilvēkēdāji putni, kas mita Arkādijā pie Stimfālas ezera, tos nonāvēja Hērakls, veicot savu sesto varoņdarbu.
- Lamija grieķu mitoloģijā - briesmone, kādreizējā Zeva iemīļotā, kurai Hēra nogalināja visus bērnus; viņa sāka citām mātēm zagt bērnus, ko tāpēc ar viņas vārdu biedēja.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem.
- Foibe Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, Apollona un Artemīdas vecāmāte.
- Alekto Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, atriebības dieviete erīnija, kas mīt Aīda pazemes valstībā, tās izskats ir atbaidošs - tā ir vecene ar lunkanām čūskām matu vietā.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Desmonta vai Aiola (Hellēna dēla) meita, kentaura Heirona mazmeita, Poseidona iemīļotā, kam viņa dzemdēja dvīņus Boiotu un Aiolu (variants: nimfa, Amfiktiona dēla Ītona sieva, tikai Boiota māte).
- pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
- Eirēne Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, dieviete - miera personifikācija.
- Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
- Einomija Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, viena no horām - likumības personifikācija.
- Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- Alkestīda Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieka Admēta sieva, kas bija ar mieru ziedot savu dzīvību un doties uz veļu valstību, lai glābtu mīļotā vīra dzīvību.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Periboja grieķu mitoloģijā - gigantu valdnieka Eirimedonta meita, Poseidona mīļākā, kas viņam dzemdēja dēlu Nausitoju - pirmo faiāku valdnieku.
- Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu.
- Glauks grieķu mitoloģijā - Hipoloha dēls, Bellerofonta mazdēls, viens no drosmīgākajiem trojiešu sabiedrotajiem, kuru nogalināja Ajants.
- Trītons grieķu mitoloģijā - jūras dievs ar cilvēka rumpi un zivs asti, jūras dieva Poseidona un skaistās nereīdas Amfitrītes dēls, mīt jūras dzelmē zelta mājā.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Kalliroja grieķu mitoloģijā - kalidoniešu meitene, kas atraidīja Dionīsa priestera Korēsa mīlestību.
- moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Kirēne Grieķu mitoloģijā - mežu un pļavu nimfa, lapitu valdnieka Hipseja meita, kura bija kareivīga un nevaldāma, mīlēja medīt, aizstāvēja mājdzīvniekus.
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Erots grieķu mitoloģijā - mīlas dievs, dievietes Afrodītes dēls, kurš līdzās Haosam, Gajai un Tartaram ir viens no četriem kosmogoniskajiem pirmsākumiem.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Atamants Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadonis Boiotijā, valdnieka Aiola dēls un mākoņu dievietes Nefeles iemīļotais.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- laistrīgoni grieķu mitoloģijā - mītiska mežonīga, cilvēkēdāju milžu tauta, ar kuriem satikās Odisejs un viņa pavadoņi, kad viņu kuģi piebrauca pie "augstās pilsētas" Lamas.
- Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - nimfa, ko bija iemīlējis Dionīss un kam ar Dionīsu bija dēls Mēds (mēdiešu eponīms).
- Salmakīda grieķu mitoloģijā - nimfa, kura karsti iemīlēja Hermafrodītu, taču pretmīlu viņa neguva; pēc viņas lūguma dievi savienoja vienā divdzimumu būtnē.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Pandareja meita, boiotiešu valdnieka Amintora mīļākā, kuras dēļ viņš kļuva nevērīgs pret savu sievu.
- Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju.
- Kanake grieķu mitoloģijā - pēc cita varianta, viņa iemīlējusies savā brālī Makarejā un stājusies ar viņu noziedzīgos sakaros; Aiols nogalinājis bērnu, kas bija piedzimis šajos sakaros, bet meitai licis izdarīt pašnāvību.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs.
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, "visskaistākā", trojieša Helikāona sieva; ahajiešiem ieņemot Troju, viņu bēgot no vajāšanas aprija atvērusies zeme; pēc cita varianta viņa iemīlējās jaunajā atēnietī Akamantā, kas bija ieradies Trojā delegācijas sastāvā, lai pieprasītu izdot Helenu.
- Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
- Alfesiboja grieķu mitoloģijā - Psofīdas valdnieka Fēgeja meita, Alkmaiona sieva (citā mīta variantā - Arsinoja).
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt.
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais.
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību.
- Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku.
- Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
- Semele grieķu mitoloģijā - Tēbu princese, Kadma un Harmonijas meita, Zeva iemīļotā; pēc tam kad Zevs parādījās Semelei savā īstenajā veidolā, viņa gāja bojā debesu liesmās; Semeles pirms laika dzimušo, tikai 6 mēnešus iznēsāto dēlu Zevs iešuva savā gurnā un iznēsāja līdz galam - tā nāca pasaulē Dionīss.
- Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem.
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Lēto Grieķu mitoloģijā - titanīda, Koja un Foibes meita, kas no Zeva ieņēma dvīņus Apollonu un Artemīdu.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi.
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī.
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā.
- Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi.
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti.
- Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas.
- Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu.
- Aiols grieķu mitoloģijā - vēju dievs, kas mīt Aiolijas salā, sešu dēlu un sešu meitu tēvs; Eols.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra).
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
- Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte.
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viens no mīlas un skaistuma dievietes Afrodītes vārdiem, šai aspektā viņa pauž pacilājošo, debesīm tuvinošo, nevis miesisko mīlestību.
- Okeāns grieķu mitoloģijā - viens no titāniem, kas valda pār pasaules ūdeņiem; vēlāk radītajos mītos viņa vietā minēts Poseidons.
- Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā.
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Britomarte grieķu mitoloģijā - Zeva meita, Artemīdas pavadone, pazīstama ar savu šķīstību, ielēca no klints jūrā glābjoties no Krētas valdnieka Mīnoja, bet izglābās nokļūdama zvejnieku tīklos.
- Skīrons grieķu mitoloģijā (pēc cita mīta varianta) - Megaru valdnieka dēls, kas bija apprecējis valdnieka Pandīona meitu, kad tas atradās izsūtījumā Megarā.
- Hellēns Grieķu nācijas (hellēņu) mītiskais pirmtēvs, kuram bija trīs dēli Aiols, Dors un Ksūts, no kuriem cēlušās lielākās grieķu ciltis.
- mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja.
- hiperborejieši Grieķu teikās laimīga ziemeļu tauta, kas mītot jaukā klimatā viņpus aukstās ziemeļu zemes jeb Boreja.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis.
- filia Grieķu vārds sadraudzības, labvēlības, viesmīlības apzīmēšanai.
- greizonis Griezonis (aitu slimība).
- slīkt Grimt, stigt (mīksta, staigna, irdena vieta).
- influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība.
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku).
- mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
- bļorcāt Grūst, mīcīt, dīžāties.
- staukāt Grūst, mīcīt.
- stauķēt Grūst, mīcīt.
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- ņukāt Grūstīt, mīcīt, burzīt.
- stimstīties Grūstīties, stomīties.
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai.
- nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti.
- hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
- Bedismcerlebi Gruzīnu mitoloģijā - tēls, kas mīt veļu valstībā un skaita cilvēku mūža ilgumu uz zemes.
- Honojeta Gudinafas salā (Melanēzija) mītošo kalaunu dievība čūskas veidolā.
- ausainis Gudrs, lepns, iedomīgs cilvēks.
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
- papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
- spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku.
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā.
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- limfadenoze Ģeneralizēta limfātiskās sistēmas slimība.
- sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos.
- morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības.
- amplifikācija Ģenētikā - neiedzimstoša daudzkārtēja (bieži tūkstoškārtēja) atsevišķa genoma rajona (gēna vai plazmīdas) replicēšanās.
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā nolūkā aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību, nodrošināt zinātniskos pētījumus, vides pārraudzību un saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
- radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
- vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēc vulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus.
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi.
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, salaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi.
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos.
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi.
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums.
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala.
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta).
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu.
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu.
- Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam.
- cvergi Ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - punduri, rūķi, kas mīt zemes dzīlēs, tāpēc dēvēti par melnajiem alfiem atšķirībā no baltajiem alfiem, kuri mita virszemē.
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā.
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu.
- čēgāt Ģļēvi, jēli, mīksti runāt: "čēks, čēks".
- biotīns H vitamīns, kas nepieciešams normālai dzīvības procesu norisei organismā.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- ecstasy Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA.
- ekstazī Halucinogēna viela metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA.
- psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
- vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- ludus Hēdoniska mīlestība Senajā Grieķijā, kas neprasīja dziļas jūtas un uzticību, pielīdzināma flirtam.
- formīns Heksametīlēntetramīns.
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes.
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība.
- biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku.
- imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju.
- hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu.
- deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās.
- sangvinals Hemoglobīna, dabisko asins sāļu un muskuļu albumīna maisījums.
- streptokināze Hemolītisko streptokoku enzīms, kas katalizē plazminogēna pārvēršanu plazmīnā.
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības).
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi.
- herminium Hermīnijas.
- vienguma hermīnija hermīniju suga ("Herminium monorchis"), Latvijā aizsargājama.
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- akridīns Heterociklisks savienojums C~13~H~9~N; trešējais amīns, akmeņogļu darvas sastāvdaļa, izejviela krāsvielu un daudzu medikamentu sintēzei.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem.
- Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
- Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- romāncements Hidrauliska javu saistviela, ko iegūst, smalki samaļot zem saķepšanas temperatūras apdedzinātus, mālu saturošus kaļķakmeņus vai dolomītus.
- hidrauliskais modulis hidraulisko javu saistvielu raksturotājs – bāziskā kalcija oksīda (CaO) masas attiecība pret silīcija dioksīda, alumīnija oksīda un dzelzs oksīda summu (SiO~2~+Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- gāzdinamika Hidroaeromehānikas daļa, kurā pēta gāzu kustības likumus, neņemot vērā tās saspiežamību.
- metohinons Hidrohinona molekulsavienojums ar 2 molekulām metīl-p-amīnofenola, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
- metālizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, alumīnija folija, kas no abām pusēm pārklāta ar bitumena mastiku, to izmanto pagrabu, baseinu, rezervuāru u. c. būvju hidroizolācijai.
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām.
- tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos.
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda.
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai.
- Hildenbrandia rivualis hildenbrandiju suga, kas Latvijā plaši izplatīta straujās upēs ēnainās vietās uz akmeņiem, gliemežvākiem, kur veido karmīnsarkanas garozveida kreves.
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums.
- himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti.
- orfiskā literatūra himnas, poēmas par kosmogoniskiem un teogoniskiem tematiem; leģendārajam sengrieķu mītiskajam dziesminiekam Orfejam un viņa sekotājiem piedēvētie darbi.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- Amarāvatī Hindu mitoloģijā - dieva Indras paradīzes Indralokas tūkstošvārtu galvaspilsēta, kurā mīt nemirstīgie un karā bojā gājušie varoņi.
- Rukminī Hindu mitoloģijā - dievietes Lakšmī avatāra (iemiesojums), viena no dieva Krišnas sievām - pirmā sieva.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Rādha Hindu mitoloģijā - jauna sieviete, viena no ganēm, kuru vidū uzauga dievs Krišna; "Mahābhāratā" govju gana sieva, kas pameta savu vīru un kļuva par Krišnas mīļāko.
- juga hindu mitoloģijā - laika posma (vairāku simtu tūkstošu gadi) apzīmējums, kas mītos minētas četras: kritajuga, tretājuga, dvāparajuga un kalijuga.
- vetālas Hindu mitoloģijā - ļaunie gari, vampīri, kas mīt kokos un kapos un spēj iemājot mirušā ķermenī.
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva.
- Patala Hindu mitoloģijā - pazemes valstība, kas sadsalīta septiņos reģionos, kuros mīt dažādas dievības, kuras nostājas pret debesu dieviem.
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju.
- Mathura Hindu mitoloģijā - pilsēta, kuru nodibināja Ramas brālis Lakšmana tai vietā, kur bija rākšasas Madhu mītne.
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu.
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.).
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- ganapatja Hinduistu dieva Šivas debesu pasaule vai ekstātiska svētlaime, kādā dzīvo tās iemītnieki.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- kenotoksīns Hipotētiska viela, kas attīstoties audos to darbības laikā, rada nogurumu un miega nepieciešamību.
- preeksistence Hipotēze par cilvēka dvēseles, visas pasaules jeb atsevišķu būtņu, lietu un lielumu iepriekšējo esamību kādā pārjutekliskā pasaulē pirms parādīšanās jutekļiem tveramā veidā.
- histaminēmija Histamīns asinīs.
- neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības.
- hlamidēmija Hlamīdiju klātiene asinīs.
- mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā.
- tiramīns HOC6H4(CH2)2NH2, simpatomimētisks amīns, izolēts no melnajiem graudiem.
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi.
- koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība.
- kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis).
- sulfosalicilskābe HOOCQH~3~(OH)(SO~3~H), balti vai sārti adataini kristāli, reaģents albumīnu noteikšanai urīnā un dzelzs jonu kvantitatīvai noteikšanai.
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- huoch Houčs - pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos.
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes.
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes.
- sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to.
- neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju.
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs.
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija.
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija.
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
- adenoze Hroniska dziedzeru un it sevišķi limfmezglu slimība.
- onhocerkoze Hroniska dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes - onhocerki.
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi.
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
- rinoskleroma Hroniska infekcijas slimība - deguna skleroma.
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos.
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi.
- botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi.
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās.
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas.
- HOPS Hroniska obstruktīva plaušu slimība.
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras.
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei.
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā.
- dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija.
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana.
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes.
- bronhoektāzija Hroniska slimība - bronhu paplašināšanās.
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā.
- limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi.
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums.
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
- sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma.
- gastrofiloze Hroniska viennadžu (zirgu, ēzeļu, mūļu) slimība, ko ierosina spindeļu kāpuri; entomoze.
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība.
- parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība.
- mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs.
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm.
- pediplēns Humīda klimata apstākļos izveidojusies izlīdzināta, lēzena priekškaļņu virsma.
- humofoss Humīnskābju un fosforskābes mēslojums.
- klīnohumīts Humītu grupas minerāls.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- tohāru valodas ide valodu saimes atzars; 2 tuvu radniecīgas mirušas valodas, rakstu pieminekļi brāhmī rakstā.
- ideāls Ideālam atbilstošs; nevainojams, priekšzīmīgs, pilnīgs.
- nomoģenēze Ideālistiska dzīvās dabas attīstības teorija, pēc kuras evolūcija tiek uzskatīta par procesu, kurā darbojas divējādi cēloņi: iekšēji ("autonomiski") cēloņi, kas ir galvenie, un ārēji ("horonomiski") cēloņi, kas var radīt tikai nenozīmīgas pārmaiņas.
- kontemplācija Ideālistiskajā filozofijā, reliģijā - intuitīva, emocionāli mistiska domas darbība, kas saista apziņu ar garīgo esamību.
- Arkādija Idilliskajā dzejā - "laimīgo ganu zeme".
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
- autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās).
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- iebraucamā Iebraucamā vieta - īpaši iekārtota sēta un naktsmītne iebraucējiem, Rīgā pirmās tika ierīkotas 15. gs., Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. vidum.
- fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne.
- baltpuķīte Iecerētā, iemīļotā jauniete.
- gāzt zemē (arī no kājām, nost) iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- gāzt no kājām (nost, arī zemē) Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām).
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- aizpūsties Iedomāties, kļūt iedomīgam.
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai.
- doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība.
- iebildība Iedomība, augstprātība; arī spītība.
- arrogance Iedomība, augstprātība.
- pašiedomība Iedomība, uzpūtība.
- gudība Iedomība.
- bālā grēfiene iedomīga, lepna, arī vārga sieviete.
- grēfene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grēpene Iedomīga, pretencioza sieviete.
- grācija Iedomīga, uzpūtīga sieviete.
- vinga Iedomīgas domas.
- gaisa kākars iedomīgs cilvēks.
- miens Iedomīgs cilvēks.
- pāvs Iedomīgs cilvēks.
- kundzēns Iedomīgs jauns cilvēks; bērns ar kundziskām manierēm.
- špidelīgs Iedomīgs, āķīgs, niķīgs.
- pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- uzpūtenis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
- kūžīgs Iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
- iebildīgs Iedomīgs, augstprātīgs; arī spītīgs.
- lepns Iedomīgs, augstprātīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iepūtīgs Iedomīgs, augstprātīgs.
- ieturīgs Iedomīgs, lepns, augstprātīgs.
- liels savā ādā iedomīgs, pašpārliecināts.
- uzcirtīgs Iedomīgs, pašpārliecināts.
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi.
- splīnīgs Iedomīgs, untumains, ārišķīgs (par cilvēku); arī īgns, sapīcis.
- kņēvelis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- kogans Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- staltakāja Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
- klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
- iepilcis Iedomīgs, uzpūtīgs: izlutis.
- ieminīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- pašprātīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- spendīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- štimmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs.
- švicentīgs Iedomīgs; kaprīzs.
- švikstelīgs Iedomīgs; tāds, kas ātri apvainojas.
- iecildīgs Iedomīgs.
- puktīgs Iedomīgs.
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
- suģestējamība Iedvesmojamība.
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
- miopātija Iedzimta muskuļu slimība, muskuļu vājums un atrofija.
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās.
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām.
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu).
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3).
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3).
- piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas.
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā.
- iedzīvnieks Iedzīvotājs, iemītnieks.
- dzīvotājs Iedzīvotājs; iemītnieks.
- pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem.
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- atmazgāt Ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
- atrast ceļu uz sirdi iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- uzvarēt Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
- piedabūties Iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības).
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
- nokačāt Iegūt (parasti nelikumīgi) naudu.
- ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); iegūt nozīmīgumu.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību).
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību).
- pičings Ieinteresēto personu vai institūciju pārliecināšana par kāda projekta un tā finansēšanas nepieciešamību.
- burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī).
- iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt.
- iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt.
- iejaukt Iejaut (mīklu).
- iejavs Iejauta mīkla.
- jāvums Iejauta mīkla.
- iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai.
- irritābilitāte Iekairināmība, uzbudināmība.
- svelguča Iekaisīgs, strauji dusmīgs cilvēks.
- aizmīlēt Iekarot mīlestību.
- aizkarst Iekarst, kļūt dusmīgam.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- endokrīnastēnija Iekšējās sekrēcijas orgānu funkcionēšanas nepietiekamība.
- inhērents iekšēji piemītošs.
- splanhnopātija Iekšējo orgānu slimība.
- iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības.
- dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents.
- ieķept Ieķerties, sablīvēties (kur iekšā) - par ko mīkstu, lipīgu.
- ievilcināt Ielaist (slimību).
- iemitot Iemainīt, iemīt 2.
- iemīņāt Iemīdīt (1).
- iemīņāt Iemīdīt (2).
- šļūcēt Iemīdīt taciņu, celiņu.
- iedīžāt Iemīdīt.
- iepļekāt Iemīdīt.
- inkarnācija Iemiesošanās, ieaugšana mīkstajos audos.
- amantes Iemīlējies bezprātis.
- amentes Iemīlējies bezprātis.
- iecerēt iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
- ieslēgt sirdī iemīlēt; arī neaizmirst.
- aizmielot Iemīlēt.
- ieļubīt Iemīlēt.
- noļubīt Iemīlēt.
- uzmīlēt Iemīlēt.
- uzmīļot Iemīlēt.
- iecerētais Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- iecerēts Iemīlētais cilvēks, ko cer apprecēt.
- samīlēties Iemīlēties (kādā).
- samīlēties Iemīlēties (vienam otrā).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
- iedabāties Iemīlēties.
- iekampties Iemīlēties.
- ieķerties Iemīlēties.
- iekosties Iemīlēties.
- ielavīties Iemīlēties.
- iemieloties Iemīlēties.
- iesakārties Iemīlēties.
- iesaļubīties Iemīlēties.
- iesamīļāties Iemīlēties.
- paļubīt Iemīlēties.
- svapehatsja Iemīlēties.
- uzēsties Iemīlēties.
- jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
- ceramā Iemīļotā.
- sirdsmīļā Iemīļotā.
- sirdspuķīte Iemīļotā.
- apīņots Iemīļots alus epitets.
- brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
- apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
- uzslampāt Iemīt netīras pēdas, piepēdot.
- ietekāt Iemīt, iepēdot.
- mina Iemīta pēda.
- iekšnieks Iemītnieks, iedzīvotājs.
- iemītnis Iemītnieks.
- kāpene Iemīts kājceliņš uz lauku ceļa.
- pēdsaka iemītu pēdu sadzīšana; izsekošana pēc atstātajām pēdām.
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
- ieķepēt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
- ieķepināt Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu).
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību).
- zadki Iepriekšējā sodāmība.
- zadoks Iepriekšējā sodāmība.
- reģistrēt Ierakstīt (ko) noteiktas formas veidlapā, grāmatā u. tml., lai izdarītu (tā) uzskaiti vai piešķirtu (tam) likumīgu spēku.
- raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai).
- rāvējslēdzējs Ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- koksankilometrs Ierīce iegurņa nolieces mērīšanai gūžas locītavas slimību gadījumā.
- tralis Ierīce jūras mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
- palatomiogrāfs Ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā.
- pašlikvidators Ierīce munīcijā (artilērijas šāviņos, inženiermīnās, jūras mīnās u. c.), kas to uzspridzina (likvidē) gadījumos, kad nav trāpīts mērķī vai izbeidzies noteiktais darbības laiks.
- pašlikvidators Ierīce pretkājnieku mīnās, kas pēc noteikta laika mīnu neitralizē vai uzspridzina.
- ciparu filtrs ierīce vai programma, kas saskaņā ar izvēlētu algoritmu pārveido ieejas ciparsignālu izejas ciparsignālā; raksturīga darbības precizitāte un parametru atkārtojamība.
- paisīklas Ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
- skalpelis Ierīce, iekārta, ko izmanto, piemēram, ķirurģijā mīksto audu pāršķelšanai.
- pseidofons Ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu.
- trasieris Ierīce, kas nodrošina lidojošu ložu, artilērijas šāviņu, prettanku vadāmo raķešu u. c. trajektoriju redzamību.
- atvadītājs Ierīce, ko lieto jūras mīnu karā; kad šādu ierīci ņem tauvā, tā nolaižas iepriekš noteiktā dziļumā bez sāniskām novirzēm.
- linmaļamā mašiņa ierīce, mašīna linu mīstīšanai.
- pastaigu laukums ierobežots laukums dzīvnieku mītņu tuvumā dzīvnieku pastaigām.
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības).
- ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību).
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- ieviļņojamība Ierosināmība.
- iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta.
- iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
- iesmīnēties Iesākt smīnēt un tūlīt pārstāt.
- uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
- iešmīkstēties Iesākt šmīkstēt un tūlīt pārstāt.
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- iedars Iesala mīkla alus darīšanai.
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
- sikiņa iesauka, mīlināmais vārds aitai.
- iemēlsties Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirst Ieskatīties, iemīlēties.
- ievirsties Ieskatīties, iemīlēties.
- iesmīdīt Iesmīdināt.
- iesmiedēt Iesmīdināt.
- iesmiedināt Iesmīdināt.
- varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
- posibilitāte Iespēja, iespējamība.
- risks Iespējamas briesmas; zaudējuma iespēja pārdrošā, arī neapdomīgā rīcībā, darbībā.
- braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
- posibilisms Iespējamība.
- riska novērtēšana iespējamības prognozēšana, kad klientam vai citai personai varētu tikt nodarīts kaitējums.
- iegrimt Iespiesties (mīkstā, staignā, irdenā u. tml. virsmā), pārvietojoties (pa to), novietojoties (uz tās).
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- tricināt Iestaigāt, nonēsāt, nomīt.
- iepūst miglu acīs iestāstīt izdomājumus, aplamības.
- iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
- iestiepļot Iestiprināt (rāmī, ietvarā) stieples.
- iemačkāt Iestūķēt (ko mīkstu).
- duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
- simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
- persuabilitāte Ietekmējamība.
- karalis Ietekmīga persona (piemēram, kādā nozarē); izcila personība (piemēram, kādā specialitātē).
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā).
- paņčarātra Ietekmīgākā višnuisma skola, kas "dāvā" piecu mērķu piepildīšanos: zināšanas par materiālajām un garīgajām substancēm; saites ar absolūtu; atsvešinātība; "iekvēlošanās"; mīlestība uz Krišnu un Nārājanu.
- vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- iespaidīgs Ietekmīgs (1).
- iespaidīgs Ietekmīgs (2).
- stiprs papīrs ietekmīgs dokuments.
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks.
- reprezentabls Ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, ar savām īpašībām, darbību) - par cilvēku, cilvēku grupu.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- savīstīt Ietīt mīklā (pildījumu).
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
- garīgās vajadzības ietver cilvēka nepieciešamību izjust vienotību ar pasauli un cilvēkiem, vajadzību pēc dzīves mērķa un jēgas, vajadzību pēc piederības, iekšēja miera un mīlestības, kā arī ietver attiecības ar Dievu, dievišķo vai transcendenci.
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām).
- vulnerabilitāte Ievainojamība.
- uzvazāt Ievazāt (slimību).
- goda vieta ievērojama nozīme, nozīmīga vieta
- notikums ievērojams fakts, izcila, nozīmīga parādība.
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus).
- iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
- dēmonisms iezīmes, īpašības, kas piemīt dēmonam.
- tautas skaitīšanas kritēriji iezīmes, kas tautas skaitīšanas atšķir no citiem iedzīvotāju uzskaites veidiem; galvenie kritēriji: centralizācija, vienota programma, visaptveramība, kritiskais moments, vienlaicīgums, individualitāte, iegūto datu plaša publicēšana.
- dolomītmerģelis Iezis, kas sastāv no dolomīta (2) un māla maisījuma.
- karbonātiezis iezis, kas satur >50% karbonātu minerālu; Latvijā visvairāk izplatītie ir dolomīts un kaļķakmens; karbonātu iezis.
- karnonatizācija Iežu bagātināšanās ar karbonātu minerāliem (dolomītu, kalcītu); notiek gk. ķīmiskas aizvietošanās procesos.
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
- matungulani Ifugao (Lusonas sala, Filipīnas) mitoloģijā - 168 galveno, visās četrās pasaulēs mītošo dievību grupa, šīs tautas galvenais kulta objekts.
- sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti.
- pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku).
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks.
- sagriezies Īgns, dusmīgs, neapmierināts; sabozies.
- rūgumbaļļa Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaikss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- rūgummaiss Īgns, neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- boziķis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- boznis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks.
- ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu.
- ekzematoze Ikviena ādas slimība, kas līdzīga ekzēmai.
- dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas.
- pigmentdermatoze Ikviena ādas slimība, kuras gadījumā novēro pigmentāciju.
- arteriolopātija Ikviena arteriolu slimība.
- hemodistrofija Ikviena asins slimība, ko izraisījusi nepareiza parenterāla barošana.
- hemopātija Ikviena asins slimība.
- histeropātija Ikviena dzemdes slimība.
- komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust.
- gastricisms Ikviena kuņģa slimība.
- holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība.
- glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma.
- glomerulopātija Ikviena nieru kamoliņu slimība.
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
- encefaloze Ikviena organiska galvas smadzeņu slimība.
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.).
- dermatokonioze Ikviena putekļu izraisīta ādas slimība.
- keratopātija Ikviena radzenes slimība, kas nav radusies iekaisuma dēļ.
- kolonopātija Ikviena resnās zarnas slimība vai disfunkcija.
- ginopātija Ikviena sieviešu slimība.
- sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce.
- koagulopātija Ikviena slimība, kas saistīta ar asinsreces traucējumiem.
- hepatosplenopātija Ikviena slimība, kas skar aknas un liesu.
- klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis.
- hospitālisms Ikviena slimība, kuras izcelšanās saistīta ar uzturēšanos slimnīcā.
- enteropātija Ikviena zarnu slimība.
- baktēriju polisaharīds ikviens baktēriju sintezēts polisaharīds; šīm vielām ir nozīme imunoloģijā, jo tām piemīt antigēnu īpašības.
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības.
- sulfoproteīns Ikviens sēru saturošs albumīns.
- radikālis ikviens, kam ir galējāki uzskati par valsts ietekmīgākās partijas vai partiju pamatnostādnēm.
- izmīlēties Ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt.
- nomīstīties Ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt.
- ieglabāt Ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to).
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- nomīņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties.
- nomocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā).
- izmīdīties Ilgāku laiku, daudz mīdīties.
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmīlināties Ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu).
- izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- izmīņāties Ilgāku laiku, daudz mīņāties.
- izmīstīties Ilgāku laiku, daudz mīstīt.
- izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- izstomīties Ilgāku laiku, daudz stomīties.
- satauzēt Ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties.
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- saskoloties Ilgi un ne īpaši sekmīgi mācīties skolā.
- ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties.
- durācija Ilgstamība - vidējais laika posms līdz skaidras naudas plūsmu dzēšanai no finanšu aktīva.
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem.
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- šmīkstināties Ilgstoši, intensīvi šmīkstināt.
- šmīkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- kabe Ilkss zirgu dzenamām linu mīstāmām mašīnām.
- imīni Imīdi.
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai.
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai.
- iegūtā imunitāte imunitāte pēc infekcijas slimības izslimošanas vai pēc aktīvās vai pasīvās imunizācijas.
- paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus.
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija.
- sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- Mahābhārata Indiešu eposs, sanskritā rakstītās literatūras vecākais un nozīmīgākais darbs (ap 300. g. p. m. ē. - 300. g.); sastāv no 18 grāmatām jeb dziesmām; hinduisma svētie raksti.
- asūri Indiešu mitoloģijā - dēmoni, sākotnēji mītos raksturoti kā dievu pretinieki, taču vēlākajā tradīcijā tie galvenokārt ir cilvēku ienaidnieki.
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam.
- Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime").
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem.
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- āšrams Indiešu reliģijā eremīta mītne vai klosteris, ticīgo pulcēšanās centrs un vieta, kur tiek nodota guru vēsts.
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai).
- strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
- serdars Indijā un Afganistānā - cilts vecākais, ietekmīgs augstmanis.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
- diheterozigots Indivīds, kam piemīt divas heterozigotiskas īpašības.
- latentais homoseksuālists indivīds, kurš tic, ka viņam ir heteroseksuāla orientācija, bet kam tomēr piemīt neapzinātas vēlmes pēc erotiskas tuvības ar sava dzimuma pārstāvjiem.
- emocionālais komforts individuāla personiskās uzmanības un mīlestības norma, kas nepieciešama emocionālo kontaktu vajadzības apmierināšanai, sākot no zīdaiņa vecuma, kad šī vajadzība ir primārā un galvenā, līdz dzīves beigām.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā.
- indolacetūrija Indoletiķskābe urīnā; novērojama zarnu slimībās.
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā).
- dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora").
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes.
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_).
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
- vēžu mēris infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos.
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos.
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks.
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs).
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes.
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija).
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_).
- pielipība Infekcijas slimība.
- kīmijseroterapija Infekcijas slimības gadījumā kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem.
- bacilis Infekcijas slimības izraisītājs.
- kontāgijs Infekcijas slimības izraisītājs.
- ķimioseroterapija Infekcijas slimības kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem.
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū.
- epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā.
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks.
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
- ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem.
- ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām.
- seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem.
- imunoterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar vakcīnām, specifiskiem gamma globulīniem.
- zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes.
- antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes.
- infekcijas Infekciju slimību slimnīca; infekciju slimību nodaļa (slimnīcā).
- kailā ēde infekcioza ādas slimība.
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu.
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
- skimeris informācijas nolasītājs, elektronisks aparāts, ar kuru nelikumīgi nokopē bankas karti.
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.).
- kiberdrošība informācijas tehnoloģiju sistēmu īpašība, kam jānodrošina to uzticamība, pieejamība un integritāte, arī darbs ar tām; arī informācijas drošība.
- kodēšanas teorija informācijas teorijas nozare, kas pēta ziņojumu saistību ar to attēlojošiem signāliem, un plaši izmanto pārraides, uzglabāšanas un apstrādes sistēmu efektivitātes un uzticamības paaugstināšanai.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- ieguļa Inkubācijas laiks (par slimību).
- ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu.
- aerouretroskops Instruments ar gaisu uzpildīta mīzalizvadkanāla apskatei.
- kastiņš Instruments mīklas izkasīšanai no abras.
- piezometrs Instruments šķidrumu saspiežamības mērīšanai.
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi.
- internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
- romāns intīmas attiecības, mīlas sakars.
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
- hipervitaminoze Intoksikācija no pārmērīgi lielām viena vai vairāku vitamīnu (gk. A vai D vitamīna) devām.
- nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija.
- intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām.
- balantidiāze Invāzijas slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas.
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces.
- toksokaroze invāzijas slimība, ko gaļēdājiem dzīvniekiem ierosina dzimtas "Anisakidae" cērmes.
- ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm.
- trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas.
- difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum").
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki).
- miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri.
- arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi.
- dezinvāzija Invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšana ārējā vidē.
- aizsprostotājs Inženierbruņojuma līdzeklis prettanku mīnu ātrai mehanizētai likšanai gruntī.
- mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas.
- interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101.
- pudlingot Īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi.
- magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- mīksttūba Īpaši veidota mīksta tūba.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- spraudņsaderīgs Īpašība, kas piemīt iekārtām ar vienādu spraudņu konstrukciju un kas ļauj tās savstarpēji apmainīt neatkarīgi no šo iekārtu iekšējās funkcionēšanas īpatnībām.
- zvalstīgums Īpašība, kas piemīt kuģiem un izpaužas svārstībās vējā, viļņu u. c. faktoru ietekmē.
- kontaktsaderīgs Īpašība, kas piemīt mikroshēmām vai citiem elektronikas komponentiem ar vienādu kontaktkājiņu skaitu un izvietojumu un kas nodrošina iespēju tās apmainīt ar citām mikroshēmām vai komponentiem, kuru iekšējās shēmas var būt atšķirīgas, bet izpildāmās funkcijas ekvivalentas.
- gāzelīgums Īpašība, kas piemīt peldlīdzeklim, kurš nelielas (mazas) sākotnējās korpusa formas pretestības dēļ viegli sveras no vienas malas (gala) uz otru.
- atomitāte Īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi.
- elektriskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla izpausmi elektriskajā laukā (elektrovadāmība, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, elektriskā izturība).
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu.
- tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru.
- Kirī likums īpatnējās magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/T, kur Kirī konstante C=Nm/(3k) (m – materiāla magnētiskā caurlaidība, N – paramagnētisko dipolu skaits; k – Bolcmaņa konstante).
- idioretināls Īpatns, piemītošs vienīgi tīklenei.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti.
- Spandarmata irāņu mitoloģijā - apstrādātas zemes dieviete, dzīvības devēja, reliģiskās tikumības personifikācija, viena no Ameša Spentas dievībām; Spenta Armaiti.
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā".
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
- Spenta Armaiti irāņu mitoloģijā - viena no Armeša Spentas dievībām, gars - zemes aizgādne un uzticības - dievticības personifikācija, reliģiskās tikumības iemiesojums.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians.
- dolomītmilti Irdena masa, kas sastāv no dolomīta graudiem; veidojas, sadēdot masīviem dolomītiežiem; izmanto augšņu ielabošanai.
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
- švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt.
- Oenguss Īru dievība, viens no daniešiem, daudzos mītos mīlas dievs.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei.
- refrakcija Īslaicīgs kairināmības zudums.
- šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam).
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža.
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit.
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu.
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus.
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
- brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens).
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas.
- nosmīkņāt Īsu brīdi smīkņāt un pārstāt smīkņāt.
- nosmīnēt Īsu brīdi smīnēt un pārstāt smīnēt.
- nošmīkstināt Īsu brīdi šmīkstināt un pabeigt šmīkstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- pasmīkņāt Īsu brīdi, mazliet smīkņāt.
- pasmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- uzsmīnēt Īsu brīdi, mazliet smīnēt.
- nostomīties Īsu brīdi, vienu reizi stomīties.
- nošmīkstēt Īsu brīdi, vienu reizi šmīkstēt.
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku.
- Kolombīna Itāliešu tautas pantomīmās Arlekīna mīļākā.
- madžolata Itālijā mīlestības dziesma pie mīļākās loga.
- Boloņas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Bologna"), platība — 3702 kvadrātkilometri, 1000300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 60 komūnās.
- Ferrāras province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Ferrara"), platība — 2632 kvadrātkilometri, 359300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 26 komūnās.
- Forli-Čezēnas province Itālijas Emīlijas-Romanjas reģiona province ("Provincia di Forli-Cesena"), platība - 2377 kvadrātkilometri, 398300 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 30 komūnās.
- Modēna Itālijas province ("Provincia di Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2689 kvadrātkilometri, 706500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Parma Itālijas province ("Provincia di Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3449 kvadrātkilometri, 446200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
- ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī.
- stramboto Itāļu tautas mīlas dziesma, sešrinde vai astoņrinde ar divrindu refrēnu strofas beigās.
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- noārstēt Izārstēt (kaiti, slimību).
- izdziedēt Izārstēt (slimību).
- izdziedināt Izārstēt (slimību).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- izļurkāt Izbojāt (izviļājot, samīdot u. tml.).
- izkļēpāt Izbojāt (piemēram, labību, to nomīdot, salauzot, sagāžot u. tml.).
- izļammāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- izļemmāt Izbojāt, sabojāt (piemēram, izmīdot, izvāļājot, saspaidot u. tml.).
- izpļekāt Izbradāt, izmīdīt.
- izstaigņāt Izbradāt, izmīdīt.
- izstigāt Izbradāt, izmīdīt.
- izšļēpāt Izbradāt, nomīdīt.
- izdumbrāt Izbradāt, nomīt.
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā).
- dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- prominence Izcila nozīme, nozīmība.
- diženums Izcila nozīmība.
- augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
- liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā).
- dižs Izcils: nozīmīgs.
- čūkstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu); čaukstēt.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, radīt raksturīgu vieglu, klusu skaņu (par putām, mīklu).
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
- saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
- savārīt ziepes izdarīt ko tādu, kam var būt nepatīkamas sekas, pieļaut kļūdas, aplamības, sagādāt nepatikšanas.
- štelpe Izdarīt nelikumīgu darījumu.
- presingot Izdarīt spiedienu, cieši sekot, mīt uz papēžiem.
- kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
- čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks.
- blēņas Izdomājums; aplamības.
- izšķērdēt Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izdot.
- aizslupšķēties Izdot stomīgas skaņas.
- aizšļupstēties Izdot stomīgas skaņas.
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu).
- uzspirināties Izgreznoties (lētām rotām, bezgaumīgi).
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu.
- šķelttapa Izjaucamu savienojumu elements, ko izgatavo no pusapaļas mīksta tērauda stieples un lieto, lai novērstu uzgriežņa atskrūvēšanos vai nepieļautu elementa pagriešanos un pārbīdi; to iebāž šķērsurbumā un tās galus atloka.
- izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
- mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
- mīļot izjust intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku; [mīlēt]{s:1675}
- kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1).
- kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert).
- būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
- pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu, ko) sevišķu (pat pārmērīgu) cieņu un mīlestību; dievināt.
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
- iemīlēties Izjust, arī sākt izjust interesi (par ko), pieķeršanos (kam), arī nepieciešamību (pēc kā).
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā.
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā.
- skuju milti izkaltētu egļu un priežu skuju milti, ko lieto vitamīnbarībai un par kombinētās spēkbarības piedevu.
- koprofāgija izkārnījumu ēšana; piemēram, truši naktī izdala un apēd savus izkārnījumus – īpašas gļotainas lodītes, kurās ir daudz proteīnu un B grupas vitamīnu.
- izkasinēt Izkasīt (mīklu).
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums.
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- izmīdīt Izkult (labību), mīdot ar zirgiem.
- mīdeklis Izkultie salmi rijā pēc klājiena nomīdīšanas ar zirgiem.
- mīna Izkulto graudu kārta uz klona, kas rodas zirgiem ar kājām mīdot izklāto labību.
- izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
- pasaules brūte izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- pļecka Izlaidīga, netikumīga sieviete.
- pasaules brūtgāns izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- mīkstnieks Izlepis, "mīkstumā" palaidies cilvēks.
- segt Izlīdzināt, līdzsvarot (ko); apmierināt (nepieciešamību pēc kā).
- simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija.
- mīkstniecība Izlutinātība; mīkstčaulība.
- efeminēts Izlutināts, mīkstulīgs.
- upārts izlutināts, patmīlīgs bērns.
- iztaisīt no kāda lietas koku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- iztaisīt no kāda lietaskoku izmācīt par prasmīgu darba darītāju.
- diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā.
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību.
- izspēlēt trumpi izmantot izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt ko ļoti ietekmīgu, svarīgu.
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību.
- izspēlēt pēdējo trumpi izmantot pēdējo, izšķirošo līdzekli, paņēmienu, negaidīti pateikt pašu svarīgāko, nozīmīgāko.
- antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību.
- skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
- uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu.
- izjaut Izmīcīt (mīklu).
- izmundzīt Izmīcīt, izmocīt.
- izmīt Izmīdīt (1).
- izņagāt Izmīdīt (1).
- izpļeckāt Izmīdīt (1).
- izplegznāt Izmīdīt (1).
- izstampāt Izmīdīt (1).
- izpēdot Izmīdīt, atstājot pēdu nospiedumus.
- izļēpāt Izmīdīt, izbradāt.
- izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt.
- oļļāt Izmīdīt, izbraukt.
- izdaļģēt Izmīdīt, izrakņāt.
- izdīžāt Izmīdīt.
- izstaukāt Izmīdīt.
- izstaupāt Izmīdīt.
- izstaupēt Izmīdīt.
- piestaukāt Izmīdīt.
- staukāt Izmīdīt.
- mīknes Izmīdīta zeme vai dubļi.
- izdīžāties Izmīdīties.
- izmīstīties Izmīdīties.
- staupains Izmīdīts, izdangāts.
- izamīlināties Izmīlināties.
- izmīļoties Izmīlināties.
- sadumpēt izmīņāt (mīkstu zemi, gk. par liellopiem).
- izstraigņāt Izmīņāt, izbradāt.
- izdrempēt Izmīņāt, nomīt.
- izčalbāt Izmīņāt.
- izdalbāt Izmīņāt.
- bļurbt Izmirkstot kļūt mīkstam.
- ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
- ortokeratīti Izmirušu mīkstoņu dzimta.
- izmalt Izmīstīt (linus ar linu maļamo mašīnu).
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu).
- izpaisīt Izmīstīt; izkulstīt.
- izbrāzt Izmīstīt.
- izčakstināt Izmīstīt.
- izžukstīt Izmīt, izmīdīt.
- atrisinājums iznākums, atbilde (uzdevumam, mīklai)
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības).
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
- izlādēt Izņemt (patronu, šāviņu) no ieroča; izņemt detonatoru, degli u. tml. (no šāviņa, mīnas, granātas).
- izohasma Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu ziemeļblāzmas atkārtojamību.
- izticība Izpalīdzība, laipnība, uzticamība.
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
- uzbudināt Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
- izplīkst Izplāt ļoti plānu, piemēram, mīklu pīrāgu cepšanai.
- aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.).
- māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
- Sans-souci Izpriecu pils netālu no Potsdamas, kur mīlēja uzturēties Prūsijas karalis Frīdrihs II.
- lekties Izrādīt iedomību; lielīties.
- maigoties Izrādīt maigumu, arī mīlestību (pret kādu); arī mīlināties (1).
- žēlāt Izrādīt mīlestību, maigumu; just līdzi.
- piesaķerties Izrādīt simpātijas (pret kādu); izjust nepieciešamību (pēc kāda).
- lakstoties Izrādīt uzmanību, teikt komplimentus, koķetēt, arī mīlināties.
- saraut Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
- provocēt Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).
- saēst Izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību.
- iesataisīties Izraisīties (par iekaisumu, slimību).
- sisties Izraisīties (par slimībām).
- iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm).
- dasamesties Izraisīties (par slimību).
- dasasieties Izraisīties (par slimību).
- dasasisties Izraisīties (par slimību).
- samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā).
- lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
- pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
- izdumpļāt Izrakāt, uzvandīt, izmīdīt.
- izstrāpēt Izrāmīt.
- mokasīni Izrotāti, mīksti Ziemeļamerikas indiāņu apavi, kas ir šūti no viena ādas gabala un kam nav papēža.
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti.
- izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas).
- Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- ba-ba-ba Izsaucas, ātri reaģējot uz negaidītu, kļūmīgu rīcību; arī mēdoties.
- nozāģēt Izsist kādam balstus; atņemt ticamību.
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām.
- fotogēniskums Izskata īpatnības, kas attiecīgās personas attēlu kinofilmā vai fotogrāfijā dara izskatīgāku, izteiksmīgāku vai iespaidīgāku.
- pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
- elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
- grīnēt Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
- izsmīdīt Izsmīdināt.
- izsmiedināt Izsmīdināt.
- izzviedzināt Izsmīdināt.
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt.
- izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām).
- drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam.
- sasnāt Izsvaidīt, samīdīt.
- grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi, arī nevērīgi izdot (naudu), dot (ko).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- risentito Izteiksmīgi, dzīvi.
- espressivo Izteiksmīgi, ekspresīvi.
- deklamēt Izteiksmīgi, mērķtiecīgi runāt (daiļdarbu).
- con espressione izteiksmīgi.
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
- lokans Izteiksmīgs, niansēts (piemēram, par valodu).
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- runājošs Izteiksmīgs; tāds, kas spilgti pauž (ko).
- izrādīgs Izteiksmīgs.
- emocionālā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, frazeoloģismam, teikumam) piešķir emocionāls nozīmes papildkomponents.
- stilistiskā ekspresivitāte izteiksmīgums, ko kādai valodas vienībai (vārdam, morfēmai, vārdformai, teikumam) piešķir stilistisks nozīmes papildkomponents, kas norāda uz lietojuma ierobežojumu noteiktā saziņas sfērā.
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- rēma Izteikuma dalījuma elements, ar ko pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- reducējums Izteikums, kurā konteksta, runas situācijas vai konsituācijas ietekmē nav minēts, resp., ir reducēts, viens vai vairāki strukturāli nozīmīgi teikuma komponenti.
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- ar degunu stumdīt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu stumt mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- celt (arī sliet) degunu (gaisā, arī mākoņos), retāk ar degunu stumdīt (arī stumt) mākoņus izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
- iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
- atstumt Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu); atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem.
- slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
- saķepināt Izveidot (no kā mīksta, lipīga).
- izplikšķināt Izveidot ar rokām plakanu no mīkstas masas.
- piegļaubt Izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust.
- izpļekstināt Izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas).
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību).
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
- izakasties Izveseļoties; pēc smagas slimības nenomirt.
- izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- stiepšana Izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu. Apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama.
- alumogels Izžāvēts alumīnija hidroksīda gels; lieto par adsorbentu.
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību.
- dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas.
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus.
- Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- Ninigi japāņu mitoloģijā - dievība, kam ir galvenā nozīme mītos par dievu nolaišanos no Debesīm uz Zemes, lai tur valdītu un lai cilvēku pasaulē būtu miers un kārtība; arī rīsu vārpu dievs.
- Sasikuni Vakahime japāņu mitoloģijā - dieviete, Okuninusi māte; attēlota mītā par Okuninusi atdzīvināšanu, viņa griezās ar lūgumu pie Debesu dieviem atdot dzīvību viņas dēlam, ko bija nogalinājuši tā brāļi.
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
- Sukumabikona japāņu mitoloģijā - pundurdieviete, kuras māte bijusi Kamimusubi, dažos mītos minēts, ka viņas tēvs ir bijis Takamimusubi, katrā ziņā viņa ir vissenāko dievu tiešā pēctece.
- Amaterasu japāņu mitoloģijā - saules dieviete, sintoisma dievību panteona galva; mītiska japāņu imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- Nekatasukumi japāņu mitoloģijā - valstība, kur mīt sintoisma dievība Susano ar meitu Suserihimi, tā ir tumsas valstība un atrodas zemes dzīlēs vai arī jūras dibenā, tiek uzskatīta arī par sintoisma veļu valstību.
- Ame Kojane japāņu mitoloģijā — dievība, kas attēlota mītā par Saules dievietes Amaterasu atgriešanos no grotas.
- Ame Udzume japāņu mitoloģijā — jauna, daiļa dieviete, iespējams rītausmas dieviete, kurai ir nozīmīga loma Amaterasu izvilināšanā no grotas.
- Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- tempura Japāņu virtuves ēdiens: šķidrā mīklā apceptas zivis, garneles, arī dārzeņi; maisījums, kurā tiek ceptas zivis un dārzeņi.
- jasmīnkrūms Jasmīna krūms.
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
- jasmīnziedi Jasmīna ziedi.
- jasminum Jasmīni (1).
- jasmiņš Jasmīns.
- jesmene Jasmīns.
- jesmīns Jasmīns.
- jezminis Jasmīns.
- jesmīncers Jasmīnu krūms.
- Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs.
- kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs.
- ārstniecības jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum officinale"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- sambaka jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum sambac"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- Jasminum mesnyi jasmīnu suga.
- Gardenia jasminoides jasmīnveida gardēnija.
- Solanum jasmonoides jasmīnveida naktene.
- Trachelospermum jasminoides jasmīnveida trahelosperma.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- MCTD Jaukta saistaudu slimība (angļu "mixed connective tissue disease").
- neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma.
- supervencija Jauna stāvokļa pievienošanās jau esošam, piem., slimības komplikācijas rašanās.
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana.
- strongiloidoze Jaundzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes.
- diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem.
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi.
- neoplasma Jauni audi, galvenā kārtā slimīgi veidojumi: audzēji.
- hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes.
- meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
- bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bāliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- bālis Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā).
- zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei.
- puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei.
- neomītisms Jaunmītisms.
- atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
- žīkars Jauns iemītnieks, līdumnieks (mežā).
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā.
- rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas.
- japītis Jauns, veiksmīgs karjerists; japijs.
- vacumi jaunu meitu slimība (neēd, paliek vāja, dzeltena).
- retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- žēpuris Jautrs, aušīgs un mīļš bērns.
- saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā.
- brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
- hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija).
- atrofodermatoze Jebkura ādas slimība ar sekojošu atrofiju.
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem.
- tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade.
- akariāze Jebkura ērču izraisīta slimība.
- spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- aplastiskā mieloze jebkura kaulu smadzeņu slimība, kas nomāc asins šūnu veidošanos.
- akropātija Jebkura locekļu slimība.
- tonsilopātija Jebkura mandeļu slimība.
- trihopātija Jebkura matu slimība.
- stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga.
- kapilaropātija Jebkura slimība, kas bojā kapilārus, sevišķi tad, ja nav skaidra diagnoze.
- mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana.
- apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu.
- difteroīds Jebkura slimība, kas veido difterijas plēvēm līdzīgas plēves.
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs.
- pemfigoīds Jebkura slimība, kuras izpausme ir pūšļu veidošanās zem epidermas.
- holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi.
- autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija.
- odontopātija Jebkura zobu vai to alveolu slimība.
- tiesu pierādījumi jebkuras faktiskās ziņas par to juridisko faktu un apstākļu esamību vai neesamību, no kuriem atkarīga civillietu un krimināllietu izskatīšana un izspriešana pēc būtības tiesu procesos; likumā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas, uz kuru pamata noskaidro krimināllietai nozīmīgus apstākļus.
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas.
- neonīms Jebkurš jauns nosaukums, kas dots orgānam, funkcijai, slimībai u. c.
- hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība.
- transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu).
- tireoze Jebkurš slimīgs stāvoklis, ko izraisa vairogdziedzera disfunkcija.
- nozotoksīns Jebkurš toksīns kā slimības cēlonis vai sekas.
- trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu.
- ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm.
- nabadzības cikls jēdziens, kas raksturo nabadzību kā ilgstošu un pārmantotu sociālu problēmu, kas palielina iespējamību, ka dzīve nabadzībā tiks nodota nākamajai paaudzei; dzīves modelis, kurā nabadzīgo ģimeņu bērni izaug un dzīvo nabadzībā, atkārtojot vecāku dzīvesveidu, un izaudzina bērnus, kuri arī turpina dzīvot nabadzībā.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- lāna gaļa jēla, mīksta gaļa.
- taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas.
- žļagans Jēls, mīksts.
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
- paķeists Jocīgs, ērmīgs.
- jocība Jocīgums, ērmība.
- smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs.
- Jordānija Jordānijas Hāšimītu Karaliste - valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu.
- Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti.
- Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais.
- Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
- gaisa dārzi jumta dārzi pilī Babilonā, ko ierīkoja karaliene Semiramīda, viens no septiņiem pasaules brīnumiem.
- smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma.
- abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā.
- lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot.
- uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu.
- obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu.
- mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- šūpes kaite jūras slimība.
- Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins.
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
- sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi.
- jaunatklātie apstākļi juridiski fakti vai citi nozīmīgi apstākļi, kas nebija zināmi tiesai, bet pastāvēja lietas izmeklēšanas laikā un tika konstatēti (atklājās) pēc tiesas sprieduma vai lēmuma stāšanās likumīgā spēkā.
- judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
- juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses.
- maiga Jūsma, prieks, laimība.
- traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala".
- entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi.
- aizrāvīgi Jūsmīgi, dedzīgi.
- affettuoso Jūsmīgi, kaisli, brāzmaini.
- aizrāvīgs Jūsmīgs, dedzīgs.
- saviļņots Jūsmīgs, uztraukts.
- jausmīgs Jūsmīgs.
- jausms Jūsmīgs.
- omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi).
- justies (retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi.
- staigāt (arī justies, retāk būt) kā (septītajās) debesīs justies ļoti labi, laimīgi.
- peldēt laimē justies ļoti laimīgam.
- psihisms jūtas, pārdzīvojumi, kas piemīt konkrētajam cilvēkam.
- kairestība Juteklība, iekairināmība.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- filohinons K~2~ vitamīns, kas nodrošina normālu asins recēšanas norisi; to satur visu augu lapas, olas u. c. produkti.
- farnohinons K2 vitamīns, kristāliska viela, šķīst organiskos šķīdinātājos, nodrošina normālu asins recēšanas norisi.
- klātesamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne (2).
- klātbūtne Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
- visuresamība Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
- visuresme Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana visur.
- amfotonija Kā simpātiskās, tā parasimpātiskās nervu sistēmas pastiprināta uzbudināmība.
- uzmāts Kā uzburts iemīlējies.
- olamots Kabalas mācībā četri esamības līmeņi, kas atšķiras ar matērijas blīvumu un tuvumu Dievišķajam tronim.
- sēre kāda aitu ādas slimība.
- trūda Kāda augu slimība, kas bojā saknes.
- čēršļi Kāda bērnu slimība.
- meistars Kādā darbā, darbībā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- krempis Kāda izplatīta zirgu slimība.
- znērba Kāda kaite, slimība, ēde; znārba.
- znārbe Kāda kaite, slimība; znārba.
- znārba Kāda kaite, slimība.
- divpuse Kāda kakla slimība.
- dzirkles Kāda liellopu slimība.
- pele Kāda liellopu slimība.
- pārvalks Kāda materiāla (piemēram, auduma) izstrādājums (kā, piemēram, mīkstās mēbeles, segas, spilvena) pārvilkšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml.
- purle kāda maznozīmīga dzīva būtne.
- žmiks Kāda mīksta masa.
- demonetizēšana Kāda monētu veida izstumšana no likumīgo maksāšanas līdzekļu skaita ar piekritīgās iestādes rīkojumu.
- anelektrotonuss Kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu.
- aktualizēšanās Kāda notikuma, fakta, jautājuma nozīmīguma pieaugums.
- modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
- dūcis Kāda putnu, īpaši vistu slimība.
- vīvuļa Kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes.
- vedene Kāda slimība, kas noved līdz nāvei.
- ēdoksnis Kāda slimība.
- knudze Kāda slimība.
- krikšķis Kāda slimība.
- pēkši Kāda slimība.
- uzpūta Kāda slimība.
- kompensācija Kāda trūkuma vai nepietiekamības izlīdzināšana vai aizvietošana.
- celiektomija Kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode.
- krūtnējs Kāda zināma krūšu slimība, kad krūtis krāc.
- lēkas kāda zināma slimība.
- krimelis Kāda zirgu nagu slimība.
- derža Kāda zirgu slimība ar caureju.
- kremis Kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt.
- žapkas Kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem.
- spūre Kāda zirgu slimība, vīvele 2.
- cimduks Kāda zirgu slimība.
- īksns Kāda zirgu slimība.
- malandrija Kāda zirgu slimība.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība.
- entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums.
- aizliegšana kādas darbības neatļaušana; (kā) lietošanas, veicināšanas u. tml. atzīšana par pretlikumīgu
- insuficience Kādas darbības nepietiekamība.
- kolektīvā reprezentācija kādas grupas priekšstati (jēdzieni, mīti) par sevi un savām attiecībām ar pasauli, kuri nav reducējami uz individuālās apziņas stāvokļiem.
- klodzans Kādas mīkstas masas liels daudzums.
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu.
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- institucionalizēt Kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4).
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā.
- pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot [pēkšu]{s:1203} slimību.
- pēkšķenes Kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību.
- kaktuss Kāds mīnu tips.
- čakstens Kāds putns, kas mīt akmeņainās vietās.
- vāriķis Kāds, kas ātri un neapdomīgi runā.
- vējots Kāds, kas ātri un prasmīgi pārvietodamies strādā.
- ļumiķis Kāds, kas grīļojas no taukiem, mīkstmiesis.
- daņģis Kāds, kas iekāpj dubļos, netīrumos un tos ar kājām stmpā, mīca.
- iemīlnieks Kāds, kas ir iemīlējies.
- palepnīgs Kāds, kas ir lepns, iedomīgs.
- čunča Kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies.
- drāka Kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst.
- čīksts Kāds, kas mīl kaulēties.
- krāsts Kāds, kas mīl rakņāties ar karoti pa putras bļodu, meklēdams biezumus.
- žauklis Kāds, kas mīņājas, nemierīgi uzvedas.
- silenieks Kāds, kas mīt silā.
- blākšķis Kāds, kas neapdomīgi runā.
- ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
- šķelderis Kāds, kas pļāpā aplamības.
- žauka Kāds, kas runā aplamības, nepatiesību.
- mīkstkāja Kāds, kuram ir mīkstas kājas (kā lācim).
- pirdals Kāds, kurš ātri kļūst dusmīgs, ļauns.
- nieķis Kāds, kurš dara aplamības, muļķības.
- šulduris Kāds, kurš ir palaidnīgs, neapdomīgs.
- pantaks Kāds, kurš izsaka daudzus (un triviālus) iebildumus, mīl daudz runāt.
- rēdekls kāds, kurš mīl dot rīkojumus citiem cilvēkiem, bet pats izvairās no darba.
- ņarbulis Kāds, kurš mīl ēst tikai liesu (bet ne tauku) gaļu.
- spicausis Kāds, kurš mīl mieloties bez maksas, un aiziet nesamaksājis.
- sūdzenieks kāds, kurš mīl tiesāties.
- šautave kāds, kurš rīkojas neapdomīgi; vieglprātis.
- sveikulis kāds, kurš veiksmīgi izgājis no bīstamas situācijas.
- uzbraukt augumā kādu apcelt, izsmiet un publiski pazemot; kādu nolamāt vai apcelt, kā ieroci izmantojot tā mīnusus un nepilnības.
- pastaknīties Kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ.
- pamokāt Kādu brīdi mīcīt, spaidīt, burzīt.
- pastakņāt Kādu brīdi mīdīties, arī piedauzīt ar kāju.
- samīdīties kādu brīdi mīņāties.
- padirbelēt Kādu laiku neizlēmīgi mētāties uz vienu un otru pusi.
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt.
- noklerot Kādu laiku nesekmīgi gaidīt un nesagaidīt.
- izčiknīties Kādu laiku nesekmīgi nopūlēties.
- izsaimniekot Kādu laiku sekmīgi saimniekot.
- nomuldēt Kādu laiku stāstīt aplamības.
- padīšļāties Kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt.
- lēgitimācija Kādu tiesību dokumenta likumības atzīšana; apliecība.
- melmansērdzība Kāfda zināma slimība.
- osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ.
- Jasminum nudiflorum kailziedu jasmīns.
- iekairināmība Kairināmība.
- Romeo kaislīgs mīlētājs.
- balletomans Kaisls baleta mīļotājs.
- dairs Kaismīgs.
- kaisms Kaismīgs.
- apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām.
- kvoroba Kaite, lipīga slimība.
- akosmija Kaite; neregularitāte slimības gaitā.
- sekas Kaitējums ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, kas radies citas personas nelikumīgas rīcības vai bezdarbības rezultātā.
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
- miasms Kaitīgi zemes izgarojumi, kas it kā izraisa endēmiskas slimības, piem., malāriju.
- nokse Kaitīgs faktors, slimību izraisītājs cēlonis.
- šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu.
- ieērcināt Kaitinot, ķircinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju.
- kola-rieksti Kakao pupām līdzīgas sēklas saturoši augļi-pogaļas, ko dod tropiskā Āfrikā augošie kola koki; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā b audviela un arī barībai.
- peļotājs Kaķis, kas daudz, veiksmīgi medī peles.
- marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
- kalabarīns Kalabarpupas indīgs alakloīds, kas farmakoloģiskās darbības ziņā atšķiras no fizostigmīna.
- kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
- slāpekļkaļķi Kalcija ciānamīds.
- kalcija dinātria EDTA kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts.
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā.
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes.
- Kalnasmīžu dižavots Kalnasmīžu avots.
- Kalnasmīdu Kalnasmīžu.
- Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie.
- kalnagalietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalnenieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalnenietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalninieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- oronoze Kalnu slimība.
- duranmetals Kaļams vara un cinka sakausējums, pieliekot alvu, alumīniju un dzelzi.
- dolomītkaļķi Kaļķi, ko iegūst, apdedzinot dolomītu (2).
- sugestīvs Kam piemīt īpašība iedvest līdz tam nepazīstamas domas.
- komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- gardefeu Kamīna restes.
- elektriskais kamīns kamīna veida ierīce, kurā siltumu un gaismu iegūst ar elektrisko strāvu.
- krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa.
- kamīnkrāsne Kamīns.
- kamīnkrāsns Kamīns.
- kanīns Kamīns.
- mīle Kamīns.
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas.
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
- iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega.
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
- teleangioze Kapilāru un terminālo artēriju slimība.
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā.
- rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks.
- mīnētājs Kara flotē - speciālists mīnu bruņojuma lietošanā vai cīņā pret mīnām.
- Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai).
- manevrs Karaspēka daļu organizēta pārvietošana kaujas uzdevuma sekmīgai veikšanai; karaspēka pārvietošana atbilstoši kaujas apstākļiem, lai, piemēram, izvairītos no pretinieka pārspēka.
- kvartīrjeri Karaspēka komandiera izsūtīti vienību priekšstāvji, kam jāizrauga norādītā rajonā vai apdzīvotā vietā pagaidu vai pastāvīgas mītnes savām vienībām; vietraudži.
- mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
- biurets karbamīda termiskās sadalīšanās produkts H~2~NCONHCONH~2~; lieto plastmasu iegūšanai, par uzputošanas aģentu porainās gumijas ražošanā u. c.
- KAS Karbamīda-amonija salpetris.
- karbamāts Karbamīnskābes sāls.
- ksantokrāsvielas Karbonija grupas organiskas krāsvielas, piem., pironīns, akridīnsarkanā, rodamīns.
- encefaloma Karcinoma ar mīkstu smadzeņveida konsistenci.
- konventāļi Karmelītu ubagotāju mūku ordeņa nozarojums, kas 1432. g. mīkstināja šī ordeņa noteikumus.
- pikrokarmīns Karmīna, amonjaka šķīduma un pikrīnskābes maisījums; histoloģijā lieto par krāsvielu nervaudu krāsošanai.
- parakarmīns Karmīnskābes un kalcija hlorīda šķīdums spirtā; lieto histoloģijā.
- kriptoksantīns Karotinoīds kukurūzas graudos, kas organismā pārvēršas A vitamīnā.
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
- okutns Kārs, arī enerģisks, drošs, uzņēmīgs.
- atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu.
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru.
- žitņa Karstgalvīgs, straujš, neapdomīgs cilvēks.
- lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla.
- napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu.
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju.
- favorītisms Kārtība, kur visu nosaka mīluļi, favorīti.
- piekopība Kārtības mīlestība.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt sekmīgu atzīmi.
- nokārtot Kārtot (mācību priekšmetā) eksāmenu, ieskaiti u. tml. un saņemt sekmīgu atzīmi.
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām.
- dukuris Kartupeļu mīcāmais daikts; stampa.
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus.
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi.
- lakstu puve kartupeļu slimība.
- sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā.
- sūdiņš Kas ļoti neliels, nenozīmīgs.
- laža Kas nesvarīgs, nenozīmīgs.
- sviests Kas neveiksmīgs, nekvalitatīvs, nesakārtots; arī stulbums.
- nokasīt Kasoties, kārpoties u. tml. nolīdzināt, nomīdīt, arī izbojāt.
- mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- kasi Kašķis (ādas slimība).
- nieza Kašķis, ādas slimība.
- psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība.
- primārā katarakta katarakta, kas attīstās neatkarīgi no kādas citas slimības.
- vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi.
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
- morālteoloģija Katoļu sistemātikā teoloģijas daļa, kas veltīta tikumīgi labā atziņai un dzīvē izvešanai jeb kazuistikai.
- habituss Katoļu teoloģijā — dievišķie tikumi (ticība, cerība, mīlestība), ko Dievs piešķīris cilvēkam.
- bakterioze Katra baktēriju radīta slimība.
- laringopātija Katra balsenes slimība, kas nav saistīta ar infekciju.
- helkodermatoze Katra čūlaina ādas slimība.
- gastroze Katra kuņģa slimība.
- glosopātija Katra mēles slimība.
- heminoze Katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība.
- pluripotence Katram organismam piemītoša spēja uzņemt īpašos apstākļos no tipiskiem atšķirīgus attīstības virzienus.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība.
- distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju.
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
- gumijas līme kaučuka vai gumijas šķīdums organiskos šķīdinātajos (benzīna); līmējumam piemīt pietiekama elastība.
- epifiziopātija Kaula epifīzes slimība.
- tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
- osifikācija Kaula rašanās, veidošanās; pārkaulošanās, mīksto audu pārvēršanās par kaulaudiem.
- osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
- osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem.
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija.
- leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība.
- bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
- novērošana Kaut kā piemitības, sastopamības, izplatības konstatēšana.
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- klamacis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- klamācis Kaut kas apaļš un mīksts, piemēram, sivēns.
- suska Kaut kas bezformīgs, bezsaturīgs, izplūstošs.
- mērceklis kaut kas iemērkts mīkstināšanai.
- buzulis Kaut kas izspūris, pinkains; dusmīgs, noskaities; biedēklis, ķēms; budēlis, ūdens gars.
- klabans Kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām).
- kodaļa Kaut kas kupls, apjomīgs, arī izspūris.
- abļava Kaut kas ļoti liels, plats, apjomīgs.
- ļemaks Kaut kas ļumīgs.
- gņauba Kaut kas mazs, nenozīmīgs.
- ļepuška Kaut kas mīksts un mitrs (piemēram, veca sēne).
- plēkša Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēksta Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- plēkstere Kaut kas mīksts un plāns (visbiežāk par mizu vai ādu).
- ļekāns Kaut kas mīksts, it kā bez kauliem, mīkstčaulis.
- ļerekls Kaut kas mīksts, jēls.
- ļekains Kaut kas mīksts, kas nokarājas.
- mekucis Kaut kas mīksts, piem., nobarota vista vai sivēns.
- lepāns Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- lepis Kaut kas mīksts, smags, nedzīvs; lempis.
- ļekums Kaut kas mīksts.
- čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- leviatāns Kaut kas milzīgs, varens, arī briesmīgs.
- miltiņš Kaut kas nenozīmīgs, mazs.
- jērene Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- jērenīca Kaut kas nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- čāža Kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs.
- maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
- taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
- baika Kaut kas niecīgs, nesvarīgs, neievērojams; nenozīmīgas lietas.
- ļumenīca Kaut kas no mīkstuma ļodzīgs.
- daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
- vakāns Kaut kas smags, mīksts, tukls.
- ļevens Kaut kas taukaini ļumīgs; tauks, nobarojies.
- mīņa Kaut kas, ko mīda ar kājām.
- žļudzināt Kaut ko mīkstu (piemēram, mīklu) mīcīt, spaidīt.
- izžiemelēties Kaut ko mīkstu un mitru saspiežot rokās nosmērēties.
- glizināt Kaut ko mīkstu vai valganu izlīdzināt (nolīdzināt).
- pļūrīt Kaut ko nevērīgi, neapdomīgi darīt.
- sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas.
- Kazalēkjo Kazalēkjo di Rena - pilsēta Itālijā ("Casalecchio di Reno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- pseidomonoze Kažokzvēru infekcijas slimība ar hronisku gaitu.
- Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- keramiskās ugunsizturīgās šķiedras keramikas šķiedras ar 40–75% alumīnija oksīda Al~2~O~3~ un iegūšanas temperatūru 1250–1600 °C; lieto par izolācijas materiālu augstā temperatūrā.
- sabiezēšana Keramisku suspensiju (šlikeru) plūstamības samazināšanās.
- dekompresijas slimība Kesona slimība.
- trāpījumu procents kešatmiņas mērījums, kas nosaka, cik procentu no visiem piekļuves mēģinājumiem ir veiksmīgi - kuriem kešatmiņā ir atbilstoši dati.
- keķiks ketamīns.
- ketoksīms Ketona reakcijas produkts ar hidroksilamīnu.
- kenarejas Khmeru (Kambodža, Taizeme) mitoloģijā - pa pusei sievietes, pa pusei putni, kas mīt biezos mežos un bieži pastaigājas ar smaržīgām puķēm rokās, meklē vīriešus un tos pavedina.
- Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā.
- kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina.
- sinefilija Kinomīlestība, mīlestība uz kino.
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs.
- sinefils Kinomīlis.
- planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot.
- Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai.
- bindu Klasiskajā indiešu metafizikā - pašdzimstošais esamības un apziņas grauds, ko cilvēks nespēj ne redzēt, ne iztēloties; sākotnējā enerģija "dīgļa" stadijā.
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- bļāvējs Kliedzējs, kas mīl bārties.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā.
- klosternieks Klostera iemītnieks.
- klauzera Klostera iemītnieku daļa, kuri šādi nošķirti no citiem.
- rekluzorijs Klosteros neliela, atsevišķa telpa iemītnieku (mūku, mūķeņu) dzīvei.
- kanāki Klusā okeāna salu iemītnieki.
- zadināties Klusi, mīlīgi runāt.
- glodans Kluss noslēpumains, nedrošs, aizdomīgs.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- kļūmains Kļūmīgs.
- kļūms Kļūmīgs.
- zaudēšana kļūšana tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūšana tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis)
- zaudēšana kļūšana tādam, kam vairs nav, nepiemīt kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība
- uzdusmoties Kļūt (nedaudz) dusmīgam.
- pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
- krāties Kļūt apjomīgākam, intensīvākam (par parādībām dabā).
- piebriest Kļūt apjomīgākam, lielākam, arī spēcīgākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- uzpūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas (par putniem).
- piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- zaudēt galvu kļūt bezprātīgam (iemīloties).
- apvelties Kļūt blīvākam, mīkstākam, tiekot speciāli apstrādātam (par vadmalu).
- sabiezēt Kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu).
- izmīkšt Kļūt dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu); izmīkšēt.
- nokaitināties Kļūt dusmīgam (ļaunam).
- iebozties Kļūt dusmīgam un apvainoties.
- aizpīkt Kļūt dusmīgam uz kādu.
- uzpūsties Kļūt dusmīgam, arī apvainoties; piepūsties (3).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēku).
- bozties Kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam; īgnoties, dusmoties.
- apšust Kļūt dusmīgam, īgnam, trakot.
- iepiktoties Kļūt dusmīgam, izgrūst dusmīgus vārdus.
- iesirst Kļūt dusmīgam, ļaunam.
- aizgremzties Kļūt dusmīgam, sākt dusmoties.
- apsirdīties Kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties.
- noskaisties Kļūt dusmīgam; sadusmoties.
- piepūsties Kļūt dusmīgam: arī apvainoties.
- ieskaisties Kļūt dusmīgam.
- uzšūmēties Kļūt dusmīgam.
- iepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- piepūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- uzpūsties Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
- sakrutoties Kļūt iedomīgam, pašpārliecinātam.
- celt gaisā seksti kļūt iedomīgam; apvainoties, saskaisties.
- celt galvu augstu kļūt iedomīgam; kļūt pašapzinīgam, lepnam, drosmīgam.
- eglītē iekāpt kļūt iedomīgam.
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izčūgarāt Kļūt irdenam, drupanam, mīkstam.
- čaugot Kļūt irdenam, mīkstam, birstošam.
- uzpriecāties Kļūt laimīgam, priecīgam.
- aizalielāties Kļūt lepnam, iedomīgam.
- uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- pieaugt pie sirds kļūt ļoti tuvam, mīļam, patīkamam.
- pieaugt pie sirds, arī pieaugt sirdij kļūt ļoti tuvam, mīļam; arī kļūt ļoti patīkamam.
- ieaugt sirdī kļūt ļoti tuvam, mīļam.
- pabālēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām); pabālēt (2).
- pabalēt Kļūt mazāk jūtamam, ietekmīgam (piemēram, par atmiņām, izjūtām).
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- panīkt Kļūt maznozīmīgam, ekonomiski vājam.
- laidīties Kļūt mīkstākam (un miklākam).
- atlaisties Kļūt mīkstākam, arī mīkstam (piemēram, no mitruma, no siltuma).
- atmīkstināties Kļūt mīkstākam, pielaidīgākam.
- mīkstēt Kļūt mīkstākam.
- mīkstoties Kļūt mīkstākam.
- izžļakstēt Kļūt mīkstam (par sniegu).
- mīkškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškīt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt; mīkškt.
- mīkškt Kļūt mīkstam mirkstot, mirkt.
- saļupt Kļūt mīkstam un sākt locīties (mitrumā).
- mīkstināties Kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- atsalaisties Kļūt mīkstam, arī mīkstākam no mitruma.
- bļugt Kļūt mīkstam, gļotainam un izšķīst.
- atmīkšķēt Kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem.
- vurvēt Kļūt mīkstam, purvainam.
- pašķīstīties Kļūt mīkstam, šķidram.
- ļept Kļūt mīkstam, vājam.
- izčaugāt Kļūt mīkstam.
- uzpūkšķēt Kļūt mīkstam.
- uzpūpēt Kļūt mīkstam.
- mīkšķēt Kļūt mīksts, kust; mīkt.
- atmist Kļūt mitram un mīkstam.
- izspilgt Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
- izspilgties Kļūt nebēdnīgam, pārgalvīgam, arī iedomīgam.
- aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem.
- padzist Kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu).
- iebārgoties Kļūt nelaipnam, dusmīgam.
- paputēt Kļūt nenoturīgākam, vājākam, daļēji izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt mazāk laimīgam, veiksmīgam (par mūžu).
- piepļakšēt Kļūt netīram, piepildoties, aplīpot ar ko mīkstu, lipīgu; pieķept.
- nosalaisties Kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību.
- aizkaisties Kļūt niknam, dusmīgam.
- aizsirdīties Kļūt niknam, dusmīgam.
- iekarot vietu (retāk pozīcijas) kļūt nozīmīgam, nepieciešamam (kur).
- pacelt galvu Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam, arī lepnākam.
- celt galvu (augstāk) kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam.
- sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību).
- apmākties Kļūt skumjam, drūmam, arī saīgušam, dusmīgam.
- apsirgot Kļūt slimīgam, neveselīgam.
- tukt Kļūt slimīgi taukam (par vistu).
- saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu.
- pieņemties spēkā Kļūt spēcīgākam, nozīmīgākam (par parādībām sabiedrībā).
- atdzīvoties Kļūt spilgtākam, pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- ķert Kļūt tādam, kam ir slimīgas izmaiņas (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstošas slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds fizioloģisks vai psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kāds psihisks stāvoklis, kāda psihes, rakstura, personības īpašība).
- sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
- izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas garenas, sīkas brūces, piemēram, ārēja kairinājuma, slimības iedarbībā (par ādu); kļūt tādam, kura ādā rodas šādas brūces (par ķermeņa daļām).
- izvārguļot Kļūt vārgam, vārgulīgam, slimīgam.
- atlabt Kļūt veselākam, veselam; atveseļoties, atspirgt (pēc kādas slimības).
- atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
- izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
- izļumt Kļūt viscaur mitram, mīkstam un glumam.
- noslīdēt Kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā).
- splīnēties Kļūt, arī būt iedomīgam, untumainam, ārišķīgam; kļūt, arī būt īgnam, sapīkušam.
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- saīdzis Kļuvis īgns, dusmīgs.
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- koda redundance koda īpašība saturēt vairāk rakstzīmju, nekā nepieciešams kodējamo objektu viennozīmīgai attēlošanai.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne.
- pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
- kokarboksilāze Koferments (tiamīna pirofosfāts), kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā.
- pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi.
- defoliācija kokaugu lapu (skuju) priekšlaicīgs zudums, ko izraisa kaitēkļi, kokaugu slimības vai abiotiskie faktori, tā var būt pilnīga vai daļēja.
- lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
- lapkoku sarkankārpainība kokaugu slimība, ko izraisa askusēne "Nectria cinnabarina", slimo dažāda vecuma lapu koki un krūmi (liepas, zirgkastaņas, gobas, ogu krūmi) parkos un mežos, inficējas gk. sala, sausuma, barības vielu trūkuma, gaisa piesārņojuma dēļ novājināti augi mehānisku bojājumu vietās; ja infekcija nokļūst vadaudos, strauji atmirst viss koks.
- dendrobionti kokaugu stāvā mītoši organismi (putni, kā arī daudzi kukaiņi, zirnekļveidīgie u. c. bezmugurkaulnieki).
- kokcidioze Kokcīdiju ierosināta slimība.
- meningokoki Koki, kas izraisa vairākas infekcijas slimības.
- pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
- nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
- sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
- mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
- mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles.
- ploksna Koku slimība, kam raksturīga stumbra plaisāšana.
- tehnisko izvejvielu plantācijas koku vai krūmu stādījumi, no kuriem iegūst izejvielas tehniski nozīmīgas produkcijas (miecvielu, gutaperčas, augu krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, ēterisko eļļu) ražošanai vai citus noderīgus meža produktus (klūdziņas pīšanai, dekoratīvus materiālus, medu, riekstus).
- čaukoties Koķetēt, uzturēt slepenas mīlestības saites.
- ķīmijradioterapija Kombinēta ārstniecības metode, kas apvieno radioterapiju un ķīmijterapiju; izmanto, lai samazinātu ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešamību.
- raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
- korvalols Kombinēts medikaments, ko lieto pret nervozitāti, stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
- salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
- komīciji Komīcijas - brīvo pilsoņu tautas sapulces Senajā Romā un citās zemēs.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- pjero Komisks, dažkārt skumjš personāžs franču delartiskajā komēdijā; pantomīmas varonis ar baltu seju, baltā kreklā ar žabo un lielām pogām un smailu cepurīti.
- insaiders Kompānijas uzticamības persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai par firmas lietām, pateicoties savam dienesta stāvoklim un radniecības saitēm, ar kuru palīdzību rodas iespēja saņemt konfidenciālu informāciju.
- valsts noslēpuma aizsardzība kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpuma saglabāšanu un nepieļautu tā nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- devastācija Komplekss pasākumu kopums infekcijas un invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai visās to attīstības stadijās un atrašanās vietās.
- temisāls Komplekss preparāts, kas sastāv no teobromīnnātrija un nātrija salicilāta, diurētisks un asinsvadu paplašinātājs līdzeklis; diuretīns.
- ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi.
- germanīns Komplicēta ariomātiskās rindas urīnviela, ko lietoja pret miega slimību.
- staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
- intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- nacionālkomunists Komunistiskās kustības pārstāvis, kas aizstāvēja nepieciešamību katras valsts vai PSRS republikas attīstībā ievērot vietējās tradīcijas, valodas, kultūras u. c. īpatnības.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums.
- mirstības (epidemioloģiskā) pāreja koncepcija par (slimību un) nāves cēloņu struktūras vēsturiskām izmaiņām.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
- apžēlošana Konkrētas notiesātas personas atbrīvošana no kriminālsoda vai soda mīkstināšana, ko izdara valsts augstākā varas institūcija vai valsts galva pēc ieinteresētās personas, organizācijas vai kolektīva lūguma.
- kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- novērot konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- pārsmalcināta konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem vislielākā mērā piemīt visas smalkas konstitūcijas pazīmes.
- neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
- siltumaizsargājošie materiāli konstrukcijas materiāli, kas aizsargā no aerodinamiskās sasilšanas lidaparāta virsmu u. c. elementus; ir trīs šādu materiālu tipi: ablācijas materiāli (grafīts); materiāli ar labām preterozijas un siltumuzņemšanas īpašībām (volframs, oglekļa šķiedras); materiāli ar mazu siltumvadāmību un lielu atstarošanas spēju (kvarca šķiedras materiāli).
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi.
- Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu.
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām.
- internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem.
- kočene Kopmītne.
- koja Kopmītne.
- kopuška Kopmītne.
- celle Kopmītnes istabiņa.
- konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī.
- kojinieks kopmītņu iemītnieks.
- zvaniņzieži Kopziedlapaino divdīglapaugu dzimta, zālaugi ar lapainu stublāju, nedalītām, pamīšus augošām lapām, ziliem ziediem ciešās vārpās.
- Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
- Imugi Korejiešu mitoloģijā - milzīga jūras čūska, kas, nogulējusi ilgus gadus ūdenī, var kļūt par pūķi un, ieguvusi laimīgo pērli, pacelties debesīs.
- ļumens Korpulents, mīksts, ļumīgs.
- korsešbiksītes Korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; bezstaru korsešbikses.
- bezstaru korsešbikses korsešbikses no elastīgas drānas, kas, saspiežot vidukļa un iegurņa mīkstos audus, dara figūru vizuāli slaidāku; korsešbiksītes.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- izopropillanolāts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), lubrikants, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas krēmos, lūpu krāsās, var izraisīt ādas sensibilizāciju, nekaitīgums vēl tiek pārbaudīts.
- stearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto depilācijas līdzekļos, matu skalošanas līdzekļos, mitrinātājos un šampūnos, cilvēkiem ar jutīgu ādu var izraisīt alerģiskas reakcijas vai dermatītu.
- rtilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirts un miristīnskābe; var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, aromātviela, izmato kosmētikā un tiek uzskatīta par nekaitīgu šajā jomā, var veicināt piņņu veidošanos.
- metēnamīns Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no formaldehīda un amonjaka), konservants, antiseptiķis, lieto dezodorējošos krēmos un pulveros, mutes skalošanas līdzekļos, var izdalīt formaldehīdu, veicināt notrozamīnu rašanos, izraisīt ādas kairinājumus un izsitumus uz ādas.
- diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
- benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
- oleoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), antistatiķis, virsmaktīva viela, izmanto ziepēs, kosmētikā, lubrikantos, matu kondicionētājos, var izraisīt vieglu ādas kairinājumu, var veicināt citu savienojumu uzsūkšanos caur ādu un izraisīt saindēšanos ar nitrozamīniem.
- cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
- oktilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto krēmos, skūšanas krēmos, lūpu krāsās, tiek uzskatīts par nekaitīgu, var izraisīt kosmētisku piņņu veidošanos.
- cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
- stearoilsarkozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), antistatiķis, izmanto skūšanās želejā, var izraisīt nitrozamīnu veidošanos.
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos.
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu.
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas.
- etilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, aromātviela, izmanto kosmētikā, arī kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt kontakta dermatītu.
- decilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilizostearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, ādas tīrīšanas līdzekli, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet var radīt ādas kairinājumus, ja nav atšķaidīts, var veicināt piņņu veidošanos.
- izobutilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, konservants, izmanto mitrinātājos, losjonos bērniem, odekolonos, matu kopšanas līdzekļos, arī pesticīdos, var radīt acu un ādas kairinājumus, alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- izostearilneopentanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, lieto kā acu dekoratīvo kosmētiku, tonālo krēmu, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var veicināt piņņu veidošanos.
- izopropilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, saistviela, izmanto kā ādas kondicionētāju, arī pesticīdos, var izraisīt ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas.
- izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- kapriltriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- kaprīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- laurīntriglicerīdi Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto lūpu krāsā, vannas eļļās, smaržās, ziepes, matu lakās, var būt vāji toksisks, var radīt vieglu acu un ādas kairinājumu.
- cetearilpalmitāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, tiek lietots kā losjons rokām, daži palmitāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- izobutilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izostearilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto roku krēmos, skūšanās krēmos, ziepēs, aizsargkrēmos, var būt sensibilizējoša ietekme uz cilvēkiem, kas cieš no alerģijām, var izraisīt kontakta dermatītu.
- izopropillinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēts), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju, atzīts, ka nav pietiekami daudz datu, lai varētu pamatot tā lietošanas nekaitīgumu kosmētikā.
- cetilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto acu dekoratīvajā kosmētikā un ādas kopšanas līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, bet daži palmiāti var izraisīt kontakta dermatītu.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetilmistrāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska iedarbība, dažiem cilvēkiem var veicināt piņņu veidošanos.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- metikons Kosmētikas sastāvdaļa, antistatiķis, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, vaigu sārtumos, skropstu tušās, pēcskūšanās līdzekļos, piemīt neliels toksiskums, var izraisīt ādas kairinājumus un alerģiskas reakcijas.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
- butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- bronidoks Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto šampunos, skropstu tušā, acu dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt ādas un acukairinājumu, var izdalīties formaldehīds, var veidot nitrozamīnus.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- skvalāns Kosmētikas sastāvdaļa, lubrikants, mīkstinātājs, izmanto ādas un matu kosmētikā, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā.
- rīsu ciete kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto pūderī bērniem, dekoratīvajā pūderī, var izraisīt alerģiskas reakcijas, pinnes, var aizsprostot poras, kavēt ādas pareizu funkcionēšanu.
- linsēklu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, izmanto skūšanas krēmos, medicīniskās ziepes, var izraisīt alerģiskas reakcijas.
- izopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, pH regulētājs, šķīdinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos, arī insekticīdos, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumus, var radīt kontakta alerģiju un dermatītu, var veidot nitrozamīnus.
- dimetikons Kosmētikas sastāvdaļa, putu slāpētājs, mīkstinātājs, izmanto kosmētikā, ādas kondicionētājs, iespējams neliels toksiskums, ādas kairinājums, alerģiskas reakcijas, dzīvniekiem izraisījis audzējus un mutācijas.
- diizopropanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, skābes-sārma regulētājs, izmanto kā matu krāsu, ilgviļņu šķīduma sastāvā, tonizējošos līdzekļos, matu kopšanas līdzekļos, ietverts HIH bīstamo vielu sarakstā, var kombinēties ar nitrosavienojumus veidojošām vielām un veidot nitrozamīnus.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
- kokamidopropilhidroksisultaīns Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, biezinātājs, izmanto šampūnos, matu un ādas krēmos, var izraisīt alerģiskus ādas izsitumus, var saturēt nitrozamīnus.
- laurilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, mīkstinātājs, izmanto smaržās un šampūnos, var radīt ādas kairinājumus un veicināt piņņu veidošanos.
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- pamatfonds Krājuma, rezerves galvenā, nozīmīgākā daļa.
- centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas.
- plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
- ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
- kramīties Kramīties virū - uzmākties.
- sardonisks Krampjaini saviebts (par seju, tās izteiksmi); arī dusmīgs, nicinošs.
- ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
- pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai.
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu.
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā.
- simtkājis Krāsotāju rullītim līdzīga rotējoša augu šķiedrusuka, ko novieto uz nekustīgās takelāžas metāla trosēm vietās, pret kurām berzējas buras vai mīksto trošu gali.
- briljantzaļais Krāsviela - zeltaini zaļi kristāli, kuru šķīdumu lieto ādas slimību ārstēšanai.
- ziedis Krāsziedis - sēņveida daikts, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formas, ar mīkstu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā.
- fastoso Krāšņi, koši; iedomīgi, uzpūtīgi.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- sakužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- uzbužināt Kratot, purinot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- ķauze Kraupis, ādas slimība.
- favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
- starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm.
- lēnvedums Kravas pārsūtīšanas veids, kad netiek prasīta piegādes steidzamība.
- kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
- drošprātīgs Krietns, drosmīgs.
- valtīgs Krietns, teicams, lietpratīgs, prasmīgs, stiprs.
- bursa Krievijā 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē - garīgā semināra nosaukums (sākumā semināra kopmītne, kur dzīvoja valsts uzturētie audzēkņi).
- kazarma Krievijā līdz 20. gs. vidum - celtne, kurā atradās strādnieku kopmītne.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- čurvjaki Krimā, Kaukāzā un citos rajonos valkāti mīkstas ādas apavi bez papēža, ar šūtu zoli.
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu.
- tiesballistika Kriminālistikas tehnikas nozare, kas pētī šaujamieročus, munīciju un to lietošanas pēdu atrašanas, fiksācijas, izņemšanas un izpētes metodiku un tehniku, lai noskaidrotu nozieguma izdarīšanas apstākļus, identificētu ieroci, munīciju, kā arī lai noskaidrotu citus krimināllietās nozīmīgus jautājumus.
- sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- starpniecība Krimināltiesībās - darbība, kas sekmē nelikumīgu vienošanos, darījumu starp kontrahentiem un kas likumā paredzētos gadījumos ir krimināli sodāma.
- soda individualizācija krimināltiesību princips, kas nozīmē to, ka, nosakot sodu, tiesa ievēro nodarījuma raksturu un kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- kristalūrija Kristāli urīnā, kas rada nieru kairinājumu, piem., sulfonamīdu kristāli.
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos.
- ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā.
- grauds Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija, tā veidojas no viena kristalizācijas centra, tiem neveidojas pareizas ģeometriskās formas.
- kristalīts Kristāliskās uzbūves daļa, kurai piemīt viena kristālisko režģu orientācija.
- kristalbumīns Kristalizējamo albumīnu kopīgs nosaukums.
- pjezokristāls Kristāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves.
- monofizītisms Kristietības virziens, kas radās 5. gs. Bizantijā; tā interpretācijā Kristum piemīt tikai viena - dievišķa daba.
- monofelītisms kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā (šajā interpretācijā Kristum piemītt divas dabas: dievišķa daba un cilvēka daba).
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- psihiskā krīze krīzes veids, kuram raksturīga cilvēka iekšējo pārmaiņu nepieciešamības pašizjūta, kas izpaužas nespējā dzīvot tā, kā agrāk (distresā, apātijā, nepamatotās dusmās utt.).
- aligatoreņi Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- aligators Krokodilu kārtas dzimta ("Alligatoriidae"), vidēji lieli un lieli rāpuļi, mīt tropu un subtropu upēs, ezeros, purvos gk. Amerikas tropos un subtropos, Ķīnā.
- krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai).
- reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā.
- klešņa Kropls, slimīgs cilvēks.
- thamniaceae Krūmīšu dzimta.
- thamnobryum Krūmīšu dzimtas ģints.
- lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum").
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
- bezstaru biksīšgrācija krūškorsešbiksītes - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot.
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- jūrasspēja Kuģa īpašību komplekss (noturība, nenogremdējamība, vadāmība u. c.), kas raksturo tā izmantojamību noteiktos hidrometeorol. apstākļos.
- baratērija Kuģa kapteiņa vai ļaužu nelikumīga rīcība, no kā kuģa īpašniekam ceļas zaudējumi.
- baratrija Kuģa kapteiņa vai personāla nelikumīga rīcība - kaitējums kuģim vai kravai, vai abiem kopā, kas rada zaudējumus kuģa īpašniekam vai iznomātājam.
- blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
- paravāns Kuģa priekšgala ierīce, kas pasargā no saduršanās ar nostiprinātām mīnām.
- barāža Kuģu un zemūdeņu ceļa aizsprostošanas līdzekļu kopums - sarežģīts mīnu, tīklu, bonu un citu priekšmetu kombinējums.
- ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- ezis Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Erinceidae"), nelieli zīdītāji (ķermeņa garums - 10,5-44,5 cm, masa - līdz 1,1 kg), mīt mežos un atklātās vietās Eirāzijā, Āfrikā, Filipīnās, Indonēzijā; 10 ģintis, 14 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints ar 2 sugām.
- kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
- entomozes Kukaiņu izraisītas cilvēka un dzīvnieku slimības.
- zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
- audējkāji Kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās.
- adelphocoris Kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints.
- mušveidīgie Kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi.
- utumuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- skudrmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji.
- dižods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- pundurmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu.
- dīķmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas.
- dižmakstene Kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu.
- klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
- anthochomus Kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
- entomofāgas baktērijas kukaiņu slimību ierosinātāji, specializēti parazīti, nekaitīgi cilvēkiem un mājdzīvniekiem.
- kārtainās kūkas kūkas no kārtainās mīklas ar krēma vai augļu pildījumu.
- biskvīta kūkas kūkas, kuru mīklā galvenās sastāvdaļas ir putotas olas, cukurs un milti; ļoti porainas (irdenas), elastīgas.
- Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
- eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu.
- priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis.
- abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām.
- parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
- Sermite Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Sermīte" bijušais nosaukums.
- pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
- Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai.
- mistēriju reliģijas kulti, kuru pamatā bija senie mīti un kuri bija ļoti populāri Senajā Grieķijā un Romā; iniciētie kulta locekļi piedalījās slepenās dramatizētās ceremonijās, kurās tie identificējās ar mīta centrālo dievību un pārdzīvoja glābšanos un nemirstības izjūtu.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi.
- augseka Kultūraugu izvietojuma secība saimniecības teritorijā; audzēšanas secības galvenais uzdevums ir nezāļu, augu slimību un kaitēkļu iznīcināšana.
- kūlenis Kuļamais bluķis - paprāvs koka bluķis ar tapām vai gareniski rievotu virsmu, kas veļas ap rāmī iestiprinātu dzelzs asi un zirga vilkts pa piedarba kulu izdauza graudus no vārpām.
- kominīca Kūmīte.
- kominīce Kūmīte.
- gastromiotomija Kuņģa cirkulāro muskuļu šķiedru pārgriešana, ko izdara dažreiz čūlas slimībā.
- autodigestija Kuņģa sienu pašsagremošanās kuņģa sulas ietekmē pēc nāves vai slimības gadījumā.
- apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams.
- Atvarupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka Bilskas pagastā.
- Bilskas upe Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
- Viekupīte Kurmīšupīte, Kamaldas pieteka.
- kūrortterapija Kūrorta apstākļu izmantošana slimību ārstēšanā un profilaksē.
- ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe.
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- staģe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Inula"), daudzgadīgs augs ar stāvu stumbru, pamīšām, daļēji skaujošām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- liatre Kurvjziežu dzimtas ģints ("Liatris"), ilggadīgi divdīgļlapju augi, savvaļā Ziemeļamerikā, zied vasaras otrā pusē karmīnsārtiem ziediem vārpā kāta galā; audē arī kā krāšņumaugus.
- suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- smaildadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Xanthium"), 7 sugas, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas, viengadīgi lakstaugi ar skraju lapojumu, stublājs 30-70 cm augsts, lapas pamīšas, ziedu kurvīšos viendzimuma ziedi.
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas.
- dīgāties Kustēties, mīdīties; dīžāties.
- čeberēt Kustēties, mīņāties.
- radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu.
- kinēzija Kustību ierosināts simptomu komplekss (jūras, šosejas, lidošanas slimība).
- brauktava Kustīgi iestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- brauceklis Kustīgi piestiprināta mīstīklu daļa, ar kuru (nospiežot to uz leju) salauž linu, kaņepāju stiebru.
- pidelis kustīgs cilvēks, kas mīl apkārt staigājot vairīties no smagāka darba.
- mobilitāte Kustīgums, pārvietojamība.
- kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
- auditors kvalificēts revidents, kas pārbauda uzņēmuma, iestādes vai organizācijas grāmatvedības norēķinu dokumentus, lai noskaidrotu dokumentu precizitāti, to esamību, ticamību, atbilstību likumīgām prasībām, atklāj saimnieciskās darbības patieso gaitu, aprēķina peļņu, zaudējumus, dod slēdzienu par saimniecisko stāvokli pārbaudes perioda beigās.
- Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis.
- solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
- programmatūras metrika kvantitatīvs mērījums, kas nosaka, kādā mērā sistēmai vai tās komponentam piemīt noteikts atribūts.
- Bozes-Einšteina kondensācija kvantu fizikas parādība, fāžu pāreja Bozes gāzē; novērojama bozonu sistēmā zemā temperatūrā un izpaužas tā, ka visām daļiņām piemīt minimāli iespējamā enerģija.
- pjezokvarcs Kvarca paveids, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- svēpēt Kvēpināt (piemēram, lai dezinficētu, novērstu slimību); kūpināt.
- izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
- gliemežakmens Ķarbonātiezis (kaļķakmens, dolomīts), kas sastāv gk. no veselām un salauzītām gliemju čaulām.
- pašinduktivitāte Ķēdes elementam piemītošā induktivitāte.
- Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Avalona Ķeltu leģendās svētlaimīgo sala jeb paradīze, bet leģendās par karali Arturu - varoņu zeme, ko pārvalda feja Morgana; parasti uzskata, ka tā atradās Anglijā, tagadējās Glastonbērijas vietā.
- fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
- Gvidions Ķeltu mitoloģijā - burvis, valdnieka Mata māsasdēls, nozīmīgs varonis "Mabinogiona" ceturtajā teikā.
- Katbads Ķeltu mitoloģijā - druīds, nozīmīgs tēls leģendās par Olsteras varoņiem Konhobaru un Kuhulinu, dižs pareģis un varoņu skolotājs.
- Citpasaule Ķeltu mitoloģijā - teiksmaina gudrības, līksmības un pārpilnības zeme, laimes miera un izpriecu valstība, no 31. oktobra līdz 1. novembrim izplūst robeža starp pasaulēm un apkārt klejo tās gari.
- gargujas Ķēmīgi tēli pie gotiskām katedrālēm, kuru uzdevums novadīt jumta lietus ūdeni no sienām.
- ķēmisks Ķēmīgs.
- simtzaris Ķemme, šķiets (mīklās).
- ķāpēt Ķēpāt, mīcīt.
- mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt.
- ķeze Ķepīga, mīksta masa, arī nekvalitatīvs ēdiens.
- ķebināt Ķepināt, neveiksmīgi līmēt.
- atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- skarbains Ķērcošs, dusmīgs.
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- neiropātiskā konstitūcija ķermeņa un rakstura īpatnības, kas predisponē uz nervu slimībām.
- saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta (parasti strauja) atdzišana, kas izraisa raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
- ercis Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- erska Ķildīgs, dusmīgs cilvēks.
- ķimiobiotisks Ķimioterapeitiska līdzekļa kombinācija antibiotisku vielu, piem., sulfonamīda kombinācija ar penicilīnu.
- metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
- izatīns Ķīmiska viela, o-amīnofenīglikosilskābes laktams, sarkani kristāli, kūst 200-201 Celsija grāda temperatūrā, izmanto krāsvielu pagatavošanai.
- sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
- stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
- pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
- alumīnijs Ķīmiskais elements (Al, periodiskās sistēmas III grupa, atomnumurs 13, atommasa 26,98) - viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību, pēc izplatības Zemes garozā ir 3. vietā aiz skābekļa un silīcija.
- alva ķīmiskais elements (Sn), atomnumurs 50, atommasa 118,69, sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls, kušanas temperatūra 232 ⁰C.
- bārijs Ķīmiskais elements Ba, atomnr. 56, atommasa - 137,33, - mīksts, spīdīgs sārmzemju metāls.
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns).
- litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
- cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
- kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība.
- nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
- erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
- fumigants Ķīmisks preparāts (pesticīds), kuru lieto gāzu, tvaiku vai aerosolu veidā augu slimību, kaitēkļu un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšanai.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā veidojas vitamīni.
- kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas.
- hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
- Sintjaņs Ķīnas mītu personāžs, dumpīgs varonis, kas pieteicis karu pašam Huandi.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- Džuandzī Ķīniešu daoistu skolotājs (dzīvoja ap 370.-300. g. p. m. ē.), kurš slavināja dabisku dzīvesveidu un vērsās pret konfūcisma konvencijām, akcentēja garīgas disciplīnas nepieciešamību, kas ved uz meditāciju, uz bezformas dao.
- Huņduņs Ķīniešu mitoloģijā - "Haoss", pasaules radīšanas mīta galvenais varonis.
- Czin Ķīniešu mitoloģijā - substance, kas piemīt katrai dzīvai būtnei.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- Si-Vanmu Ķīniešu mitoloģijā - varenā valdniece, kas mīt Ķīnas galējos rietumos, svētajā Kuņluņa kalnā, kur atrodas nemirstīgo mājoklis.
- Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju.
- Paņ-Gu Ķīniešu mitoloģijā un mītos par pasaules radīšanu - demiurgs.
- Didzjuņs ķīniešu mītu tēls - sākotnēji uzskatīts par iņu cilšu pirmsenci, bija pirmais, kas sāka apstrādāt zemi un šo prasmi nodeva tālāk savam dēlam.
- Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti.
- kolokinte Ķirbjaugu dzimtas augs, kura augļu ļoti rūgtais mīkstums stipri veicina caureju; izmanto arī melnās audumu krāsvielas iegūšanai; audzē Ēģiptē un Dienvideiropā.
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas.
- ķizināties Ķircināties, mīlināties.
- sakacināt Ķircinot, kaitinot panākt, ka kļūst dusmīgs.
- lapbire Ķiršu slimība, kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- drogāns Ķiršu šķirne, lielām gaiši dzeltenām, stingru mīkstumu ogām, nogatavojušās ogas lietainā laikā plaisā.
- neiroķirurģija Ķirurģijas nozare, kas ietver nervu sistēmas slimību ķirurģisku ārstēšanu.
- belami Labais, mīļais draugs.
- labis Labāk, mīļāk.
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- faute de mieux labākas alternatīvas nepieciešamības dēļ.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- tuberkuloīdā lepra labdabīga lepras forma; histoloģiski tai raksturīgi tuberkuloīdi granulācijas audi bez lepras šūnām, reti lepras nūjiņas; klīniski - ādas bojājumi un perifērisko nervu saslimšana; iekšējie orgāni nesaslimst; lepromīna raudze bieži pozitīva.
- felinoze Labdabīgs vīruslimfadenīts, kas attīstās, inficējoties caur ievainotu ādu (bieži pēc kaķa skrāpējuma, t. s. kaķa skrāpējuma slimība).
- patversme labdarības iestāde - mītne, parasti veciem cilvēkiem, bāreņiem.
- izvaukšķēt Labi izrūgt (par mīklu).
- nomaukt Labi paveikt (ko), piem., veiksmīgi piedalīties sacensībās.
- ej galīgi labi, veiksmīgi
- ej no(st) labi, veiksmīgi
- uz of-of labi, veiksmīgi.
- čikiņā Labi, veiksmīgi.
- jē Labi, veiksmīgi.
- reāli Labi, veiksmīgi.
- mīdenis Labības kulšana, to mīdot.
- sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
- laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
- botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- mīlināt Labināt, turēt par mīļu.
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem).
- mīļumis Labprāt, ar labpatiku un mīlestību.
- mīļprāt Labprāt, ar mīlestību.
- manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
- labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
- vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
- mazākumnesēji lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt mazākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; minoritātes nesēji.
- dzenošais lādiņš lādiņš, kas sadegot dzen uz priekšu lodi, šāviņu, mīnu.
- nižģeklis Laika kavēklis, nenozīmīgs, bet sarežģīts darbs vai darbošanās.
- inkubācija Laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju, iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās momentam.
- inkubācijas periods laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
- laikposms Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
- priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
- mūžs Laikposms, kurā pastāv, ir ietekmīgs, aktuāls (kas, piemēram, ideja, doma, parādība sabiedrībā).
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange).
- apslēptais (slimības) periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- slēptais slimības periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
- zelta laiki (arī laiks) laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
- rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam.
- reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
- laimborelioze Laimas slimība - saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija.
- deliciae Laimība, prieks - 17. gs. iemīļots nosaukums dzejas krājumiem.
- laimīgā kārtā laimīga gadījuma dēļ.
- laimes klēpis laimīga, veiksmīga situācija, apstākļi.
- happy end laimīgas beigas.
- baltas dienas laimīgas dienas; laimīgs mūža posms.
- izkulties ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- izsprukt ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- tikt cauri (viegli, arī sveikā, ar veselu ādu) laimīgi (bez zaudējumiem), veiksmīgi, viegli u. tml. izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- tikt cauri (arī izkulties, izsprukt) ar veselu ādu laimīgi, bez zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
- laimīgai Laimīgi.
- dvaraprasada Laimīgie vārti.
- izlaima Laimīgs atgadījums.
- trouvaille laimīgs atradums; negaidīta laime.
- laimes bērns laimīgs cilvēks.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
- trefers Laimīgs gadījums.
- veikne Laimīgs panākums.
- illots Laimīgs un piepildīts, pilnīgs vienā personā.
- gaišs Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
- luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens.
- palaimīgs Laimīgs, labvēlīgs.
- beatus Laimīgs, svētīts, svētlaimīgs.
- happy Laimīgs.
- lieglaimīgs Laimīgs.
- affabile Laipni, mīļi, omulīgi.
- nepielaidība Laipnības, pretimnākšanas, vēlīguma trūkums, nepieejamība.
- lipsnīgs Laipnīgs, mīlīgs, visai tīkams.
- zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- flirts Lakstošanās, mīlināšanās.
- driķāties Lakstoties, mīlināties.
- driķēties Lakstoties, mīlināties.
- driķināt Lakstoties, mīlināties.
- drikoties Lakstoties, mīlināties.
- driķoties Lakstoties, mīlināties.
- flirtēt Lakstoties, mīlināties.
- lukstoties Lakstoties, mīlināties.
- zarnu lamblija lambliju suga ("Lamblia intestinalis"), kas cilvēka tievajā zarnā izraisa infekcijas slimību lambliozi.
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
- kā (vecs) grezelis lamuvārda nozīmē saka par dīvaini, uzkrītoši (pārspīlēti ārišķīgi) ģērbušos cilvēku, arī par īgnu, dusmīgu cilvēku.
- suspuris lamuvārds dusmīgam cilvēkam.
- bandžalis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- bandžolis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- bandžulis Lamuvārds dusmīgam, ietiepīgam cilvēkam.
- penēzis Lamuvārds iedomīgam cilvēkam.
- pastalas Lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam.
- suņdvēsele Lamuvārds, ar ko apsaukātajam tiek piedēvētas būtiskākās, raksturīgākās suņiem piemītošās īpašības.
- samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni.
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
- vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
- Thamnobryum alopecurum lapsastu krūmīte.
- lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla.
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu.
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam.
- Drudzis Latviešu mitoloģijā - slimību, kas saistās ar drebuli, iemiesojošs gars.
- Krampju māte latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- garīga rakstura traucējumi Latvijā sociālās labklājības jomā lietots termins, kas raksturo gan psihiskās (intelektuālās) attīstības traucējumus, gan psihiskās slimības, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā; GRT.
- organizētā dedzināšana Latvijā tiek lietota, gk. tikai apkarojot kaitīgos kukaiņus un slimības, kas izplatījušās zemsegā, kā arī likvidējot sauso zāli dzelzceļu un autoceļu atsavinātajās joslās; dažreiz izmanto cīņā ar meža ugunsgrēkiem (pretuguns); regulētā dzedzināšana.
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- pamatkultūra Lauksaimniecības augu kultūra, ko laukā audzē ar noteiktu nolūku; viena no divām kultūrām, kas vienā un tai paša veģetācijas sezona dod galveno produkciju; mistrā - nozīmīgākais augs.
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- miopatoze Lauksaimniecības dzīvnieku muskuļu slimība bez iekaisuma pazīmēm, kas rodas, muskuļus pārpūlot vienveidīgā, ilgstošā, smagā darbā.
- ankilostomatoze Lauksaimniecības dzīvnieku slimība, gremošanas trakta helmintozes, strongilatozes paveids.
- kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
- rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas.
- viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle.
- šķiršanās laulības šķiršanas process, kas noslēdzas ar tiesas sprieduma par laulības šķiršanu stāšanos likumīgā spēkā; demogrāfisks process, kas raksturo laulību šķiršanu.
- lecanium Lecanium hesperidum - mīkstās augmāju bruņuts "Coccus hesperidum" nosaukuma sinonīms.
- lēkatnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
- lēkātnis Lēcējs, zaķis (mīklās).
- integrācija Legalizācijas procesa stadija, kas tieši vērsta uz to, lai noziedzīgi iegūtam īpašumam piešķirtu likumības šķietamību.
- leģioneloze Leģionāru slimība - pneimonijveida slimība, ko izraisa aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs.
- bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
- leikopātija Leikocītu slimība.
- leikēmija Leikoze - ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība.
- akūtā leikoze leikoze, kam raksturīgs neregulārs drudzis, progresējoša anēmija, hemorāģiskā diatēze un uzņēmība pret infekcijām; kaulu smadzenēs, tāpat kā perifēriskajās asinīs, pārsvarā ir hemocito-, mielo- vai limfoblasti.
- katabāze Lejupeja, izbeigšanās (slimības, arī dzīvības).
- piesita Lēkme, pieburta slimība; iedoma.
- patoksisms Lēkme; lēkmjveidīga slimības simptomu pastiprināšanās.
- mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
- Lemmenjoki Lemmenjoki nacionālais parks ("Lemmenjoki"), atrodas Somijas ziemeļu daļā, Lapzemē, platība - 385 kvadrātkilometri, dibināts 1956. g., nogāzēs meži, augstāk - virsāji, mīt brūnie lāči, vilki, ziemeļbrieži, ligzdo ziemeļu gulbji, bikšainie klijāni.
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- cerrāt Lēnām un apdomīgi iet.
- tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
- govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība.
- čokāties Lēni darīt (parasti ko nenozīmīgu).
- hroniska nefroze lēni progresējoša nieru kanāliņu deģenerācija sakarā ar smagām vielmaiņas slimībām, piem., podagru vai diabētu
- gūguris Lēns, neuzņēmīgs cilvēks.
- tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
- lieliskai Lepni, arī iedomīgi.
- lielai Lepni; arī iedomīgi.
- goda miezis lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsons lepns, iedomīgs cilvēks.
- parsuns lepns, iedomīgs cilvēks.
- krīža Lepns, iedomīgs cilvēks.
- gailestīgs Lepns, iedomīgs.
- kuražns Lepns, iedomīgs.
- štāts Lepns, stalts, iedomīgs.
- leptomitaceae Leptomītu dzimta.
- leptomitus Leptomītu dzimtas ģints.
- leptomitales Leptomītu rinda.
- ginekofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz gados vecākām sievietēm.
- partenofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz jaunām sievietēm.
- graofilija Lesbiešu mīlestībā dzimumtieksme uz vecākām sievietēm.
- korefilija Lesbiešu mīlestībā tieksme pēc jaunām meitenēm.
- sapfisms Lesbiešu mīlestība, lesbisms.
- divkrāsu lespedēza lespedēzu suga ("Lespedeza bicolor"), kas ir līdz 2 m augsts krūms ar violeti karmīnsarkaniem ziedu ķekariem, bargās ziemās tas apsalst, taču atjaunojas.
- lazna Ležņa, slinka sieviete, kas mīl pagulēt.
- pretzenītmanevrs Lidmašīnas (helikoptera) lidojuma kursa, ātruma un augstuma maiņa, lai mazinātu tā iznīcināšanas iespējamību.
- aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību.
- paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
- antidiskratisks Līdzeklis pret konstitūcijas vai asiņu anomāliju; senos laikos - stibiāti, dzelzs, arsēns, dzīvsudrabs, sērs u. c., tagad - vitamīni, hormoni, fermenti, alkaloīdi.
- medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles.
- špuļators Līdzeklis zīmīšu izmešanai (no cietuma teritorijas, vai no vienas kameras uz otru).
- drapes Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles.
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- inženierbruņojums Līdzekļi sprāgstošu šķēršļu un eju ierīkošanai mīnulaukos ar spridzināšanu, kā arī objektu sagraušanai.
- narkotiskie analgētiskie līdzekļi līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; opioīdi.
- ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas).
- amabile Liegi, mīļi, patīkami.
- apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem.
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
- Jurlungura Liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne.
- Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
- splanhnikektomija Lielā iekšu nerva rezekcija; to kombinē ar simpātektomiju hipertoniskās slimības atvieglošanai.
- hialīniskais leikocīts liela mononukleāra šūna, kas atgādina lielo limfocītu; normāli to ir maz, bet to skaits pieaug dažu slimību, piem., malārijas gadījumā.
- polonofilija Liela poļu mīlestība.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Lathridius dermestoides lielais sēņmīlis.
- Hydrus aterrimus lielais ūdensmīlis.
- Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai.
- kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- pļorra Lieli dubļi; mīksta, lipīga masa.
- pūslainis Lielībnieks, iedomīgs cilvēks.
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks.
- brammanīgs Lielīgs, dižmanīgs, bet arī drosmīgs.
- diršīgs Lielīgs, iedomīgs, tāds, kas ātri (bez pietiekama pamata) sadusmojas.
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy".
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- makrolimfocitoze Lielo limfocītu daudzuma palielināšanās asinīs un kaulu smadzenēs; norāda uz akūtas leikozes iespējamību.
- cerebroze Lielo smadzeņu deģeneratīva rakstura slimība.
- ielielīties Lieloties kļūt iedomīgam, uzpūtīgam.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- pikācis Liels mīkstas masas sabiezējums.
- šiška Liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs.
- briesmonis Liels, dusmīgs dzīvnieks.
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- izcils Liels, nozīmīgs; sevišķs.
- kankāns Liels, smags, mīksts.
- šļakāns Liels, smags, neveikls, ļumīgs radījums (piemēram, nobarota cūka, liela zivs).
- kalpu gals lielsaimnieka dzīvojamās ēkas daļa, kur mīt laukstrādnieki.
- graudainība Lielu metāliskā sudraba daļiņu saskatāmība filmas attēlā, sevišķi raksturīga pirms 1930. g. ražotām filmām.
- nostate Lielums, ko uzstāda tēmēšanas ierīces lielgabala (mīnmetēja u. c.) novadīšanai mērķī.
- serpiginozs Lienošs, līkumains; tāds, kam lokveida vai līkumaina forma, piem., dažām ādas slimībām.
- splenopātija Liesas slimība.
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā.
- prakticisms lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus
- ģeoakustika Lietišķās akustikas un ģeofizikas nozare, kas pētī skaņas un ultraskaņas diapazona akustiskos viļņus, kas izplatās Zemes garozā, kā arī to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- ehe Lieto dusmīgā, aizkaitinātā uzsaucienā.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
- fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- nekā lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu noliegumu, neiespējamību.
- droši lieto, lai norādītu iespējamību
- zeme nes lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību.
- kudī Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, tālu, apjomīgu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- kur tad lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- nezin vai, arī nezin vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin (arī nez) vai, arī nezin (arī nez) vai maz lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmos ticamības nokrāsu.
- rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- bidta Lieto, lai piešķirtu vārdam, izteikumam nenoteiktības, šķietamības niansi.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
- benzonaftols Lietots kā dezinfekcijas līdzeklis kuņģa un zarnu slimībās; zarnās sadalās benzoskābē un betanaftolā.
- līksna Līgana vieta (ezera mala u. tml.) zem kuras ir ūdens un ļoti mīksta dūņa.
- ļumdens Līgans, ļodzīgs, ļumīgs no taukiem, želejveidīgi kustīgs.
- čaukste Līgava, mīļākā.
- līkša Līksmība, jautrība.
- trika Līksmība, jautrs troksnis.
- šņapstīgs Līksms, jautrs, tāds, kas mīl iedzert alkoholu.
- krāma Liksta, nelaime, slimība.
- nebūšanas Likstas; slimības, kaites.
- saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
- skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
- fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība.
- aizgādnība Likumā noteikta forma personas un tiesību aizsardzībai, ko nodibina tiesa tikai pār pilngadīgajiem, atzīstot tos par rīcības nespējīgiem sakarā ar gara slimību vai plānprātību, kā arī sakarā ar izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, ar alkohola vai narkotiku pārmērīgu lietošanu, ja šāda rīcība draud novest šādas personas vai viņu ģimenes trūkumā vai nabadzībā.
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
- izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
- deputāta neaizskaramība likumdošanas iestādes locekļa neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu; deputāta imunitāte.
- tiesības likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
- viruļivaķ Likumīgi aiziet no kameras.
- signēts Likumīgi apstiprināta grāmatas izdevēja vai spiestuves tirdzniecības zīme, ko iespiež titullapā vai arī grāmatas beigās un uz vāka; senāk privātpersonas zīmogs.
- leģitīms Likumīgi atzīts, atbilstošs likumam.
- iepriekšējā apbūve likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā.
- prīze Likumīgs kara lobiens.
- mancipijs Likumīgs pirkums.
- Vīdemaņa-Franca likums likums, kas nosaka, ka visu metālu siltumvadāmības koeficienta attiecība pret īpatnējo elektrovadāmību ir konstante, vienāda ar 2,45·10^-8^ WΩ/K^2^ (vati uz kelvinu reiz omi uz kelvinu).
- bauslība Likums, likumība.
- limfātisms Limfātiskā konstitūcija: limfaudu hiperplāzija, pastoza, bāla, neelastīga āda; liela uzņēmība pret infekcijām, īpaši tuberkulozi.
- limfopātija Limfātiskās sistēmas slimība.
- limfadenopātija Limfmezglu slimība.
- limfocitoze Limfocītu skaita palielināšanās perifēriskajās asinīs; to novēro sakarā ar dažādām akūtām (garais klepus) vai hroniskām infekcijas slimībām (tuberkuloze, infekciozā mononukleo-ze, infekciozais hepatīts), vai arī kā nenobriedušo limfocītu skaita pieaugumu limfoleikozes gadījumā.
- ķence Līmīga biezputra.
- komunikatīvā komponente lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- komunikatīvā kompetence lingvistisko un ekstralingvistisko zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas nepieciešams valodas veiksmīgai izmantošanai saziņā atbilstoši konkrētai saziņas situācijai.
- pamijs Lini, salikti pamīšus gubā.
- pārmīstas Linu atkritumi, kas mīstot 1(1) nokrituši un tiek salasīti un pārmīstīti.
- mīstekles Linu mīstīklas.
- mīsteklis Linu mīstīklas.
- linmalšana Linu mīstīšana ar mašīnu.
- mīstas Linu mīstīšana.
- paisītavas Linu vai kaņepāju mīstīklas.
- vārstīkla Linu vai kaņepāju mīstīklu augšējā daļa.
- minturis Linu vai kaņepju mīstīklu rokturis.
- kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, kuru izraisa ērces.
- kraupis Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
- smidžu sērga lipīga bišu slimība, ko rada smidži.
- gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
- cūku mēris lipīga epizootiska visu vecumu cūku slimība _pestis suum_, ko ierosina _Togaviridae_ dzimtas _Pestivirus_ ģints vīruss.
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
- blastomikoze Lipīga slimība, ko izraisa blastomicētes, piem., piena sēnīšu slimība (bērniem balts aplikums uz meles un rīkles gala).
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize.
- pebrīna Lipīga zīdtārpiņu slimība; tie pārklājas ar melniem plankumiņiem, it kā būtu nokaisīti ar pipariem (tā radies slimības nosaukums).
- ķērīgs Lipīgs (par slimību).
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
- ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
- anakreontiskā dzeja lirika, kam raksturīgi sengrieķu dzejnieka Anakreonta daiļradei tipiskie motīvi: esības prieka izjūta, brīvdomība, jautras, bezrūpīgas dzīves, mīlas, dzīru un vīna slavinājums.
- romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
- kancona Lirisks dzejolis par bruņinieku mīlestību; senās franču vai itāliešu dzejas veids.
- romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestības tematu).
- perlamutra listra listra, ko veido bismuta oksīds kopā ar alumīnija, svina vai cinka oksīdiem.
- valodas kultūra Literārās valodas kā tautas kopvalodas kopšana, uzturēšana atbilstībā pareizrakstības un pareizrunas normatīvajām prasībām un lietošana, prasmīgi izvēloties konkrētai saziņas situācijai atbilstošus izteiksmes līdzekļus.
- librets Literārs scenārijs (baletam, arī pantomīmai).
- absurdisms Literārs virziens pēc 2. pasaules kara, it sevišķi dramaturģijā, ataino dzīves aplamības un tās bezjēdzību.
- poētika Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļdarba izveides likumības un paņēmienus, tā struktūru, formu, elementus un analīzes principus; arī literatūras teorija.
- literatūrteorija Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps.
- antifonijs Liturģisks dziedājums, ko pamīšus izpilda divi kori vai retāk solists un koris; antifona.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- dietilamīds Lizergīnskābes dietilamīds - halucinogēna viela, ko iegūst no melnajos graudos esošās lizergīnskābes vai sintētiski no indola atvasinājumiem.
- LSD Lizergīnskābes dietilamīds -- sintētiska narkotiskā viela, halucinogēns.
- Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
- akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi.
- akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas.
- abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu.
- artronoze Locītavas slimība.
- akinēzija Locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ.
- mīkstlodēšana Lodēšana ar mīkstlodi.
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas.
- amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
- dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
- angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru.
- locība Lokāmība, lunkanība.
- leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts.
- auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta dramaturģiska sacerējuma tēlu sistēmā.
- ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma).
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- lopbarības amonizēšana lopbarības apstrāde ar amonjaku, lai to bagātināt ar slāpekli un uzlabotu sagremojamību; amonizētu barību izēdina tikai atgremotājiem dzīvniekiem.
- ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- dangra Lopu iemīta pēda.
- mīņa Lopu izmīta vieta labībā.
- perplis lopu sērga, kāda liellopu slimība.
- pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- pompadūra Ludviķa 16. mīlniece.
- rafija Lūki, ko iegūst no šī auga; mīksti lūki.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- lidžināt Lutināt, mīlināt.
- mošķis Ļauna mītiska būtne.
- indava Ļauna slimība.
- limfogranulomatoze Ļaundabīga asins slimība, kas attīstās limfmezglos un liesā, bet vēlāk izplatās visos iekšējos orgānos un kaulos.
- simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- plazmocitoma Ļaundabīga slimība, kas skar gk. kaulu smadzenes.
- encefaloīds ļaundabīgs audzējs ar mīkstu, smadzenēm līdzīgu konsistenci
- ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties, arī smīnēt; ļauni zoboties.
- ņirgt zobus ļauni, nekaunīgi smieties, smīnēt, zoboties.
- skaitulīgs Ļaunprātīgs, dusmīgs.
- pūķis Ļauns, arī dusmīgs cilvēks.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- baugs Ļauns, dusmīgs.
- baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs.
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- aizvārdzināt Ļaut palikt vārgā (slimīgā) stāvoklī līdz.
- izguldināt Ļaut pārgulēt, iekārtojot guļasvietu, izrādot viesmīlību.
- noslābināt Ļaut sakristies, atslābināt, mīkstināt, remdināt.
- aplaisties Ļaut sevi pārņemt (kukaiņiem, slimībām); inficēties, aplipt (ar ko).
- vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā.
- ļukains Ļengans mīkstums.
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- ļeckans Ļengans, mīksts, tāds, kas zaudējis sākotnējo tvirto veidolu.
- ļurka Ļodzīgs, mīksts.
- lumāks Ļodzīgs, pamīksts, korpulents, neveikls cilvēks.
- dievināt Ļoti (pat pārmērīgi) cienīt un mīlēt, uzskatīt par vispārāko.
- bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
- milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- milzu Ļoti apjomīgs, plašs (par tekstu).
- kā nazis ļoti ass; veikls, enerģisks, drosmīgs.
- miksomatoze ļoti bīstama akūta trušu un zaķu infekcijas slimība, ko ierosina specifiski ģints _Leporipoxverus_ vīrusi.
- dziļš Ļoti būtisks, nozīmīgs; tāds, kas skar pašu būtību, pašus pamatus; saturā bagāts (par domām, atziņām, zināšanām u. tml.).
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs).
- kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs.
- pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku).
- kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
- kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies.
- pagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot.
- pamest (arī pagriezt, retāk pavērst) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot.
- pavērst baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot.
- pamest (arī pagriezt) baltas acis ļoti dusmīgi uzlūkot.
- niknai Ļoti dusmīgi, naidīgi.
- kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni.
- zaļš aiz (arī no) dusmām ļoti dusmīgs.
- nikns kā bullis ļoti dusmīgs.
- ellišķs ļoti grūts; arī briesmīgs; ļoti liels
- traks Ļoti iedarbīgs, ietekmīgs, arī pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- kā pūslis ļoti iedomīgs, lielīgs, uzpūtīgs.
- iedomīgs kā pūslis ļoti iedomīgs, parasti bez pamata.
- iedomīgs kā pāvs ļoti iedomīgs.
- ieķerties brunčos ļoti iemīlēties (sievietē).
- iemīlēties līdz ausīm ļoti iemīlēties.
- iesagrābties Ļoti iemīlēties.
- iesaķerties Ļoti iemīlēties.
- varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) - piemēram, par dabas ainavu.
- spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tekstu).
- vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (parasti pēc vēriena, apjoma) - par parādībām sabiedrībā.
- stiprs Ļoti ietekmīgs, pārliecinošs (piemēram, par vārdiem, tekstu).
- milzu Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7).
- milzīgs Ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs.
- pārsmīdināt Ļoti izsmīdināt.
- kveldīgs Ļoti karsts, svelmīgs; kvelmains.
- versmains Ļoti karsts; versmīgs (1).
- čotka Ļoti labi; lieliski, veiksmīgi.
- eņģelis Ļoti labs cilvēks; mīļš cilvēks.
- pārlaimīgs Ļoti laimīgs.
- lepns (arī iedomīgs, retāk lielīgs) kā pāvs ļoti lepns (lielīgs, iedomīgs).
- bedovajs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- bedovijs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- bedavojs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs.
- bedovojs Ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
- elle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- ellišķīgs Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- pekle Ļoti liels; ļoti grūts; arī briesmīgs.
- ebola Ļoti lipīga slimība, pazīstama kopš 1976. gada.
- kolienterīts Ļoti lipīga zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu izraisīta zarnu slimība gk. agrīna vecuma bērniem.
- putnu mēris ļoti lipīga, akūta sauszemes putnu infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kam raksturīgi asinsizplūdumi gļotādās, orgānos.
- lūdzas, vai zemē mezdamies ļoti lūgties, pazemīgi lūgt piedošanu.
- bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
- mīksts kā pūpēdis ļoti mīksts, irdens.
- mīksts kā līnis ļoti mīksts, labi barots.
- kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- mīksts kā plūme ļoti mīksts.
- mīksts kā pīļu sūdi ļoti mīksts.
- mīksts kā samts ļoti mīksts.
- pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
- mīļmīļš Ļoti mīļš.
- galēt Ļoti mocīt, tā ka ir tuvu nāvei (parasti par sāpēm, slimību).
- nikns Ļoti mokošs, arī ļoti bīstams (par slimību).
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- melna diena ļoti neveiksmīga diena.
- melna stunda ļoti neveiksmīgs brīdis, laikposms.
- templis Ļoti nozīmīga celtne, arī iestāde (parasti kultūrā).
- mūža darbs Ļoti nozīmīga, svarīga darbība, kam veltīts ilgs mūža posms vai viss mūžs.
- dižens Ļoti nozīmīgs (parasti par parādībām sabiedrībā).
- kapitāldarbs Ļoti nozīmīgs garīgās darbības rezultāts (piemēram, zinātnisks pētījums, mākslas darbs); kapitāls darbs.
- spožs Ļoti nozīmīgs, ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
- vadošs Ļoti nozīmīgs, ļoti ietekmīgs; arī galvenais.
- laikmets Ļoti nozīmīgs, svarīgs (kādā laikposmā).
- epohāls Ļoti nozīmīgs; tāds, kas iezīmē veselu laikmetu.
- zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- bučot kājas (kādam) ļoti pateikties, izrādīt pazemību.
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- kā medus ļoti patīkams; glaimojošs, mīlīgs.
- uz ceļiem (arī ceļos) lūgties ļoti pazemīgi lūgt.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- nomesties ceļos Ļoti pazemīgi lūgt.
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- ambidektrs Ļoti prasmīgs cilvēks; ambidekstrs (2).
- ambidekstrs Ļoti prasmīgs cilvēks.
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- (ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- hrennijs Ļoti slikts; briesmīgs.
- šaušalīgs Ļoti slikts; šausmīgs (3).
- sagrabējis Ļoti slimīgs, vārgs (parasti par pavecu cilvēku).
- smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
- ķemmdzija Ļoti smalka, gluda, mīksta (vilnas, kokvilnas) dzija, ko iegūst apstrādājot ķemmašīnā vidēji garas un garas (12-24 cm un vairāk) mazcirtainas gludas aitu vilnas.
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- kāre Ļoti spēcīga vēlēšanās, organiska nepieciešamība (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
- dziļai Ļoti spēcīgi (būt slimības pārņemtam).
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
- versmains Ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); tāds, kurā izpaužas ļoti spēcīgs, arī aizrautīgs, dedzīgs psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis; versmīgs (2).
- varens Ļoti spēcīgs, intensīvs, arī ietekmīgs (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- varens Ļoti spēcīgs, plaši izvērsts, ļoti ietekmīgs (par parādībām sabiedrībā).
- nežēlot krāsas ļoti spilgti, izteiksmīgi stāstīt vai rakstīt (par ko).
- pilnās burās, arī ar pilnām burām ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību
- atbildīgs Ļoti svarīgs, nozīmīgs; saistīts ar atbildību.
- bioinertā biokeramika ļoti tīri alumīnija un cirkonija oksīdi, silīcija nitrīds, silīcija karbīds, pirolītiskais ogleklis sirds vārstuļiem u. c.; ar dzīviem audiem nereaģē.
- trakot Ļoti uzbudināties, trokšņaini, neprātīgi, arī agresīvi izturēties (psihiskas slimības, psihisku traucējumu ietekmē) - par cilvēkiem.
- pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
- ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
- kukāns Ļoti, pilnīgi (mīksts, irdene, drupans).
- ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
- ļēgans Ļumīgs, želejveidīgs.
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
- dermatojatrija Mācība par ādas slimību ārstēšanu.
- otiatrija Mācība par ausu slimībām un to ārstēšanas iespējām, otorinolaringoloģijas nozare.
- binomisms Mācība par divkāršu likumību.
- veterinārā ķirurģija mācība par dzīvnieku slimību ārstēšanu ar operatīvām metodēm.
- eubiotika Mācība par laimīgu dzīvi.
- triholoģija Mācība par matiem, to funkcijām un slimībām.
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- imonpatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
- imunopatoloģija Mācība par slimībām un patoloģiskām reakcijām, kuru izcelšanās un attīstība saistīta ar imunoloģiskiem mehānismiem.
- nosoloģija Mācība par slimībām, viņu iedalīšanu grupās pēc simptomiem, orgāniem utt.
- patoģenēze Mācība par slimības rašanos un attīstību organismā.
- etioloģija mācība par slimību cēloņiem un nosacījumiem.
- nosoģeogrāfija Mācība par slimību ģeogrāfisko izplatību, sevišķi to slimību, kas saistītas ar zināmiem klimata apgabaliem.
- nosogeneze Mācība par slimību izcelšanos.
- predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
- odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
- antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums.
- percepcionālisms Mācība, ka īstais visa atziņas avots ir percepcija, kas uztver lietas tādas, kādas tās patiesībā ir, un atziņas pamatformas reizē ir arī esmības pamatelementi.
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
- kontagionists Mācības piekritējs, kura atzina, ka epidēmijas izceļas galvenokārt no pielipšanas, no slimības ierosinātāju pārnešanas.
- paraugstunda Mācību stunda, kas ar mācību un audzināšanas darba metodēm noder par paraugu; priekšzīmīga mācību stunda.
- sampi Madagaskariešu vārds, kas apzīmē sakrālu kulta objektu, kurā mīt spēks un kurš raksturo tautas īpatnību.
- micetoma Madūras pēda, endēmiska hroniska slimība tropos un subtropos; to ierosina aktinomicētes vai patogēnās sēnes; ādā un zemādā, visbiežāk pēdā, veidojas mezgli; sabrūkot tie izdala strutas ar melniem, sārtiem vai dzelteniem graudiņiem - patogēnā organisma mikrokolonijām; pēda pietūkst un deformējas.
- idiomorfisms Magmā kristalizējušos minerālu spēja iegūt tiem piemītošās kristalogrāfiskās iezīmes.
- susceptibilitāte Magnētiskā uzņēmība - bezdimensionāls fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju magnetizēties ārējā magnētiskajā laukā.
- diamagnētisms Magnētisko īpašību kopa, kas piemīt diamagnētiķiem.
- paramagnētisms Magnētisko īpašību kopums vāji magnētiskām vielām, kam ir pozitīva magnētiskā uzņēmība.
- magniko Magnētisks materiāls uz dzelzs bāzes, kas satur kobaltu, niķeli, alumīniju un varu.
- ģeomagnētisms Magnētisms, kas piemīt Zemei.
- apvārdošana Maģijas paņēmiens, ko lietoja, kā apburšanai, tā pret to, bet visbiežāk pret slimībām un kaitēm.
- liesasvārdi Maģiski vārdi, ar ko ārstē liesas kaites, slimības.
- burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu.
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- glāsīt Maigi glāstīt, apmīļot.
- izlēlot Maigi šūpot, aijāt, mīļi audzināt.
- chinosols Maigi, bet sekmīgi darbīgs dezinfekcijas līdzeklis dobumu un tesmeņa pupu skalošanai iekaisuma gadījumos.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- lene Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- leno Maigi; lēni; liegi; mīksti.
- glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- Popolvuha Maiju svētā grāmata, kurā iekļauti tautas mīti, tradīciju apraksti un maiju valdnieku dzīves dati aptuveni līdz 1550. gadam.
- mietoties Mainīties, mīties.
- močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
- plātsmaize Maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
- blieķis Maize no neizrūgušas mīklas.
- lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām.
- kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās.
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu.
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi.
- atcilāties Maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas.
- izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis.
- izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis.
- biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums.
- meceklis Maizes mīkla putnu barošanai.
- jāva Maizes mīkla.
- atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam.
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks.
- dropana Maizes mīkstums.
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
- abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu.
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem.
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks.
- bruceloze Mājdzīvnieku (parasti govju, aitu, cūku) hroniska infekcijās slimība, kuru izraisa baktērijas un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
- hemosporidiozes Mājdzīvnieku (sezonas) slimību grupa, ko ierosina asins parazīti hemosporidijas.
- dikrocelioze Mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku invāzijas slimība; helmitoze.
- pansija Mājīga neliela (10-20 cilvēkiem) tūristu mītne (parasti ģimeņu mājās pilsētās), kurā saņem arī uzturu.
- strēls Mājlopu slimība; vīveles.
- cauršautais Mājlopu slimība.
- vējbulta Mājlopu slimība.
- bakas Mājlopu, gk. govju un aitu infekcijas slimība.
- majoritātes nesēji majoritātes nesēji - lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji.
- parādnieka manta maksātnespējīgā uzņēmuma manta, kurā ietilpst: parādnieka aktīvi; atgūtā manta; atgūtie naudas līdzekļi; augļi, kas iegūti maksātnespējas procesa laikā; cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūtā manta.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
- armkodzelzs Maksimāli tīra tehniskā dzelzs (~99,85% Fe), kas ir ļoti plastiska, ar palielinātu elektrovadītspēju un ļoti labām mīksto magnētisko materiālu īpašībām.
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā.
- diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
- aksesuārs Mākslas darbā - mazāk nozīmīgs motīvs vai tēlojuma detaļa.
- faktūra Mākslas darba virsmas materiāli sajūtamo īpašību kopums, kas rada māksliniecisku izteiksmīgumu.
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- silons mākslīgā poliamīnšķiedra; izstrādājumi no šīs šķiedras.
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai.
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze).
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- nekropole Mākslinieciski izveidota kapsēta, kurā tiek apglabāti sabiedriski nozīmīgi cilvēki.
- smektīti Māla minerālu grupa, kam piemīt liela sorbcijas un uzbriešanas spēja, izplatītākais minerāls montmorilonīts.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- malakozooloģija Malakoloģija - zooloģijas nozare, kas pētī moluskus (mīkstmiešus, gliemjus).
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m.
- lielummānija Maldīgs priekštats par savu nozīmīgumu, stāvokli sabiedrībā vai tml.; slimīga varaskāre.
- pindzakls Mālētājs, sīkumains, neizlēmīgs cilvēks.
- Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē.
- mīnis Mālu minamā vieta; mīne.
- novārta malva malvu suga ("Malva neglecta"), kuras ziedus un lapas lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli.
- dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- tanžerīni Mandarīnu šķirne ar grubuļainu miziņu un spilgti oranžu vai sarkanīgu mīkstumu, kurā ir daudz kauliņu; viegli mizojami, nosaukums cēlies no Marokas ostas pilsētas Tanžeras vārda.
- tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
- čadīgs Manīgs, tramīgs.
- amenomānija Mānija, kuras simptomi izpaužas jautrībā, tieksmē skaisti ģērbties, kā dižošanās ar savu sociālo stāvokli u. tml.; priecīgs un jautrs delīrijs; slimīga jūsma; maniakāli depresīvās psihozes maniakālā fāze.
- apķīlājums Mantas arests - process, kurā atbilstoši tiesas lēmumam tiek atsavināts personas likumīgs īpašums, lai atlīdzinātu parādsaistību nepildīšanas dēļ kreditoram radītos zaudējumus.
- mantojuma obligātā daļa mantojuma daļa, kuru mantojuma atstājējs nevar ar testamentu atņemt noteiktai likumīgo mantinieku kategorijai.
- malachiidae Māņmīkstspārņu dzimta.
- melyridae Māņmīkstspārņu dzimtas "Malachiidae" nosaukuma sinonīms.
- malachius Māņmīkstspārņu dzimtas ģints.
- spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus").
- divplankumu māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius bipustulatus").
- zaļais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius viridis").
- pseidoparalīze Māņu paralīze, kustību traucējumi bez paralīzes (psihogēni vai sāpju dēļ, locītavas slimība).
- Papa Maoru panteona zemes dieviete, debesu dieva Rangi sieva, lielo dievu māte, kad viņas dēls mežu dievs Tane meklēja sev mīlas partneri, viņa ieteica izveidot sievu no Havaiki salas smiltīm.
- neirolimfomatoze Mareka slimība - vīrusa izraisīta infekcijas slimība.
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
- svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla.
- osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija.
- starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- ārējās vārtejas protokols maršrutēšanas protokols, kas nosaka kā savienotie datoru tīkli ziņo viens otram par to savstarpējo pieejamību.
- pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas.
- pašmasa Masa, kāda piemīt mikrodaļiņai, kad tās ātrums ir vienāds ar nulli; miera stāvokļa masa.
- pārtrauktā vibrināšana masāža, ko izdara ar delnas malu, retāk ar dūri, dauzot kādu ne pārāk jūtīgu, mīkstu ķermeņa daļu, kam ir stingrs skeleta pamats.
- Maslova Maslova piramīda - cilvēcisko vajadzību piramīda - hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, pamatnē ir cilvēka fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- demonstrācija Masu sabiedriskā noskaņojuma, protesta, prasību izpausmei rīkoti masveida gājieni, mītiņi u. tml.
- mīnu lauks masveidā mīnēta teritorija.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- mātēns Māte (mīļvārdiņa veids).
- skaitļu teorija matemātikas nozare, kurā pēta veselo skaitļu īpašības (dalāmību, pirmskaitļus, kongruenci), izmantojot analītiskas un algebriskas metodes.
- korekta problēma matemātikas problēma (parasti diferenciālvienādojuma pētīšanā), kuras atrisinājumam piemīt stabilitāte pret sākumdatu (nosacījumu) maiņu.
- diskalkulija Matemātisku uzdevumu risināšanas nespēja smadzeņu slimības vai bojājuma dēļ.
- ugunsizturība Materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni.
- rūdāmība Materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība).
- caursitamība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- caursitība Materiāla vai izstrādājuma spēja pretoties cita priekšmeta ievirzīšanai tajā ar triecienu (piem., tanka bruņu caursitamība).
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- pakaiši Materiāls (piemēram, kūdra, salmi), ko kaisa, izkliedē mājdzīvnieku mītnēs, to guļvietās un stāvvietās.
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
- hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
- birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros.
- trihokriptoze Matu folikulu slimība.
- koltyuņs matu slimība (sapinkošanās).
- trihoze Matu slimība vai augšanas anomālija.
- trihonodoze Matu slimība, kad uz mata stiebra veidojas sīkas cilpas; šajās vietās lūst mati.
- alopekija Matu slimība, no kuras tie nelaikā izkrīt.
- trihonoze Matu slimība.
- maz kas Maz nozīmīga, svarīga.
- abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai.
- ugunsvienība Mazākā artilērijas un mīnmetēju organizācija, kas sastāv no vienas vai vairākām ieroču sistēmām, kas spēj veikt ugunsuzdevumu.
- skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s.
- amonāls Mazas jaudas brizantā sprāgstviela, kas sastāv no amotola, dinamona un alumīnija pulvera maisījuma.
- osteotabess Mazbērnu slimība, kam raksturīga kaulšūnu deģenerācija un kaulu smadzeņu atrofija.
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- jērdvēsele Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- jēzuliņš Mazdūšīgs, mīkstsirdīgs cilvēks.
- samazgāt Mazgājot novērst slimību, kas radusies no izbailēm.
- uzmazgāt Mazgājoties inficēties (ar kādu slimību).
- rozeolas Mazi, sārti izsitumi (parasti apaļu vai ovālu plankumu veidā), kas raksturīgi dažām slimībām (piemēram, tīfam, vējbakām u. tml.).
- dizeretīzija Mazināta jutība vai kairināmība.
- pamīļot Mazliet apmīļot (kādu).
- pamīļoties Mazliet apmīļot vienam otru, citam citu.
- piktīgs Mazliet ļauns, dusmīgs.
- apmīcīt Mazliet pamīcīt (mīklu).
- saldens Mazliet pieglaimīgs, lišķīgs.
- aizskaisties Mazliet saskaisties (kļūt dusmīgam).
- locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- (iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu.
- pablēdīgs Mazliet, nedaudz blēdīgs; šķelmīgs, nerātns.
- pačokāties Mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu).
- badi Maznozīmīgi literāri darbi, pieraksti.
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
- margināls maznozīmīgs.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
- miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
- pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu.
- ķēpis Mazs, drosmīgs zēns.
- kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs.
- ķikuris Mazs, jauns dzīvs radījums; mīļvārdiņš mazam bērnam; pavārds gailim; ķikuris.
- čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks.
- bibītis Mazs, mīļš bērns.
- pupucītis Mazs, mīļš bērns.
- lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
- niecība Mazsvarīga, nenozīmīga parādība.
- vēja pinekļi mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- semiotika Medicīnā - mācība par slimību pazīmēm.
- jatroastroloģija Medicīnas novirziens, kurš slimību cēloņus meklēja ar astroloģiskām metodēm.
- dermatoneiroloģija Medicīnas nozare par ādas inervāciju un patoloģiskām pārmaiņām ādā nervu sistēmas slimību gadījumos.
- hemopatoloģija Medicīnas nozare par asins slimībām.
- angiopatoloģija Medicīnas nozare par asinsrites sistēmas slimībām.
- bronholoģija Medicīnas nozare par bronhiem, bronhu slimībām un to ārstēšanu.
- cefaloloģija Medicīnas nozare par galvas orgānu un audu slimībām.
- laringootorinoloģija Medicīnas nozare par kakla, ausu un deguna slimībām.
- gastroloģija Medicīnas nozare par kuņģi, tā funkcijām un slimībām.
- desmopatoloģija Medicīnas nozare par saišu slimībām.
- kardiopatoloģija Medicīnas nozare par sirds slimībām.
- preventīvā medicīna medicīnas nozare, kas nodarbojas ar veselības veicināšanu un uzturēšanu, izsargāšanu no slimībām, nevarības un priekšlaicīgas nāves.
- andriatrija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vīrietim īpatnējām slimībām, sevišķi ar vīrieša dzimumorgānu slimībām.
- otolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pēta ausu un rīkles slimības.
- nukleārmedicīna Medicīnas nozare, kas pēta radioaktīvo izotopu (radionuklīdu) izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- oftalmoloģija Medicīnas nozare, kas pētī acs uzbūvi un funkcijas, acu slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- dermatoveneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī ādas un venēriskās slimības, to profilaksi, attīstību un ārstēšanas iespējas.
- hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
- alergoloģija Medicīnas nozare, kas pēti alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
- kombustioloģija medicīnas nozare, kas pētī apdeguma izraisītas slimības.
- otoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausi, tās uzbūvi, fizioloģiju un slimības.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības; mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- pediatrija Medicīnas nozare, kas pētī bērnu slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko dziedniecisko faktoru ārstnieciskās īpašības, to iedarbību uz cilvēka organismu un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
- gastroenteroloģija Medicīnas nozare, kas pētī gremošanas orgānu sistēmas uzbūvi, darbību un slimības.
- terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
- infektoloģija Medicīnas nozare, kas pētī infekcijas slimības, to ārstēšanas un profilakses iespējas.
- stomatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī mutes dobuma orgānu, žokļa un sejas slimības, to izcelsmi, ārstēšanu un profilaksi.
- neiroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nervu sistēmas uzbūvi, funkcijas, attīstību, ka arī nervu sistēmas slimības un to ārstēšanu.
- neiropsihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī nervu un psihiskās slimības un to profilakses un ārstēšanas iespējas.
- nefroloģija Medicīnas nozare, kas pētī nieru uzbūvi, darbību un slimības, kā arī šo slimību ārstēšanu un profilaksi.
- pulmonoloģija Medicīnas nozare, kas pētī plaušu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- psihiatrija Medicīnas nozare, kas pētī psihiskas slimības, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi, kā arī risina jautājumus par palīdzības organizēšanu psihiski slimajiem.
- radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- nozetioloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību cēloņus.
- meteoropatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izcelšanās un norises atkarību no meteoroloģisko apstākļu ietekmes.
- patoģeogrāfija Medicīnas nozare, kas pētī slimību izpausmi atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori; ģeogrāfiskā patoloģija.
- proktoloģija Medicīnas nozare, kas pētī taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimības.
- uroloģija Medicīnas nozare, kas pētī urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
- geriatrija Medicīnas nozare, kas pētī vecu cilvēku slimības un to ārstēšanu.
- veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venērisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
- kardioķirurģija Medicīnas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- zobārstniecība Medicīnas nozare, kas pievēršas zobu slimību ārstēšanai un profilaksei (no 20. gadsimta sākuma - stomatoloģijas sastāvdaļa); arī stomatoloģija.
- heirurģija Medicīnas nozare, kas slimības galvenā kārtā ārstē operatīvi, noņemot slimo locekli, izgriežot saslimušos audus utt.; ķirurģija.
- ķirurģija Medicīnas nozare, kas slimību ārstēšanā izmanto galvenokārt operatīvas metodes.
- artroloģija Medicīnas nozare, kurā pēta locītavu uzbūvi, darbību un slimības.
- medicīniskā ģeogrāfija medicīnas un ģeogrāfijas saskarnozare, kurā pēta cilvēku slimību ģeogrāfisko izplatību, slimošanas cēloņus un ģeogrāfiskas vides ietekmi uz iedzīvotāju veselību.
- slimības vēsture medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.
- sirdsdropes Medikamenti (parasti šķidrā veidā), ko lieto pret sirds slimībām.
- cimetidīns Medikaments, histamīna receptoru blokators, kas pavājina skābes izdali kuņģī.
- cetirizīns Medikaments, histamīna receptoru blokators.
- verapamils Medikaments, kalcija antagonists, kavē kalcija piesaisti no šūnu iekšējām rezervēm, mazinot gludās muskulatūras ierosināmību un kontraktilitāti.
- nitrendipīns Medikaments, ko lieto asinsrites sistēmas slimību ārstēšanā.
- loratadīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, H1 receptoru blokators, ko izmanto alerģijas gadījumā, pret vemšanu u. c.
- tavegils Medikaments, prethistamīna līdzeklis, histamīna receptoru blokators ar nomierinošu un miegu izraisošu darbību.
- suprastīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis, ko izmanto alerģijas gadījumos, pret vemšanu u. c.
- klaritīns Medikaments, prethistamīna līdzeklis.
- fenkarols Medikaments, pretniezes līdzeklis, antihistamīns.
- sistēma medikamentu, vitamīnu ievadīšana organismā intravenozas infūzijas veidā.
- iekars Medus rāmītis bišu stropā.
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika.
- sakabe mehāniska iekārta ritošā sastāva sakabināšanai vilcienā un noteikta attāluma ieturēšanai starp tā vienībām, garenspēku novadīšanai no vienas vienības uz otru, to mīkstināšanai un triecienspēku amortizācijai kustības laikā, apstājoties, iekustoties un manevrējot.
- prezervatīvs mehānisks pretapaugļošanās līdzeklis - gumijas uzmava, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām un dažām citām slimībām un apaugļošanās.
- dūda Meitene, draudzene (mīļvārdiņš).
- puella Meitene, meita; mīļākā.
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
- grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu.
- fajita Meksikāņu ēdiens: strēmelēs sagriezta grilēta asa gaļa; dažkārt kopā ar dārzeņiem, sieru u. c. ierullēta mīkstajā meksikāņu pankūkā tortijā.
- blekte Meldru pinums saku mīkstās pamatnes izveidošanai.
- tumsība Melnā tumsība - saskaņā ar tibetiešu un mongoļu pirmsbudisma pasaules radīšanas mītiem - melnā gaisma, ka kopā ar mirdzumu (balto gaismu) pastāvēja pasaules pirmsākumos.
- baribals Melnais lācis; mīt Ziemeļamerikas mežos.
- melplauka Melnplauka (rudzu slimība).
- piroluzīts melns minerāls, mangāna oksīds MnO~2~, nozīmīgākā mangāna rūda.
- kantalupe Meloņu šķirne - rievaini augļi ar biezu mizu un aromātisku mīkstumu.
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
- pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
- liekatnis Mēra slimības pumpa.
- miekšēt Mērcējot darīt mīkstu.
- miekšķēt Mērcējot darīt mīkstu.
- samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū).
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
- pabļaurs Mēreni dusmīgs, ļauns.
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
- sociālais aktīvisms mērķtiecīga darbība, lai veicinātu sabiedrībai nozīmīgas sociālas pārmaiņas.
- MKS mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms un sekunde; nozīmīgākās atvasinātās mērvienības ir ņūtons, džouls, vats, paskāls, hercs.
- dižmīzels Mēsls, pamatīgs mīzals.
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
- neosalvarsāns Metadiamīnoparadioksiarsēnobenzolmetīlēnsulfoksilskābes nātrijs, dzeltens pulveris, ko lietoja sifilisa ārstniecībā.
- sekvestranti Metāla jonu savācēji, vielas, kas saistās ar produktos nelielos daudzumos esošiem metāla (vara, dzelzs) joniem un veido neaktīvus kompleksus; saistītie metāla joni nevar katalizēt (veicināt) tauku un vitamīnu oksidēšanos, pigmentu atkrāsošanos, garšas un aromātvielu samazināšanos pārtikas produktos, kā arī duļķainu nogulšņu veidošanos dzērienos, piemēram, tējā.
- abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā.
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- alumīnija pulverkausējumi metālkeramisks materiāls, ko iegūst, sapresējot alumīnija vai alumīnija un silīcija sakausējuma pulveri, saķepinot un karsti deformējot.
- ferīts metālkeramisks materiāls, ko izgatavo, sapresējot un saķepinot dzelzs oksīda Fe~2~O~3~ un citu metālu oksīdu (ZnO, NiO un MgO) pulverus; tam piemīt liela elektriskā pretestība un magnētiskā caurlaidība; lieto elektrotehnikā, radiotehnikā, automātikā un telemehānikā.
- vieglmetāls metāls vai sakausējums (gk. magnija vai alumīnija) ar nelielu blīvumu (līdz 3 g/cm^3^), bet lielu izturību.
- metaloīds Metāls, kam nepiemīt kāda no tipiskajām metālu īpašībām.
- alumotermija Metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri.
- aluminotermija Metālu oksīdu reducēšana ar alumīnija palīdzību.
- neogēns Metālu sakausējums ar izcilām fizikālām īpašībām, starp misiņu un jaunsudrabu, vidējais sastāvs: 58% vara, 27% cinka, 12% niķeļa, 2% alvas un nelieli daudzumi alumīnija un bismuta.
- kantals Metālu sakausējums, kas satur dzelzi (Fe), hromu (Cr), alumīniju (Al), kobaltu (Co); maksimālā izmantošanas temperatūra 1150-1350 C; izmanto elektriskiem sildelementiem.
- monnotmetāls Metālu savienojums, kas sastāv no tērauda serdes, kas autogeniski sametināta ar vara (arī alumīnija vai sudraba) aptvērēju daļu, stiepules veidā.
- elektronu vadāmība metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība.
- sulfīdi Metālu un sēra savienojumi, sērūdeņražskābes sāļi; nozīmīgi krāsaino metālu rūdu minerāli.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- pudlingošana Metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- staurolīts Metamorfs iežveidotājs minerāls, dzelzs un alumīnija silikāts.
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties.
- karbotions Metilditiokarbamīnskābes nātrija sāls 35-40% šķīdums ūdenī, tam ir nematocīdas, insekticīdas, herbicīdas un fungicīdas īpašības.
- MDMA Metilēndioksimetamfetamīns -- narkotiska viela, halucinogēns; sintezēta 1914. gadā; ekstazī.
- termītmetināšana Metināšana ar termītu 1.
- metināšana ar augstfrekvences strāvu metināšana, izmantojot dažu plastmasu spēju sasilt augstfrekvences strāvas laukā līdz mīksttapšanas temperatūrai pietiekami īsā laikā polāru molekulu svārstību berzes radītā siltuma rezultātā.
- metilmetionīns Metionīna S-metilatvasinājums, U vitamīns, piedalās organisma vielmaiņas metilēšanas reakcijās.
- prenatālā diagnostika metode, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt augļa slimības, novirzes u. c. īpašības.
- fizioloģiskie izmēģinājumi metožu komplekss dzīvā organisma vai tā atsevišķu daļu fizioloģisko īpašību un norišu pētīšanai; lopkopībā izmanto sagremojamības un bilanču izmēģinājumus gāzu un enerģijas maiņas, asinsrites, gremošanas, muskuļu, nervu un citu audu un orgānu fizioloģijas pētījumus.
- balodas Meža balzamīne, "Impatiens noli tangere", balzamīnu dzimtas augs dzelteniem ziediem, bieži mitros mežos.
- meženieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs.
- mežnieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs.
- mežānietis Meža iemītnieks, mežinieks.
- mežpārkāpums Meža likumu pārkāpums, kas var izpausties kā: (1)nnelikumīga koku un krūmu ciršana (izrakšana) vai bojāšana; (2) meža ugunsdrošības noteikumu neievērošana; (3) meža iznīcināšana vai bojāšana, to dedzinot, applūdinot vai pārpurvojot; (4) meža zemju patvaļīga izmantošana; (5) meža augu un dzīvnieku un to mitekļu patvaļīga iznīcināšana, medību noteikumu pārkāpšana; (6) meža inženierbūvju, robežzīmju un norādījumu zīmju iznīcināšana vai bojāšana, kā arī citi likumos noteiktie pārkāpumi.
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām.
- mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
- sanitārcirte Meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē; sanitārā cirte.
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto, sapostīto koku izciršana mežaudzē.
- meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
- meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
- meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā.
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
- pārmīcīt Mīcīt (kādu masu) visu, viscaur; mīcīt (kādu masu) vēlreiz, no jauna.
- damīcīt Mīcīt (mīklu) līdz vēlamai gatavības pakāpei.
- saduņķēt mīcīt maizes mīklu.
- mīcīt pīrāgus mīcīt mīklu pīrāgu cepšanai.
- mīcīt raušus mīcīt mīklu raušu cepšanai.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- atmīcīt Mīcīt vēlreiz (mīklu).
- tempēt Mīcīt, mīdīt (mālus).
- dūcīties Mīcīties, mīņāties, tūļāties.
- samīcīt Mīcot (ko), panākt, ka (tas) kļūst, parasti pilnīgi, viendabīgs, elastīgs u. tml.; mīcot samaisīt.
- piemīcīt Mīcot piepildīt, pilnībā izmīcīt.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu).
- nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku.
- salāpačāt mīdīt ar netīrām (ar ekskrementiem nosmērētām) kājām, aptraipīt.
- dakņāt Mīdīt, mīcīt.
- baļļāt Mīdīt, mīdīties.
- dīžātājs Mīdītājs, mīņātājs.
- ļammāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- ļemmāties Mīdīties (piemēram, pa dubļiem); bradāt (ko nolaužot, izmīdot).
- mīstīties Mīdīties; dejot, mīdoties uz vietas.
- pēdāties mīdīties.
- nomīdīt Mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), notraipīt (to).
- aizmīdīt Mīdot, arī mīdoties aizpildīt.
- atmīdīt Mīdot, arī mīdoties atdabūt nost (sānis).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu.
- alternējošā midriāze midriāze, kas parādās pamīšus te vienā, te otrā acī; zīlīšu reakcija uz gaismu un konverģence paliek normāla.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- ar aukstām asinīm mierīgi, apdomīgi.
- klusīgs Mierīgs, apdomīgs, kluss.
- idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
- sačalot miermīlīgi samurmināties, pļāpāt.
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- miera mika miermīlīgs vīrietis.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remens Miermīlīgs, remdens.
- lēnīgsnējs Miermīlīgs.
- lēnītis Miermīlis, lēndabis.
- lēnprātis Miermīlis.
- lēnulis Miermīlis.
- rāmulis Miermīlis.
- nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
- sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
- šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums.
- Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
- atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums.
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes.
- piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām.
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
- objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
- sprācenes mīklenāja jeb vilkābeles ("Crataegus") ogas.
- mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē.
- mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
- nozoparazīts Mikroorganisms, kas pavada kādu slimību un ietekmē tās gaitu, bet nav tās ierosinātājs, piem., stafilokoki gripas gadījumā.
- mikropatoloģija Mikroorganismu izraisīto slimību radītās patoloģiskās pārmaiņas.
- virbulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi.
- augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- epidermomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta epidermas slimība.
- labiomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta lūpu slimība.
- trihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta matu slimība.
- enteromikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta zarnu slimība.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- Coccus hesperidum mīkstā augmāju bruņuts.
- Hamamelis mollis mīkstā burvjlazda.
- Crepis mollis mīkstā cietpiene.
- Calliergon cordifolium mīkstā dumbrene.
- ļeperis Mīkstā gaļa, mīkstums.
- Geranium molle mīkstā gandrene.
- Ctenidium molluscum mīkstā ķemmzare.
- Bromus mollis mīkstā lāčauza.
- Galium mollugo mīkstā madara.
- Holcus mollis mīkstā meduszāle.
- Passiflora mollissima mīkstā pasiflora.
- Rosa mollis mīkstā roze.
- Crepidotus mollis mīkstā sēdene.
- Drepanocladus aduncus mīkstā sirpjlape.
- priekšējā līķa trose mīksta tērauda trose, kas iešūta buras priekšējā malā (līķī).
- žļedzēns Mīksta, bezformīga masa.
- raganu spļaudekļi (arī siekalas, vēmekļi) mīksta, gļotaina masa
- lēpa Mīksta, neformīga, nenoteikta masa.
- ķecka Mīksta, pašķidra, biezputrai līdzīga (pārtikas produktu) masa, maisījums (piemēram, lopbarībai); mīksta, pašķidra viela.
- ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī.
- Acanthus molli mīkstais akants.
- Galeopsis pubescens mīkstais aklis.
- Alchemilla mollis mīkstais rasaskrēsliņš.
- Rhododendron molle mīkstais rododendrs.
- Sphagnum molle mīkstais sfagns.
- bifokālā lēca mīkstās kontaktlēcas, kas domāts presbiopijas (vecuma tālredzibas) korekcijai.
- zaļās ziepes mīkstas ziepes zaļā krāsā ar stipru attaukojošu un dezinficējošu iedarbību.
- pļavblaktis Mīkstblakšu dzimtas ģints, polifāgi, sūc augu sulu un pārnēsā augu vīrusslimības.
- lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus").
- zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris").
- dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi").
- zaļā dārza blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pabulinus").
- spīdīgā pļavas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pratensis").
- lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
- čaupēdis Mīkstčaulis, mīkstpēdiņš.
- vezikālā malakoplakija mīksti dzeltenīgi pacēlumi uz urīnpūšļa un urīnceļu gļotādas, kuri satur specifiskas Hanzemaņa šūnas; attīstās infekcijas gaitā.
- liekā gaļa mīksti granulācijas audi, kas veidojas, brūcei dzīstot vai kāda kairinājuma rezultātā.
- meiksts pīns mīksti sildīts biezpiens.
- palatalizēts līdzskanis mīkstināts līdzskanis.
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi.
- leptomeningopātija Mīksto smadzeņu apvalku slimība.
- tīruma mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus arvensis").
- dzeloņainā mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus asper").
- zemā mīkstpene mīkstpieņu suga ("Sonchus humilis"), Latvijā aizsargājama.
- dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus").
- lāpāmais diegs mīksts diegs, kas ir paredzēts (parasti zeķu) lāpīšanai; lāpāmdiegs.
- moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
- palatāls līdzskanis mīksts līdzskanis.
- maša mīksts matracis, kas pasargā sportistu no sasišanās, krītot no sporta rīka vai lecot.
- flanelis mīksts viegls vilnas (arī kokvilnas vai pusvilnas) audums
- marselīns mīksts zīda audums, tafta paveids.
- pastozs Mīksts, izblīdis (par organisma audiem); tāds, kam ir mīksti, izblīduši audi (par ķermeņa daļām).
- atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
- ļepans Mīksts, ļumīgs.
- ļorka Mīksts, ļumīgs.
- samtains mīksts, maigs (piemēram, par augiem, to daļām, dzīvnieku apmatojumu, cilvēka ādu)
- slemete mīksts, netīrs priekšmets (piemēram, lupata); kaut kas mīksts, novītis.
- pūkains mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums
- ļumans Mīksts, tukls, ļumīgs.
- smilkstens mīksts, vijīgs.
- rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- mīšķēt Mīkšķēt, mīkt.
- omnia vincit amor mīla ir stiprāka par visu.
- pretmīla Mīla, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl; pretmīlestība.
- mīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena mīla, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- meile Mīla, mīlestība.
- vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības.
- affaire [de cœr] mīlas dēka, romāns.
- meitičs mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns.
- donžuāns mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- siržu zaglis mīlas dēku meklētājs; pavedējs.
- serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga).
- jeu dʽamour mīlas rotaļa.
- love story mīlas stāsts.
- platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
- draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība.
- storge Mīlestība ģimenē, mīlestība radinieku starpā, vecāku un bērnu mīlestība.
- pretmīlestība Mīlestība, kas izraisās cilvēkā, kuru kāds mīl.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- mīlestība (arī mīla) no pirmā acu uzmetiena mīlestība, kas sākas tūlīt vai drīz pēc iepazīšanās.
- poma amore mīlestības ābols jeb ēdamā tomāta sākotnējs nosaukums Eiropā, kad tas audzēts kā krāšņumaugs.
- Love Parade mīlestības, brīvības un tehno mūzikas svētki, kas katru gadu (kopš 1989. g.) jūlijā notiek Berlīnē.
- Luv Mīlēt; mīlestība (angļu "love"; īsziņās).
- mīlnieks Mīlētājs (1); mīļākais.
- nomīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- mīļens Mīlīgs, patīkams, mīļš, laipns.
- uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā.
- aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- mīļoklis Mīlulis, mīļotais.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- metrese Mīļākā, ko mīļākais uztur; sevišķi 17. un 18. gs. Francijas karaļa mīļākā.
- draugaļa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- draugule Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- draugulene Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- drauguliņa Mīļākā, mīlniece; draudzene.
- liekā sieva mīļākā.
- blakus sieva mīļākā.
- draugulis Mīļākais, mīlnieks.
- knikstētājs Mīļākais, mīlnieks.
- kā (divi) balodīši mīļi, saticīgi.
- accarezzevole Mīļi; pieglaimīgi.
- mīļš mīļotais
- ar mīļu prātu mīļuprāt, labprāt
- pūpaliņa mīļvārdiņš aitai.
- tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
- pumpucis mīļvārdiņš cilvēkiem.
- rūcītis mīļvārdiņš cūkai.
- siksītis mīļvārdiņš jēram un mazam bērnam.
- čulītis Mīļvārdiņš: mans draugs, mana mīlestība.
- pūkainis mīļvārdiņš.
- pūpalīte mīļvārdiņš.
- cabe Mīļvārds (mīlinoša iesauka).
- bezkontakta jūras mīna mīna ar uzspridzinātāju, ko inicē kuģa fizisko lauku iedarbība.
- treniņmīna Mīna bez sprāgstvielas vai mīnai līdzīgs priekšmets, ko izmanto mīnu uzlādēšanas, izvietošanas vai atmīnāšanas mācībās un izmēģinājumos.
- izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju.
- bezkontakta mīna mīna, ko aktivē kāda mērķa iedarbība uz mīnas tuvumā esošajiem fiziskajiem apstākļiem vai uz pašas mīnas starojumu.
- signālmīna Mīnas, ko uzstāda, lai brīdinātu savējo karaspēku par pretinieka parādīšanos mīnu uzstādīšanas vietā.
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam.
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi.
- magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens).
- hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā.
- mellits Minerāls medus krāsā, veido tetragonālas piramīdas un blīvus ieslēgumus ogļu nogulumos.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts).
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi.
- kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
- stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
- pamatot Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- nomīnēt Mīnēt un pabeigt mīnēt.
- Hygrocybe miniata mīnijsarkanā stiklene.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt.
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
- nomīņāt Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- aizmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt.
- atmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties atvirzīt nost (no kā).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
- apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (visu, visapkārt).
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu.
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru); mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- uzdimžāt Mīņājoties uzmīt.
- pārmīņāt Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
- miņģēt Mīņāt, mīdīt.
- dankāties Mīņāties, mīdīties.
- kardiotoksiskā miolīze miokarda deģenerācija intoksikācijas ietekme infekcijas slimību gadījumos.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- gvajave miršu dzimtas suga ("Psidium guajava"), augļu koks, kura dzimtene ir Amerikas tropi; šā koka auglis ābola lielumā, kurā ir daudz C un A vitamīna.
- naktssvečaugi Miršu rindas dzimta, lakstaugi, retāk krūmi ar vienkāršām, pretēji vai pamīšus izvietotām lapām, 20 ģinšu, \~650 sugu.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
- sirds transplantācija miruša cilvēka sirds ieoperēšana pacientam, kuram ir dzīvībai bīstama sirds slimība.
- hadess Mirušo valstība, apakšzemes valstība, kur mīt mirušo gari.
- Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- nomīstīt Mīstīt 1(1) un pabeigt mīstīt.
- izmīstīt Mīstīt un pabeigt mīstīt.
- makņāt Mīt, mīcīt mālus.
- mitīt Mīt, mīdīt.
- astrālie mīti mīti par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām (plašākā nozīmē - arī lunārie un solārie mīti).
- pārdabiski spēki mītiskas, reliģiskas būtnes, to iedarbība.
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- mītna Mītna āda - mītene, mīta (ģērēta) āda.
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties.
- izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam.
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- boridae Mizmīļu dzimta.
- Šneidera mizmīlis mizmīļu suga ("Boros schneideri").
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- sēklu kodināšanas mašīna mobila vai stacionāra iekārta mitrai, pusmitrai vai sausai sēklu apstrādei ar ķimikālijām, lai sēklu pasargātu no slimībām un kaitēkļiem.
- jāzdalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mokšķiem).
- jādalēt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- jāt Mocīt (īpaši attiecībā uz slimībām vai dažādiem mošķiem).
- mundzīt Mocīt, mīcīt.
- epistēmiskā modalitāte modalitātes paveids, kas norāda teksta autora attieksmi pret izteikuma (sprieduma, apgalvojuma) saturu, izsakot nepieciešamību, iespējamību, varbūtību.
- novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido.
- piesardzīgums Modrīgums, apdomīgums.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- sirdsmokas Mokas, ko izraisa mīlestības problēmas.
- vesternblotings Molekulārbioloģijas metode, ko lieto proteīnantigēnu analīzei un noteikšanai; proteīni poliakrilamīda gela elektroforēzē tiek frakcionēti pēc lieluma, pārnesti uz nitrocelulozes membrānu vai speciāli apstrādātu papīru, tad tiek pievienotas antivielas, kas iezīmētas ar radioaktīvu vielu, enzīmu vai fluorescējošu krāsvielu.
- glotnieks Molusks, mīkstmiesis.
- nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa.
- kurultajs Mongoļu feodāļu sanāksme, kurā apsprieda nozīmīgus jautājumus.
- Ahugulaps Mongoļu mitoloģijā - pirmais svētais laikmets, kad visi cilvēki bija labi un tikumīgi un dzīvoja ļoti ilgu mūžu.
- Tarvaa Mongoļu mītos slavens šamanis, kas dzīvoja sensenos laikos.
- MAO Monoamīnoksidāze (angļu "monoamine oxidase").
- MAOI Monoamīnoksidāzes inhibitors (angļu "monoamine oxidase inhibitor").
- monstrozs Monstrāls - monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs.
- monstrāls Monstram līdzīgs, briesmīgs bailes uzdzenošs; ļoti varens, milzīgs; monstrozs.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
- amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; amoralitāte, netikumība.
- izvirtis Morāli samaitāts, netikumīgs.
- makromikroskopija Morfoloģijas nozare, kas pētī objektus, kuri atrodas redzamības robežlaukā.
- bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- leikomielopātija Muguras smadzeņu baltās vielas slimība.
- mieloze Muguras smadzeņu degenerativa slimība.
- radikulopātija Muguras smadzeņu nervu saknīšu slimība.
- radikuloneiropātija Muguras smadzeņu nervu un to saknīšu slimība.
- radikulomielopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu slimība.
- spondiloze Mugurkaula deģeneratīva slimība, kam ir raksturīga skriemeļu deformācija.
- spondilartroze Mugurkaula starpskriemeļu locītavu deģeneratīva slimība.
- rahiopātija Mugurkaula vai muguras slimība.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā.
- kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis.
- hialuronskābe Mukopolisaharīds, acetilglukozamīna un glukuronskābes polimērs; gela veidā atrodams saistaudu starpšūnu vielā.
- mukoitīnsulfāts Mukopolisaharīds, atrodams siekalu muciņā, stiklveida ķermenī, gļotādā un skrimšļos; hondroitīnsulfātam līdzīga viela, kas galaktozamīna vietā satur glikozamīnu.
- koinobits Mūks, klostera iemītnieks.
- sangha Mūku draudze (kopība) budismā - viens no trim budisma dārgumiem (pārējie divi ir Buda un likums jeb dharma); sākotnēji to veidoja 5 askēti, Budas draugi; mūsdienās kaut kas līdzīgs baznīcai, ko veido ne tikai visi pasaulē dzīvojošie budisti, bet arī apgaismību ieguvušās būtnes, kas tagad atrodas debesīs.
- laura Mūku mītne ar atsevišķām cellēm ap kādu kopīgu centru.
- necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai.
- augsta izmantojamība multiapstrādes sistēmai piemītoša īpašība, kas pēc kļūmes ļauj to ātri atkopt.
- hloroma Multipli ļaundabīgi audzēji kaulu smadzenēs, mīkstajos audos kaulu apkārtnē, limfmezglos, iekšējos orgānos; audzēju audiem ir zaļgana nokrāsa; asinsaina atgādina mieloleikozi.
- ņeščastnaja Muļķe, nelaimīgā muļķe.
- gļuks Muļķība, aplamība.
- amplība Muļķība, aušība, ačgārnība, aplamība.
- aptaurēts Muļķīgs, dumjš; neapdomīgs.
- ģeķoties Muļķoties, tīšām runāt aplamības; ākstīties, blēņoties.
- inženiermīnas Munīcija, ar ko ierīko sauszemes un piekrastes mīnulaukus u. c. aizsprostojumus, mīnē transporta ceļus un dažādas būves.
- lobotomija Mūsdienās reti lietota ķirurģiska iejaukšanās dažu psihisku slimību gadījumos, kad tiek izgriezta saite starp lielo smadzeņu priekšējo daļu un centrālajām daļām; dažos gadījumos nomierina, bet rada trulumu, parasti tiek aizstāta ar medikamentu lietošanu.
- hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes.
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
- muskardinoze Muskardīnas izraisīta kukaiņu slimība.
- idiomuskulārs Muskulim piemītošs, neatkarīgs no nerva kontroles; idiomuskulāras kontrakcijas novēro deģenerētā muskulī.
- indigitācija Muskuļu savienojuma veids ar cīpslu vai aponeirozi - šķiedru pamīšus kārtojums.
- mionoze Muskuļu slimība.
- emirāts Musulmaņu Austrumu zemēs - feodāls valdījums vai valsts, kurā valda emīrs.
- idžma Musulmaņu kopienas kopīgs viedoklis; tas ir ļoti nozīmīgs islāmiskās likumdošanas princips.
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- fetva Musulmaņu zemēs - muftija slēdziens par kāda pasākuma vai darbības pieļaujamību no korāna vai šariata viedokļa.
- enteromiāze Mušu kāpuru ierosināta zarnu slimība.
- auksotrofs Mutanta tipa mikroorganisma vai šūnu kultūra, kā attīstībai nepieciešamas noteiktas barības vielas (aminoskābes, vitamīni u. c.).
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām.
- stomatopātija Mutes dobuma slimība.
- kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus.
- cikliskā forma mūzikā apvieno vairākas apjomīga skaņdarba relatīvi patstāvīgas daļas, kas pēc struktūras un satura ir atšķirīgas, bet tonāli un tematiski radniecīgas (sonāte, simfonija, oratorija, kantāte, instrumentāls vai vokāls cikls).
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piemēram, kafejnīcās, restorānos, kinoteātru foajē, repertuāru veidojot no visvieglāk uztveramiem, parasti saturā maznozīmīgiem, nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- balets Muzikāli dramatisks darbs, kurā tēlošanas līdzekļi ir deja un pantomīma.
- ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.).
- ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
- filharmonija Mūzikas mīļotāju sabiedrība.
- zvani Mūzikas sitaminstrumentu kopa, ko veido 12-18 garas, hromatiski skaņotas metāla caurules, kas iekārtas rāmī.
- dolce Mūzikas termins: maigi, jauki, mīļi.
- Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli.
- Ēdene mūžīgas svētlaimes zeme; skaista apkaime, kur var laimīgi un bezrūpīgi dzīvot.
- sīkļaudis Nabadzīgi, nenozīmīgi ļaudis.
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
- nelgūzis Nabadzīgs, arī slimīgs, vārgs cilvēks.
- papirda Nabadzīgs, nenozīmīgs cilvēks.
- nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- sīkmanis Nabadzīgs, trūcīgs, arī sabiedriski nenozīmīgs cilvēks.
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
- Aiaisas/Rehtersvelda nacionālais parks nacionālais parks Namībijā un Dienvidāfrikā (_|Ai-|Ais/Richtersveld Transfrontier Park_), izveidots 2003. gadā, apvienojot Namībijas ǀAi-ǀAis karsto avotu parku un Dienvidāfrikas Rehtersveldas nacionālo parku.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- naftlamīnsulfoskābes Naftilamīnu (alfa un beta) atvasinājumi, kuros viens vai vairāki gredzenu ūdeņraži atvietoti ar sulfogrupām.
- paronihoze Naga apkārtnes audu slimība.
- onihohelkoze Naga čūlošana, slimība.
- onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
- onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes).
- koltyuņs nagu slimība (melni un grumbuļaini).
- nagēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
- naģēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti.
- kaltūnis Nagu slimība, kam raksturīga to drupšana.
- onihopātija Nagu slimība.
- onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
- boķēt Naidīgi, dusmīgi skatīties; lūrēt.
- apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts.
- forsaits Nākamību modelēšana, izpēte un izvērtēšana (angļu foresight).
- Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā).
- Lielā Namakvalenda Namakvalendas plakankalnes daļa Namībijā.
- NA Namībija, valsts divburtu kods.
- Namībijas Republika Namībija, valsts pilnais nosaukums ("Republic of Namibia").
- NAM Namībija, valsts trīsburtu kods.
- NAD Namībijas dolārs; Namībijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents.
- Vindhūka Namībijas galvaspilsēta (angļu val. "Windhoek"), 287000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dienvidrietumāfrika Namībijas nosaukums līdz 1968. g. ("South West Africa").
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- namībieši Namībijas Republikas iedzīvotāji.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- namturis Namīpašnieks.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- spīds narkotika amfetamīns.
- opioīdi Narkotiskie analgētiskie līdzekļi, kam piemīt spēcīga pretsāpju darbība pret jebkuras izcelsmes sāpēm; pussintētiski vai sintētiski preparāti ar opijam līdzīgu darbību.
- SHAPE NATO ģenerālštāba mītne Eiropā (angļu "Supreme Headquarters of the Allied Powers in Europe").
- angioedēma Nātrenei līdzīga alerģiska ādas slimība ar izteiktāku tūsku, kas skar arī zemādas slāni.
- broms Nātrija, kālija vai amonija bromīds, ko lieto ārstniecībā.
- kreditēšana Naudas līdzekļu novirzīšana no viena saimniecības posma citam posmam uz atmaksājamības pamata.
- paralēla valūta naudas sistēma ar divām vai vairākām valūtām, kuras vienādā mērā atzītas par likumīgiem maksāšanas līdzekļiem.
- bimetālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir divi metāli (zelts un sudrabs).
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
- dabiskā nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā, piemēram, nogalināšanai).
- priekšlaicīgā (arī patoloģiskā, pāragrā) nāve nāve, ko izraisa slimības vai dzīvībai svarīgu orgānu bojājumi.
- ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
- miasma Nāvīgi izgarojumi ar nelāgu smaku, ceļas no pūstošām organiskām vielām; agrāk - gaisa izplatīti slimības dīgļi.
- paralēlā montāža ne mazāk kā divas neatkarīgas darbības atspoguļojošu kadru apvienošana vienā epizodē, pamīšus montējot šo kadru fragmentus.
- skutka ne visai tikumīgs skuķis.
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
- neaizkaramība Neaizskaramība.
- neaiztiekamība Neaizskaramība.
- histidīns Neaizvietojama aminoskābe; organismā dekarboksilējas, veidojot histamīnu.
- neapdomīgums Neapdomība.
- neprāzdna Neapdomīga rīcība.
- izkroķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
- izkruķīt Neapdomīgi atdot, izdāļāt, iztērēt.
- nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
- ļeverēt Neapdomīgi pļāpāt, pļukšķēt.
- dirselēt Neapdomīgi strādāt vai runāt.
- nopļundurēt Neapdomīgi un pavirši nēsāt (apģērbu).
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- krest Neapdomīgi, nevajadzīgi tērēt (mantu, naudu).
- aplumai Neapdomīgi, nevietā.
- drebelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties, izturēties.
- drepelēt Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- drepeļot Neapdomīgi, pārsteidzīgi rīkoties.
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
- neapcerīgi Neapdomīgi.
- neapdomīgai Neapdomīgi.
- aberis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvenis Neapdomīgs cilvēks.
- plīvinis Neapdomīgs cilvēks.
- dādiņš Neapdomīgs, aprobežots cilvēks.
- drebstelīgs Neapdomīgs, nemierīgs.
- plēģis Neapdomīgs, nenopietns, izšķērdīgs cilvēks.
- širmoviks Neapdomīgs, pārgalvīgs cilvēks, [riteņbraucējs].
- gramšķis Neapdomīgs, pārsteidzīgs cilvēks.
- aumulītis Neapdomīgs, pārsteidzīgs, straujš cilvēks.
- putriķis Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.
- putriņš Neapdomīgs, straujas dabas cilvēks; civēks, kas neapdomības dēļ kļūdās, jauc (ko) u. tml.; putriķis.
- tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- bezgalvis Neapķērīgs, neapdomīgs cilvēks.
- arķis Neapmierināts, dusmīgs cilvēks.
- neapdoma Neappdomība, pārsteidzība.
- ireversibilitāte Neapvēršamība.
- stereotipija Neapzināta, ilgstoša vienas un tās pašas kustības, pozas, vārdu atkārtošana, ko (parasti) izraisa psihiska slimība.
- katatīmija Neapzināts pārdzīvojumu komplekss ar sekundārām slimīgām pārmaiņām apziņā; emocionālo faktoru ietekme uz psihisko procesu saturu, raksturu un norisi.
- leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
- drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai.
- melnais tirgus neatļauta, nelikumīga tirgošanās vieta; nelikumīga tirdzniecība.
- kakareitīs neatļauti flirtēt, mīlēt.
- pa kreisi neatļauti, nelikumīgi.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
- nepratīgs Neattapīgs, neprasmīgs.
- nozomānija Neatvairāma iedoma, ka slimo ar neizārstējamu slimību.
- nebaidīties ne no paša velna nebaidīties ne no viena, ne no kā, ne no paša briesmīgākā.
- nebūtne Nebūtība, neesamība.
- necilvēcisks Nedabiski, pārmērīgi (par ko cilvēkam piemītošu).
- pamikāt Nedaudz mīcīt.
- ienikns Nedaudz nikns, dusmīgs.
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- pavilnīt Nedaudz viļņoties (par mīkstas vielas virsmas šūpošanos).
- pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
- pasmiedināt Nedaudz, mazliet smīdināt.
- niekais Nederīgs, nesvarīgs, nenozīmīgs.
- edarkasis Nedraudzīgs, skaudīgs, strīdīgs, dusmīgs cilvēks.
- aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
- kaunīgs Nedrošs, tramīgs, arī tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
- ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
- absence Neesamība; trūkums; īslaicīgs samaņas zudums; vielas, orgāna vai funkcijas trūkums.
- ļepa Neformīga, saspiesta masa, sabiezējums, govs pļeka.
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai.
- cūcene Negaidīta laime; laimīgs gadījums.
- burga Negaidīta, pēkšņa slimība, piemēram, gripa.
- izspēlēt trumpi (retāk kārti) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- izspēlēt kārti (biežāk trumpi) negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs.
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
- hroniska vientulība negatīvs psihoemocionāls stāvoklis, ko izraisa ilgstoši neapmierinātas sociālās vajadzības un emocionāli nozīmīgu sociālo saikņu trūkums.
- antitipolitogrāfija Negatīvu iespiedumformu izgatavošana, pārvedot ar želatīna, gumijas vai albumīna kvēpu krāsu ievelmētu salikuma novilkumu uz akmens un pārvelkot ar eļļu; pamatne iespiežas melni, bet burti balti.
- neglens Negleni zirņi - tāds zirņi, kas vārot nekļūst mīksti.
- kankars Neglīts, arī bezgaumīgs apģērbs.
- idiotisks Neglīts, bezgaumīgs, nelietojams (par priekšmetiem).
- nejēdzīgs Neglīts, bezgaumīgs.
- foul Negodīgs, nelikumīgs.
- nepārgrozāmība Negrozāmība.
- nepārgrozība Negrozāmība.
- neatrisināmība Neiespējamība atrisināt doto uzdevumu ar dotajiem līdzekļiem (piem., ģeometrisku konstrukcijas uzdevumu).
- neizzināmība Neiespējamība izzināt (reālo īstenību, tās parādības).
- ķūlūza Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķuluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķūluzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- ķūlūzis Neievērojama, nenozīmīga persona.
- nulle Neievērojams, nenozīmīgs.
- krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi; grēkot (2).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- pasačupinēties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīdīt Neilgu laiku, mazliet mīdīt.
- pamīdīties Neilgu laiku, mazliet mīdīties.
- pamīlēt Neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīlināties Neilgu laiku, mazliet mīlināties.
- pamīņāt Neilgu laiku, mazliet mīņāt.
- pamīņāties Neilgu laiku, mazliet mīņāties.
- pamīstīt Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīstīties Neilgu laiku, mazliet mīstīt.
- pamīt Neilgu laiku, mazliet mīt.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pastomīties Neilgu laiku, mazliet stomīties.
- pašmīkstēt Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstēties Neilgu laiku, mazliet šmīkstēt.
- pašmīkstināt Neilgu laiku, mazliet šmīkstināt.
- neurastenija Neirastēnija - nervu vājums; nervu slimība, kas izpaužas nedibinātās bailēs.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- atopiskais dermatīts neirodermīts - hronisks vai hroniski recidivējošs ādas iekaisums, kura gadījumā ir nieze, apsārtums, mitrošanās, zvīņošanās un kreveļu veidošanās.
- neirodermatoze Neirogēna ādas slimība.
- neiropatoloģija Neiroloģijas nozare, kas pētī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar to ārstēšanu.
- angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija.
- asimptomātiskais neirosifiliss neirosifiliss, ko var diagnosticēt tikai pēc pozitīviem cerebrospinālā šķidruma testa rezultātiem; neirālas slimības pazīmju un simptomu nav.
- somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
- pseidoankiloze Neīsta ankiloze, locītavas stīvums, ko izraisījusi ārpuslocītavas slimība.
- pseidokrīze Neīsta krīze, drudža temperatūras īslaicīga krišanās, ko novēro pneimonijas u. c. slimību gadījumā.
- autoimūnā neitropēnija neitropēnija, ko izraisa antivielas pret neitrofilajiem leikocītiem; var notikt gan izolēti, gan saistībā ar citām autoimūnslimībām, kā arī sekundāri ļaundabīga procesa, infekcijas vai medikamentu nepanesības dēļ.
- sociālais konflikts neizbēgama parādība sabiedrībā, ko raksturo sabiedrībai vai kādai tās daļai nozīmīgu interešu sadursme jautājumos, kas skar sociālo attīstību, sociālo kārtību, sabiedrības funkcionēšanu un stabilitāti.
- kokains Neizdevies, neveikls, arī neizteiksmīgs (piemēram, par mākslas darbu, tā tēliem, valodu).
- ieprecēties Neizdevīgi, neveiksmīgi apprecēties.
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
- irreparābilitāte Neizlabojamība, parasti jūras tiesībās attiecībā uz kuģa atzīšanu par neizlabojamu.
- žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams.
- netrūdība Neiznīkstamība.
- nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- pelēks Neizteiksmīgs, arī nenozīmīgs, vājš (parasti par mākslas darbu); neizteiksmīgs (par vārdiem).
- palss Neizteiksmīgs, bez spilgti izpaustām iezīmēm, arī vienmuļš.
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- čāgāt Neizveicīgi, nepietiekami prasmīgi strādāt.
- iemīcīties Nejauši iemīcīt.
- iemīņāties Nejauši iemīdīties.
- samīdīties Nejauši samīdīt, samīt.
- uzmīties Nejauši uzmīt.
- interkurents Nejaušs, papildu, piem., slimība, kas rodas citas slimības laikā.
- per accidens nejaušs; sholastiskajā filozofijā - tāds, kas lietai piemīt gadījuma pēc; pretmets - _per se_.
- nonsenss Nejēdzība, muļķība, absurds, blēņas, aplamība.
- jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas.
- irrēgulārs Nekārtējs, viss tas, kas ir kā izņēmums kādā likumībā vai kam vispār pašam nav nekādas likumības.
- haotiska kustība nekārtīga, jucekliska kustība; piemīt, piemēram, gāzes un šķidruma daļiņām (turbulentā kustībā).
- samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt.
- samiļļāt nekārtīgi samīcīt.
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt.
- nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
- zils (arī tukšs) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukšs (arī zils) gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
- tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
- dogmatisms nekritisks domāšanas veids, kas neņem vērā esamības mainību un konkrētos apstākļus, bet manipulē ar dogmām.
- svojaks Nekronēts kā likumīgais zaglis "likumā", bet pretendē uz to un iziet "kandidāta stāžu".
- kadastra numurs nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija (identifikators).
- stīvs Nekustīgs, neizteiksmīgs (piemēram, par acīm, skatienu).
- koprofrāzija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihiskās slimībās.
- koprolālija Neķītru vārdu lietošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- negadīgs Nelāgs, nekārtīgs, netikumīgs.
- plāga Nelaime, bērna slimība.
- neiztikšana Nelaime, liksta; slimība.
- nebaltas dienas nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.
- nelaimīgai Nelaimīgi.
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- nelaimes bērns Nelaimīgs cilvēks.
- nelaimnieks Nelaimīgs cilvēks.
- nestunda Nelaimīgs, ļauns brīdis, laikposms.
- nedienis Nelaimīgs, neveiksmīgs cilvēks.
- nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
- naruods Nelaimīgs.
- skābumķērne Nelaipns, īgns, dusmīgs cilvēks.
- bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par grīdu); izmīts.
- sīkdarbi Neliela apjoma darbi; sabiedriski maznozīmīgi neliela apjoma darbi.
- šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
- truksis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- truksnis Neliela koka muciņa; maza 3-5 litru (alumīnija) kanniņa.
- eipireksija Neliela ķermeņa temperatūras paaugstināšanās infekcijas slimības sākumā, organisma aizsargreakcija.
- pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- arlekināde Neliela pantomīma, kurā piedalās Arlekīns un citi itāliešu masku komēdijas personāži.
- tamaguči Neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa").
- čāburis Neliela, mīksta kāpostgalva.
- čāgāns Neliela, mīksta kāpostgalva.
- krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
- trilbija nelielai platmalei līdzīga mīksta auduma (bieži vien rūtaina) cepure
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- taškuta Nelielas mīkstas masas (piemēram, dubļu) šļakatas.
- kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu.
- parabole Neliels allēgorisks stāsts ar tikumīgi pamācīgu saturu; līdzība; parabola (2).
- kokerspaniels Neliels angļu medību suns ar mīkstu, garu apmatojumu un garām ausīm, kas nokarājas; melns, sarkans vai brūns.
- kumkvats Neliels apaļš vai ovāls citrusauglis ar skābenu mīkstumu un saldu mizu.
- riekstiņš Neliels apaļš veidojums no mīklas.
- starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco (1).
- ceplītis Neliels kamīns rijas piedarbā, kurā kurināja smalki sacirstu malku, lai nodrošinātu apgaismojumu.
- traleris neliels karakuģis ar plastmasas korpusu un mazu iegrimi jūras mīnu meklēšanai un iznīcināšanai.
- kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu).
- ūka Neliels konusveida izvirzījums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
- iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā.
- spilventiņš Neliels, mīksts spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- darbēns Neliels, ne visai nozīmīgs darbs.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- elektrodesikācija Nelielu audzēju iznīcināšana mīkstajos audos ar augstfrekvences strāvas dzirkstelēm.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- izkroģēt Nelietderīgi, neapdomīgi izlietot; iztērēt, izsaimniekot, izšķiest; izdāļāt.
- bezlikumība Nelikumība.
- illegalitāte Nelikumība.
- nebūšana Nelikumība.
- noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas.
- kukuļdošana Nelikumīga darbība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma nodošanā valsts amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, kas šai amatpersonai jāizdara, izmantojot savu dienesta stāvokli.
- programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru.
- nelegālā nodarbinātība nelikumīga ekonomiska rakstura darbība, kad konkrētas personas netiek vai nevar tikt nodarbinātas likumīgā veidā vai konkrētā darbības joma ir nelikumīga.
- malu medniecība nelikumīga medniecība; malumedniecība.
- manubijas Nelikumīga peļņa, kukulis.
- malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība; maluzvejniecība.
- maluzvejniecība Nelikumīga zvejniecība.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- malu medības nelikumīgas medības; malumedības.
- malumedības Nelikumīgas medības.
- kontrabandas ceļā nelikumīgi (izvairoties maksāt muitas nodokļus, neievērojot importa aizliegumu).
- kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota vai pirkta valsts prece.
- iztirgot Nelikumīgi pārdot, arī atdot (parasti cita īpašumu).
- bombiķ Nelikumīgi pārvadāt pasažierus, parasti naktīs.
- organizētā noziedzība nelikumīgi veiktas plānotas un vadītas darbības, ko īsteno noziedznieku grupas peļņas, kontroles un ietekmes gūšanai.
- piesavināt Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā; piesavināties (1).
- piesavināties Nelikumīgi, arī vardarbīgi iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
- illegāli Nelikumīgi, nelegāli.
- pārkāpt Nelikumīgi, slepeni šķērsot (valsts robežu).
- mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas, arī noteiktas kvalifikācijas).
- netīra lieta nelikumīgs darījums, arī noziedzība.
- ļevaks Nelikumīgs ienākums.
- kreiss Nelikumīgs; neatļauts.
- illegāls Nelikumīgs.
- ilegalitāte Nelikumīgums, pretlikumīgums (it sevišķi politiskā zinā).
- nenolocība Nelokāmība, nepielūdzamība.
- naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus.
- jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties.
- piezagties Nemanāmi, negaidot iestāties, gadīties (par slimībām, nelaimi).
- uzdīžļāties Nemierīgi mīdoties uzgrūsties.
- brakāties Nemierīgi mīņāties, mīdīties; nemierīgi izturēties.
- dakāties Nemierīgi mīņāties.
- dīņāties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- žakarēties Nemierīgi uzvesties, mīņāties.
- nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs.
- šķeltnains Nemiltīgs, kas vārot nekļūst mīksts (zirņi un pupas).
- nemiels Nemīļš.
- jēlmina Nemīta jēlāda; no šādas ādas taisīta pastala.
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
- akamāzija Nenogurdināmība, stipra veselība; noguruma sajūtas patoloģisks zudums.
- vārdu rotaļa nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
- vārdu spēle (arī rotaļa) nenopietna, divdomīga runāšana; asprātīga runāšana.
- pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.
- pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ).
- bradilālija Nenormāli lēna runa smadzeņu slimības dēļ.
- vaginisms Nenormāli paaugstināta maksts ieejas uzbudināmība ar iegurņa muskuļu spazmu tādā mērā, ka dzimumlocekļa ievadīšana kļūst neiespējama.
- egomānija Nenormāli pastiprināta iedomība.
- dizēmija Nenormāls asins sastāvs; ikviena asins slimība.
- onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums.
- vājprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
- aoristija Nenosakāmība; pēc seno skeptiķu domām par lietu būtību nekā noteikta nevar zināt.
- osteonoze Nenoskaidrotas dabas kaula slimība.
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- grabas Nenozīmīgas lietas, grabažas.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- blēņas Nenozīmīgs apstāklis; nieki.
- peška Nenozīmīgs cilvēks; cilvēks, ko izrīko citi.
- nieks Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
- misdiminors Nenozīmīgs noziegums angļu krimināltiesībās (līdz 1967. g.).
- tukšs kā izšauta plinte Nenozīmīgs, bezsaturīgs.
- niekus Nenozīmīgs, nebūtisks.
- pagrīns Nenozīmīgs, niecīgs, vājš, panīcis (arī materiāli).
- tukšs Nenozīmīgs; nepamatots.
- neona zivtiņa neontetra - karpveidigo kārtas haraciju dzimtas akvārija zivs, 3-5 cm gara, spilgtās krāsās; savvaļā mīt Dienvidamerikas upēs.
- rodānūdeņražskābe Neorganiska skābe, tiociānskābe H-S-C=N, nozīmīga analītiskajā ķīmijā.
- dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
- dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem).
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
- ataksofobija Nepamatotas, patoloģiskas bailes no slimības un netīrības.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums; arī aplamība, izdomājums, blēņas, meli.
- aizgaite Neparedzēts šķērslis, kavēklis, nelaime; slimība.
- ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- šreijā Nepareizi, neveiksmīgi; šķērsām.
- garām nepareizi; nederīgi; aplami; neveiksmīgi.
- nutalioze Nepārnadžu (gk. zirgu) transmisīva invāzijas slimība, ko ierosina specifisks parazīts, kuru pārnēsā ērces.
- ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība.
- pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām.
- dromomānija nepārvarama dziņa doties projām no mājām, neievērojot apstākļus un situāciju; dažu psihisku un nervu slimību simptoms.
- kleptomānija Nepārvarama slimīga tieksme piesavināties svešas mantas paša zagšanas procesa dēļ.
- metulis Nepastāvīgs, neapdomīgs cilvēks.
- izdomāts Nepatiess, mītisks, nereāls.
- smurga Nepatīkams, netīrs, neveiksmīgs darbs; nepatīkama, netīra, neveiksmīga darbošanās.
- nemīlīšs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
- nemīlošs Nepatīkams, nevēlams, nemīlēts.
- klimaža Nepatikšanas, ķeza; slimība.
- klimza Nepatikšanas, ķeza; slimība.
- ideomotoriskais akts nepatvaļīgas kustības vai muskuļu sasprindzinājums, kas automātiski pavada domās priekšstatītas kustības, mīmiku, runu.
- nezināmība Nepazīstamība, neslavenība, neiespējamība.
- brošūra Neperiodisks iespieddarbs, kura apjoms var būt no 5 līdz 48 lappusēm; neliela grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
- aperiodisks Neperiodisks, tāds mainīgais, kuram nepiemīt periodiskums.
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- vajadzēšana nepieciešamība
- dilemma Nepieciešamība izvēlēties starp diviem lēmumiem, divām iespējām.
- alternatīva Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām iespējamībām, kuras viena otru izslēdz.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- piespaids Nepieciešamība, spaidi.
- gora Nepieciešamība, vajadzība, kas radusies nabadzības dēļ.
- spiedums Nepieciešamība.
- nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
- nepieēdība Nepieēdināmība.
- nepiekļūstamība Nepieejamība.
- stocka Nepieklājīga un netikimīga sieviete.
- inkompatibilitāte Nepielaižamība savienot vairākus amatus vai sabiedriskus uzdevumus.
- negausība Nepiepildāmība.
- oleīnskābe nepiesātināta taukskābe C~17~H~33~COOH, izplatīta augu eļļās un dzīvnieku taukos; izmanto kosmētikā, kā mīkstinātāju un putu slāpētāju, gk. šķidrajās ziepēs, lūpu krāsās, kosmētikā, var būt nedaudz toksiska mutes gļotādai, var izraisīt vieglu ādas un acu kairinājumu, var veicināt piņņu veidošanos.
- karotīns Nepiesātināts ogļūdeņradis (retinola provitamīns), oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka un dzīvnieku organismā pārvēršas A vitamīnā (ir burkānos, tomātos, skābenēs, ābolos).
- analbuminēmija Nepietiekams albumīnu daudzums asinīs.
- trikuspidālā nepietiekamība nepilnīga labā atrioventrikulārā vārstuļa slēgšanās; ovariālā nepietiekamība, primāra vai sekundāra olnīcu mazspēja.
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
- kandidas Nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras fakultatīvi patogēnas cilvēkam; veido micēliju, bet neveido ašķu sporas. Parasti slimību ierosina "Candida albicans".
- otomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta auss slimība.
- ezofagomikoze Nepilnīgi pazīstamo sēņu ierosināta barības vada slimība.
- melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu.
- sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu.
- monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
- fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- filostiktas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stulbājus; >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu.
- fuzārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma tuberkulāriju dzimtas ģints ("Fusarium"), mikroskopiskas sēnītes, dažas no kurām izraisa augu slimības, citas savukārt ierosina dzīvnieku ādas slimības, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu ar daudzām varietātēm.
- dulbinēt Neprasmīgi darīt.
- cīkot Neprasmīgi spēlēt vijoli vai citādi radīt nepatīkamas čīkstošas skaņas.
- pūdelēt Neprasmīgi šaut tā, ka netrāpa mērķī (parasti par medniekiem).
- ķezēt Neprasmīgi, lēni strādāt.
- kalt rīmes (arī pantus) neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
- kalt pantus (arī rīmes) neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
- kvēpoņa Neprasmīgs saimnieks.
- nejēdzīgs Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
- pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris.
- pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis.
- rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs.
- pantu (arī rīmju) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- rīmju (arī pantu) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- nesaprātība Neprātība, neapdomība.
- nenoteiktīgs Neprecīzs, daudznozīmīgs.
- nelonīgs Nerasmīgs.
- žakars Nerātns zēns, kas mīl visur kāpelēt, rāpties.
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
- lepetka Neraudzētas mīklas rausis.
- svētie putni nereti pārmaiņu simbols (Zevs mīlas dēkās - gulbis, ķeltiem kara dievietes - kraukļi, fēnikss u. tml.), putni bieži simbolizē dvēseles aiziešanu un atbrīvošanos npo zemes dzīves.
- neiroparalīze Nerva paralīze; paralīze nerva slimības dēļ.
- perielektrotonuss Nerva uzbudināmības un citu nerva īpašību maiņa, kas novērojama zināmā attālumā no tās vietas, kurā uz nervu iedarbojas elektriskā strāva; pēc savas zīmes (virziena) tā ir pretēja pārmaiņām, kuras rodas tiešā anodu un katodu tuvumā.
- parabioze Nervaudu kairināmības un vadītspējas pavājināšanās to pārmērīgas kairināšanas dēļ.
- neiropātija nervu sistēmas slimība.
- neirostatuss Nervu sistēmas stāvokļa apraksts slimības vēsturē.
- neiroartropātija Nervu sistēmas un locītavu slimība.
- grafospazma Nervu slimība - krampji, kas rodas pirkstos, tiklīdz ar šādu slimību saslimis cilvēks sāk rakstīt.
- cerebrālā parēze nervu slimība ar motoriskiem traucējumiem, ko radījuši smadzeņu bojājumi agrā bērnībā vai grūtniecības laikā.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- neiriatrija Nervu slimību pētīšana un ārstēšana.
- neiroterapija Nervu slimību terapija.
- neizpostāmība Nesagraujamība.
- nesamierinātība Nesamierināmība.
- žerēt Nesaprotami runāt, neapdomīgi runāt.
- inkongruence Nesaskaņa; neatbilstība, nesavienojamība, nesakrišana.
- skrāpsns nesaticīgs, dusmīgs.
- aprostosija Nesatricināmība; stoiķu mācībā laimīgas dzīves noteikums.
- karsta putra nesavaldīgs, neapdomīgs, ļoti straujš cilvēks.
- nešķirība Nesekmība, neveselība.
- bezsekmība Nesekmība.
- muities Nesekmīgi nopūlēties.
- mujāties Nesekmīgi nopūlēties.
- mūjāties Nesekmīgi nopūlēties.
- kukņāties Nesekmīgi pūlēties piecelties.
- izšķiebties Nesekmīgi sist, neizdoties.
- niebīļoties Nesekmīgi strādāt.
- ļemuroties Nesekmīgi, bez rezultātiem strādāt.
- bakšķīties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšķoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- bakšoties Nesekmīgi, nenopietni ko darīt, niekoties.
- mūdēt Nesekmīgs alus rūgšanas process.
- mujeklis Nesekmīgs darbs.
- šlenderīgs Nesekmīgs, kļūmīgs.
- nepašķirīgs Nesekmīgs, neveiksmīgs, neveikls.
- neveicīgs Nesekmīgs, neveselīgs.
- bezsekmīgs Nesekmīgs.
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi.
- šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa raksturīgas pārmaiņas personībā, psihisko procesu traucējumus.
- hidrofobitāte Neslapināmība ar ūdeni; papīra ūdens un tintes necaurlaidība, ko panāk, ievadot papīrmasā līmvielas.
- heterovakcīna Nespecifiska vakcīna, kas pagatavota nevis no attiecīgās slimības ierosinātājiem, bet no citām baktērijām.
- nepieskaitāmība Nespēja (psihiskas slimības dēļ) apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgam par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
- adiadochokinēze Nespēja ātri izdarīt secīgas antagonistiskas kustības, piem., pronāciju un supināciju, fleksiju un ekstensiju; novēro smadzenīšu slimībās.
- afrāzija Nespēja runāt vispār slimīgu ideju, halucināciju, stupora ietekmē.
- akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās.
- astāzija Nespēja stāvēt; galvenais cēlonis - nervu slimības (histērija); astāzija parasti novērojama reizē ar abāziju.
- nepatogēns Nespējīgs radīt slimību.
- adinamija Nespēks slimības, vecuma vai badošanās dēļ.
- zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ).
- radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
- radioaktīvais elements nestabils ķīmiskais elements, kam piemīt radioaktivitāte.
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- neatbildīgs Nesvarīgs, nenozīmīgs; tāds, kas nav saistīts ar atbildību.
- nešķīstībnieks Nešķīsts, netikumīgs, netikls.
- faux pas netaktiska, arī neapdomīga rīcība; aplams solis, kļūdīšanās.
- pesteļi Neticama aplamība.
- akcīzes nodoklis netiešs vai tiešs nodoklis, ko valsts uzliek atsevišķām preču grupām, piemēram, alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, dārgmetāliem, lai gūtu papildienākumu valsts budžetā no izstrādājumiem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.
- nesauķīgs Netikls, netikumīgs.
- gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
- noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
- izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- sterva Netikumīga sieviete; prostitūta.
- slancka netikumīga un pļāpīga sieviete.
- slane Netikumīga un pļāpīga sieviete.
- ragoties netikumīgi dzīvot.
- netikumisks Netikumīgs (1).
- bezgodis Netikumīgs cilvēks.
- kuitava Netikumīgs cilvēks.
- nešķīsts Netikumīgs, neķītrs.
- nešķīstīgs Netikumīgs, netikls, nešķīsts.
- natiklis Netikumīgs.
- netikumiskums Netikumīgums (1).
- obscēns Netīrs, pretīgs, riebīgs; piedauzīgs, netikumīgs, nekaunīgs.
- alternatīvā medicīna netradicionālās medicīnas metodes diagnosticēšanā un slimību ārstēšanā, piemēram, akupunktūra, homeopātija, autogēnais treniņš, meditācija, joga.
- kvīriņgājiens Netradicionālas seksuālās orientācijas cilvēku mītiņš un kopējs gājiens.
- panimunitāte Neuzņēmība pret daudzām (visām) infekcijām.
- specifiskā imunitāte neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju vai pret noteiktu antigēnu.
- iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam.
- immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā.
- imūns Neuzņēmīgs pret infekcijas slimību izraisītājiem un svešām vielām.
- kūtrs Neuzņēmīgs, negribīgs.
- refraktārs Neuzņēmīgs.
- krāpība Neuzticamība, blēdīgums.
- nevērnība Neuzticība; neuzticamība.
- nesavaldāmība Nevaldāmība, palaidnība.
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- slaikstīties Nevarīgi iet (pēc slimības).
- čalbāt Neveikli (ar lielām, pavirši apautām kājām) mīdīties, bradāt.
- čampāt Neveikli mīcīt.
- uzklumpačot Neveikli uzkāpt, uzmīt.
- lepecis Neveikls lempis, kas mīl daudz gulēt.
- vili Neveiksmīga lieta, aresta draudi.
- nosacirsties Neveiksmīgi apprecēt (sievu, vīru).
- kuļas kā pliks pa nātrēm neveiksmīgi cīnīties ar materiālām grūtībām.
- pļureniskis Neveiksmīgi, slikti.
- ripiski neveiksmīgi.
- švakai Neveiksmīgi.
- norāviens Neveiksmīgs izpildījums.
- nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību.
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
- neveiksmīgi Neveiksmīgs.
- neverbāls Neverbālā saziņa - informācijas apmaiņa, apzināti un/vai neapzināti valodā izmantojot nevis vārdus, bet bezvārdu saziņu - žestus, mīmiku, ķermeņa valodu, skaņas, pauzes u. c.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko).
- nevērts Nevērtīgs; tāds, kas nav mīļš, dārgs.
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- garšļaukains Nevienāds un mīksti (nepilnīgi) savērpts (par dzijas pavedienu).
- nobody Neviens, nenozīmīga persona, cilvēks bez stāvokļa.
- nevainīguma prezumpcija nevienu nevar uzskatīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
- lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete.
- makāt Nevīžīgi mīcīt.
- šļoka Nevīžīgs gājējs, kas ko izmīda, sabradā.
- nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija.
- ablanatanalba Nezināmas izcelsmes vārds, ko izmantoja grieķu un ēģiptiešu gnostiķu maģijā, vēlāk arī eiropiešu okultismā; tastika uzskatīts par iedarbīgu līdzekli garu izsaukšanai un maģiskai slimību ārstēšanai.
- nevēstē Nezināmībā.
- briesmība Nežēlība, bīstamība, briesmīgums, šausmīgums.
- melamīnformaldehīdlakas Nežūstošo alhīdsveķu un daļēji butalonizētu melamīnformaldehīdsveķu maisījuma (masas attiecībā 1:1 līdz 1:9) šķīdumi organiskajos šķīdinātājos.
- oksamīds NH2COCONH2, skābeņskābes diamīds; var pierādīt ar biureta reakciju.
- knaupis Nicīgs apzīmējums iedomīgam, lielīgam cilvēkam.
- aizekls Nicīgs apzīmējums tādam, kas pārāk mīl smieties.
- savīpsnāties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
- savīpsnoties Nicinoši sasmaidīties, sasmīnēties.
- redereikeri Nīderlandē 14. un 15. gs. literatūras mīļotāji, kas bija apvienoti brālībās.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- čabulis Niecīga, nenozīmīga būtne (arī mazs bērns vai cālis).
- smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
- fūtils Niecīgs, nenozīmīgs.
- necils Niecīgs, nenozīmīgs.
- nieks Niecīgs, nenozīmīgs.
- mokļi Nieki, māņi, blēņas, aplamības.
- suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
- glupaste Nieks, muļķība, aplamība.
- nefrolitiāze Nierakmeņu slimība.
- pielopātija Nieres bļodiņas slimība.
- pielonefroze Nieres parenhīmas deģeneratīva slimiba, ko izraisījusi nieres bļodiņas slimība.
- nefiroze Nieru slimība ar deģeneratlviem procesiem nieru kamoliņos un kanāliņos.
- nefrotuberkuloze Nieru slimība, ko izraisījusi "Mycobacterium tuberculosis".
- nefropātija Nieru slimība.
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
- pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
- prurigo Niezulis, grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi - mezgliņi un pūslīši.
- Tairnands Nihvu (Sahalīna) mitoloģijā - jūras dievība, kas dzīvo zemūdens mītnē, bet netālu no viņa un viņa sievas atrodas ciems, kurā mīt visi noslīkušie cilvēki.
- adirato Nikni, dusmīgi.
- rabbiosamente Nikni, dusmīgi.
- sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
- NAD Nikotīnamīdadeīndinukleotīds (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide").
- NADPH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāta reducētā forma (angļu "the reduced form of NADP").
- NADP Nikotīnamīdadenīndinukleotīda fosfāts (angļu "nicotinamide adenine dinucleotide phosphate").
- NADH Nikotīnamīdadenīndinukleotīda reducētā forma (angļu "the reduced form of nicotinamide adenine dinucleotide").
- niacīns nikotīnskābe - piridīna rindas karbonskābe, dažu fermentu sastāvdaļa, PP vitamīns.
- ķeipt Nīkt, vārgt, vilkt dzīvību; lēnām atlabt pēc slimības.
- grīns Nīkulīgs, nevarīgs, slimīgs, vārgs.
- nitinols Niķeļa (Ni) un titāna (Ti) sakausējums (55% Ni un 45% Ti), kam piemīt t. s. atmiņas efekts (spēja pēc plastiskas deformācijas atgūt sākotnējo formu paaugstinātā temperatūrā).
- alumels Niķeļa sakausējums ar alumīniju (1,8-2,5%), silīciju (0,85-2%) un mangānu (1,8-2,2%).
- svempele Niķīga, iedomīga, uzcirtīga meitene.
- dimza Niķīgs zirgs, kas mīņājas, bet neiet uz priekšu.
- svempelis Niķīgs, iedomīgs, uzcirtīgs zēns.
- labirinta nistagms nistagms pusloka kanālu slimības dēļ; acābolu kustības ātrums uz vienu un otru pusi atšķirīgs.
- ēsties Nīsties, naidoties (savā starpā); būt dusmīgam (uz kādu), naidīgam (pret kādu).
- nīteņu Nīteņu pastalas - pastalas no dzeltenīgas mītas ādas.
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai.
- paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
- izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
- sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
- alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
- haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
- pampoška No biezas mīklas cepta pankūka.
- pampuška No biezas mīklas cepta pankūka.
- bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
- sabiedriskais darbs no cilvēku esamības sabiedriskā veida izrietošā, ar sabiedrisko darba dalīšanu saistītā cilvēka lietderīgās darbības forma
- būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
- hitobioze No divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- ex capite no galvas, no atmiņas; aiz likumīga iemesla.
- tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
- veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
- letalitāte No kādas slimības mirušo skaita attiecība pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību slimojuši.
- spoliju sūdzība no kanoniskām tiesībām ģermāņu civiltiesībās ieviesusies sūdzība, ar ko atprasīja nelikumīgi iegūtu valdījumu.
- piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
- krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- krāts No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm.
- boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
- ķilāputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
- ķile No maizes mīklas vārīta biezputra.
- ķilputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
- kilāputra No maizes un mīklas vārīta biezputra.
- salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
- sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
- pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.).
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
- kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
- grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
- iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
- iejavs No rūgušas mīklas vārīta putra.
- lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
- semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
- novalks NO Slimīgs, vājš bērns vai šāds mājdzīvnieks.
- smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka.
- smilšu kūkas no smilšu mīklas gatavotas kūkas.
- smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
- igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
- žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
- asinskaraša No svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas.
- palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- paltis No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
- paltas No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem.
- sākumātrums No šaujamieroča stobra izlidojošas lodes (šāviņa, mīnas u. c.) ātrums.
- vērpta dzīsla no vairākām maza šķērsgriezuma alumīnija vai vara stieplēm savīta dzīsla.
- zirņpika No vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika.
- knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
- telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
- kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- terrigeni No zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums).
- noļekāt Nobradāt, nomīdīt.
- novāžāt Nobradāt, nomīdīt.
- vāžāt Nobradāt, nomīdīt.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- profesionālais sports nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu vai atbilstošas sociālās garantijas pārkvalificēšsanās vai pensionēšanās nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanās.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- amploa Nodarbošanās; lomu sadalījums: varonis, mīlētājs, tēvs utt.
- nosakasīties Nodarboties ar ko maznozīmīgu.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
- izdzīdzināt Nodrošināt ērtu un laimīgu dzīvi.
- nošķetīties Nodusmoties, kļūt dusmīgam.
- ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
- piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
- dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu.
- cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
- domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis.
- ulens Noguris, miegains (piemēram, slimības dēļ).
- gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis.
- viedamība Nojaušamība.
- nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
- nemīlams Nolieguma divdabis --> mīlēt.
- nemīts Nolieguma divdabis --> mīt (1).
- pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus.
- distīmija nomākts, skumīgs noskaņojums.
- 4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā.
- paslēpēt Nomīdīt (nedaudz).
- noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- nošļaukāt Nomīdīt (parasti zāli).
- nošļepāt Nomīdīt ar slapjām kājām.
- nodīžāt Nomīdīt, nobradāt.
- nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt.
- nopļekāt Nomīdīt, nobradāt.
- noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt.
- noslūpēt Nomīdīt, nobradāt.
- novažot Nomīdīt, nobradāt.
- savīžot Nomīdīt, nobradāt.
- noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
- noslēpēt Nomīdīt, pieplacināt pie zemes.
- piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
- nobrazdāt Nomīdīt.
- nočāpāt Nomīdīt.
- nočāpot Nomīdīt.
- noplāvot Nomīdīt.
- noplienēt Nomīdīt.
- nosliept Nomīdīt.
- lāceklis Nomīdīta vieta labībā vai zālē.
- nomīlināt Nomīļot.
- nočalbāt Nomīņāt.
- nomīšķi Nomīstas.
- nopaistīt Nomīstīt.
- nolāpstāt Nomīt.
- nomiet Nomīt.
- nopelcēt Nomīzt.
- izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- satupelēt Nonēsāt, nomīdīt (zeķi).
- izpānīgs Nopēlošs, izvēlīgs, iedomīgs.
- noņēmīgs Nopietns un neatlaidīgs, arī apņēmīgs.
- noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
- nokauties ar niekiem nopūlēties ar ko nenozīmīgu, maznozīmīgu.
- urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu.
- kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- solīties norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību
- viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
- nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
- pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
- makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
- olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
- niviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību.
- neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
- kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3).
- kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
- kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3).
- kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3).
- vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- nikas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- sarko- Norāda uz ķermeņa mīkstajiem audiem, muskuļiem.
- malako- Norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos.
- kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
- neviens Norāda uz personas neesamību, uz personas pilnīgu noliegumu.
- -pātija Norāda uz slimību, ciešanām.
- pat- Norāda uz slimību, patoloģiju.
- pato- Norāda uz slimību, patoloģiju.
- noz- Norāda uz slimību.
- nozo- Norāda uz slimību.
- par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
- ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
- leip- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
- leipo- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
- mazliet Norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
- -māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
- maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
- dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
- pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
- velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
- daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
- vitālā indikācija norādījumi ārstēšanai, kas motivēti ar nepieciešamību novērst dzīvību apdraudošus apstākļus, piem., asiņošanas apturēšana.
- kauzālā indikācija norādījumi slimības ārstēšanai, kas izriet no slimības izraisītāju zināšanas un šo cēloņu apkarošanas iespējām.
- simptomātiskā indikācija norādījumi slimības ārstēšanai, kuri izriet no simptomu svarīguma novērtēšanas, piem., klepus apkarošana bronhīta gadījumā.
- kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
- nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
- rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
- perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
- perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
- samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
- diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā.
- darba aizsardzība normatīvo aktu un tiem atbilstošu ekonomisko, organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un ārstnieciski profilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē drošu darbu, novērš nelaimes gadījumus un arodslimības, kā arī saglabā strādājošo darba spējas visā darba procesā.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī.
- sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
- endogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas no slimībām, kuras galvenokārt rodas organisma iekšējo procesu gaitā.
- eksogēnie mirstības cēloņi nosacīti izdalītas mirstības cēloņu grupas, kuras saistītas ar apkārtējās vides un ārēju apstākļu iedarbību (nelaimes gadījumi, saindēšanās, infekcijas un parazītiskās slimības).
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre.
- bedns Noskumis, nelaimīgs.
- endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
- dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
- misterioso Noslēpumaini; mīklaini.
- mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
- predispozīcija nosliece (parasti uz kādu slimību).
- čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
- nosmignēt Nosmīnēt.
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
- noslienēt Nostaigāt, nomīdīt.
- babiloniešu mīts par plūdiem nostāsts, kas līdzinās Bībeles mītam par plūdiem, radies šumeru laikos, bet vairāk pazīstams no "Eposa par Gilgamešu".
- marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu.
- nošmīkšēt Nošmīkstēt.
- nošmīkšķēt Nošmīkstēt.
- diagnosticēt Noteikt (slimību).
- diagnoscēt Noteikt kāda slimība ir pacientam.
- specificēt noteikt precīzi parādībai piemītošas īpašības vai citus kritērijus, lai tā atbilstu kādai kategorijai vai konkrētam mērķim
- caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
- nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības).
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- konkrētās preces tirgus noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vēra pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības.
- zakonno Noteikti; likumīgi.
- konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība.
- statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
- bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība.
- veids noteiktu parādību, priekšmetu, organismu, procesu u. tml. kategorija, kam piemīt kopīgas īpašības, pazīmes.
- respekts Noteiktu principu, likumību u. tml. ievērošana rīcībā, darbībā, rīkošanās saskaņā ar tiem. R. pret dabas aizsardzības noteikumiem.
- seksuālās fantāzijas noteiktu seksuālu situāciju, paņēmienu vai seksa partneru iztēlošanās, ar kuriem abu dzimumu personas labprāt stātos mīlas sakaros.
- noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs; arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem.
- mahnovščina Notiesāto vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības.
- nošauties greizi (arī šķībi) notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
- izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
- pārvērtēšanas idejas notikuma nozīmības pārvērtēšana.
- nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
- noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt.
- noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu).
- nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram.
- noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties.
- noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību.
- mirna Novājināta, slimīga dzīva radība.
- anatoksīns Novājināts toksīns, ko lieto potēšanai pret infekcijas slimībām, piem., pret difteriju.
- noraudzīt Novārdot (slimību).
- miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.).
- heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras.
- sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā).
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- mīnēt novietot mīnas; ierīkot mīnu aizsprostu(s).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības.
- apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas.
- puritāņi Novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
- bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts.
- soda noteikšana noziedzīgā nodarījumā vainīgajai personai tiesas izraudzītā soda veida un soda mēra piemērošana Krimināllikumā paredzētās robežās, ievērojot izdarītā nodarījuma raksturu, kaitīgās sekas, vainīgā personību un atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
- kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
- bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības.
- kriminalitāte Noziegumu esamība (kur); noziedzība.
- pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu).
- (vārda) leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- vārda leksiskā nozīme nozīme, kas piemīt vārdam visās tā gramatiskajās formās.
- relevance Nozīmība.
- šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
- maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte.
- detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā).
- moguls Nozīmīga, varena, ietekmīga persona (parasti uzņēmējs).
- humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts.
- Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām.
- Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada.
- degpunkts Nozīmīgākā, centrālā daļa, arī spraigākais moments (kādā norisē).
- Zohar Nozīmīgākais jūdu kabalas teksts.
- jūras gars nozīmīgākais no trim lielajiem gariem Kanādas un Grenlandes inuītu ticējumos (pārējie divi ir gaisa gars un mēness gars).
- Zelta trīsstūris nozīmīgākais pasaules opija ražošanas centrs - Mjanma, Laosa un Taizeme (angļu "Golden Triangle").
- nozīm. Nozīmīgākais.
- astoņi nemirstīgie nozīmīgi tēli daoisma mitoloģijā, pēc secības, kā viņi ieguvuši nemirstību, tie ir Ļi Sjuaņs, Ļui Dunbiņs, Haņs Džunļi, Haņs Sjans, Cao Godzju, Džans Go, Laņs (vai Laņa) Caihe un He Sjaņgu.
- karalisks Nozīmīgs (kādā karalistē) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām.
- normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā.
- triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu.
- epocha Nozīmīgs laika posms; epoha.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- portfelis Nozīmīgs politisks amats.
- laikmets Nozīmīgs posms (kādā darbībā, norisē u. tml.).
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
- pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē).
- liels nozīmīgs, svarīgs, būtisks.
- zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir sevišķa nozīme.
- elitārs nozīmīgs; izcils; tāds, kas saistīts ar eliti.
- dzīves cikls nozīmīgu dzīves posmu sērija, kuru piedzīvo persona vai iedzīvotāju grupa savas dzīves laikā.
- epopeja Nozīmīgu notikumu virkne.
- svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte.
- slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
- vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
- signifikance Nozīmīgums; nozīmība.
- faleristika Nozīmīšu vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu.
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem).
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks.
- mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
- mangbatu Nubu tautu cilts, mīt ekvatoriālās Āfrikas vidienē ap Augšnīlas un Uelles (Kongo baseinā) ūdensšķirtnēm, mitrā, mežainā apvidū.
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem.
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns.
- prioni Nukleīnskābes nesaturošas infekciozas olbaltumvielas daļiņas, kas izraisa deģeneratīvas cilvēka un dzīvnieku nervu sistēmas slimības; mazāki par vīrusiem, un nav pilnībā izpētīti.
- nukleoalbumīns Nukleīnskābes un albumīna komplekss.
- nukleotīdi Nukleīnskābju monomēri, kas sastāv no slāpekļa purīnbāzes (adenīns, guanīns, tos apzīmē attiecīgi ar simboliem A un G) vai pirimidīnbāzes (timīns, citozīns, uracils, simboli T, C, U), ribozes (ribonukleīnskābes) vai dezoksiribozes (dezoksiribonukleīnskābes) un fosforskābes atlikuma.
- zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
- Gurara Oāžu grupa Alžīrijas Sahārā ("Gourara"), lielākā apdzīvotā vieta - Tīmīmūna, Transsahāras karavānu ceļu mezgls.
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- tiešamība Objektīva esamība; īstenība.
- difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
- eiforija Objektīviem apstākļiem neatbilstoša bezrūpība, pacilāts garastāvoklis, bezdarbīgums, apmierinātība ar sevi un citiem (pārsvarā slimības izpausmes).
- valoda Java objektorientēta programmēšanas valoda, kas atvasināta no valodas _C++_, atmetot mazāk veiksmīgās un potenciāli bīstamās šīs valodas konstrukcijas.
- klasificējums Objektu sagrupējums (iedalījums) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
- klasificēšana Objektu sagrupēšana (iedalīšana) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās.
- endomorfisms Objektu sistēmas viennozīmīgs attēlojums sevī, kas saskaņots ar tās struktūru.
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- legalizācija Oficiāla (kā) atzīšana par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- legalizēt Oficiāli atzīt (ko) par atbilstošu likumiem, par likumīgu.
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
- mitrināmais aparāts ofseta iespiedmašīnas daļa, kas neļauj starpelementiem kļūt uzņēmīgiem pret krāsu.
- okulists Oftalmologs - acu slimību ārsts.
- cerebroskopija Oftalmoskopija smadzeņu slimību diagnostikai.
- perilēns Ogļūdeņradis C~20~H~12~, ko iegūst karsējot naftalīnu kopā ar bezūdens alumīnija hlorīdu.
- benzantracēni Ogļūdeņražu grupa, kuras dažiem savienojumiem piemīt karcinogēnas, dažiem estrogēnas īpašības.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- benzaldoksīms Oksīms kā benzaldehīda un hidroksilamīna reakcijas rezultāts; eksistē divās izomērās formās.
- mīčaule Ola ar mīkstu čaulu.
- mīkstčaulis Ola ar mīkstu čaulu.
- mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem).
- urīnviela olbaltumvielu maiņas galaprodukts, kas atrodas asinīs, siekalās, limfā, pienā un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem; karbamīds; attiecīgā sintezētā viela.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā.
- ovariopātija Olnīcu slimība.
- difrakcijas režģis optiska ierīce gaismas spektra iegūšanai, izmantojot difrakcijas parādību; parasti veido no ļoti daudzām paralēlām līnijām, kas ar dimanta griezni iegravētas stiklā, pulētā metālā vai uzputinātā alumīnija slānī.
- kristālu spektri optiskās absorbcijas, luminiscences, fotovadāmības, kombinatīvās gaismas izkliedes, atstarošanās spektri, kas rodas, gaismai mijiedarbojoties ar vielu kristāliskā stāvoklī.
- ahromatiskie stikli optisko stiklu sistēma, kurai piemīt ahromatisms.
- semafora telegrāfs optisks telegrāfs ziņojumu vizuālai pārraidei ar semafora ābeces palīdzību; līnijā tiešās redzamības attālumā izvietotos torņos bija no 3 kustīgām latām izveidoti semafori.
- skeletizācija Orgāna atbrīvošana no apkārtējiem mīkstajiem audiem, piem., kuņģa atbrīvošana no saitēm un apzarņa pirms kuņģa rezekcijas.
- organopātija Orgāna slimība.
- aurancija Organiska oranža krāsviela, heksanitrodifenilamīna nātrija vai amonija sāls; lieto mitohondriju krāsošanai.
- salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu.
- betaīns Organiska slāpekļviela, glicīna metilatvasinājums, ko satur cukurbietes un daudzi citi augi, arī vēžu un mīkstmiešu organismi.
- somatopātija Organiska slimība.
- pantotēnskābe Organiska viela (B~3~ vitamīns), kas nepieciešama normālai vielmaiņai, arī vairāku orgānu normālai darbībai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- askorbīnskābe Organiska viela, kas nepieciešama normālai vielmaiņai cilvēka un dzīvnieku organismā; arī C vitamīns; pārtikas piedeva E300.
- retinols Organiska viela, kas nepieciešama organisma normālai augšanai, šūnu vairošanās procesiem, normālai redzei (A vitamīns).
- kalciferols Organiska viela, kas regulē kalcija un fosfora maiņu organismā un nodrošina normālu skeleta attīstību (D vitamīns).
- smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
- serotonīns organiska, bioloģiski aktīva viela C~10~H~12~N~2~O, biogēnais amīns, neiromediators, kas sintezējas gk. nervu, tievās zarnas un aizkuņģa dziedzera šūnās; [hormons]{s:1628} , kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
- indamīni Organiskas krāsvielas, iegūst oksidējot p-diamīnu un monoamīnu maisījumu.
- indulīni Organiskas krāsvielas, ko iegūst, sakausējot amīnoazobenzolu ar anilīna hlorhidrāta pārākumu.
- plastifikatori organiskas un neorganiskas kompleksas vielas, ko pievieno keramiskajām masām un saistvielu jāvām veidojamības un plūstamības palielināšanai, nepalielinot ūdens daudzumu.
- autisms organiski noteikta psihiska (iedzimta) slimība bērnībā; izpaužas pašizolācijā no sociālas vides, slēgtas pasaules veidošanā, bieži vienmuļā, ilgstošā mehāniskā darbībā; ja nepielieto speciālu psihoterapiju, parasti attīstītās šizofrēnija
- uretāni Organiski savienojumi, karbamīnskābes esteri.
- steroīdi Organiski savienojumi, pie kuriem pieder, piemēram, sterīni, D grupas vitamīni, hormoni.
- atoksils Organisks arsēna savienojums, kas satur 37,69% arsēnika; lietoja pret sifilisu, anaimiju, miega slimību.
- inozīts Organisks savienojums - sešlocekļu cikliskais spirts, viens no B vitamīniem, ūdenī šķīstoša salda, kristāliska viela.
- asparagīns Organisks savienojums, kas satur slāpekli (asparagīnskābes amīds); rodas kā slāpekļvielu maiņas produkts augos; asparagīnu pirmo reizi atrada sparģeļu dzinumos.
- metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
- citrāls Organisks savienojums, viens no svarīgākajiem aldehīdiem; atrodas citronmelisu, dažu eikaliptu sugu un citu augu ēteriskajās eļļās; lieto parfimērijā, kā arī hipertonijas un acu slimību ārstēšanā.
- imūnreakcijas Organisma aizsargreakcijas pret slimību izraisītājiem, kā arī pret svešām olbaltumvielām un audiem.
- denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē.
- perēklis Organisma daļa, kurā ir koncentrējušies un (parasti) no kurienes izplatās slimības ierosinātāji.
- tieksme Organisma īpatnību, procesu izraisīta pastiprināta iespējamība (piemēram, saslimt, iegūt kādas bioloģiskas īpašības).
- imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm).
- dispozīcija Organisma nosliece (uz kādu slimību).
- imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
- biotropisms Organisma pretestības samazināšanās vai slimības latento ierosinātāju virulences palielināšanās fizikālu vai ķīmisku faktoru ietekmē.
- šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi stipru kairinātāju (piemēram, smagu traumu, psihisku stāvokli) - perifērās asinsrites nepietiekamība, kas izraisa šūnu bojājumu.
- meteopātija organisma slimīgs stāvoklis, ko izraisa laikapstākļu maiņa.
- neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
- pirmsvēzis Organisma stāvoklis, slimība, kas var izraisīt vēzi.
- kontrindikācija Organisma vai slimības īpatnības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- homovanilīnskābe Organisma vielmaiņas produktu katelhamīnu noārdīšanās produkts, kas atrodams urīnā.
- seboreja Organisma vispārēja slimība, kam raksturīga ādas tauku dziedzeru pastiprināta darbība un pārmaiņas šo tauku ķīmiskajā sastāvā.
- rahīts Organisma vispārēja slimība, kurai raksturīgi kalcija un fosfora maiņas un kaulu attīstības traucējumi.
- marasms Organisma vispārējs novājējums un gandrīz pilnīga psihiskās darbības izbeigšanās (smagas hroniskas slimības vai vecuma dēļ).
- remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
- stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki).
- obligātais parazīts organisms, kam ir bioloģiska nepieciešamība parazitēt.
- sarkobionts Organisms, kas mīt gaļā.
- rezervuārs Organisms, kurā atrodas slimības izraisītāji (vīrusi, baktērijas, vienšūņi, helminti) un kurš var tos izplatīt uz citu organismu, izraisot tā saslimšanu.
- superorganisms Organisms, kuram piemīt kādas sevišķi izcilas īpašības.
- pārmantojamība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- pēctecība Organismu īpašība atkārtot pēctečos vienādas pazīmes un attīstības īpatnības; organismu spēja nodot savas īpatnības, pazīmes pēctečiem; mantojamība.
- krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- Klubs 21 organizācija, kuru 1991. gadā izveidoja politikā, ekonomikā un kultūrā ietekmīgas Latvijas personas, kopskaitā 21.
- pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
- pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- pamatšūna Organizēts cilvēku kopums, kas veido (kā, piemēram, sabiedrības, organizācijas) galveno, nozīmīgāko daļu.
- transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
- patoloģiskais materiāls orgānu daļas, audi, ko ņem no organisma laboratoriskai izmeklēšanai un slimības diagnosticēšanai.
- banalitāte Oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums.
- psitakoze Ornitoze - akūta cilvēka un putnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis.
- fināle Ortogrāfiski vai ortoēpiski nozīmīgas vārda beigas.
- Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus.
- etilēnimīns Otrējais cikliskais amīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amīna smaku.
- olīva Ovāls paaugstinājums iegarenajās smadzenēs, laterāli no piramīdām.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- ozolnieks Ozolā mītošais gars.
- troksevazīns P vitamīna atvasinājums, ko vietēji lieto paplašinātu vēnu gadījumā, kompleksā terapijā virspusējo vēnu tromboflebītu, trofisko čūlu un sasitumu gadījumā.
- citrīns P vitamīna sastāvdaļa; novērš kapilāru palielinātu caurlaidību.
- močāties Pa dubļiem mīcīties (kustēties).
- mēmisks Pa mēmisko - labi, veiksmīgi.
- pusdusmīgs Pa pusei dusmīgs, nepatīkams.
- puserrīgs Pa pusei sadusmojies, dusmīgs.
- tetrils Paaugstinātas jaudas sprāgstviela (tetranitrofenilmetilnitroamīns), kristāliska viela gaiši dzeltenā krāsā; lieto detonatoros.
- katelektrotonuss Paaugstinātas kairināmības stāvoklis (vietējais kairinājums) nervā vai citā jutīgā audā, attīstās katoda pielikšanas sfērā, ja laiž cauri līdzstrāvu.
- apireksija Paaugstinātas temperatūras trūkums drudža slimībās.
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm.
- izbrakšķināt pabeigt mīstīt linu stiebrus.
- izbrakšināt Pabeigt mīstīt linus.
- apmīstīt Pabeigtās pagātnes forma no "mīstīt".
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku.
- čubināt Paceļot vai nolīdzinot ar rokām, darīt (piemēram, guļasvietu) mīkstāku.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku.
- atdzīvināt Padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks.
- noplicināt Padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi.
- saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli).
- sabiezināt Padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli).
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- lutināt Padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru.
- paseklināt Padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku.
- palumdīt Padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu).
- uzpūdēt Padarīt mīkstāku (cepeti).
- mīkstot Padarīt mīkstāku.
- pamīkšēt Padarīt mīkstāku.
- atlaidināt Padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni).
- izžļidzināt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt.
- izmīkstīt Padarīt mīkstu, atmiekšķēt.
- lumdīt Padarīt mīkstu, lokanu.
- atmīkstināt Padarīt mīkstu, mīkstināt.
- miešķināt Padarīt mīkstu.
- uzmīcīt Padarīt mīkstu.
- iemīkšķēt Padarīt nedaudz mīkstāku.
- iemīkšķināt Padarīt nedaudz mīkstāku.
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- pieķeckāt Padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu).
- saķockāt Padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu).
- noļēpāt Padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties.
- mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu).
- marginalizēt Padarīt par maznozīmīgu.
- nullificēt Padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt.
- izžuldzēt Padarīt pārlieku slapju un mīkstu.
- saglezēt Padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus).
- lubricēt Padarīt slidenu, palielināt slīdamību.
- sasīcināt Padarīt, parasti ļoti, maznozīmīgu.
- vīks Padevīgs, mīksts.
- pasirdīgi Padusmīgi; panikni.
- papuktīgs Padusmīgs.
- bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
- slietene Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saslietiem kokiem, to zariem.
- houčs Pagalms troglodītu mītnēm, kas izkaltas klintī.
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
- Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
- Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
- al dente pagatavots (par ēdienu) tā, lai nebūtu mīksts.
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- noiet pie māla pagrimt, zaudēt nozīmīgumu, jēgu; panīkt.
- paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
- paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1).
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
- rēmenē Pajumtē, mītnē.
- direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju.
- vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
- līze Pakāpeniska temperatūras pazemināšanās, kā arī slimības izpausmju vājināšanās.
- oligarhizācija Pakāpeniska valsts varas koncentrēšanās dažu ietekmīgu cilvēku rokās.
- iesastiprinaties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības.
- kraniofaringioma Pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija.
- aizbradāties Pakāpeniski tikt aizmīdītam.
- taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
- Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān").
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību.
- bubinēt Paklusi, dusmīgi murmināt.
- plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
- saaukstēt Pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- saaukstēties Pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis.
- dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
- rīlis palama dusmīgam cilvēkam.
- paldans Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- palds Paldens - irdens, mīksts; slidens, glums.
- lopārstniecība Palīdzība mājkustoņu slimībās; veterinārmedicīna.
- pacelt Palielināt (kā) ietekmi, nozīmību.
- hiperalbuminoze Palielināts albumīnu daudzums, piem., asinīs.
- hiperhistaminēmija Palielināts histamīna daudzums asinīs.
- lipidēmija Palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā.
- urikēmija Palielināts urīnskābes daudzums asinīs (normāli 3-5 mg%); novērojams podagras, leikozes, smagu infekcijas slimību gadījumā.
- urobilinūrija Palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā.
- aizdusmot Palikt dusmīgam.
- iedusmoties Palikt dusmīgam.
- mīkšņot Palikt mīkstam.
- mīkt Palikt mīkstam.
- nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, cerot uz veiksmi.
- ieklājums Pamata sagatavojums (mākslas darbam), kas ietekmē (tā) virsmas izteiksmīgumu.
- pamāmiņa Pamāte (mīļvārdiņš).
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim.
- piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
- komplikācija Pamatslimībai pievienojies patoloģisks process, kas nav pamatslimībai obligāts, tomēr ir ar to saistīts, piemēram, virusāla pneimonija gripas laikā.
- ieerroties Pamazām saīgt, kļūt dusmīgam.
- pamešas Pamešu vainas - ar buršanu izraisītas slimības.
- pabradāt Pamīdīt.
- padīžāt Pamīdīt.
- pasamīdīties Pamīdīties.
- Crataegus submollis pamīkstā vilkābele.
- mīkstans Pamīksts.
- mīkstens Pamīksts.
- pamīkšķs Pamīksts.
- paģaugties Pamīlināties, pieglausties.
- nomīdīties Pamīņāties.
- pamīkšām Pamīšām; pamīkšam.
- pamīkšans Pamīšām; pamīkšam.
- pamīkšonis Pamīšām; pamīkšam.
- pamītan Pamīšām; pamītenis.
- pamītani Pamīšām; pamītenis.
- pamītim Pamīšām; pamītenis.
- pamītu Pamīšām; pamītenis.
- pamīkšam Pamīšām.
- pamīkši Pamīšām.
- pamīkšoņām Pamīšām.
- pamīkšoņs Pamīšām.
- pamīkšum Pamīšām.
- pamīšān Pamīšām.
- pamīši Pamīšām.
- pamīšis Pamīšām.
- pamīšķ Pamīšām.
- pamītenis Pamīšām.
- pamīteniski Pamīšām.
- pamītin Pamīšām.
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
- šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos.
- Buddleia alternifolia pamīšlapu budleja.
- Cyperus alternifolius pamīšlapu dižmeldrs.
- Swida alternifolia pamīšlapu grimonis.
- Cornus alternifolia pamīšlapu grimoņa "Swida alternifolia" senāks nosaukums.
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī.
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium").
- Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte.
- Hemigraphis alternata pamīšrindu hemigrafe.
- mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu.
- mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju).
- pakristīt Pamīšus tīt.
- mīteniski Pamīšus, miteniski.
- miteniski Pamīšus, mīteniski.
- pamīkšums Pamīšus; pamīkšam.
- pamīkšus Pamīšus; pamīkšam.
- krempiski Pamīšus.
- pamīš Pamīšus.
- pamīšam Pamīšus.
- pamīšan Pamīšus.
- pamīšumis Pamīšus.
- pamīten Pamīšus.
- panīšumis Pamīšus.
- pramišķi Pamīšus.
- Myriophyllum alterniflorum pamīšziedu daudzlape.
- oidēma Pampums, audu piesūkšanās ar šķidrumu, novērojama dažādās sirds, nieru u. c. slimībās.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
- nolaupīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pazaudē (ko nozīmīgu, arī neatgūstamu).
- zagt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē (ko nozīmīgu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj (ko) izmantot.
- sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
- sadusmot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- mīkstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst mīkstāks vai mīksts.
- samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti viela, priekšmets) kļūst, parasti viscaur, mīksts.
- pastiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst izteiksmīgāks, iedarbīgāks, vieglāk uztverams.
- paspēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst labāk uztverams, arī ietekmīgāks.
- mazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- pamazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- saķepēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, lipīgs.
- miekšēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- miekšķēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) siltuma iedarbībā kļūst mīksts.
- šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
- papildināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, vidē, ainavā) ir nozīmīgs, arī jauns elements.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (ūdens) kļūst mīksts vai mīkstāks.
- lauzt sirdis panākt, būt par cēloni, ka iemīlas.
- izdzīt slimību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (slimība).
- laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
- samazināt panākt, būt par cēloni, ka kaut kas kļūst mazāk ietekmīgs, nozīmīgs, apgrūtinošs u. tml.
- iekaitināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns.
- noplavīt Panākt, ka (kāds ko) iegūst nepelnīti vai nelikumīgi.
- iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- iegūt sirdi panākt, ka iemīl.
- iemīlināt Panākt, ka iemīlas (kādā).
- iekarot kāda sirdi panākt, ka iemīlas.
- iekarot sirdi Panākt, ka iemīlas.
- saerrināt Panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt.
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- nosmīdīt Panākt, ka smejas kādu laiku; izsmīdināt.
- beserēt Panākt, ka uzlabo veselību, darbības spēju, lietošanas iespējamību u. tml.; labot.
- panesība Panesamība.
- aizčurīt Panīkt aiz slimības, barības trūkuma (par cilvēku, dzīvnieku).
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
- asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs.
- plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai.
- cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
- pansionārs Pansijas (2) iemītnieks.
- pantenols Pantotēnskābes atvasinājums, organismā pārvēršas par pantotēnskābi, B grupas kompleksa vitamīnu; antistatiķis, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā.
- mīcīšana Paņēmiens, kā senie dravnieki gatavoja sveces no mīksta vaska.
- kalkaneoapofizīts Papēža kaula mugurējās daļas iekaisums; izraisa sāpes Ahilleja cīpslas piestiprināšanās vietā un mīksto audu pietūkumu.
- epifenomens Papildsimptoms, kas pievienojas slimības pamatainai; komplikācija.
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
- baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari.
- pieveikt Par slimībām, neveiksmēm.
- ieperināties Par slimībām.
- izzust Par slimību, tās izpausmi.
- paraaglutinācija Parādība, kad imūnserums aglutinē ne tikai slimības ierosinātājus, bet arī tiem radniecisko mikrobu celmus.
- androgīnija Parādība, kad indivīdam ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni vai arī piemīt abu dzimumu pazīmes un īpašības.
- bālumkaite Parādība, kad radošā darbā nav nekā spilgta, nozīmīga.
- pavadparādība Parādība, kas izraisās kā citas parādības sekas vai ir cieši saistīta ar citu, nozīmīgāku parādību.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
- banāls Pārāk apnicīgs, bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); nodrāzts, pliekans, bezgaumīgs.
- apkārties Pārāk daudz, arī negaumīgi izgreznoties.
- pārjūsmīgs Pārāk jūsmīgs.
- izblinst Pārāk mīksti izvārīties, bet vēl neizšķīst.
- šķīsta dzijs pārāk mīksti savērpta dzija.
- sastiept Pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu.
- blakusslimība paralēla, vienlaicīga slimība.
- Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu).
- ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma.
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
- jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns.
- Dascillus cervinus parastais sakņmīlis.
- kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- hrizoberils Parasti dzeltenīgi zaļš oksīdu grupas minerāls, kas satur beriliju un alumīniju (dārgakmens).
- rāmis Parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmis": apkāre; rāmītis (3).
- rāmītis Parasti savienojumā "medus (arī šūnu) rāmītis": apkāre, arī medus kāre.
- rāmītis Parasti savienojumā "rokdarbu rāmītis": ierīce, uz kuras nostiprina nostieptu audumu izšūšanai.
- apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
- prātīgs Parasti savienojumā ar "(ne)kas": vēlams, arī nozīmīgs.
- plāns Parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- lipīgs Parasti savienojumā ar "slimība": infekcijas slimība.
- savārīt Parasti savienojumā ar "ziepes", "putra": nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas; pieļaut kļūdas, aplamības.
- darbs Parasti savienojumā ar datīvu norāda uz aktīvu darbību, rīcību vai tās nepieciešamību.
- pārsauka Parasts lamuvārds, dusmīgs salīdzinājums.
- pedikuloze parazitāra slimība, kuras izraisītājs ir utis; utainība; utainums.
- ausu smidži parazitāra trušu slimība, ko izraisa kašķērce - ausu iekšpusē izveidojas pelēcīgi brūnas kreves, kuras atdalot, āda mazliet asiņo.
- somiņsēne parazītiska sēne, kas izraisa augu slimības; askusēne.
- plākškatas Parazītiska sēne, kas rada ievu un plūmju augļu slimības.
- hlamīdijas Parazītiskas baktērijas, dažādu slimību ierosinātājas.
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
- epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
- verminoze Parazītisko tārpu ierosināta slimība.
- paratrofija Parazītisks mīkroorgansmu barošanās veids.
- pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras gaitā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku irdenu kārtu.
- melnais pelējums parazītisku sēņu izraisīta augu slimība.
- parazitoze parazītu izraisīta slimība; zināmas cilvēku, dzīvnieku un augu slimības, ko ierosina vienšūņi (amebiāzi, malāriju, trihomoniāzi), tārpi (askaridozi, enterbiozi, trihinelozi).
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- izmeklēt pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi
- pābriesmīgi Pārbriesmīgi.
- pārsirgot Pārciest slimību, pārslimot.
- izgulēt Pārciest, izslimot (slimību).
- vara Pārdabiskas, mītiskas u. tml. būtnes, arī attiecīga iedarbība, ietekme.
- zem rokas pārdot (arī tirgoties) pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
- providencija Paredzība, apdomība, iepriekšēja gādība, Dieva zina un gādība.
- eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
- laura Pareizticīgo baznīcā - liels un īpaši nozīmīgs vīriešu klosteris.
- intermisija Pārejošs simptomu vai slimības pārtraukums.
- tralēšana Pāreju ierīkošana mīnulaukos, izmantojot tanku traļus.
- hidroparēze Parēze kopā ar tūsku, raksturīga beriberi slimības gadījumā.
- atsastāties Pāriet (par slimību).
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu aizsērēt, aizsprostoties, aizpildīties.
- noķepināt Pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- apputināt Pārklāt (augus ar indīgām pulverveida vielām, lai apkarotu kaitēkļus un slimības).
- apsisties Pārklāties (ar izsitumiem, vātīm u. tml.); saslimt (ar slimību, kas rada izsitumus, vātis u. tml.).
- noķept Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķepēt.
- noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- ticība pārliecība par Dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- pašpārliecība Pārliecība par sevi (savām spējām, savu nozīmīgumu, saviem nopelniem u. tml.).
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
- sentiments Pārlieka emocionalitāte, piemēram, mīlestības, skumju izpausmē.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
- aplauzt ragus kādam pārmācīt, apvaldīt kādu, mazināt kāda iedomību.
- metabole Pārmaiņa slimības gaitā, tikumos utt.
- alternamente pārmaiņus, pamīšus.
- dimērija Pārmantojamība, kurā katru normālu vai patoloģisku pazīmi nosaka divu dominantu gēnu vai divu pāru recesīvu gēnu sadarbība.
- genodermatoze Pārmantota ādas slimība.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai.
- heredodeģenerācija Pārmantota deģenerācija, ko izraisījis hialoplazmas defekts vai slimība.
- nistagms un mioklonija pārmantota nervu sistēmas slimība (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): n., galvas un roku trīce, pastiprināti refleksi un vazomotoriski traucējumi.
- elastorekse Pārmantota saistaudu slimība ar ādas, acu un kardiovaskulāriem simptomiem.
- multiplais paramioklonuss pārmantota slimība ar miokloniskām lēkmēm (autosomāli dominanta pārmantošana): bilaterāla lēkmjveida muskuļu raustīšanās (visbiežāk plecu joslā); apziņa nav aptumšota; cīpslu refleksi normāli vai simetriski pastiprināti; psihiska uzbudinājuma laikā muskuļu raustīšanās palielinās, miegā zūd.
- fakomatoze Pārmantota slimība, kuras gadījumā novēro multiplus neiroektodermālas cilmes audzējus centrālajā nervu sistēmā un tīklenē, piem., tuberozās sklerozes gadījumā, neirofibromatozes u. c. gadījumos.
- heredopātija Pārmantota slimība.
- lipidoze Pārmantota vai iegūta slimība, kam raksturīgi lipīdmaiņas traucējumi un lipīdu uzkrāšanās retikuloendoteliocītos.
- fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās).
- mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
- facioskapulohumerālā miodistrofija pārmantotu autosomali dominantu anomāliju komplekss: lēni progresējoša muskuļu distrofija sejas, lāpstiņu un plecu apvidū; slimība sākas bērnībā, un tās pirmās pazīmes ir sejas un plecu joslas muskuļu vājums.
- superalbuminoze Pārmērīga albumīna veidošanās.
- hipermīmija Pārmērīga emociju izpausme mīmikā.
- rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- hiperepitīmija Pārmērīga, slimīga vēlēšanās, kāre.
- hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
- uz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.) pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
- puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
- puritānis Pārmērīgi stingras tikumības piekritējs.
- pārmīšām Pārmīšus.
- pārmīšu Pārmīšus.
- nīlzirgs pārnadžu kārtas zīdītāju dzimta ("Hippopotamidae") , lieli neatgremotāji, augēdāji (Āfrikā), mīt pie upēm, ūdenī un uz sauszemes; behemots; hipopotams.
- pārnasāt Pārnēsāt (infekcijas slimības).
- iznēsāt Pārnēsāt (slimības dīgļus).
- izplatīt Pārnēsāt (slimību ierosinātājus) un būt par cēloni tam, ka (tie) iekļūst citos organismos.
- iznasāt Pārnēsāt (slimību).
- iesasvērties Pārņemt (par slimību).
- izgult Pārņemt (par slimību).
- pleksalģija Pārpūles stāvoklis, ko novēro pēc gariem pārgājieniem: sāpes nervu pinumu vietās, bezmiegs, uzbudināmība.
- dasaplēsties Pārpūlēties, nomocīties (ar ko); pūloties kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- dasamočīties Pārpūlēties; aiz pārpūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- dasasisties Pārpūlēties; aiz piepūles kļūt nespēcīgam, slimīgam.
- ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
- ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām.
- izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, laktu, notikumu).
- kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
- ditirambs Pārspīlēta jūsmīga uzslava; slavas dziesma.
- Iokastes komplekss pārspīlēta mātes mīlestība pret dēlu.
- gerontofilija Pārspīlēta mīlestība uz veciem cilvēkiem.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora.
- hiperkinēze Pārspīlētas, liekas, neapzinātas kustības, kas vērojamas dažu centrālās nervu sistēmas slimību gadījumos.
- sīrupains Pārspīlēti glaimīgs.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- cukurains Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
- cukurots Pārspīlēti laipns; arī pieglaimīgs.
- egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu.
- pārkāsēt Pārstāt klepot, vairs neklepot (piemēram, pēc slimības).
- atmīlēt Pārstāt patikt, nemīlēt vairs.
- dribata Pārsteidzīgs, neapdomīgs cilvēks.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- pļurcīgs Pārsteidzīgs, pārāk straujš un neapdomīgs.
- markants Pārsteidzošs, iespaidīgs; zīmīgs, raksturīgs.
- mīlīt Pārsteiguma izsauciens; divdomīga uzruna.
- E160b Pārtikas piedeva - annato, biksīns, norbiksīns, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), annato bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā, biksīna un norbiksīna toksiskums tiek vēl tikai pārbaudīts.
- indigotīns Pārtikas piedeva E132, krāsviela (mēreni koši zaļa), var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigokarmīns.
- annato Pārtikas piedeva E160b, krāsviela (no dzeltenas līdz sarkanai), bērniem var izraisīt aizkaitināmību un dunoņu galvā.
- sēra dioksīds pārtikas piedeva E220 (ražo, dedzinot sēru), konservants, var izraisīt astmu, bronhu spazmas, pazeminātu asinsspiedienu, bronhītu, pārtikā noārda A un B1 vitamīnu, dzīvniekiem mutagēns.
- nizīns Pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- kālija acetāts pārtikas piedeva E261 (etiķskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, konservants, vajadzētu izvairīties lietot cilvēkiem ar pavājinātu nieru darbību vai sirds slimībām.
- alfa-tokoferols Pārtikas piedeva E307, antioksidants, E vitamīns, var būt sintētisks, ģenētiski modificēts, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- gamma-tokoferols Pārtikas piedeva E308, antioksidants, sintētisks, var būt ģenētiski modificēts, E vitamīns, piemīt cilvēka organisma aizsargfunkcija.
- kalcija laktāts pārtikas piedeva E327, pārtikas skābe, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet var radīt sirds, kuņģa un zarnu darbības traucējumus; cilvēkiem, kam piemīt laktozes nepanesība, vajadzētu izvairīties.
- kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām.
- nātrija alumīnija skābais fosfāts pārtikas piedeva E541, emulgators, skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, cilvēkiem, kas slimo ar nieru vai sirds slimībām, vajadzētu izvairīties vai lietot ierobežoti.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- kandelilvasks Pārtikas piedeva E902 (iegūst no kandelilas auga), glazētājviela, mīkstinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā.
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
- E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
- E521 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija nātrija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, pēc saskares iespējami izsitumi uz ādas.
- E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E520 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - vidēji toksisks, alerģija, var ietekmēt dzimstību.
- E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
- E309 Pārtikas uzlabotājs - delta-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E172 Pārtikas uzlabotājs - dzelzs oksīdi un hidroksīdi, krāsviela, iespējamā iedarbība - pārmērīgas daudzums rada risku saslimt ar daudzām slimībām, dzelzs ir potenciāli toksiska.
- E308 Pārtikas uzlabotājs - gamma-tokoferols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - E vitamīns, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā; var būt ģenētiski modificēts.
- E620 Pārtikas uzlabotājs - glutamīnskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - astma, miega traucējumi, galvassāpes, nelabums.
- E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
- E239 Pārtikas uzlabotājs - heksametilēntetramīns, konservants, iespējamā iedarbība - dermatīts, kuņģa un zarnu trakta traucējumi, nieru bojājumi, aizdomas, ka ir kancerogēns.
- E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E385 Pārtikas uzlabotājs - kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - asinis urīnā, zarnu darbības traucējumi, hromosomu bojājumi, muskuļu krampji, dažās valstīs aizliegts.
- E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E927b Pārtikas uzlabotājs - karbamīts, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E120 Pārtikas uzlabotājs - karmīnskābe, košenils, krāsviela, iespējamā iedarbība - anafilakse, astma, nātrene.
- E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
- E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
- E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
- E541 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija skābais fosfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, jāizvairās sirds slimniekiem.
- E234 Pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām.
- E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- E220 Pārtikas uzlabotājs - sēra dioksīds, konservants, iespējamā iedarbība - bronhu spazmas, astma, bronhu sažņaugšanās, pazemināts asinsspiediens, anafilakse, bronhīts, pārtikā noārda A un B vitamīnu.
- papenterēt Parunāt (parasti ko nenozīmīgu).
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt.
- atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
- pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā.
- saļumt Pārvērsties (vāroties) mīkstā masā.
- sažļugt pārvērsties mīkstā masā.
- iesliedēt Pārvietojoties iemīt pēdas, izveidot taku (parasti zālē, labībā); pārvietojoties iemīt, izveidot (pēdas, taku, parasti zālē, labībā).
- metastazēties Pārvietoties no primārā slimības procesa vietas uz attāliem audiem, orgāniem (par slimības ierosinātājiem).
- sirot Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
- kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus.
- civilās aviācijas drošības programma pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.
- observācija pasākumi, ko veic, lai izolētu un medicīniski novērotu cilvēkus, ja ir aizdomas, ka viņi var būt inficējušies ar kādu lipīgu slimību.
- sievietes higiēna pasākumu komplekss ginekoloģisko slimību novēršanai.
- meža aizsardzība pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un bojājumu, kā arī to seku, novēršanai vai mazināšanai.
- meža apsardzība pasākumu komplekss pret meža ugunsgrēkiem, nelikumīgu ciršanu u. c. rīcību, kas kaitē mežam.
- civilās aviācijas drošība pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.
- karantīna Pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst infekcijas slimību izplatīšanos.
- psihohigiēna Pasākumu kopums psihisko slimību novēršanai.
- veselības plānošana pasākumu kopums, kas ietver slimību aizkavēšanu un agrīnu diagnostiku, kā arī ārstēšanu un turpmāko aprūpi.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- Lasiurus cinereus semotus pasaulē visizolētākā sikspārņu suga, mīt Havaju salās, līdz tuvākajiem radiniekiem Ziemeļamerikā ir 4000 km.
- tao Pasaules kārtība, likumība vai absolūtā jēga, atbilstoši ķīniešu reliģiskajiem priekšstatiem.
- WPDA Pasaules Pārkinsona slimības asociācija (angļu "World Parkinson Disease Association") -.
- starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- statists Pasīvs, arī maznozīmīgs cilvēks.
- tukšmaņi Paslēpenes, mīkstumi.
- ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā).
- pasmīdīt Pasmīdināt.
- pasmīknēt Pasmīkņāt.
- paobties Pasmīnēt, pašķobīties.
- pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt.
- pasmīgnēt Pasmīnēt.
- pasmīnāt Pasmīnēt.
- placka Pastala vai kāds cits mīksts apavs.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
- konsistence Pastāvība; sociāls izlīdzinājums; psihisko traucējumu neietekmējamības pakāpe.
- čičisbejs Pastāvīgais pavadonis bagātai, dižciltīgai sievietei (16.-18. gs. Itālijā); arī precētas sievietes mīļākais.
- neopātija Pastāvošās slimības komplikācija.
- niviens Pastiprina dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu.
- erētisms Pastiprināta kairināmība.
- eretizofrēnija Pastiprināta psihiska uzbudināmība.
- autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
- poliaistēzija Pastiprināta taustes sajūta, nervu slimības simptoms.
- eretisms Pastiprināta uzbudināmība un kairināmība.
- hiperparatireoze Pastiprinātas parathormona sekrēcijas nosacīta endokrīnās sistēmas slimība, kam raksturīgi izteikti kalcija un fosfora maiņas traucējumi.
- pieņemties Pastiprināties (par slimību, tās simptomiem).
- pasaknibināties Pastrādāt, parasti ko maznozīmīgu.
- pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
- pašanamnēze Paša pacienta sniegts savas slimības, problēmas apraksts.
- autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- pašsvars pašam transportlīdzeklim (arī konstrukcijai u. tml.) piemītošais svars (bez derīgās kravas, slodzes).
- apmāns Pašapmānīšanās; šķietamība.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- pļuncka Pašķidra, nepatīkama, bezformīga viela (piemēram, sapuvuši āboli).
- pažmidzināt Pašmīkstināt.
- pažmīkstināt Pašmīkstināt.
- filautija Pašmīla.
- suicīds Pašnāvības akts, ko cilvēks izdara stipra psihiska satricinājuma vai psihiskas slimības ietekmē.
- aktuāls pašreizējā brīdī vai noteiktā laika posmā nozīmīgs.
- autodiģestija Pašsagremošana, slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd.
- alētiofilija Patiesība; patiesības mīlestība.
- patiesis Patiesību mīlošs cilvēks.
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- piemīlīgs Patīkami mīksts (par apģērbu).
- saldsapnis Patīkams, mīlīgs sapnis.
- mīlens Patīkams, mīļš, draudzīgs, visai tīkams.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- patīgums Patmīlība; arī egoisms.
- amour propre patmīlība; pašcieņa.
- pašmīla Patmīlība.
- pašmīlība Patmīlība.
- patmīla Patmīlība.
- patmīļa Patmīlība.
- patmīlestība Patmīlība.
- savmīlība Patmīlība.
- sevmīla Patmīlība.
- sevmīlestība Patmīlība.
- sevmīlība Patmīlība.
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- sevmīlīgs Patmīlīgs, egoistisks.
- rausīgs Patmīlīgs, mantkārīgs.
- patīgs Patmīlīgs; arī egoistisks.
- pašmīlīgs Patmīlīgs.
- pašmīlīgums Patmīlīgums.
- egoists Patmīlis, cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par visu.
- savlabis Patmīlis, egoists.
- pašmīlis Patmīlis.
- sevmīlis Patmīlis.
- dermatomicēti Patogēnas mikroskopiskās sēnes, ādas un tās derivātu slimību ierosinātājas.
- trihofitoni Patogēnas sēnes, kas izraisa cilvēku un dzīvnieku ādas slimību trihofītiju.
- onihomikoze Patogēno sēņu ierosināta nagu slimība.
- oftalmomikoze Patogēno sēņu izraisīta acu slimība.
- mikotosikozes Patogēno sēņu toksīnu ierosinātas dzīvnieku slimības.
- brucella Patogēnu baktēriju grupa, kas ierosina alerģisku cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību - brucelozi, sīkas lodveida vai īsas nūjiņveida aerobiskas, nekustīgas baktērijas, pieder pie ģints "Brucella".
- keratomikoze Patogēnu mikroskopisko sēņu ierosināta slimība, kas lokalizējas epidermas raga slānī.
- mikoze Patogēnu sēņu ierosināta slimība.
- trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz matiem.
- stafilokokoze Patogēnu stafilokoku ierosināta cilvēka un dzīvnieku slimība.
- nozoloģija Patoloģijas nozare - mācība par atsevišķu slimību būtību.
- speciālā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī atsevišķas slimības.
- vispārīgā patoloģija patoloģijas nozare, kas pētī slimību norišu likumsakarības.
- aluminoze Patoloģiska alumīnija koncentrācija organismā.
- histopatoloģija Patoloģiskā histoloģija, patoloģiskās anatomijas nozare, kas pētī procesus (parādības), kuri noris audos dažādu slimību gadījumos.
- enozimānija Patoloģiskas bailes, nojaušot briesmīgus notikumus.
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.
- patversmnieks Patversmes iemītnieks.
- mīlināt Paust mīlestību, maigumu, draudzīgumu, vairākkārt vēršoties (pie kāda), piemēram, ar laipniem vārdiem.
- šķendēties Paužot neapmierinātību, dusmīgi, īgni, parasti skaļi, teikt, runāt; arī bārties, rāties.
- nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus.
- nodakstīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus darbus.
- noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus.
- nobrazdinēt Pavadīt laiku lēnā, pa daļai nesekmīgā darbā.
- hemofilija Pavājināta asins recēšana, iedzimta slimība, ar ko slimo gandrīz tikai vīrieši, bet slimību uz nākamo paaudzi pārnes sievietes, kuras pašas parasti neslimo.
- medikamentozā tolerance pavājināta reakcija pret atkārtotu pastāvīgu zāļu devu vai nepieciešamība palielināt devu pastāvīgas atbildes saglabāšanai.
- pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
- padēdēt Pavārgt, panīkuļot, arī mazliet novājēt (slimības, novecošanās dēļ).
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
- vecišķs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes; vecīgs (2).
- vecīgs Pavecs (par cilvēku); arī tāds, kam piemīt vecam cilvēkam raksturīgas pazīmes.
- kazanova Pavedējs, mīlas dēku meklētājs.
- ieguldīt Paveikt (ko nozīmīgu, piemēram, kādā nozarē).
- iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
- meistarojums Paveikta darbība, rezultāts --> meistarot; priekšmets, kas ir pagatavots, arī izlabots, parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (1).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (2).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (3).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (4).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (5).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (6).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (7).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (8).
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt (9).
- mīzienis Paveikta darbība, rezultāts --> mīzt, urinēt.
- pamatojums Paveikta darbība, rezultāts --> pamatot; faktu, cēloņu, loģisku slēdzienu u. tml. kopums, ko izmanto, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
- noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi.
- imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība; arī nepieciešamība.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
- haltūra Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs.
- galīgi garām pavisam (pilnīgi) nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- nobozties Pavisam dusmīgam, nedraudzīgam kļūt.
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
- Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā.
- zemība Pazemība.
- līst pakaļā pazemīgi izpatikt; pieglaimoties.
- luncināt asti pazemīgi izpatikt.
- kā ubags pazemīgi.
- pielūdzīgs Pazemīgs, piekāpīgs.
- rāpulīgs Pazemīgs.
- zemīgs Pazemīgs.
- zems Pazemīgs.
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību; pakļaut (ko) degradācijai.
- stigma Pazīme, kas raksturīga noteiktai slimībai.
- čalis Paziņa, draugs; mīļākais.
- Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija.
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
- sirenes Pēc grieķu mīta jaunavas, kas dzīvoja jūrā uz kādas klits un ar savu skaisto dziedāšanu vilināja pie sevis garāmbraucējus, kurus pēc tam nogalināja.
- Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū.
- atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- Driope pēc mīta arkādiešu versijas - Hermeja iemīļotā, kas viņam dzemdējusi dēlu, kas viņam dzemdēja dēlu Pānu, kas bija klāts matiem, ar ragiem un kazas kājām.
- piesisties Pēc mītiskiem priekšstatiem: piekļūt un pārņemt savā varā (par mītiskām būtnēm).
- izdzīt velnu (arī nelabo, nešķīsto garu, ļauno garu u. tml.) pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem: panākt ar mītiskām vai reliģiskām darbībām, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
- pārdot (savu) dvēseli velnam pēc mītiskiem, reliģiskiem priekšstatiem atdot savu dvēseli velnam par kādiem, parasti materiāliem, labumiem.
- šķira Pēc noteiktām (piemēram, struktūras, funkcionēšanas, nozīmīguma) pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
- ex professo pēc specialitātes, profesijas; prasmīgi, pamatīgi.
- papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas uzplaukst papardei un nes laimi mīlētājiem.
- atpakaļējs spēks pēc vispārīgā noteikuma tāds nepiemīt normatīvajiem aktiem (ar retiem izņēmumiem, kad tas norādīts pašā normatīvajā aktā vai kad juridiskam aktam tādu piešķir kompetenta iestāde)
- pedopātija Pēdas slimība.
- in extremis pēdējā brīdī; galējas nepieciešamības gadījumā.
- haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks.
- mikropediatrija Pediatrijas nozare, kas nodarbojas ar zīdaiņu slimībām.
- atklāsme Pēkšņa domas noskaidrošanās; nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
- paroksisms Pēkšņa slimības paasināšanās, slimības lēkme.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- peripetija Pēkšņa, parasti nozīmīga (darbības, norises, apstākļu) pārmaiņa, arī negaidīts sarežģījums.
- urokrīze Pēkšņa, stipra diurēze kādas slimības gaitā, piem., hipertensijas, diabēta, histērijas, akūtas infekcijas gadījumā.
- sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst; arī sastomīties.
- piesisties Pēkšņi izraisīties (par slimību, nevēlamu fizioloģisku stāvokli).
- piemesties Pēkšņi izraisīties (par slimību).
- uzbozties Pēkšņi kļūt dusmīgam, īgnam, aizvainotam (par cilvēkiem).
- iedegties Pēkšņi kļūt ļoti dusmīgam; iekarst; iekaist.
- psihoplēģija Pēkšņs psihiskas slimības sākums.
- defensīvtorpēda Peldoša vai noenkurota mīna, kas sprāgst tai uzbraucot virsū.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- nefrīts Pelēks vai zaļš minerāls, pusdārgakmens, blīvs, slēptšķiedrains amfibolu paveids, kam senatnē piedēvēja nieru slimības ārstējošas īpašības, labi pulējams, izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
- glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos.
- lielais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus magnus"), ar lielām šūnām; visbiežāk atrodams klīniskajos paraugos, septiska artrīta un mīksto audu infekcijas gadijumā.
- apaugums Perifitons - organismu kopums, kuri mīt uz ūdenī iegrimušiem priekšmetiem un ūdens organismiem.
- dekubācija Periods infekcijas slimības gaitā no simptomu mazināšanās līdz slimības ierosinātāju izzušanai.
- intermisija Periods starp divām slimības, piem., malārijas, lēkmēm.
- korumpētība Pērkamība vai uzpirktība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
- iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu.
- Apaoša Persiešu mītos viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem varenajiem ļaunuma gariem, sausuma dēmons, kuru uzvarēja lietus dievs Tištrija.
- nektarīns Persiku šķirne ("Prunus persica var. nectarina"); auglim ir gluda miziņa bez matiņiem, mīkstums viegli atdalās no kauliņa.
- erotomāns Persona ar slimīgi sakāpinātu dzimumtieksmi vai seksuālu interesi.
- ležņa Persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežas pārkāpējs.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežpārkāpējs.
- koņs Persona, kas pārnēsā no kameras uz kameru aizliegtas mantas vai zīmītes.
- likumīgais pārstāvis persona, kura likumā paredzētajā kārtībā uzstājas visās, t. sk. tiesas, ietādēs, aizsargājot nerīcībspējīgo, ierobežoti rīcībspējīgo vai to rīcībspējīgo, kuri sava fiziskā stāvokļa dēļ (slimības, vecuma u. tml.) nevar personīgi realizēt savas tiesības un pildīt pienākumus, personiskās un mantiskās tiesības un likumīgās intereses.
- robežstāvokļa persona persona, kura psihiskā ziņā atrodas uz veselības un slimības (psihozes) robežas.
- deviants Persona, kurai piemīt deviance.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- filtrēšana Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- nodoms personas vainas forma noziedzīgā nodarījumā vai administratīvā pārkāpumā, ja persona, kas izdarījusi likumpārkāpumu, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības nepieļaujamību, paredzējusi nodarījuma sekas un vēlējusies tās (tiešs nodoms) vai, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, pazināti pieļāvusi to iestāšanos (netiešs nodoms).
- heliofobi Personas, kas ir slimīgi jutīgas pret saules staru iedarbību.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- obezjaņņiks Pērtiķu mītne.
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
- skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību.
- somnofilija Perversija, uzmācīga vēlēšanās glāstīt, apmīļot guļošu cilvēku, dusošās skaistules komplekss.
- etnomedicīna Pētījumi par tautā izplatītajiem dziedināšanas paņēmieniem un priekšstatiem par veselību un slimību.
- nekings Petinga paveids, mīlestības glāsti, aprobežojoties ar ķermeņa augšdaļu.
- nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2).
- reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
- smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- pedofils Pieaudzis cilvēks, kuram piemīt dzimumtieksme pret bērniem.
- sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
- bags Pieburta slimība.
- pasacilāties Piecelties pēc slimības.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- kauterizācija Piededzināšana - ārstniecisks paņēmiens, patoloģisku mīksto audu iznīcināšana ar augstu temperatūru vai ķīmiskām vielām.
- izabriesmāties Piedzīvot ko briesmīgu.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- atvērtība pieejamība.
- līdīgums Pieglaimība.
- saldi runāt pieglaimīgi runāt.
- kaķa daba pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
- lipīgs Pieglaimīgs.
- mīļot pieglaužoties paust maigumu, mīlestību; samīļot
- knasts Pieguļošs, smalks, gaumīgs.
- zolīds Pieklājīgs, arī gaumīgi, labi ģērbies.
- decents Pieklājīgs, tikumīgs.
- aplaidināt Pielaist slimību, inficēt.
- pieselēt Pielaist, aplipināt (par slimību).
- pieselt Pielaist, aplipināt (par slimību).
- pieķepēt Pielipināt (ar ko mīkstu, lipīgu).
- pieķepināt Pielipināt (ko mīkstu, lipīgu vai ar ko mīkstu, lipīgu); pavirši pielipināt.
- datikt Pielipt (par infekcijas slimību).
- pieķept Pielipt (pie kā, kam klāt) - par ko mīkstu, lipīgu.
- dalipt Pielipt, inficēties (ar kādu slimību).
- štuceris Pielūdzējs, kavalieris; pavadonis; mīļākais.
- ielaist Pieļaut, ka ieilgst (parasti slimība).
- dalaist Pieļaut, ka ieilgst slimība (kādā ķermeņa daļā).
- donors Piemaisījumu (piem., fosfora) atoms pusvadītājos ar augstāku valenci nekā pamatvielas (piem., silīcijs, germānijs) atomiem; var atbrīvot elektronu vadāmības zonā.
- pielādzība Piemērotība, samērojamība.
- pretpiemērs Piemērs matemātikā vai loģikā, kas demonstrē kādas hipotēzes aplamību vai nepamatotību, norādot konkrētu objektu, kuram agrāk izvirzītais hipotēzes apgalvojums nav piemērojams.
- piebradāt Piemīdīt (1).
- pietopelēt Piemīdīt ar netīrām kājām vai apaviem.
- saļēkāt Piemīdīt ar netīrām kājām.
- uzdīžļāt Piemīdīt ar slapjiem, netīriem apaviem.
- aizdūcīt Piemīdīt, aizmīdīt, aizspārdīt, aizstampāt.
- aizdumpēt Piemīdīt, aizmīdīt.
- pielāčāt Piemīdīt, piebradāt.
- piešļampāt Piemīdīt, pieslampāt ar izmirkušiem apaviem.
- maigs Piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
- piecampāt Piemīņāt, pielāčot.
- piešļamāt Piemīņāt, piesārņot, sasvīnīt.
- pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm.
- negatīvs ģeotropisms piemīt virszemes dzinumiem, koku stumbriem.
- damīt Piemīt.
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama.
- patomejoze Pienācīga savas slimības nopietnības nenovērtēšana.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- misija Pienākums, uzdevums (parasti nozīmīgs, svarīgs).
- agreabls Pieņēmīgs, patīkams.
- pieņemīgs Pieņēmīgs.
- perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
- krīze Piepešs bīstams pavērsiens slimības gaitā; strauja temperatūras krišanās dažādu slimību (piemēram, pneimonijas) gadījumā.
- pielādēt Piepildīt ar pulveri (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- salādēt Piepildīt ar pulveri vēlamajā daudzumā (patronas čaulu), piepildīt ar sprāgstvielu vēlamajā daudzumā (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- pietepēt Piepildīt, piestūķēt (ar mīkstu, miklu masu).
- pieķept Piepildīties, piesūkties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- laimots Piepildīts, padarīts laimīgs.
- endomychidae Piepjmīļu dzimta.
- endomychus Piepjmīļu dzimtas ģints.
- četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama.
- maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
- zilganā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia caesia").
- pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus").
- pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
- rūgtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia stiptica").
- sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus").
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata) maldīgumu, nepatiesumu, aplamību.
- apskatīgs Piesardzīgs, apdomīgs, tāds, kas pamatīgi apskata savu apkārtni.
- apredzīgs Piesardzīgs, apdomīgs, uzmanīgs.
- bromizācija Piesātināšana ar bromīdiem vai bromu; lielu broma devu parakstīšana.
- alitēt Piesātināt ar alumīniju metāla visrsmu.
- adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai.
- skūpsts Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- aizdīžāt Piestampāt, aizstampāt, aizmīdīt (ar kājām).
- piemeistarot Piestiprināt (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
- uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam u. tml. (parasti par zemi).
- izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- modests Pieticīgs, mērens, tikumīgs.
- sātnums Pieticīgums, briedīgums, rasmīgums, gausa.
- nomīlināties Pietiekoši ilgi priecēt acis skatoties uz mīļoto personu vai kādu skaistu lietu.
- izballēties Pietiekoši mīlināties.
- piejaukt Pievienot (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- piejaukties Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
- pieķepēt Pieziest (ar ko mīkstu, lipīgu).
- methemalbumīns Pigments, hēma un seruma albumīna komplekss, methemoglobīna struktūranalogs.
- uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam.
- lādēt Pildīt ar pulveri (patronas čaulu), pildīt ar sprāgstvielu (šāviņa, mīnas, bumbas korpusu).
- applāt Pildīt karašu mīklu ar aizdaru un nogludināt rokām.
- resursdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda datoru tīkla domēna apakšdomēnā.
- hostdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda tīkla domēna apakšdomēnā.
- ar pilnām burām pilnā sparā; ļoti strauji, ar lielu apņēmību.
- izveseļoties Pilnīgi atgūt veselību (pēc slimības).
- ar pilnīgām (arī pilnām) tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnām (arī pilnīgām) tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnām (arī pilnīgām, arī visām) tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar visām (arī pilnām, pilnīgām) tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- kolofonija līme pilnīgi vai daļēji neitralizētas, ūdenī disperģētas kolofonijā esošās sveķskābes, kas alumīnija sulfāta vai nātrija alumināta klātbūtnē tiek fiksētas uz papīrmasā esošo šķiedru virsmas, tā veidojot gatavam papīram daļēju hidrofobitāti.
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- pamatīgs Pilnīgs, vispusīgs, augstām prasībām atbilstošs, parasti arī apjomīgs (piemēram, par pētījumu, rakstu).
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase).
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Halla Pilsēta Anglijas ziemeļaustrumos ("Hull, Kingston upon Hull"), 30 km no Ziemeļjūras, 284300 iedzīvotāju (2011. g.), nozīmīga zvejas, eksporta un importa osta, pilsētas privilēģijas no 1299. g., universitāte (1954. g.).
- Fortveina Pilsēta ASV ("Fort Wayne"), Indiānas štatā, Momī krastos, 258500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sinē Pilsēta Beļģijā ("Ciney"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kuvena Pilsēta Beļģijā ("Couvin"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dināna Pilsēta Beļģijā ("Dinant"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Fosa la Vila pilsēta Beļģijā ("Fosses-la-Ville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Filipvilla Pilsēta Beļģijā ("Philippeville"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rošfora Pilsēta Beļģijā ("Rochefort"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Valkūra Pilsēta Beļģijā ("Walcourt"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borena Pilsēta Beļģijā (fr. "Beauraing"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Žamblū Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Gembloux", nl. "Gembloers"), Valonijas reģiona Namīras provincē, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Andene Pilsēta Beļģijā, Valonijas reģiona Namīras provincē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kotonu Pilsēta Beninā ("Cotonou"), valdības mītne un diplomātiskā galvaspilsēta, atrodas valsts dienvidos, Beninas līča piekrastē, 779300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
- Keiptauna Pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Town", būru - "Kaapstad"), netālu no Labās Cerības raga, DĀR parlamenta mītne, Rietumkāpas provinces centrs, viena no lielākajām Āfrikas ostām, 3,66 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Abū el Mātamīra pilsēta Ēģiptē (_Abū al Māțamīr_), Buheirātas muhāfazā.
- Ahmīma pilsēta Ēģiptē (_Akhmīm_), Sauhāgas muhāfazā, Nīlas labajā krastā.
- Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā.
- Akhnūra pilsēta Indijā (_Akhnūr_), Džammu un Kašmīras štatā.
- Šrīnagara Pilsēta Indijā, Džammu un Kašmīras štatā, 894900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Džammu Pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adīmī pilsēta Irānā (_Adīmī_), Sīstānas un Beludžistānas ostāna ziemeļaustrumos.
- Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā.
- Atlona pilsēta Īrijā (_Athlone_), Vestmītas grāfistes rietumos, 20200 iedzīvotāju (2011. g.); īru Balja Oha Luena (_Baile Átha Luain_).
- Malingāra pilsēta Īrijā (_Mullingar_), Vestmītas grāfistes administratīvais centrs, 20100 iedzīvotāju (2011. g.); Muilangāra.
- Altona pilsēta Īrijā, Vestmītas grāfistē; Balja Oha Luena.
- Ardženta pilsēta Itālijā (_Argenta_), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Banjakavallo Pilsēta Itālijā ("Bagnacavallo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belārija-Idžea Marina pilsēta Itālijā ("Bellaria-Igea Marina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berra Pilsēta Itālijā ("Berra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bobjo Pilsēta Itālijā ("Bobbio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgo Val di Taro pilsēta Itālijā ("Borgo Val di Taro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Budrio Pilsēta Itālijā ("Budrio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Buseto Pilsēta Itālijā ("Busseto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karpi Pilsēta Itālijā ("Carpi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katolika Pilsēta Itālijā ("Catolica"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Červija Pilsēta Itālijā ("Cervia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezēna Pilsēta Itālijā ("Cesena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čezenatiko Pilsēta Itālijā ("Cesenatico"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kollekjo Pilsēta Itālijā ("Collecchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Komakjo Pilsēta Itālijā ("Comacchio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koppāro Pilsēta Itālijā ("Copparo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krevalkore Pilsēta Itālijā ("Crevalcore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faenca Pilsēta Itālijā ("Faenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ferrāra Pilsēta Itālijā ("Ferrara"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 131800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fidenca Pilsēta Itālijā ("Fidenza"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fināle Emīlija pilsēta Itālijā ("Finale Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florāno Modenese pilsēta Itālijā ("Fiorano Modenese"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fontanellato Pilsēta Itālijā ("Fontanellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forli Pilsēta Itālijā ("Forli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provinces administratīvais centrs, 116100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forlimpopoli Pilsēta Itālijā ("Forlimpopoli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Formidžīne Pilsēta Itālijā ("Formigine"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 33900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granarolo dell’Emīlija pilsēta Itālijā ("Granarolo dell'Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gvastalla Pilsēta Itālijā ("Guastalla"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imola Pilsēta Itālijā ("Imola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadeo Pilsēta Itālijā ("Ischia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Langirāno Pilsēta Itālijā ("Langhirano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lugo Pilsēta Itālijā ("Lugo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maranello Pilsēta Itālijā ("Maranello"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marcaboto Pilsēta Itālijā ("Marzabotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medicīna Pilsēta Itālijā ("Medicina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meldola Pilsēta Itālijā ("Meldola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mezola Pilsēta Itālijā ("Mesola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modēna Pilsēta Itālijā ("Modena"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 179300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modiljāna Pilsēta Itālijā ("Modigliana"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molinella Pilsēta Itālijā ("Molinella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekjo Emīlija pilsēta Itālijā ("Montecchino Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monterenčio Pilsēta Itālijā ("Monterenzio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nonantola Pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novellāra Pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostellāto Pilsēta Itālijā ("Ostellato"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pavullo nel Frignano pilsēta Itālijā ("Pavullo nel Frinjāno"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pennabilli Pilsēta Itālijā ("Pennabilli"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 2970 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjačenca Pilsēta Itālijā ("Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 101100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjānoro Pilsēta Itālijā ("Pianoro"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portomadžore Pilsēta Itālijā ("Portomaggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Predapio Pilsēta Itālijā ("Predappio"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravenna Pilsēta Itālijā ("Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 154300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžolo Pilsēta Itālijā ("Reggiolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričone Pilsēta Itālijā ("Riccione"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rimini Pilsēta Itālijā ("Rimini"), Adrijas jūras piekrastē, Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 143800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riolo Terme pilsēta Itālijā ("Riolo Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rusi Pilsēta Itālijā ("Russi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salsomadžore Terme pilsēta Itālijā ("Salsomaggiore Terme"), Emīlijas-Romanjas reģiona Parmas provincē, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžordžo di Pjāno pilsēta Itālijā ("San Giorgio di Piano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 8300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlačaro di Savena pilsēta Itālijā ("San Lazzaro di Savena"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santarkandželo di Romagna pilsēta Itālijā ("Santarcangelo di Romagna"), Emīlijas-Romanjas reģiona Rimini provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sarsīna Pilsēta Itālijā ("Sarsina"), Emīlijas-Romanjas reģiona Forli-Čezēnas provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saso Markoni pilsēta Itālijā ("Sasso Marconi"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sasuolo Pilsēta Itālijā ("Sassuolo"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skandiāno Pilsēta Itālijā ("Scandiano"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soljēra Pilsēta Itālijā ("Soliera"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vigarano Mainarda pilsēta Itālijā ("Vigarano Mainarda"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinjola Pilsēta Itālijā ("Vignola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džola Predoza pilsēta Itālijā ("Zola Predosa"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Podžo Renatīko pilsēta Itālijā (“Poggio Renatico”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 9800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redžo nell’Emīlija pilsēta Itālijā (“Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 164000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korredžo Pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boloņa Pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos ("Bologna"), Emīlijas-Romanjas reģiona un Boloņas provinces administratīvais centrs, 381000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parma Pilsēta Itālijas ziemeļu daļā ("Parma"), Emīlijas-Romanjas reģionā, provinces administratīvais centrs, 177900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osaka Pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā.
- Anlonvēna pilsēta Kambodžā (_Ánlóng Véng_), Otarmīenķijas provincē.
- Sīsophona Pilsēta Kambodžā ("Sisophon"), Bantīejmīenķeajas provinces administratīvais centrs, 190400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strenči Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļu daļā, Gaujas labajā krastā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 126 km no Rīgas un 29 km no Valkas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1895. g., kā nozīmīga apdzīvota vieta sāka veidoties 1889. g. sakarā ar dzelzceļa izbūvi un tilta uzcelšanu pār Gauju.
- Tāta Pilsēta Marokā ("Tata"), Gilmīma-Smāra vilājā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gustavija Pilsēta Mazo Antiļu salu Senbartelmī salā, Senbartelmī Kopienas administratīvais centrs, 5040 iedzīvotāju (2004. g.).
- Aranosa pilsēta Namībijā (_Aranos_), Hardapas reģiona ziemeļaustrumos.
- Ariamsfleja pilsēta Namībijā (_Ariamsvlei_), Karasas reģiona dienvidrietumos.
- Arisa pilsēta Namībijā (_Aris_), Khomasas reģionā.
- Kietmanshopa Pilsēta Namībijā ("Keetmanshoop"), Karasas reģiona administratīvais centrs, 14900 iedzīvotāju (2001. g.).
- Cumeba Pilsēta Namībijā ("Tsumeb"), Ošikoto reģiona administratīvais centrs, 14100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Svakopmunda Pilsēta Namībijā, Erongo reģiona administratīvais centrs, 25400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Volfišbeja Pilsēta Namībijā, Erongo reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē, 27400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Liderica Pilsēta Namībijā, Hardapas reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 17000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rehobota Pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Okahanķa Pilsēta Namībijā, Očozonķepa reģionā, 18200 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rundu Pilsēta Namībijā, Okavango reģiona administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Gobabisa Pilsēta Namībijā, Omahekes reģiona administratīvais centrs, 16000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Ošahati Pilsēta Namībijā, Ošanas reģiona administratīvais centrs, 42600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Burajmī Pilsēta Omānā, Burajmī muhāfazas administratīvais centrs, 68000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Muzafarābāda Pilsēta Pakistānā ("Muzaffarābād"), Azadkašmīras autonomās pavalsts administratīvais centrs, 686900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hanko pilsēta Somijas dienvidos (_Hanko_, _Hangö_), Ūsimā reģionā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.), osta (agrāk bija nozīmīga kara flotes bāze), kūrorts un burāšanas centrs; piespiedu kārtā iznomāta PSRS 1940.-1941. g.
- Umm Durmāna pilsēta Sudānā ("Umm Durmān"), Hartūmas piepilsēta, Baltās Nīlas krastā, pie tās satekas ar Zilo Nīlu, Sudānas parlamenta mītne, 3151600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lobamba Pilsēta Svazilendā ("Lobamba"), šīs valsts karaļa un parlamenta mītne, 11000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Dāresalāma Pilsēta Tanzānijā (arābu val. "Dar as-Salām"), valdības mītne, apgabala centrs, osta Indijas okeāna krastā, 2,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Hāga Pilsēta un osta Nīderlandes rietumu daļā (nīderlandiešu valodā "'s-Gravenhage, Den Haag", angļu val. "The Hague"), kurā atrodas karaļa rezidence, valdības un parlamenta mītne, Dienvidholandes provinces administratīvais centrs, 510900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
- Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs.
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms.
- dolina Piltuves veida zemes iebrukums kaļķakmeņu, dolomītu un ģipšu apgabalos.
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- spāri Pinnes, ādas slimība.
- vārstīt Pinot vīzes, virzīt pamīšus (lūku, auklu).
- iestaips Pinums gultas rāmī.
- piparrausis piparkūku mīklas cepums, piparkūka.
- kami Pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu.
- štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
- slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri.
- piramīdveidīgs Piramīdveida.
- mikeleti Pirenēju iemītnieki, Napoleona I kara spēkam ļoti bīstami.
- glazē pirkstinieki pirkstaiņi no ļoti smalkas, mīkstas ādas ar gludu un spīdīgu virspusi.
- lučka Pirkta, ļoti mīksta, krāsaina vilnas dzija.
- gabalaina lučka pirkta, mīksta vilnas dzija, kuras atsevišķiem posmiem, gabaliem ir dažāda krāsa vai dažādi krāsas toņi.
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
- primārā veselības aprūpe pirmais nozīmīgākais posms veselības aprūpē, ko pamatā veic primārās veselības aprūpes ārsts.
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns).
- pārkesīns Pirmais sintētiskais plastikāts, kas tika iegūts no nitrocelulozes pievienojot kamparu kā mīkstinātāju.
- Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
- Fu Pirmatnējā nebūtība Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā.
- Paņgu Pirmatnējs demiurgs, kas darbojas nozīmīgākajā ķīniešu pasaules radīšanas mītā.
- atavisms Pirmatnējs domāšanas modelis; kritikas neesamība.
- protovertebra Pirmējais skriemelis; somīta kaudālā daļa, no kuras veidojas skriemelis.
- diazotēšana Pirmējo amīnu reakcija ar slāpekļskābi vai tās atvasinājumiem.
- pirmad Pirmīt.
- pirmat Pirmīt.
- pirmeņ Pirmīt.
- pirmīk Pirmīt.
- pirmiņ Pirmīt.
- pirmīts Pirmīt.
- pirmotiņ Pirmīt.
- pirminijais pirmītējais.
- pirmiņais Pirmītējais.
- pirminējs Pirmītējais.
- pirminis Pirmītējais.
- pirmidējs Pirmītējs.
- pirmīkējs Pirmītējs.
- pirmītnējs Pirmītējs.
- vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem.
- arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji.
- slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
- jaunpienplācenis Plācenis, kura mīkla iejauta ar jaunpienu.
- placentopātija Placentas slimība.
- Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- plāksnis Plakans, izvirzīts (lidaparāta) elements (tā) stabilitātes un vadāmības nodrošināšanai.
- plāksne Plakans, parasti plāns, mīkstas vielas veidojums.
- plakoīdzvīņas Plakoidālās zvīņas - primitīvākās un filoģenētiski vecākais zvīņu tips, kas piemīt skrimšļzivīm, un no tām attīstījušies pārējie zvīņu tipi.
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
- safjānāda Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai); safjāns.
- safjāns Plāna, mīksta, krāsota kazāda vai aitāda (piemēram, grāmatu vāku, apavu izgatavošanai).
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- pladiņas Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas.
- pladiņi Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas.
- pļama Plankums uz ķermeņa, kas radies slimības vai iedzimtības dēļ.
- fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts.
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
- galete Plāns nesaldinātas mīklas cepums.
- krekers Plāns, sauss cepums, kura mīklu gatavo ar taukvielām, bet bez cukura; pēc izcepšanas virsmu pārklāj ar garšvielām (sāli, sieru u. c.).
- uranostafiloplastika Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija.
- uranostafiloplastiska Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija.
- stafiloplastika Plastiska mīksto aukslēju vai ūkas operācija.
- veidot Plastiski apstrādāt (mīkstu materiālu, piemēram, mālu, plastilīnu).
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- ārstniecības augi plaša augu grupa, ko izmanto cilvēka un dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē.
- kokaugu slimības plaša slimību grupa, kas rada anatomiskas vai morfoloģiskas pārmaiņas visā kokā (vai krūmā) vai atsevišķās tā daļās.
- psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās.
- Kumbha Melā plašākie reliģiskie svētki pasaulē, kas notiek Indijā, saistīti ar senu hindu mītu par dievu cīņu ar dēmoniem (asurām), lai iegūtu zelta kausu ar nemirstības dzērienu amitra.
- čiks Plašas ieceres niecīgs, arī neveiksmīgs iznākums.
- plosīties Plaši izplatoties, būt par cēloni postam, (kā) bojāejai (piemēram, par uguni, dabas katastrofām, slimībām).
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
- platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
- nemorāls Platlapju-; platlapju mežu zonai piemītošs.
- Vērtešs Plato Dunāntūlas līdzenuma ziemeļrietumos, Ungārijā (uz rietumiem no Budapeštas), augstums - 400-450 m vjl., augstākā virsotne - Kertvēješs (479 m), dolomīti un kaļķakmeņi, ozolu un dižskābaržu meži.
- breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu).
- pneimolīts Plaušu akmens, kalcija sāļu nogulsnēšanās patoloģiskos perēkļos hronisku plaušu slimību gadījumā.
- pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas.
- pneimomikoze Plaušu slimība, ko ierosina nepilnīgi pazīstamās sēnes.
- silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- paragonimoze Plaušu slimība, ko izraisa trematode "Paragonimus westermani".
- pneimonopātija Plaušu slimība.
- apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
- pneimoterapija Plaušu slimību ārstēšana.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
- III transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti, no I transkobalamīna atšķiras tikai ar ogļhidrātu sastāvu; tā koncentrācija serumā palielinās mieloproliferatīvu traucējumu gadījumā.
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā.
- plazminogēns Plazmīna neaktīva forma, kas pārveidojas plazmīnā, ja asinis saskaras ar bojātiem audiem.
- trīsdienu plazmodijs plazmodiju suga ("Plasmodium vivax"), kas cilvēkam izraisas slimību - trīsdienu malāriju.
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
- plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- pretēja zīme plusa zīme attiecībā pret mīnusa zīmi vai mīnusa zīme attiecībā pret plusa zīmi.
- švīkstoņa Pļāpa, mēlnesis, cilvēks, kas švīkst, mīl citus aprunāt.
- lankšis Pļāpa, niekkalbis; neapdomīgs cilvēks.
- grilēt Pļāpāt aplamības, melot.
- blāzt Pļāpāt aplamības.
- glemst Pļāpāt aplamības.
- kļaršķēt Pļāpāt aplamības.
- kleburot Pļāpāt aplamības.
- ļordzēt Pļāpāt aplamības.
- terzelēt Pļāpāt aplamības.
- žaunāt Pļāpāt aplamības.
- žaunāties Pļāpāt aplamības.
- žļarkstēt Pļāpāt aplamības.
- ļorgāt Pļāpāt daudz aplamības.
- klenkstēt Pļāpāt, aplamības glemzt.
- klambīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- kreimelēt Pļāpāt, aplamības runāt.
- plaunīt Pļāpāt, aplamības runāt.
- valškāt Pļāpāt, aplamības vai nepatiesību stāstīt.
- kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt (arī kult) mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt ko nenozīmīgu; aprunāt.
- izpļāpīgs Pļāpīgs, neapdomīgs.
- Adzeles slāņu stratotips Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atsegums pie Gaujienas internātskolas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu lauztuvēs, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), atseguma augstums - 3,5 m.
- Sēlijas slāņi Pļaviņu svītas otrā pasvīta, ko Latvijā veido dolomīti un dolomītmerģeļi, biezums — 2-18 m, atsegumi Daugavas abos krastos Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā.
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa baktērija leģionella.
- polikaprolaktams Poliamīds, laktamu polimerizācijas produkts.
- stafilohematoma Polietioloģiski asinsizplūdumi mīkstās aukslējās: piepeša svešķermeņa sajūta kaklā ar vemšanas tieksmi, žņaugšanas sajūtu un rīšanas traucējumiem, reizēm izteikta smakšanas sajūta; horizontālā stāvoklī simptomi pastiprinās; neskaidra runa.
- pjezokeramika Polikristālisks keramikas materiāls, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- termoplastiskie polimēri polimēri (polietilēns, polistirols, poliamīds, teflons, organiskais stikls, poliuretāns u. c.), kas atkarībā no temperatūras var atrasties dažādos fiziskos stāvokļos: stiklveida, ļoti elastīgā, viskozi tekošā un šķidrā stāvoklī.
- aramīds Polimērs uz aromātisko poliamīdu bāzes, izturīgāks par dzelzi un vieglāks par alumīniju; lieto kosmonautikā, aviorūpniecībā un autobūvē.
- herpesveida dermatīts polimorfiska dermatoze ar hronisku pārtraukumainu norisi: slimība sākas ar plankumainu, niezošu eritēmu, pēc tam ātri izveidojas herpesveidīgi pūslīši.
- imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
- mukopolisaharīds Polisaharīds, kas satur heksozamīnu, muciņa sastāvdaļa (savienojumā ar proteīnu vai bez tā).
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā.
- atlantisms Politiska teorija, kas pēc 2. pasaules kara pamatoja ASV un Rietumeiropas valstu ciešas sadarbības nepieciešamību.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem).
- zvilnis Polsterēts, mīksts atzveltnes krēsls vai dīvāns.
- kašūbi Poļiem radniecīga slāvu tauta, seno rietumslāvu pomoriešu cilšu pēcteči, mīt rietumos no Vislas pie Baltijas jūras.
- Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam.
- limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
- švammīgs Porains un mīksts.
- švamme Porains, mīksts sūklis.
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
- nīkšķis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks.
- aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1).
- aizsargpotēšana Potēšana, ko izdara, lai pasargātu no saslimšanas ar kādu (parasti lipīgu) slimību.
- stādīt Potēt (pret kādu slimību).
- manifestācija Pozitīva masu sabiedriskā noskaņojuma izpausmei rīkots masveida gājiens, mītiņš.
- rigorozitāte Pozitīvo vekseļu likumu noteikumi, kuru dēļ vekseļa saistībai piemīt sevišķi formāls un nelokāms raksturs.
- garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību.
- Homo habilis prasmīgais cilvēks - apzīmējums ap 2 milj. g. seniem hominīdiem, kuru atliekas līdz ar vissenākiem akmens darbarīkiem 1930 g. un 1958.-1959. g. atrada Oldovajas aizā Tanzānijā.
- uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
- protīgi Prasmīgi.
- uimīgs Prasmīgs, izveicīgs.
- glīts Prasmīgs, rūpīgs (par darbu, darbību).
- pratīgs Prasmīgs.
- protīgs Prasmīgs.
- rezonēt Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura.
- pythidae Praulmīļu dzimta.
- pytho Praulmīļu dzimtas ģints.
- Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
- greznumpreces Preces, bez kurām patērētāju vairākums var iztikt, jo tās nav pirmās nepieciešamības preces, tāpēc to cenu palielinājums lielā mērā ietekmē pieprasīto daudzumu.
- antialbumīns Precipitīns, kas iedarbojas uz albumīnu.
- patopoēze Predispozīcija uz slimību.
- hidrofobizatori Preparāti, ar kuriem apstrādā virsmas, lai tās atgrūstu ūdeni, nesaslapinātos; aizsarglīdzekļi, kas pazemina materiāla ūdens uzsūcamību.
- polivitamīni Preparāti, kas satur vairākus vitamīnus.
- forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
- aerons Preparāts pret vemšanu; lieto jūras un gaisa slimības gadījumos.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- novokaīns Preparāts, ko izmanto anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
- sirds līdzeklis preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdslīdzeklis.
- Hadfilda tērauds pret abrazīvo dilšanu izturīgs tērauds, kas satur 0,9–1,1% oglekļa un 12–13% mangāna; piemīt spēja ekspluatācijas gaitā uzkaldināties; lieto dzelzceļa pārmijām, akmens dzirnavu vaigiem.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā.
- heteroseksualitāte Pretējo dzimumu indivīdu mīlestības motivācijas un orientācijas kopums.
- pretepidēmijas Pretepidēmijas pasākumi - pasākumi infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un to likvidēšanai.
- pretepizootisks Pretepizootiskie pasākumi - pasākumi dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās apturēšanai un novēršanai.
- ranitidīns Prethistamīna līdzeklis, H2 receptoru blokirators, kas pavājina skābes izdali kuņģī.
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- uzvara Pretinieka pārspēšana, sakaušana (karā, bruņotā sadursmē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- ugunsuzdevums Pretinieka ugunslīdzekļu, dzīvā spēka, artilērijas, mīnmetēju bateriju un tehnikas iznīcināšana vai nomākšana, tā aizsargbūvju sagraušana, manevra liegšana, objektu atjaunošanas nepieļaušana u. c.
- abnormība Pretlikumība, pretdarbība.
- apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
- konsulta Pretlikumīga sapulce Korsikas salā 1793. g., kas salu nodeva angļiem.
- pretlikumisks Pretlikumīgs.
- antiloģija Pretrunīgu simptomu kopums, kas apgrūtina slimības diagnozi.
- dermofūgs Pretsēnīšu līdzeklis, koncentrēts šķīdums, kuru atšķaida atkarībā no slimības ainas.
- tanka tralis prettanka un fugasa darbības pretkājnieku mīnu tralēšanas līdzeklis.
- darba aizsardzības pasākumi preventīvi tiesiski, saimnieciski, sociāli, tehniski un organizatoriski pasākumi, kuru mērķis ir izveidot drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, kā arī novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības.
- jaucīgs Priecīgs, laimīgs.
- atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
- ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
- zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
- jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē).
- gaudium Prieks, līksmība.
- relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets.
- amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
- vērtība Priekšmets, veidojums, arī parādība, kam piemīt šāds īpašību kopums un ko parasti raksturo ar kādu materiālu ekvivalentu.
- rangs priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma.
- lapegle Priežu dzimtas ģints ("Larix"), vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- ksifoīdalģija Primāra vai sekundāra šķēpveida izauguma neiralģija; sāpes šķēpveida izauguma apvidū, jūtamas arī dziļi aiz krūšu kaula. Sekundāras k. gadījumā biežākās pamatslimības ir poliartrīts, kuņģa, zarnu, žultspūšļa slimība.
- idiopātija Primāra, patstāvīga slimība, neatkarīga no citām.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības.
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta.
- vārdot Primitīvi ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piemēram, uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
- komercdarbības īstenošanas vietas princips princips, kas nosaka komersantu tiesisko stāvokli un paredz, ka visiem komersantiem, kas ir saimnieciski aktīvi kādas valsts tirgū, ir jāievēro šīs valsts normatīvie akti, neraugoties uz to, ka viņu mītne atrodas ārvalstīs.
- sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- elektrotermiskie procesi procesi, kuros augstas temperatūras radīšanai izmanto elektrisko strāvu, piemēram, fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- aptaukošanās Process --> aptaukoties; slimīgs stāvoklis, kad organismā pastiprināti veidojas taukaudi.
- kollikvācija Process dažās slimībās, kur audi sāk izšķīst.
- valodas normēšana process, kas saistīts ar valodas likumību izzināšanu, fiksēšanu, pamatošanu, uzturēšanu un popularizēšanu; valodas normas noteikšana
- mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- medikalizācija process, kurā ikdienas dzīves norises vai nemedicīniskas problēmas tiek raksturotas kā medicīniskas, piedēvējot tām slimības vai patoloģijas statusu.
- tiesas sēde process, kurā kompetenta tiesa, piedaloties citām likumā noteiktām personām, likumā noteiktajā kārtībā izmeklē tās izspriešanai nodotos faktus un materiālus par kādu notikumu vai apstrīdamu darījumu un izlemj to atbilstību likumībai un taisnīgumam.
- atmīnēšana Process, kura laikā no kāda maršruta vai zonas aizvāc visas mīnas.
- imūnpatoģenēze Process, kurā slimības gaitu ietekmē imūnsistēma.
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- pamatprodukcija Produkcijas nozīmīgākā, arī lielākā daļa.
- vibroslimība Profesionāla slimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrācijas iedarbe uz cilvēka organismu; vibrācijas slimība.
- arodslimība Profesionāla slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- prognozēšana Prognozes izstrādāšana; konkrētu dabas vai sabiedrisku parādību turpmākās attīstības iespējamību zinātniska pētīšana.
- saišu pārbaudītājs programma, kas pārbauda kādā globālā tīmekļa vietnē lappušu hiperteksta saites un ziņo par to nozīmīgumu.
- transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības.
- pārnesamība Programmas spēja tikt izpildītai dažāda tipa datu apstrādes sistēmās, nepārveidojot to citā programmēšanas valodā un neveicot nozīmīgas tās modifikācijas.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus.
- izplatāmprogrammatūra Programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izstrādātājs izplata bez maksas. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā. Lietotājs par šo maksu parasti saņem papildu dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju.
- shizofrēnija Progresējoša psihiska slimība, kas skar psihisko funkciju augstākās formas un nivelē personību; izpausmes ļoti daudzveidīgas.
- transponējamie elementi prokariotu DNS molekulu rajoni (IS elementi un transpozoni), plazmīdas un bakteriofāgi, kas var migrēt un iebūvēties vienā vai vairākos citu prokariotu genoma saitos.
- zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās.
- miliārija Prosas grauda lieluma pūslīši uz ādas; rodas pastiprinātas svīšanas rezultātā febrilu slimību gadījumos.
- suteners prostitūtas mīļākais, kas dzīvo uz viņas rēķina.
- salmīns Protamīns laša pieņos.
- klupeīns Protamīns siļķes spermā; sastāv galvenokārt no arginīna.
- sturīns Protamīns stores pieņos.
- ksifīns Protamīns zobenzivs "Āiphias gladius" spermā.
- skombrīns Protamīns, kas iegūts no skumbrijas pieņiem.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- protozooze Protozoju ierosināta slimība.
- mikronukleuss Protozoju mazākais kodols, kuram atšķirībā no lielākā, veģetatīvā kodola piemīt vairošanās funkcija.
- makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
- serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos.
- Pjačenca Province Itālijā ("Provincia di Piacenza"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 2589 kvadrātkilometri, 290100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ravenna Province Itālijā ("Provincia di Ravenna"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 1858 kvadrātkilometri, 394500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo di Kalabrija province Itālijā ("Provincia di Reggio Calabria"), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 3183 kvadrātkilometri, 565800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rimini Province Itālijā ("Provincia di Rimini), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība - 864 kvadrātkilometri, 325200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Redžo nell’Emīlija province Itālijā (“Provincia di Reggio nell’Emilia”), Emīlijas-Romanjas reģionā, platība — 2293 kvadrātkilometri, 534600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sičuaņa Province Ķīnas vidienē, iedzīvotāji - gk. tibetieši, haņi, dungani, administratīvais centrs - Čendu, nozīmīgs Ķīnas lauksaimniecības rajons.
- dehidroholesterīns Provitamīns cilvēka ādā, pienā u. c.; apstarojot ar ultravioletajiem stariem, tas pārveidojas par D3 vitamīnu.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- Natrimps prūšu mitoloģijā - auglības dievs, kura raksturīgākā darbība ir zemes mīdīšana, iespējams, radies sadalot senāka auglības dieva Trimpa funkcijas.
- smiltsieži Psammīti - drupieži ko veido atlūzas, kuru diametrs atbilst gk. smilšu frakcijai 0,1-1 mm.
- dendrofilija Psihiatrijā pārspīlēta mīlestība uz kokiem.
- tiesu psihiatrija psihiatrijas nozare, kas pēta personas dažādus garīga rakstura traucējumus sakarā ar tiesu medicīnisko ekspertīzi, psihiski slimo tiesisko stāvokli, kā arī izstrādā medicīniskos kritērijus par pieskaitāmību un rīcībspēju.
- psihopatoloģija Psihiatrijas nozare, kas pētī psihisko slimību simptomus.
- parafrēnija Psihiska slimība ar murgiem un halucinācijām.
- neiropsihopātija Psihiska slimība, kam raksturīgi nervu darbības traucējumi.
- progresējošā paralīze psihiska slimība, kas saistīta ar sifilisa izraisītiem galvas smadzeņu, galvenokārt to garozas, bojājumiem.
- maniakāli depresīvā psihoze psihiska slimība, kurai raksturīga ilgākas vai īsākas pacilātības un depresijas mija.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā mainās cilvēka uztvere, apziņa, garastāvoklis, uzvedība.
- garīga slimība psihiska slimība.
- trakumslimība Psihiska slimība.
- diatēze Psihiska uzņēmība pret traucējumiem.
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- involūcijas psihozes psihiskas slimības, kas rodas vecākiem cilvēkiem; parasti saistītas ar depresiju, murgiem vai histēriju; izcelsme nav skaidra; veicinošie faktori - somatiskās slimības, kā arī smagas psihotraumas.
- alkohola psihozes psihiskas slimības, ko izraisa hronisks alkoholisms.
- spilgts Psihiski (parasti emocionāli) ļoti ietekmīgs, iedarbīgs (piemēram, pēc satura, kādām īpašībām).
- somatogēnās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies pēc dažādām somatiskām neinfekcijas slimībām un ir pamatslimības simptoms, piem., delīrijs, astēnija, hipohondrija u. c.
- simptomātiskās psihozes psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- infekciju psihozes psihiski traucējumi, kuru cēlonis ir vispārējās infekciju slimības.
- šoka terapija psihisko slimību ārstēšanas metode, kurā izmanto elektrošoku vai medikamentus, kas izraisa komu vai konvulsijas.
- psihoprofilakse Psihisko slimību profilakse un negatīvu psihisko iedarbību pārvarēšana.
- psihofilakse Psihisko slimību profilakse.
- telepātija Psihisko, nervu sistēmas procesu satura tieša pārraide un uztvere (bez valodas, mīmikas, žestu u. tml. starpniecības).
- greizsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas mokošas šaubas par kāda (parasti iemīļota) cilvēka uzticību.
- šaubas Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa pārliecības, ticības trūkums par (kā) patiesumu, pareizību, iespējamību; attiecīgā satura domas, priekšstati u. tml.
- frustrācija Psihisks stāvoklis, kas var izveidoties, ja cilvēkam ceļā uz nozīmīgu mērķi rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- reaktoloģija Psiholoģijas hipotēze, kas aplūkoja reakciju kā universālu visām dzīvām būtnēm piemītošu uzvedības shēmu; 20. gs. 20. gados, gk. Krievijā.
- patopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī psihiskās darbības izmaiņas, kuras izraisa augstākās nervu sistēmas darbības patoloģija, psihiskās vai somatiskās slimības.
- eksistenciālā terapija psihoterapijas virziens, kas pievēršas cilvēka situācijai “šeit un tagad”; terapijas process notiek saskaņā ar cilvēka individuālajām vajadzībām, nepiepildītajām ilgām un dzīves jēgas izjūtu; tās mērķis ir palīdzēt indivīdam apzināties savas esamības unikalitāti, rosinot izprast savas dzīves patiesos sociālos, garīgos un fiziskos aspektus.
- histeropsihoze Psihoze dzemdes slimības gadījumā.
- zvīņēde Psoriāze - hroniska nelipīga ādas slimība, kam raksturīgas taukainas zvīņas gk. uz elkoņu un ceļu locītavām un galvas matainajā daļā.
- folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā.
- publisko tiesību subjekts publisko tiesību juridiskā persona tās orgāna vai cita tāda institucionāla veidojuma personā, kuram piemīt administratīvi procesuālā rīcībspēja.
- dziesmusvētki Publisks koru dziedāšanas sarīkojums ar vairāku koru kopēju uzstāšanos, kas parasti notiek brīvdabas estrādēs vai pagaidu būvēs un var ilgt vairākas dienas; svētki un tos pavadošās tradīcijas, piemēram, koncerti, svētku gājieni tautas tērpos, ir nozīmīga vietējo un ārvalstu tūristu piesaiste; dziesmu svētki.
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
- urcīgs Pūcīgs, dusmīgs.
- pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu.
- pudlēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- pudlingēšana Pudlingošana - metalurģisks process domnas čuguna pārstrādāšanai mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- pudlēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzi.
- pudlingēt Pudlingot - īpašā metalurģiskā procesā pārstrādāt (čugunu) mīkstā mazoglekļa dzelzī.
- fraiers Puisis; draugs, mīļākais.
- frajers Puisis; draugs, mīļākais.
- freieris Puisis; draugs, mīļākais.
- dūlēt Pūlēties, nesekmīgi darboties.
- septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- pneimonoloģija Pulmonoloģija - medicīnas nozare, kas pēta plaušu uzbūvi, funkcionēšanu un slimības, to izcelšanos, profilaksi un ārstēšanu.
- akrotisms Pulsa trūkums vai nesataustāmība.
- mirīda Pulsējoša maiņzvaigzne, kam piemīt gandrīz regulāras spožuma maiņas ar lielu amplitūdu un garu periodu.
- lādiņš Pulvera pildījums (patronas čaulā), sprāgstvielas pildījums (šāviņa, mīnas, bumbas korpusā).
- apotēma Pulverveida nogulsnes (radnieciskas humīnskābēm) dažos uzlējumos un novārījumos, kuras rodas, ilgstoši glabājot gaisa ietekmē.
- prespulveris pulverveida polimērmateriāls, kas sastāv no daļēji sacietējušiem termoreaktīviem fenolformaldehīdsveķiem vai amīnaldehīdsveķiem (retāk citiem).
- termīts pulverveidīgs metāla (parasti alumīnija, retāk Mg, Ti, Zr) un kāda cita metāla (Fe, V, Cr, Mo u. c.) oksīda maisījums, kas degot izdala daudz siltuma (temperatūra pārsniedz 2000 °C).
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā.
- sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs.
- uzpurināt Purinot, kratot, cilājot u. tml. panākt, ka (kas, piemēram, spilvens) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
- Musulmaņu brālība puritāniska ēģiptiešu organizācija, kas tika nodibināta 1928. gadā un kļuva ietekmīga pēc Otrā pasaules kara, vēršoties pret cionismu un vesternizāciju, teroristisku darbību dēļ tika aizliegta 1954. gadā.
- puritānieši Puritāņi - novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji.
- purvenieks purva iemītnieks.
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs.
- bagņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- bolotņiki Purvu pastāvīgie iemītnieki, netīri atbaidoši veči senslāvu mitoloģijā.
- mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma.
- celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
- pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha).
- klirklis Pusizrāmīts lops.
- trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos.
- Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.).
- Gargāno pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, Adrijas jūras piekrastē, kaļķakmens un dolomīta masīvs, augstums — līdz 1056 m.
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā starp Grenlandi, Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu, platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km.
- malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- fotovadāmība Pusvadītāja vai dielektriķa elektrovadāmības palielināšanās, ja tos apstaro ar elektromagnētisko starojumu (fotonu plūsmu); tās lielums atkarīgs no materiāla optiskās absorbcijas spektra un tā var būt kā elektronu, tā caurumu elektrovadāmība.
- pjezopusvadītāji Pusvadītāji, kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- caurumu vadāmība pusvadītāju elektrovadāmība, kurā galveno ieguldījumu dod caurumi.
- pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām.
- sauspuvām Pūt neizšķīstot un nepārvēršoties slapjā, mīkstā veidā.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka.
- prostogonimoze Putnu helmintozes veids, gk. vistu, retāk tītaru uz zosu olvadu slimība.
- sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas.
- spirilose Putnu slimība, ko ierosina ērču izplatīti parazīti spirochetas, slimo gk. vistas un zosis, retāk pīles un baloži.
- sprostnogurums putnu tehnoloģiskā slimība, kas saistīta ar kalcija trūkumu barībā; galvenās pazīmes ir samazināts muskuļu tonuss, kāju paralīze, osteoporoze, kaulu trauslums.
- eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās.
- piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
- elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
- Zantes paugurgrēda radiāla starpmēļu paugurgrēda Austrumkursas augstienes Saldus pauguraines austrumu malā, stiepjas \~20 km garumā no Zemītes līdz Blīdenei, platums — 1-3 km.
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- pārklājums radio vai televīzijas raidītāja kvalitatīvas uztveramības zona; šādu raidītāju izvietojums, kas nodrošina kvalitatīvu uztveramību visā valsts teritorijā.
- dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
- radioizotopiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
- radionuklīdiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
- praktiskā radiobioloģija radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
- mīnu meklētājs radioelektroniska ierīce mīnu konstatēšanai.
- sadursmes brīdinājuma sistēma radionavigācijas sistēma, kas konstatē apkārtējo gaisakuģu bīstamību.
- avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
- uzbrukt Radīt bojājumus (augiem) - piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
- bakšēt Radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim.
- pļekšēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- pļekšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par ko mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- plikšēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- plīkšķēt Radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim.
- pļokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim.
- pokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim.
- plokšēt Radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
- rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
- likties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- šķist Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.).
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- žļadzēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., mīkstam, piemirkušam priekšmetam kustoties vai šķidrumam atsitoties (pret ko); atskanēt šādai skaņai.
- šiept Rādīt zobus ņirdzīgā smīnā; ņirgt, ņirgāties.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- izostērisms Radniecība starp diviem vai vairākiem ķīmiskiem savienojumiem, kas ir izostēri; uzskata, ka tiem piemīt arī vienāda vai ļoti līdzīga farmakoloģiskā aktivitāte.
- semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
- līdējčūla Radzenes līdējčūla - acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki, parasti rodas pēc nelieliem acs ievainojumiem.
- rachīts Rahīts - kaulu slimība.
- mokets Raibi izrakstīts plīša audums no kokvilnas, ķemdzijas, kaņepāju vai linu dzijām, ko lieto segām, mīksto mēbeļu pārvalkiem u. tml.
- bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
- kā pēc notīm raiti, labi, veiksmīgi; tā, kā vajadzīgs, kā iecerēts.
- ķāpēties Rakņāties pa kādu mīkstu masu.
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- makrogrāfija Rakstīšana ar neparasti lieliem burtiem dažos smadzeņu slimību gadījumos.
- zilbju raksts raksts, kurā grafiskā zīme ir zilbes apzīmējums, piemēram, asīriešu, babiloniešu, hetu, persiešu valodā, rietumsemītu grupas valodās.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- apdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> apdomīgs.
- neapdomība Rakstura īpašība, rīcības veids --> neapdomīgs.
- pamatkrāsa Raksturīga, pastāvīgi piemītoša (kā) krāsa.
- piemitība Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana (kādā sistēmā).
- piemišana Raksturīgas īpašības, pazīmes, nozīmīgas, būtiskas sastāvdaļas pastāvēšana.
- ritmformula Raksturīgs, iezīmīgs, labi atmiņā paliekošs neliels ritma veidojums, ko parasti izmanto vairākkārt.
- siluets Raksturīgs, mākslinieciski izteiksmīgs (celtnes, celtņu grupas) formu, apveidu kopums.
- žļeks Raksturo kaut kā mīksta, pašķidras masas kritiena troksni.
- biku raksturo ritmisku troksni, kāds rodas, piemēram, mīcot maizi
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas.
- pļeks Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- pļekt Raksturo troksni, kāds rodas krītot kaut kam smagam vai mīkstam.
- forma Rāmī iestiprināts siets papīra masas filtrēšanai (papīra rūpniecībā).
- neriedīgs Rāms, apdomīgs.
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga.
- radīgs Rasmīgs, ražīgs.
- saņemt dūšu rast drosmi, uzņēmību, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu; iedrošināties.
- parādīties Rasties un izpausties (par fizioloģiskām norisēm, slimībām, psihisku stāvokli).
- aizalieties Rasties zemādas asinsizplūdumam (slimības, trieciena, sitiena dēļ).
- mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā).
- izvērses lauks rastra nosegums telekamerā, monitorā vai televizora ekrānā; divi pārmīti izvērses lauki veido pilno attēlu; izvērses puskadrs.
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- raudzīties (arī skatīties) ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi.
- vatruška Rauga mīklas cepums ar pildījumu.
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
- hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs.
- arodalergēns Ražošanas faktors, kas var izraisīt arodslimību.
- biofabrika Ražošanas uzņēmums, kas gatavo bioloģiskos (bakteriālos) preparātus lipīgo slimību diagnosticēšanai, ārstēšanai un profilaksei.
- zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
- atsmīnēt Reaģēt (uz ko) ar smīnu.
- areaktivitāte Reakcijas iztrūkums, neesamība.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- izzināmība Reālās īstenības izzināšanas iespējamība.
- puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
- latimērija Recenta bārkšspuru zivju ģints ("Latimeria"), kas mīt lielā dziļumā.
- ievadraksts Redakcijas raksts (laikraksta vai žurnāla numura sākumā) par kādu nozīmīgu, aktuālu jautājumu.
- saredzamība Redzamība.
- apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
- hipertensijas neiroretinopātija redzes nerva papillas tūska un serofibrinozs eksudāts tīklenē hipertoniskās slimības gadījumā.
- neiroretinopātija Redzes nerva papillas un tīklenes slimība.
- sasapņot Redzēt sapnī (ko spilgtu, ietekmīgu).
- sasapņoties Redzēt sapnī ko spilgtu, ietekmīgu tā, ka nonāk (kādā psihiskā stāvoklī).
- astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs).
- izmiekšēties Refl. --> izmiekšēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- izmiekšķēties Refl. --> izmiekšķēt (1); mitrumā kļūt mīkstam.
- samīcīties Refl. --> samīcīt(1); tikt samīcītam.
- slāpējošais reflektors reflektors, kas izkliedē vai mīkstina virzīto gaismu.
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju.
- apotēma Regulārai piramīdai - sānskaldnes augstums.
- Marke Reģions Itālijā ("Marche"), Apenīnu pussalas centrālās daļas austrumos, administratīvais centrs - Ankona, platība - 9694 kvadrātkilometri, 1546000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Ankonas, Pezāro un Urbīno, Askoli Pičēno, Fermo un Mačeratas, robežojas ar Abruco, Lacio, Umbrijas, Toskānas un Emīlijas-Romanjas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku, apskalo Adrijas jūra.
- Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
- Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Toskāna Reģions Itālijā ("Regione Toscana"), Apenīnu pussalas rietumu daļā, administratīvais centrs - Florence, platība - 22993 kvadrātkilometri, 3708000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 10 provinces - Areco, Florences, Groseto, Livorno, Lukas, Masas-Karāras, Pizas, Pistoijas, Prato un Sjēnas, robežojas ar Ligūrijas, Emīlijas-Romanjas, Markes, Umbrijas un Lacio reģionu, apskalo Ligūrijas un Tirēnu jūra.
- Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra.
- soma Reibinošs dzēriens, kas iegūstams raudzējot kāda specifiska, Indijā augoša, auga sulu (dažkārt apgalvots, ka augs, no kā šis dzēriens gatavots, īstenībā ir halucinācijas izraisoša sēne); vēdās to dzēra dievi un cilvēki, un to uzskatīja par dievu vidutāju, kuram piemīt vara pār augu valsti, kā arī pār nemirstību.
- akroasfiksija Reino slimības agrīns simptoms, kas izpaužas kā asinsrites un trofisko funkciju traucējumi kāju un roku distālajās daļās.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus.
- josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- gliptomorfozes Reljefi, izteiksmīgas formas kristālu nospiedumi mālu vai karbonātiežu slāņu virsmā.
- tepidārijs Remdenas temperatūras siltumnīca augiem (5-9 Reomīra grādi, t. i. \~6-11 Celsija grādi).
- ekspluatācijas remonts remonts, kura nepieciešamība atklāta spēkratu ekspluatācijas laikā un tas jāveic nekavējoties.
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs.
- aklā zarna resnās zarnas izaugums, kurā sārmainas vides apstākļos notiek barības daļiņu mikrobiālā šķelšanās; nozīmīga barības sagremošanā zirgiem, trušiem, arī putniem.
- tums Resns, mīksts.
- angiokeratoma Reta ādas slimība, kas izpaužas kā sīki tumšsarkani mezgliņi ar raupju virsmu, simetriski uz rokām vai kājām.
- fungoīdā mikoze reta ādas slimība, kas sākas ar niezošiem izsitumiem; vēlāk rodas infiltrati, beidzot čūlojoši mezgli; slimība ilgst gadiem, rada kaheksiju, beidzas letāli.
- adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
- miotubulārā miopātija reta lēni progresējošas, iedzimtas miopātijas forma (iespējama autosomali dominanta vai recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): slimība manifestējas jau dzimšanas brīdī.
- heredoakinēzija Reta pārmantota slimība, ko raksturo paroksismāla paralīze un stipras sāpes locekļos, vājums un nespēja izdarīt kustības.
- sebocistomatoze Reta slimība, kam raksturīga dažāda lieluma tauku cistu veidošanās viduma vai locekļu zemādā; parasti slimo vīrieši.
- mastocitoze Reta slimība, kam raksturīga tuklo šūnu infiltrācija audos, dažreiz arī orgānos.
- ādas amiloidoze reta slimība, kas izpaužas kā amiloīda nogulsnēšanās niezošu pigmentētu papulu vai plātnīsu veidā dažādos ādas slāņos.
- nepilnīgā osteoģenēze reta slimība, ko raksturo multipli garo kaulu lūzumi.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem.
- tīklenes angiomatoze reta tīklenes asinsvadu slimība, ko raksturo angiomas, hemorāģisks eksudāts, tīklenes atslāņošanās.
- prototekoze Reta verukoza cilvēka un mājdzīvnieku ādas vai diseminēta slimība, ko izraisa "Prototheca" ģints mikroorganismi.
- pavilnis Reta, mīksta vilna, smalkas spalvas starp rupjākām (sariem), smalki matiņi ap kaklu, kur beidzas mati.
- sklerēma Reta, sklerodermijai līdzīga jaundzimušo slimība.
- pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
- demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- fluorocīts Retikulocits, kam piemīt sarkana fluorescence.
- histohromatoze Retikuloendoteliālās sistēmas saslimšanu kopīgs nosaukums, kas ietver ksantohromatozi, limfogranulomatozi un Gošē slimību.
- Kotodoņanas rezervāts rezervāts Spānijas dienvidu daļā, uz rietumiem no Gvadalkiviras ietekas Kadisas līcī, platība - 250 kvadrātkilometru, dibināts 1966 g., ietver 40 km garu kāpu joslu, aiz kuras - sāļpurvs, ziemeļu daļā - savanna, mīt dažādi dzīvnieki, ziemo un pārlido daudz putnu.
- attaisnojums Rezultāts --> attaisnot (1); fakts, apstāklis, arguments, kas pierāda (kāda pārkāpuma, nodarījuma) nenozīmīgumu.
- savārgums Rezultāts --> savārgt (1); arī slimība.
- lumiflavīns Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē bāziskā vidē; dzeltenzaļa fluorescence; nepiemīt vitamīna īpašības.
- lumihroms Riboflavīna šķelšanās produkts gaismas un ultravioletā starojuma ietekmē skābā vai neitrālā vidē; fluorescē zili; nepiemīt vitamīna īpašības.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- respektēt Rīcībā, darbībā ievērot (noteiktus principus, likumības u. tml.), rīkoties saskaņā (ar tiem).
- sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu.
- darbība Rīcība, pasākumi, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- testamenta izpildītājs rīcības spējīga persona, kuru iecēlis mantojuma atstājējs testamentā vai citā viņa gribas aktā nolūkā, lai tiktu izpildīts testaments, kas stājies likumīgā spēkā.
- Šango Rietumāfrikā mītošo jorubu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes pirmais valdnieks, viens no nozīmīgākajiem dieviem.
- Gla Rietumāfrikas bambaru pasaules radīšanas mītā pirmā parādība-būtne "Zināšana", kas radās no pirmatnējās nebūtības Fu.
- Ginevra Rietumeiropas mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā karaļa Artura sieva, bruņinieka Lancelota iemīļotā.
- Izolde Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā Tristana iemīļotā un karaļa Marka sieva.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- rafajieši rietumsemītu mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- Anata Rietumsemītu mitoloģijā - cīņas un medību dieviete, Ilu un Ašēras meita.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis.
- Elagabals Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kam bija saules dieva funkcijas.
- Jevo Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, kuru plaši pielūdza Feniķijā, Beritas pilsētas aizgādnis.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- Muts rietumsemītu mitoloģijā - draudīgais un varenais nāves dievs, mirušo valstības vadītājs, kurš uzsūta dabai sausumu un neauglību, cilvēkiem slimības un nāvi, viņa izskats ir atbaidošs un iedveš bailes pat dieviem.
- Taabts Rietumsemītu mitoloģijā - gudrības dievs, rakstības radītājs, viņam raksturīgas ēģiptiešu dieva Tota iezīmes.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- Jammu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras, ūdens stihijas, pazemes un haosa spēku personifikācija, arī kārtības un taisnības dievs.
- Tinnita Rietumsemītu mitoloģijā - Kartāgas panteona dieviete - jaunava, auglības, skaidrās rasas devēja, bērnu dzimstības aizgādne.
- Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis.
- Šauška Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, dieva Tešuba māsa.
- Kudšu Rietumsemītu mitoloģijā - mīlas un auglības dieviete, viņu uzskatīja arī par debesu dievieti un visu dievu pavēlnieci.
- Ešmuns Rietumsemītu mitoloģijā - mirstošais un atdzimstošais augu valstības dievs, arī dievs - dziedinātājs, kam piemīt spēja pamodināt mirušos.
- Kemošs Rietumsemītu mitoloģijā - moabiešu dievu panteona augstākā dievība, arī kara dievs, kuram upurēja cilvēkus, lai gūtu uzvaru karā.
- Astars Rietumsemītu mitoloģijā - planētas Veneras personifikācija.
- Šapaša Rietumsemītu mitoloģijā - saules dieviete, kas dievu cīņā par varu pasaulē cīnās dzīvības, kārtības un labestības pusē.
- Jarihbols Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, ko pielūdza Palmīrā, bija Palmīras svētavota aizgādnis.
- Malakbels Rietumsemītu mitoloģijā - saules dievs, kuru pielūdza Palmīrā, līdzīgs grieķu Hēlijam.
- Rašaps Rietumsemītu mitoloģijā - uguns un zibens dievs, kas ir ļauns pret cilvēkiem, uzsūta tiem sērgas, taču var arī izdziedināt.
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
- rapaīti Rietumsemītu un ebreju mitoloģijā - ar mirušo pazemes valstību saistītas dievišķas būtnes.
- Bagans Rietumslāvu mitoloģijā - gars, kas pieskatīja mājlopus, rūpējās par to auglību un sargāja no slimībām.
- jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- vecmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Vecmīlgrāvis" iedzīvotāji.
- Bolderāja Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, Buļļupes labajā krastā pie tās ietekas Daugavā, par apdzīvotu vietu sākusi veidoties 18. gs. muižas "Bolderaa" teritorijā un 20. gs. sākumā kļuva par svarīgu rūpniecības centru, 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu.
- Mangaļsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Daugavas ietekas jūrā, pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm, pievienota Rīgai 1960. g.
- Vecdaugava Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas ziemeļu daļā pie Vecdaugavas, robežojas ar Vecāķu, Trīsciema un Vecmīlgrāvja apkaimēm, kā arī pa ūdeni Mangaļsalas apkaimi.
- Ziemeļblāzma Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Vecmīlgrāvja sastāvdaļa, atrodas starp Rīnūžiem un Skuju ielu.
- faringomikoze Rīkles slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes.
- faringopātija Rīkles slimība.
- strēbt karstu putru rīkoties neapdomīgi, pārsteidzīgi, neapvaldīti, pārāk strauji.
- lēkt no jumta uz ecēšām (retāk ecēšās) rīkoties neapdomīgi.
- lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) rīkoties neapdomīgi.
- lēkt uz ecēšām rīkoties neapdomīgi.
- strēbt karstu (putru), retāk ķert karstu rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- nošaut greizi rīkoties nepareizi; kļūdīties; notikt tā, kā nav paredzēts, norisēt kļūmīgi.
- spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi, vieglprātīgi.
- ķellāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- ķemmāties Rīkoties, darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu); pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi.
- uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti, aktīvi, arī veicot ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
- darboties Rīkoties, veikt noteiktus pasākumus (parasti ilgākā laika posmā), lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
- dunkuris Rīks kartupeļu biezputras samīcīšanai.
- abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras.
- abru kasis rīks, ar ko sakasa mīklu.
- kripšis Rīks, ar kuru nokasa mīklu.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.).
- obāde Rīta dziesma - dziesma vai lirisks dzejolis, kas pauž skumjas par rītausmu, kurai jāšķir mīlētāji.
- alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
- alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda.
- baronga Rituāla baliešu deja, kas veltīta mītiskajai būtnei Barongam - puslauvam, puspūķim.
- bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu).
- izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu).
- perimetrs Robežas garums (laukumam, kā apjomīga šķērsgriezumam); apkārtmērs.
- antropoīds Robots, kuram piemīt cilvēkam līdzīga forma un apveidi.
- rodanīdi Rodānūdeņražskābes sāļi, nozīmīgi analītiskajā ķīmijā.
- rododendrons Rododendrs - viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- tenārs Rokas īkšķa pacēlums jeb mīkstums.
- žornīt Rokās mīcīt, spaidīt, žņaudzīt.
- apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem.
- romadura Romaduras siers - mīksts beļģu siers, ko nogatavina gk. baktērijas.
- bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.-14. gadsimta feodālajā literatūrā).
- Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem.
- connubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- conubium Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konnūbijs Romiešu laulība kā īpaša pilsoņu tiesība, kas bija nepieciešama, lai laulība būtu likumīga.
- konfarreācija Romiešu likumīgās laulības vecākā forma; confarreatio.
- confarreatio Romiešu likumīgās laulības vecākā forma.
- Kupidons Romiešu mīlas dievs, grieķu Erota analogs.
- Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera.
- Robīgs Romiešu mitoloģijā - dievs, kas sargāja labību no slimībām un kaitēkļiem.
- Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
- Venera Romiešu mitoloģijā - mīlestības un skaistuma dieviete (sengrieķu mitoloģijā - Afrodīte).
- saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
- plankumainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca vitulina”), Baltijas jūras DR piekrastēs mīt \~400 īpatņu populācija, iespējama atsevišķu īpatņu parādīšanās arī Latvijas piekrastē, aizsargājams.
- rodze Roze (slimība).
- rimicānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji.
- rimīcānieši Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Rimīcāni" iedzīvotāji.
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu.
- pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
- plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
- sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
- spireja Rožu dzimtas ģints ("Spiraea"), līdz 3 metriem augsts vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~70 sugu un dekoratīvo formu.
- ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
- Kigva Ruandas valdnieku mītiskais dievišķais ciltstēvs.
- izacelties Rūgstot palielināties apjomā (par mīklu).
- izlaisties (arī palaisties) mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
- palaisties mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
- fonopātija Runas orgānu slimība vai funkciju traucējumi.
- rinolālija Runāšana caur degunu rinoloģisku slimību rezultātā.
- žaustīties Runāt aplamības, arī rupjības.
- grūst lažu runāt aplamības, nepatiesību.
- laist lažu Runāt aplamības, nepatiesību.
- runāt mežā runāt aplamības, runāt nesaprātīgi.
- blambāt Runāt aplamības.
- plampāt Runāt aplamības.
- bērt kā no maisa runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā.
- grābstīties pa tukšu Runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
- melsinēt Runāt ko nenozīmīgu, nenopietnu.
- stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
- rotaļāties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi; runāt asprātīgi.
- rotaļāties (arī spēlēties) ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi; runāt asprātīgi.
- gelzt Runāt nepatiesību, aplamības; gvelzt.
- malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības, ko nenozīmīgu.
- kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
- figļot Runāt vai rakstīt niekus, aplamības.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
- mētāties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
- svaidīties Runāt, teikt daudz; runāt, teikt neapdomīgi.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- nomīcīt Rūpīgi mīcīt un pabeigt mīcīt.
- burlesks Rupja komisma paveids, kura nolūks smīdināt, izzobojot cilvēka dzīvnieciskās vai dabiskās vajadzības.
- kratījumi Rupjās barības, parasti siena un salmu, maisījums salmu ēdamības uzlabošanai.
- kombinētā spēkbarība rūpnieciski izgatavots spēkbarības līdzekļu maisījums, kas papildināts ar minerālvielu un vitamīnu premiksiem; izgatavo pēc zinātniski pamatotām receptēm noteiktai dzīvnieku sugai, vecuma un produktivitātes grupai.
- saira Rūpnieciski nozīmīga vējzivju kārtas skumbrijlīdaku dzimtas zivs (gk. izplatīta Klusā okeāna mērenās un subtropu joslas rajonos).
- priedes mizas rūsa rūsas sēnes "Peridermiumpini" izraisīta slimība; šai sēnei ir nepilns attīstības cikls (zināma tikai ecīdiju stadija), nav arī starpsaimniekaugu, un infekcija izplatās tieši no priedes uz priedi; sveķu vēzis.
- priežu-apšu rūsa rūsas sēnes ("Melampsora pinitorqua") izraisīta slimība, kas bojā līdz 10 g. vecu priežu galotnes un jaunos sāndzinumus; inficētie dzinumi deformējas un izliecas burta S veidā; priežu galotņu griezējs.
- kronarcija Rūsas sēņu rindas dzimta ("Cronartiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, to ierosinātās augu slimības sauc par stabiņrūsām; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- pukciniastra Rūsas sēņu rindas dzimta ("Pucciniastraceae"), kas parazitē uz dažādiem savvaļas augiem un kultūraugiem un ierosina to slimības, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu.
- Cantharis fusca rūsganais mīkstspārnis.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- konfliktsituācija Sabiedrībā izveidojies stāvoklis, kur no subjektu gribas neatkarīgi apstākļi veicina viņu pretrunu saasināšanos, viņu interešu savstarpēju nesavienojamību (antagonismu) un vedina partnerus uz sadursmi.
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
- materiālā kultūra sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- eisocialitāte Sabiedriskās dzīves forma, kas konstatēta tādiem kukaiņiem kā bites un termīti, kam kolonija sastāv no īpašām, bioloģiski nosacītām kastām (piem., strādnieki, trani, vaislinieki).
- parādība Sabiedriskās esamības un attīstības izpausmes forma; šīs formas atspoguļojums cilvēka darbībā.
- literatūra Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.
- sabrisks sabiedrisks, viesmīlīgs (parasti par saimnieku).
- kraupa Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
- kraupes Sabiezējusi un sasprēgājusi ādas virskārta ādas slimību gadījumos.
- satumēt Sabiezēt, kļūt tumīgam.
- sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu.
- nopušierēties Sabojāties; tikt sabojātam, neizdoties (piemēram, neprasmīgas rīcības dēļ).
- izbraucīt Sabradāt, nomīdīt.
- slampāt sabradāt,savazāt slapju, piemīdīt netīru.
- saņurdzīt Saburzīt, samīcīt.
- izčūroties Sacelties (par mīklu).
- psammitolīti Sacementējušies psammīti.
- psammolīti Sacementējušies psammīti.
- satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu.
- nolauzt degunu sadauzīties, sasisties; piedzīvot neveiksmi (iedomīgam cilvēkam).
- melns kā nakts sadrūmis, dusmīgs.
- iekaisties Sadusmoties, kļūt dusmīgam.
- iejaut Sagatavot (mīklu), iemaisot miltus (ierauga) šķidrumā.
- sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot; šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu.
- dzīvot Saglabāt savu nozīmīgumu, pastāvēt (piemēram, par parādībām sabiedrībā).
- pļekains Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekaiņš Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- pļekans Saglīzdējis, saplacis (piemēram, par maizi, mīklu).
- saguzums Sagurums, slimība.
- dumāksnis Saīdzis, dusmīgs cilvēks.
- pussaimniecība Saimniecība ar pusasmīti zemes (~10-14 ha).
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
- kefale Saimnieciski nozīmīga zivs, izplatīta tropu un mērenajās joslās.
- analītiskā uzskaite saimniecisko operāciju grāmatvedības uzskaite, rādītājus dodot naudas, bet nepieciešamības gadījumā arī naturālā izteiksmē.
- tikvien Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību; ne tikai - bet arī.
- vien saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- tikai Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ne Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
- ķepēt Saistīt kopā vai kam klāt (ko mīkstu, lipīgu).
- oftalmo- Saistīts ar acu slimībām (piem., oftalmoloģija).
- antisemītisks Saistīts ar antisemītismu, tam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas antisemītisms.
- rinoloģisks Saistīts ar deguna un deguna dobuma slimībām.
- šķirtdzimuma Saistīts ar dzimumpazīmju piemīlību šādā veidā, tai raksturīgs.
- negatīvs Saistīts ar elektriskajiem lādiņiem, ko apzīmē ar mīnusa zīmi, tiem raksturīgs.
- idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
- milzīgs Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- milzu Saistīts ar ļoti izvērstu, ļoti nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- mīmisks Saistīts ar mīmiku, tai raksturīgs.
- mītisks Saistīts ar mītu (1), tam raksturīgs.
- monumentāls Saistīts ar monumentu, tam raksturīgs; plašs, ļoti nozīmīgs (par mākslas darbu).
- neliels Saistīts ar ne sevišķi izvērstu, nozīmīgu darbību (piemēram, par pienākumu, ieņemamo amatu).
- neiroloģisks Saistīts ar nervu sistēmu, nervu sistēmas slimībām, tām raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmiku, tai raksturīgs.
- pantomīmisks Saistīts ar pantomīmu, tai raksturīgs.
- piramidāls Saistīts ar piramīdu (1), tai raksturīgs; tāds, kam ir piramīdas forma.
- psihopatoloģisks Saistīts ar psihiskām slimībām, tām raksturīgs.
- senils Saistīts ar samērā lielu (cilvēka) vecumu, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt nevēlamas samērā liela vecuma pazīmes.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptoma (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme, šādai slimībai raksturīgs.
- briesmas Saistīts ar šādu stāvokli, apstākļiem; briesmīgs.
- šaušalīgs Saistīts ar šausmām (2), tām raksturīgs; šausmīgs (2).
- stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
- tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
- vīrišķs saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs; tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes
- desmopātija Saišu slimība.
- pārlaime Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- pārlaimība Sajūsmīgs stāvoklis, augstākā svētlaime.
- entuziastisks Sajūsmīgs.
- jausmots Sajūsmināts, apgarots, jūsmīgs.
- konceptīvs Sajūtīgs, uzņēmīgs; saprātīgs, apķērīgs.
- (viņam) ir iekšā saka par apdāvinātu, uzņēmīgu, arī darbīgu cilvēku.
- (pie)dzimt zem nelaimīgas zvaigznes saka par cilvēku, kam (pēc tautas ticējumiem) nolemta nelaimīga dzīve.
- mēle kulstās saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- karstas putras strēbējs saka par cilvēku, kas rīkojas nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
- vilks avju drēbēs saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
- sekste aug saka par cilvēku, kurš kļūst iedomīgs.
- sirds kā plācenis saka par gļēvu, mazdūšīgu, neizlēmīgu cilvēku.
- sekste gaisā saka par iedomīga cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- aste gaisā saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
- kā glancīgs saka par iedomīgu, pašapzinīgu cilvēku.
- kā (pats) nelabais Saka par īpašību, pazīmi, kas piemīt (kam) ļoti lielā mērā.
- tā lieta iet Saka par kā norises iespējamību.
- aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu.
- ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
- zemes sāls saka par ko būtisku, nozīmīgu.
- plats kā kulba saka par ko izteikti platu, apjomīgu (piemēram, izstiepušos apģērbu).
- kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
- kaut kas traks, arī vai traks saka par ko ļoti iedarbīgu, ietekmīgu, arī pārsteidzošu.
- kā siena kaudze saka par ko ļoti lielu, apjomīgu.
- mīksts kā vilna saka par ko ļoti mīkstu (_biežāk_ par maizi).
- kā nelaime saka par ko ļoti nevēlamu, nepatīkamu, apgrūtinošu, uzmācīgi, par ko tādu, kam piemīt pārliecīgi liela intensitāte.
- kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu.
- kā dūna saka par ko ļoti vieglu, mīkstu, siltu.
- liela muiža (arī lieta, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- liela lieta (arī muiža, nelaime) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- liela nelaime (arī lieta, muiža) saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- Tas ir mazākais! saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku, mazsvarīgu.
- sīka vienība saka par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
- (tas) nekas saka par ko nenozīmīgu.
- tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
- kā ļurka saka par ko nesaturīgu, izļodzītu, arī izmirkušu, mīkstu.
- tas nav (it, arī itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
- nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
- kā ziepju burbulis saka par ko pārspīlētu, izdomātu, arī par īgnu, dusmīgu, uzpūtīgu cilvēku.
- cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs.
- iet, degunu uzmetis, [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku.
- kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti.
- kā rijas krāss saka par lielu, resnu, apjomīgu cilvēka ķermeņa daļu.
- kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti.
- iepūšas kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī iepūšas, uzpūšas) kā pāvs saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- piepūšas (arī uzpūšas) kā tītars saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- uzpūšas (arī piepūšas, iepūšas) kā pāvs (arī tītars) saka par ļoti iedomīgu, augstprātīgu cilvēku.
- kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku.
- kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti.
- velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
- diloņa kandidāts saka par ļoti vāju, bālu, slimīga izskata cilvēku.
- kā kalkūnis saka par muļķīgu, iedomīgu, arī pārāk pašpārliecinātu cilvēku.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- aiz rokas vadāms saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
- kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
- kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu.
- jūsu padevīgais kalps saka par sevi, aiz cieņas pret kādu paužot pazemību, norādot uz savu zemāko sabiedrisko stāvokli.
- kā (viens) puteklītis saka par sīku, nenozīmīgu, niecīgu būtni.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- (ie)likts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- azbesta vecene saka par uzņēmīgu, stipru sievieti.
- kā Tukuma ziepnieks saka par viegli sakaitināmu, ļoti dusmīgu, spītīgu cilvēku.
- lēnām pa tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
- gods un slava! saka, cildinot (ko), uzsverot (kā) nozīmīgumu.
- dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama.
- krīt kā lācis uz medu saka, ja (parasti vīrietis) ļoti aizraujas ar kādu, iemīlas kādā, ja visiem spēkiem, uzmācīgi cenšas ko iegūt.
- kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir aizdomīgs u. tml.
- otrā jaunība Saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
- būt iekšā (kādam) saka, ja cilvēks ir enerģisks, uzņēmīgs, darbīgs, apdāvināts.
- nelaimes čupiņa saka, ja cilvēks ir nevarīgs, nelaimīgs, nožēlojams.
- vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- karsta galva saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- sīksta dzīvība kā kaķim saka, ja cilvēks spēj daudz izturēt, pārciest smagas slimības.
- kā velns saka, ja darbība ir ļoti intensīva, ja kas tiek darīts ļoti prasmīgi.
- krīt kā mušas uz medu (retāk zirga) saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- krīt kā mušas uz zirga saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa.
- dusmas vārās saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
- vajadzēt saka, ja ir nepieciešamība iet uz tualeti
- dūša kā miets saka, ja ir stingra griba, apņēmība
- dūša ir papēžos (kādam) saka, ja ir zudusi, zūd drosme, pašpaļāvība, uzņēmība.
- kā traks saka, ja kādai darbībai piemīt liela intensitāte.
- staigā krūtis izgāzis saka, ja kādam ir pašapzinīga, iedomīga poza.
- pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs.
- kuļas kā (pliks) pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- kuļas (arī peras, sitas) kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- nauda kabatā neturas saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
- (kāda) lapsene (arī blusa, muša) iekodusi, arī (kāds) dundurs iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs; saka, ja kāds ir pārlieku nemierīgs, satraukts.
- (kāds) dundurs iekodis, arī (kāda) muša (arī lapsene, blusa) iekodusi, arī kas iekodis saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- kāds dundurs iekodis, arī kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez pietiekama pamata kļūst dusmīgs vai stūrgalvīgs.
- smaida kā pilns mēness saka, ja kāds gaiši, plati, labsirdīgi smaida, ir laimīgs, apmierināts.
- deguns ir mākoņos (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, augstprātīgs, lepns.
- deguns ir gaisā (kādam) saka, ja kāds ir iedomīgs, uzpūtīgs, lepns.
- maiga sirds saka, ja kāds ir labsirdīgs, mīļš.
- kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns.
- sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība.
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs.
- kā negudrs saka, ja kāds izturas, rīkojas nesaprātīgi, neapdomīgi, muļķīgi.
- dievs augstais saka, ja kāds jūtas ļoti apmierināts, laimīgs.
- debess augstā saka, ja kāds jūtas ļoti laimīgs, apmierināts.
- sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
- ar veselu ādu saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem izglābjas no kaut kā draudoša; neskarts, sveikā izkļūst no grūta stāvokļa.
- dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā.
- kāda blusa (arī muša) iekodusi saka, ja kāds nesaprotamu iemeslu dēļ ir dusmīgs, saīdzis.
- kā gailis uz sūdu čupa saka, ja kāds pārmērīgi lielās (ar ko sīku, nenozīmīgu), izrāda savu šķietamu pārākumu.
- kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš.
- būt pie sirds saka, ja kas ir ļoti tuvs, mīļš, ja ir liela interese par ko.
- izskrien kā vilks caur Rīgu saka, ja kas notiek lielā skaitā, ja kas laimīgi izdodas.
- viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi.
- kaķim uz astes saka, ja ko atzīst par nepietiekamu, veltīgu, nederīgu, nenozīmīgu.
- netaupīt krāsu saka, ja ļoti spilgti, izteiksmīgi stāsta, raksta, tēlo.
- dūša šļūk papēžos saka, ja mazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- roka neceļas saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- nav kur (arī kurp) steigt (arī steigties) Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- nekur nav jāsteidzas, arī nav kur (arī kurp) steigties (arī steigt), arī kur jāsteidzas? Saka, ja nav vajadzības, nepieciešamības darīt ko ātri.
- balss pazūd Saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ).
- dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
- gora visu ko māca saka, ja rūpes, nepieciešamība liek daudz ko iemācīties.
- dūša noplok (arī nošļūk, saplok, sašļūk) saka, ja samazinās drosme, apņēmība, uzņēmība.
- galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
- galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
- smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
- sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis.
- nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- (un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- viens no diviem saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
- kāda rokas ir tīras saka, noraidot kāda līdzdalību nelikumīgā rīcībā; kāds ir ar tīrām rokām.
- ko niekus saka, noraidot kādu iespējamību, domu.
- bijis nebijis saka, par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu.
- kā bankā saka, pastiprinot apgalvojuma ticamību.
- kā rags saka, pastiprinot apgalvojumu, tā noteiktību, ticamību.
- kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
- piespļaut acis (kādam) saka, pastiprinot sava apgalvojuma ticamību.
- visādi dievam ir saka, raksturojot cilvēku, kam piemīt kas negatīvs, nesaprotams, nepieņemams.
- kad tur piķis lītu saka, uzsverot apņēmību ko panākt, lai notiek kas notikdams.
- nav pa vienam smieklam saka, uzsverot kā grūtumu, intensitāti, nozīmīgumu.
- lai dievs žēlīgs saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna, arī uzsverot gaidāmā vai notiekošā bīstamību.
- lai dievs stāv klāt saka, vēloties vai vēlot kādam būt pasargātam no kā ļauna. arī uzsverot notiekošā vai gaidāmā bīstamību.
- artikulācijas metode sakaru sistēmas sarunas trakta kvalitātes pārbaudes metode - nosaka uztverto runas elementu (zilbju, vārdu) saprotamību, ko raksturo pareizi uztverto elementu skaita attiecība pret pārraidīto elementu skaitu; sistēma ir apmierinoša, ja šī attiecība ir 40-50%, laba - ja 55-80% un teicama - ja vairāk par 80%.
- illijs Sakausējums no 60,5% niķeļa, 21% hroma, 6,4% vara, 4,7% molibdēna, 2,1% volframa un niecīgiem mangāna, silīcija, alumīnija, dzelzs, bora titāna un oglekļa daudzumiem.
- silikols Sakausējums, kas sastāv no silīcija ar nelielu dzelzs, alumīnija u. c. metālu piemaisījumu; lietoja silīciju saturošu krāsainu metālu sakausējumu ražošanā.
- dascillidae Sakņmīļu dzimta.
- dascillus Sakņmīļu dzimtas ģints.
- parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
- promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu.
- pamatslimība Sākotnējā slimība, kas izraisījusi citas slimības; galvenā no slimībām, ar kurām kāds vienlaicīgi slimo.
- uzmetumplāns Sākotnējais plāns, kurā pirms plāna detalizētas izstrādes ir iezīmētas plānotās darbības norises nozīmīgākās īpatnības un principi.
- konkusija Sakratīšana, satricinājums; grūdiens; kontūzija; slimīgs stāvoklis pēc satricinājuma.
- atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ).
- parādīties uz skatuves sākt aktīvi darboties, iegūt nozīmīgu stāvokli.
- aizmiekšķēt Sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
- apcienīt Sākt cienīt, augstu vērēt, iemīļot.
- iemīļot Sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
- iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā), labprāt nodarboties (ar ko); pieķerties (kam).
- iemīlēt Sākt izjust interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); pieķerties (kam).
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
- ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
- samīlēties Sākt izjust, parasti ļoti lielu, interesi (par ko), arī nepieciešamību (pēc kā); sākt, parasti ļoti, pieķerties (kam).
- rasties Sākt izpausties, izraisīties (par slimību).
- izalabāties Sākt labi funkcionēt pēc slimības, ievainojuma (par ķermeņa daļu).
- aizmīcīt Sākt mīcīt (mīklu) (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
- aizpaisīt Sākt mīstīt (resp. kulstīt) linus (pēc kā radies pārtraukums).
- iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
- krist atpakaļ sākt slimot no jauna ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
- satostīties Sākt stostīties, stomīties.
- samīņāties Sākt, parasti pēkšņi, mīņāties; īsu brīdi mīņāties.
- sastomīties Sākt, parasti pēkšņi, stomīties, mulst.
- sašmīkstināt Sākt, parasti pēkšņi, šmīkstināt; īsu brīdi šmīkstināt.
- monahs Sākumā kristīgo anahorēti, vēlāk klosteru iemītnieki.
- kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces.
- kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu.
- Agati sala Arābijas jūrā (_Agatti Island_), Lakšadvīpu (Lakadivu) salu grupā, Amīndīvu salu rietumos, Indijā (Lakšadvīpas savienotā teritorija).
- Montserrata Sala Mazo Antiļu salu grupā (angļu val. "Montserrat"), Lielbritānijas aizjūras teritorija, platība - 102 kvadrātkilometri, administratīvais centrs bija Plimuta (neapdzīvota pēc 1996. g. vulkāna izvirduma, valdības mītne - Breidsā).
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- Cēzara salāti salāti, kuru sastāvā ir salātu lapas. mīksti vārītas olas, ķiploki, Vusteras mērce, citronu sula, olīveļļa, parmezāna siers, ķiploku grauzdiņi, sāls, pipari (var būt papildināti ar vistas gaļu, šķiņķi vai sēnēm).
- nolauzt degunu (kādam) salauzt kāda iedomību, lielību, pašpārliecinātību.
- klunkas Saldas mīklas bumbiņas, ceptas pelnos.
- kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
- saldmutis Saldumu mīļotājs.
- etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās.
- bernarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna.
- bērnarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna.
- neiro- Salikteņa daļa ar nozīmi 'nervu' vai 'uz nervu sistēmu un tās slimībām atticīgs'.
- neir- Salikteņa daļa ar nozīmi "nervu" vai "uz nervu sistēmu un tās slimībām attiecīgs".
- fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
- dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību.
- nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes.
- mīne Salmiem segta bedre sakņu uzglabāšanai; mīna 3(3).
- dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai.
- Amīndīvu salas salu grupa Indijas dienvidrietumos (_Amīndīvi Islands_), Lakšadvīpas teritorijā, Lakšadvīpu salu ziemeļu daļā.
- ciānamīdi Sāļi, ciānūdeņražskābes amīda atvasinājumi.
- sāļaudži Sāļmīļi.
- slimības pabalsts samaksa, ko darbinieks saņem slimības gadījumā.
- kokains Samākslots, arī neizteiksmīgs (par vaibstiem, runu).
- stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- sašaurināt Samazināt (kā) apjomu; samazināt (kā) nozīmīgumu, ietekmīgumu.
- apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu.
- hipoalbuminēmija Samazināts albumīnu daudzums asinīs.
- Jasminum sambac sambaka jasmīns.
- labs Samērā apjomīgs, liels; krietns (2).
- krietns Samērā apjomīgs, liels.
- pakrietns Samērā apjomīgs, liels.
- liels Samērā apjomīgs, plašs (par tekstu).
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- mērens Samērā labs, samērā nozīmīgs.
- tikt viegli cauri samērā laimīgi (ar nelieliem zaudējumiem), samērā veiksmīgi izkļūt no nepatīkama stāvokļa.
- torte Samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta.
- palēns Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
- mīksnējs Samērā mīksts; pamīksts.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- pašvītīgi Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi; pašvīti.
- pašvīti Samērā moderni, ārišķīgi; arī palepni, iedomīgi.
- pašvītīgs Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs; pašvīts.
- pašvīts Samērā moderns, ārišķīgs; arī palepns, iedomīgs.
- pasīks Samērā nebūtisks, nenozīmīgs (parasti par mākslas darbu, tā saturu).
- pamazs Samērā nenozīmīgs (kādā darbības nozarē).
- pasekls Samērā nenozīmīgs, nebūtisks (piemēram, par mākslas darbu), samērā virspusīgs (piemēram, par kā saturu).
- paliels Samērā nozīmīgs (kādā darbības nozarē).
- balantidioze Samērā plaši izplatīta cūku slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas; balantidiāze.
- adamīts Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīns.
- adamīns Samērā rets minerāls - cinka arsenāta hidroksīds; adamīts.
- paslimīgs Samērā slimīgs.
- padusmīgs Samērā, arī mazliet dusmīgs.
- pastīvs Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
- paskumīgs Samērā, arī mazliet skumīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet tramīgs (par dzīvniekiem).
- patramīgs Samērā, arī mazliet tramīgs.
- sanūcīt Samīcīt (mālus, maizi).
- saņūcīt Samīcīt (mālus, maizi).
- apmīcīt Samīcīt (miltus kopā ar iejauto mīklu).
- uztūcīt Samīcīt un uzbriedināt.
- sastumpāt samīcīt, saspaidīt.
- uzmaidzīt Samīcīt, saspaidīt.
- savilināt Samīcīt, savelt, sarullēt.
- sablīdināt Samīcīt.
- sadūkāt Samīcīt.
- bakrāceņi Samīcīti kartupeļi ar krējumu.
- sabradāt Samīdīt (piemēram, sniegu).
- sabrist Samīdīt (piemēram, sniegu).
- damīdīt Samīdīt (sienu, labību u. tml.), lai (to) varētu ievietot, ietilpināt (kādā telpā).
- nomiņģēt Samīdīt, nomīdīt.
- drempēt Samīdīt, nomīt.
- sastampāt Samīdīt, sadangāt.
- satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju.
- saplekšināt Samīdīt, samīcīt.
- sadakņāt Samīdīt, samīņāt.
- sapļekšķināt Samīdīt, sapēdot.
- aizčūbāt Samīdīt, saspārdīt.
- sacobalēt samīdīt.
- sadakāt samīdīt.
- sapļekāt samīdīt.
- sadīžāt Samīdīt.
- saplicināt Samīdīt.
- sastaukāt Samīdīt.
- sastaupēt Samīdīt.
- savāžot Samīdīt.
- mīdeklis Samīdīta masa.
- vijāklis Samīdīta, samudžināta vieta.
- mešķi Samīdītu niedru paklājs.
- samīļojiens Samīļošanas darbība.
- samīloties Samīļot (vienam otru, citam citu).
- samīļoties Samīļot (vienam otru).
- samīlēt Samīļot.
- sadiņāt samīņāt.
- sadaļģēt Samīņāt.
- izļerēt Samirkt, kļūt mīkstam.
- samalt Samīstīt ar mašīnu (piemēram, linus, kaņepājus).
- sadekāt samīt, nomīdīt (īpaši par aitām).
- noplidināt Samīt, nomīdīt, nobradāt.
- noplekšināt Samīt, nomīt.
- noplekšķināt Samīt, nomīt.
- noplikšēt Samīt, nomīt.
- noplikšināt Samīt, nomīt.
- sakļēpāt Samīt, nomīt.
- samiņģēt Samīt, samīdīt.
- nomačāt Samīt.
- sasmitēt Samitrināt, saslapināt (mīksti savērptus velkus ar sūkalām, lai tie kļūst stingrāki).
- vellutato samtaini, mīksti.
- apgremzties Saniknoties, kļūt dusmīgam.
- gulsenis Sāpes, slimība.
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības).
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības).
- reverie Sapņojums; domīga, sapņaina rakstura skaņdarba nosaukums.
- loģika Saprātīgums, pareizība; (iekšēja) likumība, jēga.
- sajēdzība Saprotamība, pieejamība.
- sajēdzamība saprotamība.
- judrs Sapuvis, mīksts, porains.
- daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi).
- paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties.
- koagulējamība Sarecināmība, sliecība vai spēja sarecēt vai veidot recekļus.
- cilpīgs Sarežģīts, divdomīgs, ar zemtekstu (jautājums).
- inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
- sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā.
- kraplaka Sarkana krāsa, alizarīna un purpurīna savienojums ar alluminija oksida hidrātiem; krapkarmīns.
- gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
- urorubrohematīns Sarkans urīna pigments, kas atrasts dažu hronisku slimību (piem., lepras) gadījumā.
- dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija.
- diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem.
- kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
- pasakoties Sarunāties (parasti par ko nenozīmīgu); pļāpāt; arī tenkot.
- pļāpāt Sarunāties par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, runāt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu, arī nevajadzīgu.
- aizsalināt Sasaldējoties atkal saslimt vai sagaidīt slimības saasināšanos.
- sabemberēt sasist; dusmīgi sapurināt.
- iešust Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- sabuzt Saskaisties, kļūt dusmīgam.
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)".
- afiliācija Saskarsmes nepieciešamība, tieksme uz sadarbību, draudzību ar citiem cilvēkiem; šī tendence pieaug stresa, trauksmes stāvoklī.
- izšļurgt Saslapināt, mitrumā kļūt mīkstam.
- polipātija Saslimšana ar vairākām slimībām vienlaikus vai bieža slimības atkārtošanās.
- Laima slimība saslimšana, ko ierosina ērču pārnēsāta infekcija; slimība identificēta 1970. gados ASV, Konektikutas štatā Laimas pilsētas apkārtnē.
- hipovitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna daudzuma samazināšanās organismā.
- avitaminoze Saslimšana, ko izraisa kāda vitamīna trūkums organismā.
- drudzis Saslimšana, slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar paaugstinātu temperatūru un drebuļiem.
- iedzīvoties Saslimt (ar kādu slimību).
- sorvaķ Saslimt ar kādu slimību.
- sajukt prātā saslimt ar psihisku slimību.
- sajukt Saslimt ar psihisku slimību.
- smidzināt sasmīdināt, likt smieties.
- sazadināt sasmīdināt.
- aizsmīdināt Sasmīdināt.
- iezadināt Sasmīdināt.
- sasmiedināt Sasmīdināt.
- nesasniedzamība Sasniegšanas neiespējamība.
- sakleķēt Saspiest (mīkstā masā).
- satulkāt Saspiest, saspaidīt, samīcīt.
- konstrikcija Saspiešana, sažņaugšana, savilkšanās; slimīga žņaugšanas sajūta.
- kompresibilitāte Saspiežamība.
- sažļekšķēt Saspiežoties vai sakratoties pārvērsties par mīkstu masu.
- sasteļķēt Sastampāt, piemīdot ar kājām.
- nobakarēt Sastampāt, stipri mīcīt (mīklu).
- sapenterēt Sastāstīt aplamības.
- sgrezēt Sastāstīt niekus, aplamības.
- tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā.
- sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
- sastostīties Sastomīties.
- empiēze Sastrutojums, pūtīšveida izsitumi; ikviena slimība, kam raksturīgas flegmonozas pūtītes, kuras pildās ar strutainu šķidrumu.
- izjukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- sajukt Sašķīst, pārvērsties mīkstā masā (piemēram, par augļiem).
- saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
- ielīdzīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātība Saticīgums, miermīlīgums.
- kož Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- kuž Sauciens (parasti atkārtojumā), ar kuru mīlinot aicina klāt zirgu.
- Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte.
- heliofils saulmīlis; dzīvs organisms, kas spēj virzīties pret Saules gaismu, heliofītu grupas augs.
- heliofīts Saulmīļi, augi, kuru attīstībai nepieciešams pilns saules apgaismojums.
- Akīmī sausgultne Saūda Arābijā (_ʻAqīmī, Shaʻīb al_), Rijādas mintakā.
- sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas.
- mīnulauks Sauszemes karā - teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas sauszemes inženiermīnas.
- izsautēt Sautējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
- aumoņi Sava veida pusapziņas stāvoklis (miega, slimības laikā).
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem.
- oddfellows Savādnieku neatkarīgais ordenis, ap 1750. g. Anglijā dibināta labdarības organizācija ar devīzi: draudzība, mīlestība un patiesība.
- ermīgs Savāds, dīvains, jocīgs; ērmīgs.
- ērmots Savāds, neparasts, jocīgs; ērmīgs.
- savalgt savākt rūgstošu maizes mīklu abrā.
- savantisms Savantisma sindroms - stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt neparastas spējas.
- patriotisms Savas dzimtenes, tautas mīlestība, uzticība savai dzimtenei, tautai, gatavība pašaizliedzīgi darboties to labā.
- anozognozija Savas slimības neapzināšanās, ko novēro dažās galvas smadzeņu organiskās slimībās.
- autognoze Savas slimības noteikšana, izmantojot pašnovērošanu.
- nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
- Alkšņupes sausgultne un karsta kritenes savdabīgas karsta procesu izpausmes formas augšdevona Pļaviņu svītas dolomītos Smiltenes novada Gaujienas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), platība — 5,5 ha, karsta piltuvju-ūdensrijēju garums sasniedz 6 m, platums — 4 m, dziļums — 2 m.
- kompatibilitāte Savienojamība, saderība.
- cece Savienojumā "cece muša": Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piemēram, miega slimības izraisītājus.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- mī Savienojumā "mī un žē!" - saka pārsteigumā, arī bēdās.
- tikai Savienojumā "ne tikai": norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
- papatači Savienojumā "papatači drudzis" - akūta infekcijas slimība, ko izraisa ar kādu vīrusu inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs.
- piešķirt Savienojumā "piešķirt nozīmi": uzskatīt (ko) par ļoti nozīmīgu, svarīgu, arī par galveno.
- rede Savienojumā "redes koks" apzīmē slimību, kas izpaužas kā sacietējums krūtīs vai sānos.
- superelastisks Savienojumā "superelastiskais stāvoklis" - polimēra fizikālais stāvoklis, kurā tam piemīt sevišķi liela elastība.
- vajāšana Savienojumā "vajāšanas mānija": slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- trešais Savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- ierakstīt Savienojumā ar "lappuse"; veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu, vienreizīgu.
- mīļum Savienojumā ar "mīļš" izsaka šīs īpašības pastiprinājumu.
- plika Savienojumā ar "plaka" raksturo maizes mīcīšanas skaņas.
- pļiku Savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- pļak Savienojumā ar "pļik" apraksta troksni, kāds rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- pļeku Savienojumā ar "pļiku" raksturo skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- trešais Savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
- šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
- mīlin Savienojumā ar darbības vārdu "mīlēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- ne- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
- amidīns Savienojums, kurā ir amīna un imīna grupa, pievienotas vienam oglekļa atomam.
- saķepēt Savienoties, sasaistīties (ar ko mīksta, lipīgu).
- saķept Savienoties, sasaistīties kā mīksta, lipīga iedarbībā; savienojoties, sasaistoties kļūt par mīkstu, lipīgu masu.
- čumma Savilktas lūpas; cilvēks, kas uzmetis lūpu (apvainojies, dusmīgs) un nerunā.
- mītin Savinojumā ar "mīt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru.
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- bijekcija Savstarpēji viennozīmīgs (abpusējs jeb bijektīvs) attēlojums starp divām kopām.
- bijektīvs Savstarpēji viennozīmīgs (attēlojums starp divām kopām).
- homeomorfisms Savstarpēji viennozīmīgs attēlojums (bijekcija), kas saglabā nepārtrauktību (katras vaļējas kopas pirmtēls ir vaļēja kopa).
- pašgribīgs Savtīgs, patmīlīgs.
- egoisms Savu personisko interešu izvirzīšana augstāk par citu cilvēku un sabiedrības interesēm; patmīlība.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- ruberoīds Seguma, hidroizolācijas materiāls, kuru izgatavo, piesūcinot speciālu veltņu kartonu ar mīkstu naftas bitumenu un pārklājot to no vienas vai abām pusēm ar grūti kūstoša naftas bitumena kārtu.
- amīmija Sejas mīmikas traucējumi vai izzušana.
- viļaka Sējumos izviļāta vieta; saviļāta, nomīdīta zāle (kādā platībā).
- kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
- orhiopātija Sēklinieka slimība.
- testopātija Sēklinieku slimība.
- sēklu kodināšana sēklu apstrāde ar ķimikālijām, lai iznīcinātu kaitīgus organismus, dīgstu slimību ierosinātājus.
- veikme Sekmes, sekmīgums.
- šķirība Sekmība.
- augšupeja Sekmīga attīstība, uzplaukums; progress.
- karjera Sekmīga darbošanās (nozarē, kur parasti iespējama izvirzīšanās), popularitātes, slavas sasniegšana.
- karjera Sekmīga, parasti apzināta, izvirzīšanās (darbā vai citā darbības nozarē), popularitātes, slavas sasniegšana.
- nolancīties Sekmīgi izvairīties.
- izturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) eksāmenu (arī pārbaudījumu) sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- nolikt (arī izturēt) pārbaudījumu (arī eksāmenu) sekmīgi nokārtot pārbaudījumu (eksāmenu).
- avantāžs Sekmīgi veikts darījums, izdevīgs stāvoklis.
- pavedens Sekmīgs, izdevīgs.
- lomīgs Sekmīgs, laimīgs.
- veikne Sekmīgums, auglība, labklājība.
- draiskā trijotne sekss trijatā, kur trešā persona var piedalīties vai nu tikai kā skatītāja (vuaierisms), vai arī pati aktīvi piedalīties dzimumaktā, pēc apstākļiem kombinējot homoseksuālu un heteroseksuālu mīlas tehniku.
- fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir mīlamam cilvēkam piederošs priekšmets.
- pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana).
- gonoreja seksuāli transmisīvā slimība, ko ierosina gonokoks, kas savairojas gk. urīnizvadkanāla gļōtādā.
- hlamidioze seksuāli transmisīva slimība, ko ierosina hlamīdiju dzimtas ("Chlamydia") mikroorganismi.
- hlamidiāze Seksuāli transmisīva slimība, ko izraisa baktērijas, kas nespēj dzīvot ārpus saimniekorganisma šūnām; var radīt urīnizvadkanāla iekaisumu vīriešiem, ārējo dzimumorgānu iekaisumu sievietēm, bet var būt arī bez simptomiem.
- STS Seksuāli transmisīvās slimības -- slimības, kas izplatās galvenokārt dzimumkontaktu ceļā.
- ekzematizācija Sekundāra ekzēmas pievienošanās jau esošai ādas slimībai.
- atvasinātā nozīme sekundārā nozīme - daudznozīmīga vārda nozīme jeb leksiski semantiskais variants, kas nav pamatnozīme.
- riesums Sekundārs slimības perēklis organismā, kas izveidojas patoloģiskajam materiālam (ļaundabīgā audzēja šūnām, mikroorganismiem) pārvietojoties pa limfvadiem vai asinsvadiem.
- modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
- kodējamība Semantiska aizšifrējamība.
- aspektualitāte Semantiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta, daudzuma, ilgstamības u. c. pazīmēm.
- sēmeioloģija Sēmiotika, mācība par slimību pazīmēm, diagnostika.
- puspelagianisms Semipelagianisms - teoloģisks virziens 5. gs. Dienvidfrancijā, kas aizstāvēja pelagiānismu mīkstinātā veidā: mācīja vājinātu gribas brīvību.
- Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē.
- akadieši Semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji.
- haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti.
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās.
- aramieši Semītu klejotāju ciltis senajā Mezopotāmijā un Sīrijā, kuru pirmdzimtene bija Arābijas pussala, 14.-11. gs. p. m. ē. apdzīvoja gandrīz visu Priekšāziju.
- kaldeji Semītu lopkopju cilts haldiešu nosaukums Bībelē.
- ammonīti Semītu tauta, kas 2. gs. p. m. ē. apmetās uz dzīvi Palestīnas daļā, kur tagad Ammanas drupas ar akropoli.
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits.
- sem. Semītu valodas.
- arābu valoda semītu valodu grupas valoda ar daudziem sarunvalodas dialektiem.
- aramiešu valoda semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda visā Āzijas dienvidrietumu daļā no 8. gs. p. m. ē. līdz \~7. gs. m. ē.
- semītists Semītu valodu pētnieks vai to labs pratējs.
- arābi Semītu valodu tautu grupa, kas apdzīvo Priekšāziju un Ziemeļāfriku.
- semītu-hamītu Semītu-hamītu valodas - valodu saime, pie kuras pieder semītu, berberu, kušītu, ēģiptiešu un Čadas valodas.
- hausu valoda semītu-hamītu valodu saimes Čadas valodu grupas valoda, kurā runā 15-20 mlj cilvēku, gk. Ziemeļnigērijā un tai tuvējos apgabalos, rakstības pamatā latīņu alfabēts (saglabāts arī modificēts arābu alfabēts).
- kušītu valodas semītu-hamītu valodu saimes grupa, izplatības teritorija - Etiopija, Somālija, Sudāna, Kenija, Tanzānija, Džibuti; tipoloģiski daudzveidīgas, attīstīts konsonantisms (faringālās skaņas), attīstīta locīšanas sistēma.
- ivrits Semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, Izraēlas valsts valoda; tajā visumā saglabājusies senebreju valodas morfoloģija un pamatleksika, bet sintaktiskā un semantiskā struktūra pārveidojusies.
- senebreju valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas bija sarunvaloda Palestīnā 2.-1. gt. p. m. ē., vēlāk - reliģijas un kultūras valoda; lietots senebreju raksts (fonogrāfiski konsonantisks raksts, viens no feniķiešu raksta atzariem), no 2. gs. p. m. ē. - kvadrāta raksts.
- sīriešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, kas izveidojusies uz aramiešu valodas dialekta bāzes un kļuva par visu kristīgo aramiešu literāro valodu; mūsu dienās ir dažu Austrumu baznīcu kulta valoda, lieto vairākus aramiešu raksta paveidus.
- maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- amharu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, rakstības pamatā etiopu raksts.
- feniķiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda; lietota Feniķijā un tās kolonijās 2. gt. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- ēģiptiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes valoda, lietota Senajā Ēģiptē 3. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.; viena no senākajām pasaules kultūras valodām, ap 2.-3. gs. m. ē. no tās attīstījusies koptu valoda.
- berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda.
- jo-jo Sena ķīniešu spēļlietiņa, uzskata, ka manipulācijas ar to ir relaksējošas; plakans cilindrs ar noapaļotām gala skaldnēm, cilindra vidū atrodas iedobe, kurā ietīta aukliņa; spēlētājs, turot rokā aukliņu, palaiž cilindru brīvkritienā, un, prasmīgu roku vadīts, tas uztinas atpakaļ.
- Hēdebija Sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu.
- moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu (spāņu, itāliešu, franču) deja ar pantomīmas elementiem, kurā attēlota cīņa pret iebrucējiem (mauriem, saracēņiem, turkiem); šīs dejas mūzika.
- taumaturgs Senajā Grieķijā baltās maģijas priesteris, kas tieši sazinās ar dieviem, kā arī mags, kas izdzen ļaunos garus un dēmonus, prasmīgs pareģis un astrologs.
- pretorijs Senajā Romā - provinces pārvaldnieka mītne.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- pretorijs Senajā Romā - vieta (karaspēka nometnē), kur atradās pretora, vēlāk karavadoņa telts, mītne.
- patronāts Senajā Romā īpaša aizbildnības forma; nepilngadīgo vai trūcīgo pilsoņu (klientu) atkarība no bagātajiem un ietekmīgajiem pilsoņiem (patroniem).
- coemptio Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- koemcija Senajā Romā viens no likumīgās jeb romiešu laulības noslēgšanas veidiem, ar ko sieva nokļuva vīra varā ar visu savu mantu un bērniem, kas piedzima šai laulībā.
- kseniji Senajiem grieķiem un romiešiem - dāvanas, ko mājastēvs par viesmīlības zīmi pasniedza viesiem.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- ūšņaki Senāk izplatīta cūku slimība.
- ērzeļu pauti senāk izplatīts ēdiens, ko gatavo mīklu ielaižot taukos un izcepot.
- glosomantija Senāk lietota metode slimības prognozes noteikšanai pēc mēles izskata.
- nātrija kakodilāts senāk lietots līdzeklis ādas un nervu slimību ārstēšanā.
- akadiešu valoda senākā zināmā semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda Mezopotāmijā 3.-1. gt. p. m. ē.
- piramīdu teksti senākie ēģiptiešu izteicieni, kas atrasti uz V un VI dinastijas piramīdu iekšējām sienām Sakārā.
- Heopss Senās Ēģiptes 4. dinastijas faraons, viņa piramīda ir lielākā Ēģiptē.
- pentēkontadrahma Senās Grieķijas 50 drahmu monēta (zelta tetradrahma, 1/2 sudraba mīnas).
- Šamašs Senbabiloniešu un rietumsemītu saules dievs, dievu un cilvēku draugs, debesu un zemes tiesnesis.
- kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
- mastaba Senēģiptiešu kapenes ar taisnstūrveida pamatni, slīpām sienām, plakanu jumtu un apbedīšanas kameru pazemē 3-30 m dziļumā; piramīdu priekšteces.
- pasturele Senfranču un provinsiešu literatūrā īss lirisks dzejolis, kas attēlo sarunu starp gani un mīlētāju ganu vai bruņinieku.
- anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- eleāti Sengrieķu filozofi, kas 5. gs. p. m. ē. izveidoja mācību, ka īstenā esamība ir nemainīga un vienveidīga un ka jutekliskie pieredzējumi ir šķitums; elejieši.
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus.
- ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīga, nenovēršama nepieciešamība.
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā - mītiska būtne (daļēji sievietes, daļēji putna vai zivs veidolā), kas ar savām dziesmām ievilinājusi jūrasbraucējus bīstamās vietās un izraisījusi to bojāeju.
- Narciss Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko dieviete Afrodīte soda par nimfas mīlestības atraidīšanu: ieraudzījis savu atspulgu ūdenī, viņš iemīlas pats sevī un aiz neapmierinātas kaisles nomirst.
- Afrodīte Sengrieķu mitoloģijā - skaistuma un mīlestības dieviete, dzimusi no jūras putām, Erosa māte; atbilst Venerai romiešu mitoloģijā.
- Erato Sengrieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, liriskās un mīlestības poēzijas aizbildne.
- Delfi Sengrieķu pilsēta un templis Parnasa kalnā Grieķijas vidienē, Fokīdas novadā, ievērojams reliģiskais centrs, kura nozīmīgākā celtne bija templis, kas tika uzskatīts par Zemes centru.
- Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru.
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais.
- Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- pitari Senindiešu mitoloģijā - dievišķotie mirušie priekšteči, kuri mīt trešajās debesīs.
- Sarama senindiešu mitoloģijā - Indras suns; vēlāk - divu baismīgu Šambaru suņu māte.
- Kāma Senindiešu mitoloģijā - mīlas dievs, taisnības dieva Dharmas dēls, pie kura griezās pēc palīdzības sirdslietās; parasti attēlots, kā skaists jaunēklis.
- pišāčas senindiešu mitoloģijā - naidīgi un ļaunumu nesoši dēmoni, kas uzsūta slimības, uzbrūk cilvēkiem un pārtiek no viņu miesas un asinīm.
- Athatrvanss Senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, viņš mīt debesīs kopā ar dieviem un ir viņu draugs, bet dievs Indra viņam palīdz veikt upurēšanas rituālus.
- āditjas Senindiešu mitoloģijā - saules dievību kopa, dievietes Aditi un riši Kāšjapas dēli - pasaules sargātāji, gaisos mītoši visu redzoši pasaules kārtības uzraudzītāji, nepatiesības apkarotāji, ar dievišķu varu apveltīti debesu valdnieki.
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs.
- Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums.
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā.
- dermatomikoze Sēnīšu slimības.
- stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni.
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- Tikla Senlatviešu tikumības dieviete.
- Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos.
- Apopa Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstības iemītniece, kas katru nakti aizkavē saules dievu Ra, cīnoties ar to.
- Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots.
- Ilu Seno semītu tautu augstākā dievība, rietumsemītu mitoloģijā augstākais dievs, radītājs un cilvēku priekštecis.
- akatalepsija Seno skeptiķu uzskats par lietu būtības neizzināmību.
- Tikala Senpilsēta Gvatemalā, viena no lielākajām (16 kvadrātkilometru) un vecākajām (VI gs. p. m. ē. - IX gs. m. ē.) maiju pilsētām, 5 piramīdu (augstākā maiju piramīda - 71 m), tempļu, piļu, kapeņu drupas.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
- Dagans sens rietumsemītu dievs, grauda un labības dievs, zemkopības un zvejniecības aizgādnis, uztura devējs.
- dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
- lathridius Sēņmīļi.
- lathridiidae Sēņmīļu dzimta.
- brūnganais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina fuscula").
- brūnais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Cortiarina gibbosa").
- lielais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Lathridius dermestoides").
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- pienēde Sēņu izraisīta slimība, kam raksturīgi balti, sarecējušam pienam līdzīgi aplikumi uz gļotādām.
- stumbra trupe sēņu izraisīta stumbra koksnes noārdīšanās, kas ir gk. lapkoku, retāk skujkoku slimība; slimie koki ir novājināti, tos bieži izgāž vai nolauž vējš, inficēto koku stumbrā trupe parasti izplatās strauji.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- vēzis sēņu vai baktēriju izraisīta lapkoku un skujkoku slimība; uz koku zariem un stumbra veidojas sveķojošas brūces vai audzēji; patoloģiskā procesa norise ir lēna un ilgstoša.
- krāsziedis Sēņveida rīks, ar mīksu ādu pārvilkta pusapaļa koka ripa kātā, ar ko senie grāmatspiedēji pirms velmju izgudrošanas iekrāsoja burtu formu.
- sērdzība Sērga, slimība.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- alons sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls; alauns.
- alūns Sērskābā alumīnija un sērskābā kālija dvīņsāls.
- serumalbumīns Seruma albumīnu frakcija.
- postalbumīns Seruma proteīns ar elektroforētisko kustīgumu starp albumīnu un alfa globulīnu, ja vides pH = 8,6.
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- rekonvalescentais serums serums, kas iegūts no cilvēkiem, kuri izveseļojušies no akūtas infekcijas slimības; lieto profilaksei pret attiecīgo slimību.
- pompadūra Sevišķa stila mēbeles, mīksts krēsls.
- pielūgšana sevišķas cieņas un mīlestības izjušana un izpaušana (pret kādu, ko)
- mēris Sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisuma procesi ādā, limfmezglos, plaušās un citur; izraisa baktērija "Yersinia pestis", cilvēki inficējas gk. no slimiem grauzējiem (susliki, žurkas u. c.) ar inficētu blusu kodiena starpniecību.
- buboņu mēris sevišķi bīstama akūta infekcijas slimība, kam raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, ko izraisa specifiski vīrusi cilvēkam inficējoties caur ādu.
- supermīksts Sevišķi mīksts.
- nostomānija Sevišķi spēcīga, slimīga nostalģija.
- apsvēršana Sevišķs gribas moments, kad pārdomājam un novērtējam dažādās iespējamības, pirms pieņemam lēmumu.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- niša Sfēra, nozare, sektors u. tml., kas piemērots specifiskai darbībai vai vēl ir relatīvi brīvs, lai tajā varētu uzsākt veiksmīgu darbību.
- transcendentālais Sholastiskajā filozofijā - esamības aspekti, kas atrodas aiz garīgās, empīriskas pasaules robežām.
- kvēstionāriji Sholastu nosaukums 13. gadsimtenī, dots viņiem tāpēc, ka viņi mīlēja iekustināt dogmatiski grūtus, bet gluži liekus jautājumus.
- kambati Sidami tauta grupa Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas.
- bacillus Sienāžu ģints, līdzīgi sakaltušam zaram vai stublājam (mīmikrija), garām kājām, bez spārniem.
- Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
- sirdsdāma Sieviete, ar kuru ir intīmas attiecības; arī iemīļotā.
- konkubīna Sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa.
- krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
- kaulnīca Sieviete, kas mīl kaulēties.
- kaulniece Sieviete, kas mīl kaulēties.
- ķeda Sieviete, kas mīl skaļi runāt.
- krustmāte Sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt; kūma (2).
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona; šādas personas mīļākā.
- pasija Sieviete, kuru kāds mīl vai iekāro; mīļākā.
- sievišķs sievietei piemītošo pazīmju kopums; viens no pretstatu “vīrišķais-sievišķais” pāra
- ginekojatrija Sievietes dzimumorgānu slimību terapija.
- sifiloderma Sifilītiska ādas slimība.
- paziņošana signalizēšana par gaisa uzbrukumu, radioaktīvo, ķīmisko, bioloģisko piesārņojumu, par stihiskām nelaimēm utt.; jūras kara flotē bez tam - par pretinieka, tā mīnu aizsprostojumu, peldošu mīnu atklāšanu, par savējo spēku atrašanos jūrā u. c.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- kokcīdas Sīkas bruņutis, kam mēdz būt praktiski izmantojami atdalījumi ("medus rasa", vaski, krāsvielas, piemēram, karmīns).
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos.
- Silamitītes strauts Silamītes strauts, Vaidavas pieteka.
- silikātu modulis silīcija dioksīda (SiO~2~) masas attiecība pret alumīnija un dzelzs oksīda masu (Al~2~O~3~+Fe~2~O~3~).
- siloksāni silīcijorganiskie savienojumi, kas satur (pamīšus) silīcuja un skābekļa atomus.
- berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju, alumīniju; berilija rūda.
- turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības.
- granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
- lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams.
- purpurgliemeži Siltajās jūrās mītoši gliemeži no kuru gļotu dziedzeriem mantijas dobuma sieniņā izdalās purpurs.
- azbotermīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no azbestšīfera atkritumiem, diatomīta un īsām azbesta šķiedrām, karsto virsmu pārklāšanai līdz 800 Celsija grādiem.
- azbozurīts Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta mastikas veidā, ko uzklāj stiepļu sietam, kas pārvilkts izolējamai virsmai.
- azbestvizla Siltuma izolācijas materiāls, kas izgatavots no diatomīta un īsšķiedrainā azbesta, ar vizlas piemaisījumu, ko lieto pie temperatūrām līdz 600 Celsija grādiem.
- ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses.
- Rotsikilas svīta silūra sistēmas Venlokas nodaļas nogulumu litostratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļu daļā, nodalīta Igaunijā, Latvijā nodalīta 54. Kolkas urbumā, kur to veido 36 m bieza dolomitizēta kaļķakmens un dolomīta slāņkopa.
- asamblēšana Simboliskā valodā rakstītas programmas pārvēršana mašīnvalodā rakstītā programmā, aizvietojot simboliskos operāciju kodus un adreses ar absolūtiem vai relatīviem kodiem, kā arī nepieciešamības gadījumā ieslēdzot tajā programmu no kādas programmu bibliotēkas.
- patikšana Simpātijas (pret kādu cilvēku); arī mīlestība, draudzība.
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā.
- sindroms Simptomu kopums, kas attīstās noteikta patoloģiska stāvokļa vai slimības gadījumā un nosaka šīs slimības klīnisko ainu.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- aniacinoze Sindroms, ko rada niacīnamīda (nikotīnskābes amīda) trūkums uzturā.
- Sinole Sinoles krāces - straujš Gaujas posms augšpus Sinoles Gulbenes novadā, 6 km garā posmā kritums - 10 m un dolomīta radzes gultnē.
- redukcija sintaksē - viena vai vairāku strukturāli nozīmīgu teikuma komponentu izlaidums teikumā.
- stilistiskā figūra sintaktiska konstrukcija (vai cits sintagmatisks izteiksmes līdzeklis), kas rada vai pastiprina teksta izteiksmīgumu jeb ekspresivitāti.
- figūra Sintaktiska konstrukcija, ko lieto izteiksmīguma pastiprināšanai.
- sintapons Sintepons - viegls sintētisks audums, izmanto kā siltinātāju jakās, segās, guļammaisos, mīksto mēbeļu ražošanā u. tml.
- karbamīdlīme Sintētiska līme, kuras pamatā karbamīdsveķu ūdensšķīdums.
- perlons Sintētiska poliamīdu šķiedra; izstrādājums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
- anīds Sintētiska šķiedra, ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem, paaugstināta termiskā izturība un elastība.
- poliamīda šķiedra sintētiskā šķiedra, ko iegūst no poliamīdiem; liela stiprība un berzes izturība (izplatītākie komercnosaukumi – neilons, kaprons, anīds, perlons, dederons, stilons).
- nitrokrāsvielas Sintētiskas organiskās krāsvielas, nitrofenolu un nitronaftolu (oksinitrokrāsvielas) vai aromātisko nitroamīnu atvasinājumi (aminonitrokrāsvielas).
- poliamīdšķiedras Sintētiskas šķiedras (piem., anīds. kaprons, neilons), ko iegūst no izkausētiem poliamīdiem; izturīgas un elastīgas.
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- karbamīdsveķi Sintētiski sveķi, karbamīda (urīnvielas), melamīna vai to atvasinājumu un formaldehīda polikondensācijas produkti.
- amīnsveķi Sintētiski sveķi, ko iegūst amīnu vai amīdu polikondensācijā ar aldehīdiem; lieto aminoplastu un saistvielu iegūšanai.
- melamīnformaldehīdsveķi Sintētiski sveķi, melamīna un formaldehīda polikondensācijas produkts; lieto slāņaino plastu, laku, emalju, koksnes šķiedru un skaidu plātņu ražošanā.
- hromotropi Sintētisko organisko nitrokrāsvielu grupa; hromotropi nokrāso audumu sarkanu; sarkano krāsu kodinot ar alumīnija sāļiem, tā kļūst violeta, bet, kodinot to ar hroma sāļiem, iegūst zili melnu krāsu.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- dikumarols Sintētisks pretrecēšanas līdzeklis, K vitamīna antagonists.
- kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas.
- Ņihongi Sintoisma raksti, kuros aprakstīts japāņu radīšanas mīts un leģendas par dieviem; sākotnēji tas bija rakstīts ķīniešu valodā.
- SIS Sirds išēmiskā slimība.
- batmotropisms Sirds muskulatūras uzbudināmības ietekmēšana.
- tireokardīts Sirds slimība, saistīta ar hipertireoidismu.
- sirdsslimība Sirds slimība.
- kardioterapija Sirds slimību ārstēšana.
- mildronāts Sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas preparāts, sintezēts Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūtā, ražo a/s "Grindeks".
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Astarte Sīriešiem, feniķiešiem un dažām citām semītu tautām - zemes auglības un mīlestības dieviete, karotāja no Vidējiem Austrumiem; ēģiptieši viņu uzskatīja par saules dieva un pasaules radītāja Ptaha meitu, un viņa bija viena no dieva Seta sievām.
- Derketo Sīriešu mitoloģijā - dieviete, Semiramīdas māte, kas savu meitu bija atstājusi kalnos.
- sirmulis sirmis (mīļvārdiņš).
- ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
- paraboliskās kāpas sirpjveida iekšzemes kāpas pārpūstu smilšu apgabalos, kas veidojušās humīda klimata apstākļos.
- kult Sist (ar vāli, rungu) tā, ka (audums) kļūst mīksts, gluds.
- smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
- veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību.
- izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli).
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- signāls Situācija, arī darbība, kas liecina par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
- rukse sivēns (kā mīļvārdiņš).
- scenārijs Sižeta izklāsts, plāns, dramatiskās darbības apraksts (parasti baletam, pantomīmai).
- acīmredzamība Skaidrība, saprotamība, nenoliedzamība, neapšaubāmība.
- luciditāte Skaidrība, skaidras apziņas stāvoklis; slimības simptomu mazināšanās psihiskiem slimniekiem.
- dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama.
- sadirsēties Skaisties, dusmīgam, ļaunam kļūt.
- Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi.
- jaucīgs Skaists, daiļš, piemīlīgs.
- dižans Skaists, mīļš.
- kallomānija Skaistuma mānija, slimīga iedoma par savu skaistumu.
- imaginārā vienība skaitlis i=√–1 (kvadrātsakne no mīnus viena), kuru pievieno reālajiem skaitļiem, lai konstruētu kompleksos skaitļus.
- kvēlskaitlis Skaitlis, kas raksturo aizdedzes sveces siltumīpašības; tas ir proporcionāls vidējam indicētam spiedienam, kurā, sveci izmēģinot speciālā viencilindra motorā, no sakarsušā sveces elektroda vai izolatora sākas darbmaisījuma kvēlaizdedze.
- nuļļu nomākšana skaitļa nenozīmīgo sākuma vai beigu nuļļu atmešana. Nenozīmīgas ir tās nulles, kas atrodas skaitļa kreisajā pusē pirms tā veselās daļas un skaitļa labajā pusē aiz tā daļveida daļas.
- progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
- īpatsvars Skaits, daudzums, biežums vai nozīmīgums, salīdzinot ar pārējo vai pārējiem kādā kopumā.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm.
- jotuni Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievu pretinieki, dažādi milži, kas mīt ziemeļos un austrumos, akmeņainā un aukstā zemes nomalē.
- Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa. Saukta arī par Vanadisu.
- Grida Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista milžu jotunu jaunava, kurā iemīlējās dievs Odins un viņai piedzima dēls Vidars.
- Gēfjona Skandināvu mitoloģijā - dieviete no āsu cilts, dieva Odina dēla Skjelda sieva, auglības dieviete, jaunavu un viņu tikumības sargātāja.
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- Helgi skandināvu mitoloģijā - mītiskais ciltstēvs, kurš savā pirmajā dzīvē paveicis vairākus varoņdarbus un atriebies tēva slepkavam, otrajā dzīvē viņš uzvar ļauno ķēniņu Hundingu, trešajā dzīvē kopā ar Halfdanu valda dāņu zemē.
- Ūtgarda Skandināvu mitoloģijā - nomaļa vieta uz zemes, kur mīt dēmoni un milži jotuni.
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
- nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
- Asgarda Skandināvu mitoloģijā - vieta, kur mīt dievi; tā sasniedzama pa tiltu, ko sauc par Bifrostu varavīksni (citā versijā tilts Bivrests - varavīksne vai Piena Ceļš); viena no viskrāšņākajām zālēm tur ir Valhalla.
- Odurs Skandināvu mitoloģijā dzejas un gudrības dievs, kas radies no āsu un vānu siekalām, gudrāks par visiem dieviem un cilvēkiem, dievietes Freijas iemīļotais.
- orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu.
- bak Skaņas atdarinājums, piemēram, mīklu mīcot, riju kuļot.
- skaņas celiņa fons skaņas fons, kas piemīt skaņas celiņam neatkarīgi no tajā fiksētās skaņas.
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- osteofonija Skaņas vadāmība pa kaulu.
- oseosonometrija Skaņas vadāmības noteikšana kaulā.
- krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu.
- frazēšana Skaņdarba idejiski emocionālā satura prasmīga izteiksme atskaņojot; muzikālās frāzes izcelšana.
- formveide Skaņdarba uzbūves likumības un modeļi, gan process, gan konstrukcija, struktūra, kompozīcija.
- koncertīno Skaņdarbs solistam un orķestrim, līdzīgs koncertam, bet vienkāršāks un mazāk apjomīgs.
- akustika Skaņu izplatība un dzirdamība (telpā).
- melilits Skapolitu grupas minerāls, no dzeltenganbaltas līdz brūnai krāsai, kalcija, alumīnija, magnija un dzelzs silkāts, kas satur arī nātriju.
- cietsēkle Skarblapju dzimtas ģints ("Lithospermum"), lakstaugs ar zarotu stublāju un pamīšām lapām, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- šarlaks Skarlatīna - akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija.
- bučot skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu; skūpstīt.
- skūpstīt Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
- skatīties (arī raudzīties) ar baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- skatīties baltām acīm skatīties ļoti dusmīgi.
- baletopera Skatuves mākslas veids, operas paveids, kur baleta ainām ir tikpat nozīmīga vieta kā vokālajām ainām.
- paraugskola Skola, kas ir paraugs citām skolām mācību un audzināšanas darbā; priekšzīmīga skola.
- skoliji skolas iemītnieki.
- paraugskolēns Skolēns, kas savu labo īpašību dēļ ir paraugs citiem; priekšzīmīgs skolēns.
- pāraudzis Skolēns, kas, parasti atpalicības, nesekmības dēļ, mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
- cinga Skorbuts - slimība, kuru izraisa C vitamīna trūkums organismā.
- mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas.
- spondilopātija Skriemeļu slimība.
- skrimšķis Skrimslis; mīksts kauls no vārītas gaļas.
- bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta.
- mīle Skrīne vai bedre mālu mīšanai.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni.
- kokskrūve Skrūve, kas iegriežama samērā mīkstos materiālos (piemēram, kokmateriālos, zāģmateriālos).
- dimetilformamīds Skudrskābes dimetilamīds (CH3)2N-CH=O, labs šķīdinātājs.
- mīzeņpūznis Skudru (mīzeņu) miteklis.
- melnā skudra skudru suga ("Lasius niger"), kas mīt gk. augsnē, kur no smilšu graudiņiem veido nelielus kupolus, bieži vien tā iemājo arī dārzos un būvēs.
- birzoklējs Skuju koks, kas audzis bērzu birzē un tāpēc izaudzis ātri, ar mīkstu koksni; nederīgs baļķiem un lietas kokiem.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- skumīgai Skumīgi.
- trūrīgs Skumīgs, bēdīgs.
- sērdienīgs Skumīgs; arī vientulīgs, pamests.
- skumstīgs Skumīgs.
- lugubre Skumji, skumīgi; drūmi.
- bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns.
- dangāties Slapjā vietā mīdīties.
- ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
- izļēpt Slapjumā izmirkstot kļūt mīkstam.
- Tafaki Slavens maori (Okeānija) mītu varonis, kas devās atriebt savu tēvu, ko bija nogalinājuši briesmoņi.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- Karačuns Slāvu mitoloģijā - slimības un nāves gars.
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
- pa pakaļdurvīm (iet, nākt u. tml.) slepeni, arī nelikumīgi (darīt ko).
- inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību), nepazīstamība.
- illūmināti Slepens ordenis, kas dibināts 1776. g. ar nolūku apvienot visu zemju domātājus prāta attīstības veicināšanai reliģiskas apgaismības ceļā.
- slaids Slīdīte; rāmītī iestiprināts diapozitīvs (parasti krāsains).
- propulsija Sliecība krist uz priekšu; nespēja ejot pēkšņi apstāties; to novēro bālās lodes slimības gadījumā, piem., trīces paralīzes gadījumā.
- -filija Sliecība, tieksme, mīlestība.
- vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt.
- grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
- kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
- glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
- jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
- klekeris Slikts, neprasmīgs mūrnieks.
- velnāds Slikts, šausmīgs.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās.
- beri-beri Slimība – avitaminoze, ko izraisa B1 vitamīna trūkums organismā, piemēram, ja uzturā lieto vienīgi pulētos rīsus.
- teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu.
- tenioze slimība ("taeniasis"), ko ierosina cūku lentenis ("Taenia solium"), izplatīta zemēs, kur audzē cūkas un uzturā izmanto mazsālītu un termiski nepietiekami apstrādātu cūkgaļu.
- sirgums Slimība (parasti ilgstoša).
- guļa Slimība (parasti smaga, saistīta ar nepieciešamību atrasties guļus stāvoklī).
- iedega Slimība (ziedaugiem), kuru izraisa sēnes vai baktērijas un kurai parasti raksturīga plankumu izveidošanās uz auga.
- karstūne Slimība ar augstu temperatūru.
- pseidohipoparatireoze Slimība ar hipokalcēmisku tetāniju, kas tomēr ir refraktāra pret parathormonu (iespējams, recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana): mazs augums, hipoplastiska miesasbūve, vispārēja adipozitāte; apaļa, pilnīga seja; pahidermija; zobu emaljas hipoplāzija ar agrīnu zobu izkrišanu; īsas ekstremitātes; sevišķi saīsināti ir ulnārās puses pirksti.
- kāseklis slimība ar klepu.
- organiska slimība slimība ar konstatējamām izmaiņām ķermenī.
- fuzospirohetoze Slimība ar nekrotisku audu veidošanos, piem., gingivīti, Pluta un Vensāna angīna, plaušu abscesi u. c., kuros atrastas fuzobaktērijas un spirohetas.
- idiopātija Slimība ar nezināmu cēloni.
- haplopātija Slimība bez komplikācijām.
- uratoze Slimība kā urātu uzkrāšanās vai aiztures rezultāts.
- pamašys slimība no "ļaunām acīm".
- ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders.
- hipohepatisms Slimība pazeminātas aknu funkcionēšanas dēļ.
- konioze Slimība vai slimīgs stāvoklis no putekļu ieelpošanas.
- vājība Slimība, arī vājums (2).
- melanaimija Slimība, kad asinīs baltie asinsķermenīši satur melnu pigmentu.
- vaina slimība, kaite
- hematomieloporija Slimība, kam asiņošanas dēļ raksturīga kanālu veidošanās muguras smadzenēs.
- mucinoze Slimība, kam raksturīga anomāla mukopolisaharīdu uzkrāšanās ādā; tiek iedalīta metaboliskajā (miksedēma u. c.), sekundārajā jeb kataboliskajā (deģenerācija dažādu neoplazmu gadījumos) un lokalizētajā (folikulārās, sinoviālās cistas u. c.).
- osteohondromatoze Slimība, kam raksturīga daudzu osteohondromu rašanās.
- papilomatoze Slimība, kam raksturīga daudzu papillomu attīstīšanās.
- retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām.
- osteomielodisplāzija Slimība, kam raksturīga kaula smadzeņu dobumu paplašināšanās, kaulaudu samazināšanās, leikopēnija un drudzis.
- folikuloze Slimība, kam raksturīga pārmērīga limfmezglu attīstība.
- ķeizerslimība Slimība, kam raksturīga pavājināta asins recēšana; hemofilija.
- limfoblastoze Slimība, kam raksturīgi limfoblasti asinīs.
- urtikārija Slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādas) izsitumi un nieze; nātrene.
- narkolepsija Slimība, kam raksturīgs pēkšņs, nepārvarams īslaicīgs lēkmjveida miegs un muskuļu tonusa izzušana.
- babezioze Slimība, kas attīstījusies pēc inficētas ērces koduma; sastopama gan cilvēkiem gan dzīvniekiem.
- poliomielopātija Slimība, kas bojā muguras smadzeņu un iegareno smadzeņu pelēko vielu.
- orbitopātija Slimība, kas ietekmē acs dobumu un tā saturu.
- ģenetopātija Slimība, kas ietekmē vairošanās funkciju.
- hemeropātija Slimība, kas ilgst tikai vienu dienu.
- logoreja slimība, kas izpaužas kā pārliecīgs pļāpīgums (garīgi slimajiem).
- bresme Slimība, kas izpaužas kā pūslīši uz sejas vai citām ķermeņa daļām.
- parapneimonija Slimība, kas klīniski atgādina pneimoniju.
- paraholera Slimība, kas līdzīga holerai, bet ko ierosina citi mikrobi.
- paravitaminoze Slimība, kas netieši saistīta ar vitamīnu deficītu.
- karsonis Slimība, kas noris ar augstu temperatūru.
- karstumguļa Slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstuma guļa.
- karstuma guļa slimība, kas noris ar ļoti augstu temperatūru, drudzi; karstumguļa.
- priekšslimība Slimība, kas noris pirms citas slimības; slimība sākotnējā formā.
- pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību.
- hemeropātija Slimība, kas pasliktinās dienā.
- trofoneiroze Slimība, kas rada audu barošanās traucējumus.
- meteoropātija Slimība, kas radusies meteoroloģisko apstākļu (gaisa temperatūras, spiediena vai mitruma, Saules starojuma u. c.) ietekmē.
- presbionoze Slimība, kas raksturīga vecumam.
- akromegālija Slimība, kas rodas no hipofīzes augšanas hormona pārprodukcijas un izpaužas pārmērīgā sejas kaulu, plaukstu un pēdu augšanā.
- hipojodisms Slimība, kas rodas no joda trūkuma.
- autoimūnā slimība slimība, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām).
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- nagacis Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve.
- nagacs Slimība, kas rodas, ja iesit pa aci: pār aci pārvelkas plēve.
- antrakoze Slimība, kas rodas, ogļu putekļu daļiņām uzkrājoties plaušās.
- adrenoģenitālais sindroms slimība, kas rodas, virsnieru garozai pārmērīgi producējot androgēnus; meitenēm vērojama strauja augšana, intensīva muskulatūras attīstība, ārējo dzimumorgānu palielināšanās; zēniem - spēcīga muskulatūras attīstība un pāragra, šķietama pubertāte.
- vecumslimums Slimība, kas saistīta ar organisma novecošanos.
- spondilartrīts Slimība, kas sākas ar nenoteiktām muguras sāpēm, kā lēni progresējošs iekaisums un vēlāk rada deģeneratīvas pārmaiņas mugurkaulā; Behtereva slimība.
- pseidotabess Slimība, kas simptomatoloģiski atgādina tabesu; piem., alkohola, arsēna vai cukura diabēta izraisīts polineirīts.
- endarteropātija Slimība, kas skar artērijas sienas iekšējo slāni.
- neiroencefalomielopātija Slimība, kas skar galvas un muguras smadzenes un nervus.
- monopātija Slimība, kas skar vienu ķermeņa daļu.
- encefalomiopātija Slimība, kas skārusi galvas smadzenes un muskuļus; mitohondriālā e., slimība, kam raksturīgas traucētas mitohondriju funkcijas; skar galvas smadzenes un skeleta muskulatūru; -vairumā gadījumu novēro laktātacidozi.
- trīsis Slimība, kas slimniekam izraisa drebuļus, trīsēšanu.
- epidēmiskā slimība slimība, kas var izraisīt epidēmiju.
- aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
- fitoze Slimība, ko ierosina augu valsts parazīti.
- bionoze Slimība, ko ierosina dzīvi organismi (mikrobi, parazīti).
- zooze Slimība, ko ierosina dzīvnieku valsts parazīti.
- iksodioze Slimība, ko ierosina ērces.
- sarkoptidoze Slimība, ko ierosina kašķērces.
- kladosporioze Slimība, ko ierosina kladosporijas.
- kantariāze Slimība, ko ierosina kukaiņu oliņu vai kāpuru iekļūšana ķermenī.
- cefalosporioze Slimība, ko ierosina nepilnīgās sēnes cefalosporiji; to raksturo gumām līdzīgi bojājumi.
- kartupeļu bumbuļu bakas slimība, ko ierosina piepju sēne, attīstot uz bumbuļiem tumšbrūnus sklerocijus.
- shistosomoze Slimība, ko ierosina shistosomas.
- spiriloze Slimība, ko ierosina spirillas.
- metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju.
- vuhererioze Slimība, ko ierosina vuherērijas; limfvadu aizsprostojuma gadījumā novēro limfangītu, limfadenītu, hidrocēli, elefantiāzi.
- piocianoze Slimība, ko ierosina zilo strutu nūjiņas ("Pseudomonas aeruginosa").
- amebiāze Slimība, ko izraisa amēbas, piem., amēbu dizentērija.
- askaridoze Slimība, ko izraisa cilvēka un dzīvnieku organismā parazitējošās askarīdas (cērmes).
- ankilostomidoze Slimība, ko izraisa cilvēka vai dzīvnieka organismā iekļuvušas ankilostomas.
- sideroze Slimība, ko izraisa dzelzs putekļu nogulsnēšanās plaušās.
- akūts hemorāģiskais konjunktivīts slimība, ko izraisa enterovīrusi.
- alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs.
- pneimokonioze Slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu ieelpošana.
- skorbuts Slimība, ko izraisa ilgstošs askorbīnskābes (C vitamīna) trūkums organismā un kam raksturīgs, piemēram, nespēks, smaganu asiņošana, sāpes kaulos un locītavās; cinga.
- strongiloidoze Slimība, ko izraisa infestācija ar strongiloīdiem; pazīmes: zarnu darbības traucējumi, tenesms, holecistīts.
- piekritienis Slimība, ko izraisa izbailes.
- lingvatuloze Slimība, ko izraisa lingvatulu invāzija.
- miokardiodistrofija Slimība, ko izraisa miokarda koloidāli ķīmiskās struktūras bojājumi; to cēlonis ir nepietiekama asinsapgāde.
- disvitaminoze Slimība, ko izraisa nepareizas vitamīnu attiecības uzturā.
- hipoendokrīnisms Slimība, ko izraisa nepietiekama iekšējās sekrēcijas dziedzeru funkcionēšana.
- kandidamikoze Slimība, ko izraisa raugveida sēnes un kas saistīta ar ādas, gļotādas, iekšējo orgānu un sistēmu bojājumiem.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- poliavitaminoze Slimība, ko izraisa vairāku vitamīnu trūkums organismā.
- tireotoksikoze slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība; Bazedova slimība.
- distrofija slimība, ko izraisa vienpusīgs un nepietiekams uzturs.
- hiperadrenālisms Slimība, ko izraisa virsnieru hiperfunkcija: sliecība uz bazālās vielmaiņas paaugstināšanos, pazemināta ogļhidrātu tolerance, glikozūrija; cēlonis - virsnieru hiperplāzija, virsnieru garozas audzēji.
- vīrusslimība Slimība, ko izraisa vīruss.
- mioklonija Slimība, ko pavada muskuļu krampji.
- fitonoze Slimība, ko rada augu indīgās vielas.
- Kušinga sindroms slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīsvirsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
- divertikuloze Slimība, ko raksturo daudzi divertikuli zarnās, īpaši resnajā zarnā.
- leukoplakija Slimība, ko raksturo dažāda lieluma baltu plankumu parādīšanās mutes gļotādā un uz mēles.
- pamaša Slimība, kura ceļas no pārbīšanās.
- tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
- furunkuloze Slimība, kurai raksturīga atkārtota furunkulu veidošanās.
- bezcukura diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru nesaturoša urīna atdalīšanās, ārkārtīgas slāpes un nespēks.
- nieru diabēts slimība, kurai raksturīga liela daudzuma cukuru saturoša urīna atdalīšanās, kaut cukura saturs asinīs ir normāls.
- ragaņbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes; raganbulta.
- raganbulta Slimība, kurai raksturīgas iekšķīgas sāpes.
- neirofibromatoze Slimība, kurai raksturīgi daudzi perifēro nervu labdabīgie audzēji - neirofibromas, ko veido nervu apvalku šūnas.
- poliklonija Slimība, kurai raksturīgi multipli kloniski krampji.
- kākslis Slimība, kurai raksturīgs palielināts vairogdziedzeris un pastiprināta hormonu sintēze tajā.
- pīkrytums slimība, kuras cēloni nezina.
- eksopātija Slimība, kuras cēlonis ir ārpus organisma; eksogēna slimība.
- ateroskleroze Slimība, kuras cēlonis ir holesterīna nogulsnēšanās uz artēriju iekšējām sieniņām.
- hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru.
- hipertoniskā slimība slimība, kuras galvenā pazīme ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens.
- mezenhimopātija Slimība, kuras pamatā ir iedzimtas novirzes mezenhīmas attīstībā un izveidē.
- mezodermopātija Slimība, kuras pamatā ir iedzimtas novirzes mezodermas attīstībā un izveidē.
- Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā.
- iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
- profesionāla slimība slimība, kuru izraisa attiecīgajai profesijai raksturīgie kaitīgie darba apstākļi.
- sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi.
- ļauka Slimība, mandeļu uzpampums, piebriedums cūkām.
- hļera slimība, nelaime.
- indeve Slimība, nelaime.
- ģeiba Slimība, nelaimes gadījums.
- knipa Slimība, neveselība.
- sērgums Slimība, neveselība.
- sērga Slimība, parasti infekcioza; arī epidēmija.
- nāves cēlonis slimība, patoloģisks stāvoklis vai trauma, kas ir izraisījusi nāvi vai veicinājusi to, kā arī nelaimes gadījums vai vardarbības akts, kura rezultātā ir iestājusies nāve.
- pseidoleikēmija Slimība, piem., aleikēmiskā mieloze vai limfogranulomatoze, kam raksturīga limfmezglu palielināšanās, bet nav leikotisku pārmaiņu asinīs.
- autoimūns slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
- dzeguzes klukšis slimība, slimīgs paradums, kad cilvēks pa brīžiem it kā ieklukstas.
- burza Slimība; kaite.
- haļera slimība.
- saslimšana slimība.
- slimējiens slimība.
- zaraza slimība.
- aizgaita Slimība.
- gifts Slimība.
- hvoroba Slimība.
- kaite Slimība.
- kalka Slimība.
- liga Slimība.
- liģene Slimība.
- likaradka Slimība.
- liksta Slimība.
- morbus Slimība.
- neveselība Slimība.
- plukonis Slimība.
- slimaguļa Slimība.
- slimums Slimība.
- vārdzība Slimība.
- vārgums Slimība.
- epikrīze Slimības apraksta kopsavilkums, galīgais slēdziens.
- kineziterapija Slimības ārstēšana ar aktīvām vai pasīvām kustībām; ārstnieciskā vingrošana.
- teoterapija Slimības ārstēšana ar lūgšanām un reliģiskiem rituāliem.
- termoterapija Slimības ārstēšana ar siltām aplikācijām, parasti paaugstinot ķermeņa temperatūru virs 45 Celsija grādiem.
- geloterapija Slimības ārstēšana ar smiekliem; slimnieka uzjautrināšana.
- pitiātisms Slimības ārstēšana ar suģestiju.
- bakterioterapija Slimības ārstēšana, ievadot organismā baktērijas vai to radītas vielas.
- relapss Slimības atgriešanās pēc tās attīstības gaitas pārtraukuma; recidīvs.
- recidīvs Slimības atkārtošanās pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā.
- palindromija Slimības atkārtošanās vai pasliktināšanās.
- atguļa Slimības atkārtošanās.
- latentais periods slimības bezsimptomu periods - laika intervāls no momenta, kad sākas kairinātāja iedarbība uz orgāniem, audiem, šūnām, līdz organisma atbildes reakcijai.
- pārslimāt Slimības dēļ kļūt tādai, kam izraisās spontāns aborts.
- liģens Slimības dēļ saistīts pie gultas.
- urokritērijs Slimības diagnozes noteikšana pēc urīna izmeklēšanas rezultātiem.
- ārējā infekcija slimības dīgļu iekļūšana organismā no apkārtējās vides.
- patopoēze Slimības etioloģija.
- astenopireksija Slimības gadījumam neatbilstoši niecīga temperatūras paaugstināšanās.
- kazuistisks gadījums slimības gadījums, kas ar savu retumu vai savdabīgumu izraisa interesi.
- klīniska aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- klīniskā aina slimības gaita, stāvoklis, simptomu kopums.
- inficēšana Slimības ierosināšana; inficēšana ar venērisku slimību ir krimināli sodāma, ja persona zinājusi, ka viņa slimo ar venērisku slimību un apzināti izdarījusi darbības, kas inficējušas citu personu.
- saslimšana slimības iestāšanās
- klimakss Slimības intensitātes augstākā pakāpe.
- eksantropija Slimības izcelšanās, ko nosaka cēloņi, kas atrodas ārpus organisma.
- paraneoplastiskais sindroms slimības izpausmes vai orgānu darbības traucējumi, ko rada audzējs.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- vēja slota slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- vējslota Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.
- patolīze Slimības izzušana.
- heterokrīze Slimības krīze neparastā laikā vai veidā.
- apostāze Slimības krīze vai izbeigšanās.
- apogejs Slimības kulminācija.
- retrocesija Slimības lēkmes atgriešanās.
- prolēpse Slimības lēkmes atjaunošanās pirms paredzētā laika.
- lateralizācija Slimības lokalizācija vienā vai otrā ķermeņa pusē.
- parakme Slimības norimšanas periods.
- mimēze Slimības norise ar citai slimībai raksturīgiem simptomiem.
- diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgajām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanu.
- blāgs Slimības novārdzināts.
- imūnprofilakse Slimības novēršana ar vakcīnu vai ārstniecisku serumu.
- meteoropatoloģija Slimības paasinājums meteoroloģisko apstākļu ietekmē.
- eksacerbācija Slimības paasināšanās.
- epikrīze Slimības parādības pēc krīzes.
- ciklonopātija Slimības parādības, kas iestājas, tuvojoties barometriskam minimumam, vēja, vētras laikā.
- diadekse Slimības pārmantošana ar tās rakstura izmaiņu.
- patoforēze Slimības pārnešana, izplatīšana.
- monorecidīvs Slimības pazīmju atjaunošanas iepriekšējā vietā pēc nepilnīgas izārstēšanas, piem., šankra atjaunošanās pēc nepietiekamas ārstēšanas ar salvarsānu.
- asimptomātija Slimības pazīmju trūkums.
- topiskā diagnostika slimības perēkļa atrašanās vietas noteikšana.
- metatēze Slimības perēkļa pārvietošanās no viena orgāna uz citu; ķīmijā apmaiņas reakcija.
- prodromālais periods slimības periods, kad parādās vispārīgi simptomi, kas nav raksturīgi atsevišķai slimībai, bet jau liecina par organisma saslimšanu.
- epakme Slimības periods, kurā vērojams simptomu pieaugums.
- remisija Slimības pierimšana, tās simptomu mazināšanās.
- diseminācija Slimības procesa izplatīšanās pa asinsrites un limfātisko sistēmu.
- jugulācija Slimības procesa pārtraukšana, apturēšana ar medikamentiem vai citiem līdzekļiem.
- homeoterapija Slimības profilakse vai ārstēšana ar slimību izraisītājai radniecīgu, nedaudz atšķirīgu vielu.
- seroprognoze Slimības prognoze, kas balstās uz seroloģiskā testa rezultātiem.
- hidromantija Slimības prognozes noteikšana pēc sviedru daudzuma un rakstura.
- eksoftalms Slimības radīta acs ābola izspiešanās.
- patoģenēze Slimības rašanās un attīstība organismā; slimības rašanās un attīstības mehānisms.
- semiogrāfija slimības simptomu apraksts.
- patomimēze Slimības simptomu atdarināšana (piem., histērijas gadījumā).
- minutēze Slimības simptomu mazināšanās.
- delitescence Slimības simptomu pēkšņa izzušana.
- patogrāfija Slimības vai kādas patoloģiskas pārmaiņas apraksts.
- sanācija Slimības vai slimību perēkļa novēršana (parasti mutes dobumā).
- bērnu slimības slimības, ar kurām slimo galvenokārt bērni.
- komplekss Slimības, fizioloģiskas norises, psihiski procesi u. tml., kas veido ko saistītu, veselu.
- hiperkorticisms Slimības, kam raksturīga pastiprināta virsnieru garozas hormonu producēšanās.
- vielmaiņas slimības slimības, kam raksturīgi traucēti normālie vielmaiņas procesi organismā.
- nosokomiālas slimības slimības, kas ceļas no nelabvēlīgiem (ļauniem) apstākļiem slimnīcu dzīvē.
- somatiskās slimības slimības, kas ir saistītas ar somu^2^ (t. i. cilvēka, dzīvnieka organismu).
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- autoimūnslimības Slimības, kas rodas, ja ārējo faktoru (dažādu vielu, baktēriju, vīrusu) ietekmē limfocīti sāk ražot pretvielas, kuras bojā vai noārda paša organisma audu sastāvdaļas.
- uztura toksikoinfekcijas slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
- nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
- infekcijas slimības slimības, ko izraisa mikroorganismi.
- vīrusu slimības slimības, ko izraisa vīrusi; vīrusslimības.
- vazopātijas Slimības, kuru gadījumā ir vietēja vai ģeneralizēta asinsvadu sienas pārmaiņu izraisīta asiņošana.
- kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi.
- disimulācija Slimības, tās pazīmju vai miesas defektu slēpšana.
- funkcionālais traucējums slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā.
- noso- Slimības.
- serodiagnostika Slimību (parasti infekcijas), kā arī asins grupu noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar imūnserumu palīdzību.
- nozogrāfija Slimību apraksts.
- terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
- hromoterapija Slimību ārstēšana ar dažādas krāsas gaismu; noteiktu spektra daļu lietošana terapijas nolūkā.
- hormonterapija Slimību ārstēšana ar hormonu preparātiem vai vielām, kam ir hormonu īpašības vai līdzīga iedarbība.
- piretoterapija Slimību ārstēšana ar mākslīgi izraisītu drudzi, piem., progresīvās paralīzes ārstēšana, inficējot ar malāriju.
- agresīni Slimību baktēriju izdalītās vielas, kas nomāc organisma imunitāti.
- serumdiagnostika Slimību diagnosticēšana, ar seroloģiskām reakcijām konstatējot speciliskas antivielas organisma šķidrumos.
- diferenciāldiagnostika Slimību diferencēšana diagnosticēšanas posmā.
- apgāzēšana Slimību dīgļu un kaitēkļu iznīcināšana ar indīgām, ātri gaistošām vielām, slēgtās telpās, teltīs, kastēs un gāzēšanas kamerās; fumigācija.
- magnetopats Slimību dziedinātājs, kas uzdodas, ka darot to ar magnētisku spēku palīdzību.
- hemoglobinopātijas Slimību grupa, kam raksturīga nepareizas struktūras hemoglobīna veidošanās un līdz ar to pavājinās tā funkcijas.
- bioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus; bakterioloģiskais ierocis.
- bakterioloģiskais (arī bioloģiskais, toksiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- toksiskais (arī bakterioloģiskais, bioloģiskais) ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus.
- ģeopatoloģija Slimību īpatnību pētīšana atkarībā no topogrāfijas, klimata, uztura, paradumiem u. c. faktoriem dažādās pasaules malās.
- patoģeogrāfija Slimību izpausme atkarībā no darba, sadzīves un uzturēs apstākļiem, kurus nosaka ģeogrāfiskie faktori.
- nozonomija Slimību klasifikācija.
- tanatoīdi Slimību lēkmes, kas līdzinās nāvei.
- ārstēšana slimību likvidēšana ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem; process --> ārstēt.
- rentgendiagnostika Slimību noteikšana ar rentgenoloģiskām izmeklēšanas metodēm.
- ģeomedicīna Slimību pētīšana no to ģeogrāfiskās izplatības viedokļa.
- kanisterapija Slimību un neiroloģisku traucējumu ārstēšana ar suņiem.
- patonomija Slimību vispārējo likumību pētīšana.
- mēra jumprava slimību, ko dēvēja par melno nāvi, iemiesojošs gars.
- niktācija Slimīga acu mirkšķināšana.
- abulomānija Slimīga apziņa, ka zudis gribasspēks.
- parafonija Slimīga balss pārmaiņa.
- paramānija Slimīga bauda, ko sagādā žēlošanās.
- doromānija Slimīga dāvināšanas tieksme.
- hiperlibidomānija Slimīga dzimumtieksmes pastiprināšanās, kas izraisa pastiprinātu seksuālo aktivitāti, kā arī maina cilvēka psiholoģiju, seksuālās dziņas realizācija viņam kļūst par galveno dzīves mērķi.
- morija Slimīga dziņa uz muļķošanos, bērnišķībām.
- sumkāsis Slimīga ēdelība.
- nekrofilija Slimīga erotiska tieksme uz miroņiem.
- polifāgija slimīga ēstgriba, bada sajūta, arī bulīmija.
- allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas.
- koprofilija Slimīga interese par netīrumiem, sevišķi par izkārnījumiem.
- hallucinācija Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav.
- psihrofobija Slimīga jutība pret aukstumu.
- apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
- ekdemomānija Slimīga klejošanas tieksme.
- pleoneksija Slimīga mantkārība.
- soporozs Slimīga miega apmākts.
- indecīzija Slimīga nenoteiktība, gribas spēka trūkums.
- pedofobija Slimīga nepatika pret bērniem; bailes no bērniem.
- teleoklīnisms Slimīga nepieciešamība pēc mērķa.
- alētija Slimīga nespēja aizmirst.
- muzikomānija Slimīga nodošanās mūzikai.
- onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi.
- pseidomānija Slimīga nosliece melot.
- tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt.
- hipertīmija Slimīga pacilātība; pārmērīga emocionalitāte.
- ofidiofilija Slimīga patika pret čūskām.
- ailurofilija Slimīga patika uz kaķiem.
- niktofilija Slimīga patika uz nakti un tumsu.
- galaktorrēja Slimīga piena iztecēšana no sievietes krūtīm.
- pamāšas Slimīga piepeša, pilnīga vai nepilnīga pamošanās no miega.
- polifrāzija Slimīga pļāpība.
- ereitopātija Slimīga sarkšana sakarā ar vazomotoriskā centra labilitāti.
- kverulācija Slimīga sūdzēšanās, žēlošanās, gaušanās.
- gumoze Slimīga sveķu tecēšana no kokiem (it īpaši plūmēm), retāk no lakstaugiem.
- svīdulis slimīga svīšana.
- tafofilija Slimīga tieksme apmeklēt kapsētu.
- ekshibicionisms Slimīga tieksme atkailināt dzimumorgānus citu cilvēku (parasti pretējā dzimuma vai bērnu) priekšā.
- allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas.
- hialofāgija Slimīga tieksme ēst stiklu vājprāta vai histērijas gadījumā.
- piktomānija Slimīga tieksme gleznot.
- klinomānija Slimīga tieksme gulēt gultā vai atrasties guļus stāvoklī.
- transvestīcisms Slimīga tieksme ģērbties pretēja dzimuma apģērbā.
- benzinomānija Slimīga tieksme ieelpot benzīna izgarojumus.
- simetromānija Slimīga tieksme izdarīt simetriskas kustības, piem., ar abām rokām reizē vienas rokas vietā.
- alkoholmānija Slimīga tieksme lietot alkoholiskus dzērienus.
- eteromānija Slimīga tieksme lietot ēteri.
- kanabinomānija Slimīga tieksme lietot hašišu; hašišisms.
- koprolalomānija Slimīga tieksme lietot neķītrus vārdus.
- ablutomānija Slimīga tieksme pastāvīgi mazgāties.
- alkoholofilija Slimīga tieksme pēc alkohola.
- heroīnisms Slimīga tieksme pēc heroīna.
- ergaziomānija Slimīga tieksme pēc jebkura darba (novērojama maniakāli depresīvas psihozes maniakālajā stadijā).
- kamforomānija Slimīga tieksme pēc kampara.
- kokainomānija Slimīga tieksme pēc kokaīna.
- morfinomānija Slimīga tieksme pēc morfīna.
- pantoponisms Slimīga tieksme pēc pantopona.
- metilepsija Slimīga tieksme pēc reibinošiem dzērieniem.
- ligofilija Slimīga tieksme pēc tumsas, tumšām vietām.
- neofilija Slimīga tieksme pēc visa jaunā.
- neonlija Slimīga tieksme pēc visa jaunā.
- farmakofilija Slimīga tieksme pēc zālēm.
- hidromānija Slimīga tieksme slīcināties.
- tomomānija Slimīga tieksme tikt operētam.
- kubomānija Slimīga tieksme uz azartspēlēm.
- tanatomānija Slimīga tieksme uz pašnāvību.
- opsomānija Slimīga tieksme uz uzkodām, gardumiem.
- agromānija Slimīga tieksme uz vientulību un klaiņošanu pa laukiem.
- parepitīmija Slimīga tieksme vai kāre.
- faneromānija Slimīga uzmanības pievēršana ķermeņa ārējām daļām, piem., nagu graušana, ūsu plūkāšana.
- nudomānija Slimīga vēlēšanās būt kailam.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- homicidomānija Slimīga vēlēšanās izdarīt slepkavību.
- nozofilija Slimīga vēlēšanās saslimt.
- tenesms Slimīga, bieža defekācijas un urinēšanas vajadzība.
- autofonomānija Slimīga, neatlaidīga pašnāvības tieksme.
- ņīkone Slimīga, nespēcīga sieviete.
- čēga Slimīga, vārga būtne.
- domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
- herofobija Slimīgas bailes būt jautram vai laimīgam.
- nudofobija Slimīgas bailes būt kailam.
- stazifobija Slimīgas bailes celties kājās.
- hodofobija Slimīgas bailes ceļot.
- teratofobija Slimīgas bailes dzemdēt kropli; slimīgas bailes no kropļiem.
- batofobija Slimīgas bailes iet gar augstiem priekšmetiem - celtnēm, kalniem u. c.
- bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita.
- teniofobija Slimīgas bailes infestēties ar lenteni.
- tetanofobija Slimīgas bailes inficēties ar stingumkrampjiem.
- onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu.
- paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
- dermatopatofobija Slimīgas bailes no ādas slimībām.
- katahelofobija Slimīgas bailes no apsmiekla.
- aihmofobija Slimīgas bailes no asiem priekšmetiem.
- hemofobija Slimīgas bailes no asinīm.
- hipengiofobija Slimīgas bailes no atbildības.
- akrofobija Slimīgas bailes no augstuma.
- hipsofobija Slimīgas bailes no augstuma.
- linonofobija Slimīgas bailes no auklām.
- psihrofobija Slimīgas bailes no aukstuma.
- eozofobija Slimīgas bailes no ausmas.
- apiofobija Slimīgas bailes no bitēm.
- anemofobija Slimīgas bailes no caurvēja vai vēja.
- oftalmofobija Slimīgas bailes no cieša skatiena.
- koinonifobija Slimīgas bailes no cilvēkiem pārpildītas telpas.
- aritmofobija Slimīgas bailes no cipariem, noteiktiem skaitļiem, skaitīšanas.
- ofidiofobija Slimīgas bailes no čūskām.
- polifobija Slimīgas bailes no daudzām lietām vai parādībām.
- uranofobija Slimīgas bailes no debesīm.
- febrifobija Slimīgas bailes no drudža.
- koitofobija Slimīgas bailes no dzimumsatiksmes.
- elektrofobija Slimīgas bailes no elektrības.
- akarofobija Slimīgas bailes no ērcēm vai sīkiem priekšmetiem; slimīgas iedomas par infestāciju ar ērcēm.
- fagofobija Slimīgas bailes no ēšanas.
- dinofobija Slimīgas bailes no galvas reiboņa, no augstuma.
- holerofobija Slimīgas bailes no holeras.
- agiofobija Slimīgas bailes no ielām vai bailes šķērsot ielu.
- hipnofobija Slimīgas bailes no iemigšanas; bailes no murgiem.
- helmintofobija Slimīgas bailes no infestācijas ar tārpiem.
- partenofobija Slimīgas bailes no jaunavām.
- ergaziofobija Slimīgas bailes no jebkura darba.
- gimnofobija Slimīgas bailes no kailuma, izģērbšanās.
- ailurofobija Slimīgas bailes no kaķiem.
- klimakofobija Slimīgas bailes no kāpnēm un kāpšanas.
- termofobija Slimīgas bailes no karstuma.
- dromofobija Slimīgas bailes no klaiņošanas vai ceļošanas.
- pekatifobija Slimīgas bailes no kļūdām, grēka.
- topofobija Slimīgas bailes no konkrētām vietām.
- kinezofobija Slimīgas bailes no kustībām, satricinājumiem.
- hronofobija Slimīgas bailes no laika, no kurām sevišķi cieš ilgtermiņa ieslodzītie.
- harpaksofobija Slimīgas bailes no laupītājiem.
- leprofobija Slimīgas bailes no lepras.
- ombrofobija Slimīgas bailes no lietus.
- trihofobija Slimīgas bailes no matiem vai riebums pret tiem.
- meningitofobija Slimīgas bailes no meningīta; meningisms no bailēm saslimt ar meningītu.
- metallofobija Slimīgas bailes no metāliem, neuzdrīkstēšanās tiem pieskārties.
- meteorofobija Slimīgas bailes no meteoriem.
- bromhidrozifobija Slimīgas bailes no miesas smakas, dažreiz ar ožas halucinācijām.
- homihlofobija Slimīgas bailes no miglas.
- hrematofobija Slimīgas bailes no naudas.
- geumafobija Slimīgas bailes no nepatīkamas garšas.
- geimafobija Slimīgas bailes no nepatīkamas.
- ripofobija Slimīgas bailes no netīrumiem.
- parazitofobija Slimīgas bailes no parazītiem.
- enisofobija Slimīgas bailes no pārmetuma par izdarīto pārkāpumu.
- kenofobija Slimīgas bailes no plašām (tukšām) telpām.
- gamofobija Slimīgas bailes no precībām.
- sinistrofobija Slimīgas bailes no priekšmetiem kreisajā pusē.
- ohlofobija Slimīgas bailes no pūļa.
- amatofobija Slimīgas bailes no putekļiem.
- lalofobija Slimīgas bailes no runāšanas vai stostīšanās.
- toksikofobija Slimīgas bailes no saindēšanas vai noindēšanas.
- defekalgeziofobija Slimīgas bailes no sāpēm defekācijas laikā.
- proktofobija Slimīgas bailes no sāpēm un nemiers, kas raksturīgs taisnās zarnas slimībām.
- ponofobija Slimīgas bailes no sāpēm, noguruma, pārpūles.
- eritrofobija Slimīgas bailes no sarkanas krāsas.
- tabofobija Slimīgas bailes no saslimšanas ar muguras smadzeņu tabesu.
- heliofobija Slimīgas bailes no saules staru iedarbības.
- ginefobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- ginekofobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- sifilomānija Slimīgas bailes no sifilisa; sifilisa slimnieka bailes no turpmākajām sekām.
- sifilofobija Slimīgas bailes no sifilisa.
- bakteriofobija Slimīgas bailes no sīkbūtnēm, bailes inficēties.
- kardiofobija Slimīgas bailes no sirds slimībām.
- triskaidekafobija Slimīgas bailes no skaitļa trīspadsmit.
- fonofobija Slimīgas bailes no skaļas runas vai trokšņa.
- barofobija Slimīgas bailes no smaguma.
- hionofobija Slimīgas bailes no sniega.
- osmofobija Slimīgas bailes no spēcīgām smaržām.
- katoptrofobija Slimīgas bailes no spoguļiem.
- kristalofobija Slimīgas bailes no stikla priekšmetiem.
- cinofobija Slimīgas bailes no suņiem.
- aerofobija Slimīgas bailes no svaiga gaisa, vēja.
- ballistofobija Slimīgas bailes no šāviņiem.
- higrofobija Slimīgas bailes no šķidrumiem.
- vermifobija Slimīgas bailes no tārpiem vai infestācijas ar tārpiem.
- dikefobija Slimīgas bailes no tiesas.
- akustikofobija Slimīgas bailes no trokšņa, skaņām.
- tuberkulofobija Slimīgas bailes no tuberkulozes.
- niktofobija Slimīgas bailes no tumsas, no nakts.
- pirofobija Slimīgas bailes no uguns, ugunsgrēka.
- potamofobija Slimīgas bailes no upēm, lieliem ūdeņiem.
- pedikulofobija Slimīgas bailes no utīm, utainības.
- vakcinofobija Slimīgas bailes no vakcinācijas.
- gerontofobija Slimīgas bailes no vecuma.
- koprostazofobija Slimīgas bailes no vēdera aizcietējuma.
- taurofobija Slimīgas bailes no vēršiem.
- autofobija Slimīgas bailes no vientulības.
- eremofobija Slimīgas bailes no vientulības.
- pantofobija Slimīgas bailes no visa kā, no kāda nezināma ļaunuma.
- keraunofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona negaisa.
- kenaurofobija Slimīgas bailes no zibens un pērkona.
- selafobija Slimīgas bailes no zibens vai spilgtas gaismas.
- heimafobija Slimīgas bailes no ziemas un vētras.
- aurorafobija Slimīgas bailes no ziemeļblāzmas.
- arahnefobija Slimīgas bailes no zirnekļiem.
- astrofobija Slimīgas bailes no zvaigznēm un debess izplatījuma.
- batmofobija Slimīgas bailes nokāpt pa kāpnēm vai stāvām nogāzēm.
- dipsofobija Slimīgas bailes piedzerties.
- dorafobija Slimīgas bailes pieskarties dzīvnieka ādai.
- metalofobija Slimīgas bailes pieskarties metāla priekšmetiem.
- hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam.
- grafofobija Slimīgas bailes rakstīt, sevišķi, ja citi skatās.
- diabetofobija Slimīgas bailes saslimt ar diabētu.
- skabiofobija Slimīgas bailes saslimt ar kašķi.
- lisofobija Slimīgas bailes saslimt ar trakumsērgu; slimīgas bailes no ārprāta.
- karcinofobija Slimīgas bailes saslimt ar vēzi; maldīgas aizdomas par saslimšanu ar vēzi.
- kancerofobija Slimīgas bailes saslimt ar vēzi.
- stazibazifobija Slimīgas bailes stāvēt vai staigāt.
- tafofobija Slimīgas bailes tikt apbedītam dzīvam.
- skopofobija Slimīgas bailes tikt novērotam.
- amihofobija Slimīgas bailes tikt saskrāpētam.
- hamartofobija Slimīgas bailes, ka notiek vai notiks kļūda; neirastēniķa slimīga iedoma, ka viņu nepareizi ārstē.
- odontofobija Slimīgas bailes, redzot dzīvnieka zobus; bailes no zobārstnieciskām manipulācijām.
- eritropātija Slimīgas eritrocītu pārmaiņas.
- fotomānija Slimīgas ilgas pēc gaismas.
- alerģisks dermatīts slimīgas izmaiņas ādā alerģijas rezultātā.
- traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
- onihalakse Slimīgas nagu pārmaiņas.
- simpatikopātija Slimīgas parādības, kuru cēlonis ir simpātiskās nervu sistēmas funkciju traucējumi.
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās.
- iofobija Slimīgas, nepamatotas bailes no indēm.
- aptukt Slimīgi aptaukoties (par mājputniem).
- tahiloģija Slimīgi ātra runa, vērojama maniakāli depresīvās psihozes maniakālajā fāzē.
- dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem.
- erotomānija Slimīgi kāpināta dzimumtieksme.
- nekromānija Slimīgi kāpināta interese par nāvi un mirušajiem.
- nimfomānija Slimīgi kāpināta sievietes dzimumdziņa.
- hiperprozeksija Slimīgi kāpināta uzmanība, pievērsta vienam priekšmetam vai idejai.
- pārbimbāties Slimīgi noraudāties (nicinoši).
- stenila Slimīgi paaugstināta dzīvības rosība.
- altruisms Slimīgi pārspīlētas rūpes par citiem.
- dermatoreja Slimīgi pastiprināta ādas sekrēcija.
- paterģija Slimīgi pastiprināta jutība pret dažādiem kairinājumiem.
- polidipsija Slimīgi pastiprināta slāpju sajūta.
- uretrisms Slimīgi pastiprināta urīnizvadkanāla jutība, spastiska sašaurināšanās.
- izplūdis Slimīgi resns (cilvēka augums); izblīdis.
- satiriāze Slimīgi sakāpināta dzimumdziņa vīriešiem.
- hiphedonija Slimīgi samazināta baudas sajūta, apmierinot tieksmi (piem., seksuālo).
- adipsija Slimīgi samazinātas slāpes, slāpju trūkums.
- nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm).
- spanaimija Slimīgs asiņu sastāvs, kad tanīs mazinās asins ķermenīšu skaits un fibrīna daudzums.
- pamirējs Slimīgs cilvēka, vārgulis.
- nīkstulis Slimīgs cilvēks, nīkulis.
- nīkoņa Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- vārgmiesis Slimīgs cilvēks, vārgulis.
- krenksis Slimīgs cilvēks.
- vājdabis Slimīgs cilvēks.
- polinarkomānija Slimīgs ieradums lietot vairākas narkotiskas vielas, lai rastos pacilātība un reibums.
- emotīvitāte Slimīgs jūtīgums, kad cilvēks uzbudinās bez pietiekoša pamata.
- trihotillomānija Slimīgs paradums izraut sev matus.
- narkomānija slimīgs pieradums lietot vienu vai vairākas narkotikas vai psihotropās vielas, lai rastos pacilātība un reibums.
- mizoloģija Slimīgs pretīgums pret diskusijām, strīdiem vai runām.
- erotofobija Slimīgs pretīgums pret dzimumdzīvi.
- hromatofobija Slimīgs pretīgums pret noteiktām krāsām.
- iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kas ir saistīts, piemēram, ar apsārtumu, uztūkumu, sastrutojumu, sāpēm un funkciju traucējumu; vieta, kurā izveidojies šāds process.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme un nepamatota iedomība.
- piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
- vajāšanas mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes no kā.
- sitofobija Slimīgs riebums pret ēdienu; slimīgas bailes no ēdiena.
- cibofobija Slimīgs riebums pret ēdienu.
- koprofobija Slimīgs riebums pret izkārnīšanos un izkārnījumiem.
- autopsihoze Slimīgs stāvoklis ar traucētu priekšstatu par paša personu.
- endokrinoze Slimīgs stāvoklis sakarā ar endokrīno orgānu funkciju traucējumu.
- dzimumnespēks Slimīgs stāvoklis, kad vīrietis nespēj veikt dzimumaktu vai veic to nepilnīgi.
- onkoze Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga audzēju rašanās.
- ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
- ohlēze Slimīgs stāvoklis, kas rodas, uzturoties pārpildītās telpās ar nepietiekamu ventilāciju.
- trūkstamkaite Slimīgs stāvoklis, kas saistīts ar miega traucējumiem.
- disbārisms Slimīgs stāvoklis, ko ierosina spiediena diference starp kopējo apkārtējo barometrisko spiedienu un brīvo un izšķīdušo gāzu kopējo spiedienu ķermeņa audos, šķidrumos un dobumos.
- hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
- septicēmija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa patogēnu mikrobu un to toksīnu iekļūšana asinīs.
- aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
- jūras slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa šūpošanās, braucot ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi, lidaparātu.
- hiperproteoze Slimīgs stāvoklis, kura cēlonis ir palielināts proteīnu daudzums uzturā.
- hemorāģiskā diatēze slimīgs stāvoklis, kura galvenā pazīme ir asiņošana.
- embriokardija Slimīgs stāvoklis, kurā sirds toņi atgādina augļa sirds toņus; pirmais no otrā toņa gandrīz nav atšķirams.
- alkoholatkarība Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- alkoholisms Slimīgs stāvoklis, slimība, ko rada pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana.
- patoze Slimīgs stāvoklis.
- nāvbarība Slimīgs un fiziski nevarīgs cilvēks.
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
- drudzīgs Slimīgs, drebelīgs; salīgs.
- nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs (par cilvēkiem).
- nīkulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
- mirlaka Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- letarģija slimīgs, miegam līdzīgs stāvoklis, kura laikā ievērojami samazinās dzīvības fizioloģiskās izpausmes un pavājinās vielmaiņa.
- slimains Slimīgs, nevesels, vārgulīgs.
- neveselis Slimīgs, slimnieks.
- caurs miegs slimīgs, trausls miegs.
- ķirpis Slimīgs, vājš bērns.
- nerselīgs Slimīgs, vārgs, vārgulīgs.
- vājulīgs Slimīgs, vārgs.
- ņirbulis Slimīgs, vārgulīgs cilvēks.
- vājīgs Slimīgs; arī slims.
- gurdelīgs Slimīgs.
- morbids Slimīgs.
- neveselīgs Slimīgs.
- sirdzīgs Slimīgs.
- vārdzīgs Slimīgs.
- driega Slimīgums, vārgulība.
- morbiditāte Slimīgums; zināmas slimības statistika kādā apgabalā.
- sakļūmēšanās Slimīgums.
- pandohijs Slimnīca, kur ārstē visas slimības.
- reduplicējošā paramnēze slimnieka pārliecība par divu priekšmetu, personu, notikumu esamību, lai gan īstenībā ir tikai viens.
- anamnēze Slimnieka vai viņa tuvinieku stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem, kas sekmējuši saslimšanu.
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- agravants Slimnieks, kas savas slimības pazīmes iztēlo smagākas, nekā tās ir īstenībā.
- slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
- slimumpills Slims; slimīgs.
- šļaicekls Slinks cilvēks, kas mīl staipīties.
- liemenis Slinks, neveikls gara auguma cilvēks, kas mīl daudz gulēt.
- slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu.
mī citās vārdnīcās:
MLVV
MEV