Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aizmīņāt
aizmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Mīņājot, arī mīņājoties aizpildīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Mīņāt ciet.
Avoti: LLVV