aizmilzt1
aizmilzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmilstu | aizmilstam | aizmilzu | aizmilzām | aizmilzīšu | aizmilzīsim |
| 2. pers. | aizmilsti | aizmilstat | aizmilzi | aizmilzāt | aizmilzīsi | aizmilzīsiet, aizmilzīsit |
| 3. pers. | aizmilst | aizmilza | aizmilzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizmilsti (vsk. 2. pers.), aizmilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmilstot (tag.), aizmilzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmilztu
Vajadzības izteiksme: jāaizmilst
1.lieto: pareti Mazliet uztūkt, rodoties zemādas sastrutojumam.
2.apvidvārds Aizpampt (par acīm).
2.1.apvidvārds Aizsērēt, aizbirt (par caurumiem, bedrēm).
Stabili vārdu savienojumiAizmilzis jautājums.
- Aizmilzis jautājums kolokācija — jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plūcu gludas, vēsas lapiņas un liku tās pie viņa kaistošās sejas, veldzēdama briesmīgo degunu un jau pavisam aizmilzušo aci.
- Uz dienvidrietumiem no laukuma starp Ventu un Krāčupīti atradusies ap 1 ha liela priekšpils, kura rietumu daļā bijusi norobežota ar ap 40 m garu, tagad aizmilzušu, grāvi.
- Abi ezeri senāk bijuši savienoti caur mazu upīti, kas tagad aizmilzusi.
- Pilskalna plakums ir izlīdzināts , vietām nelielas , aizmilzušas bedres
- Grāvji un vaļņi D pusē ļoti izplūduši un aizmilzuši