aizmiģelis
aizmiģelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmiģelis | aizmiģeļi |
| Ģen. | aizmiģeļa | aizmiģeļu |
| Dat. | aizmiģelim | aizmiģeļiem |
| Akuz. | aizmiģeli | aizmiģeļus |
| Lok. | aizmiģelī | aizmiģeļos |
aizmiģele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmiģele | aizmiģeles |
| Ģen. | aizmiģeles | aizmiģeļu |
| Dat. | aizmiģelei | aizmiģelēm |
| Akuz. | aizmiģeli | aizmiģeles |
| Lok. | aizmiģelē | aizmiģelēs |
aizmiģēle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizmiģēle | aizmiģēles |
| Ģen. | aizmiģēles | aizmiģēļu |
| Dat. | aizmiģēlei | aizmiģēlēm |
| Akuz. | aizmiģēli | aizmiģēles |
| Lok. | aizmiģēlē | aizmiģēlēs |
Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
Avoti: LLVV