apsūbēt
apsūbēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsūbēju | apsūbējam | apsūbēju | apsūbējām | apsūbēšu | apsūbēsim |
| 2. pers. | apsūbē | apsūbējat | apsūbēji | apsūbējāt | apsūbēsi | apsūbēsiet, apsūbēsit |
| 3. pers. | apsūbē | apsūbēja | apsūbēs | |||
Pavēles izteiksme: apsūbē (vsk. 2. pers.), apsūbējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsūbējot (tag.), apsūbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsūbētu
Vajadzības izteiksme: jāapsūbē
apsūbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsūbu | apsūbam | apsūbēju | apsūbējām | apsūbēšu | apsūbēsim |
| 2. pers. | apsūbi | apsūbat | apsūbēji | apsūbējāt | apsūbēsi | apsūbēsiet, apsūbēsit |
| 3. pers. | apsūb | apsūbēja | apsūbēs | |||
Pavēles izteiksme: apsūbi (vsk. 2. pers.), apsūbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsūbot (tag.), apsūbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsūbētu
Vajadzības izteiksme: jāapsūb
1.Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu (par metāliem).
1.1.Kļūt nespodram, pārklājoties ar pelējumu, putekļiem u. tml.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt neaktīvam, notrulināties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šos apsūbējušos galda piederumus arī acīmredzot neviens nebija lietojis ilgus gadus.
- Te viss ar laiku kļūst netīrs, apsūbējis, izdalās skābe.
- Čaulītes varš ir stipri apsūbējis, bet lode — galīgi melna.
- Tās izskatījās tā kā apsūbējušas, kā patinas skartas gliemežvāku pusītes.
- Krāsām vairs nav agrākā spilgtuma, tās ir pastelīgas un apsūbējušas.