pasmīknēt
pasmīknēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retākLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pasmīknēju | pasmīknējam | pasmīknēju | pasmīknējām | pasmīknēšu | pasmīknēsim |
2. pers. | pasmīknē | pasmīknējat | pasmīknēji | pasmīknējāt | pasmīknēsi | pasmīknēsiet, pasmīknēsit |
3. pers. | pasmīknē | pasmīknēja | pasmīknēs |
Pavēles izteiksme: pasmīknē (vsk. 2. pers.), pasmīknējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pasmīknējot (tag.), pasmīknēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pasmīknētu
Vajadzības izteiksme: jāpasmīknē
Avoti: LLVV