ciemīte
ciemīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciemīte | ciemītes |
| Ģen. | ciemītes | ciemīšu |
| Dat. | ciemītei | ciemītēm |
| Akuz. | ciemīti | ciemītes |
| Lok. | ciemītē | ciemītēs |
Viešņa; kaimiņiene.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abas ciemītes apgriežas un nozūd tikpat spēji un negaidīti, kā ieradās.
- Mežs nav tālu, pa reizei ziemā kāda stirna ieklīst viņu pagalmā, bet, kamēr Māra ķer fotoaparātu, ciemīte jau ir aizlēkšojusi.