vēdzele
vēdzele sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vēdzele | vēdzeles |
| Ģen. | vēdzeles | vēdzeļu |
| Dat. | vēdzelei | vēdzelēm |
| Akuz. | vēdzeli | vēdzeles |
| Lok. | vēdzelē | vēdzelēs |
1.Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs.
Stabili vārdu savienojumiJūras vēdzele.
- Jūras vēdzele taksons — jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius")
Stabili vārdu savienojumiGlums kā vēdzele.
- Glums kā vēdzele frazēma — ļoti manīgs, veikls; nenoturīgs, nenotverams
Avoti: LLVV, LD, EH, SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādreiz ir ticis zandarts, vēdzele, kas svēra 3,6 kilogramus.
- Mazajā un Lielajā Juglā vēdzeļu vēderi ir vienkārši pieblīvēti ar ņurņikiem.
- Vēdzeles līdztekus butēm un līdakām pašlaik ir makšķernieku " topā".
- Starp citu, šogad ļoti labi Ventā ķeras vimbas un vēdzeles.
- Kad vēdzele izaug lielāka, tā sāk medīt zivis un vardes.