lamuvārds
lamuvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lamuvārds | lamuvārdi |
| Ģen. | lamuvārda | lamuvārdu |
| Dat. | lamuvārdam | lamuvārdiem |
| Akuz. | lamuvārdu | lamuvārdus |
| Lok. | lamuvārdā | lamuvārdos |
Vārds, ko lieto, lai savu neapmierinātību, sašutumu izteiktu nepieklājīgā, rupjā veidā vai lai kādu apvainotu, nozākātu, vai aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds. [VsV ]
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš gan piekodina, lai konkursa dalībnieki neiesūta variantus ar lamuvārdiem.
- Darbiniece viņam atkārtojusi tos pašus lamuvārdus, ko bērns veltījis viņai.
- Šis “ Rīdzenes” sarunu fragments, iespējams, lamuvārdu dēļ,
- Viņi vienā laidā spļaudās, un katrs otrais vārds ir lamuvārds.
- Varbūt tādēļ, ka neviens viņam nespēja iztulkot krievu lamuvārdus?