izmīcīt
Lietojuma biežums :
izmīcīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izmīcu | izmīcām | izmīcīju | izmīcījām | izmīcīšu | izmīcīsim |
2. pers. | izmīci | izmīcāt | izmīcīji | izmīcījāt | izmīcīsi | izmīcīsiet, izmīcīsit |
3. pers. | izmīca | izmīcīja | izmīcīs |
Pavēles izteiksme: izmīci (vsk. 2. pers.), izmīciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmīcot (tag.), izmīcīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmīcītu
Vajadzības izteiksme: jāizmīca
Mīcīt un pabeigt mīcīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad mīkla izmīcīta pielej izkausētu margarīnu vai sviestu un atkal mīca.
- Kad mīkla uzrūgusi, to vēlreiz izmīca un vēlreiz liek uzrūgt.
- Iesijā miltus un izmaisa, izmīca, līdz veidojas vienmērīga mīkla.
- Kad mīkla ir kārtīgi izmīcīta, pievieno izmērcētos augļus un riekstus.
- Smalki sakapā sīpolu, pievieno garšvielas un masu izmīca ar rokām.