pūkainis apvidvārds
pūkainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pūkainis | pūkaiņi |
| Ģen. | pūkaiņa | pūkaiņu |
| Dat. | pūkainim | pūkaiņiem |
| Akuz. | pūkaini | pūkaiņus |
| Lok. | pūkainī | pūkaiņos |
1.Jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka.
2.Mīļvārdiņš.
3.Spilve ("Eriophorum").
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ķīnas cekulainajam sunim katrā metienā piedzimst vismaz viens pūkainis.
- Vidēja auguma pūkainis atrasts klaiņojam pa Rezēknes ielām, tāpēc šobrīd meklē sev jaunu saimnieku.
- Erna, novākusi brokastu galdu, liek bļodiņā ēdienu savam mīlulim, melnajam pūkainim Murim.
- Kad saimniece atgriežas mājās, pūkainis tiek brīvībā – skrien ap saimnieces kājām, met loku lokus un priecīgi rukšķina.
- Drošības pēc starp sevi un kaķi ieturēdams zināmu distanci, retrīvers dod tam ķepu, nepacietīgi ar priekšķepām lēkā uz vietas, aicinādams kaķi pārstāt būt tik nopietnam un arī ļauties rotaļu priekam, līdz visbeidzot sadūšojas dažas reizes pieskarties pūkainim ar ķepu, bet tūliņ pat piesardzīgi atkāpjas.