pūka1
pūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | pūka | pūkas |
Ģen. | pūkas | pūku |
Dat. | pūkai | pūkām |
Akuz. | pūku | pūkas |
Lok. | pūkā | pūkās |
1.Ļoti viegla, mīksta, smalka (piemēram, auduma, vates) šķiedra; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
2.Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
PiemēriPa gaisu griežas papeļu pūkas, visam piešķirot bezsvara nerealitātes stāvokli.
- Pa gaisu griežas papeļu pūkas, visam piešķirot bezsvara nerealitātes stāvokli.
- Vējš nes spilvu pūkas, vasarā piesaulē čūskas gozējas, tekalē ķirzakas.
- Irmai viss aizlidoja garām kā vēja nestas pieneņu pūkas.
- Pār viņu galvām iečabējās lapas, vītolu sēklenīcu pūkas lidoja pa vējam un sakrita upes līmenī.
3.Pūkmats, dūna.
PiemēriSkārda stērbelēs ieķērušās baložu pūkas debesīs zīmē tumši pelēkus negaisa mākoņus pāri pilsētas māju galvām.
- Skārda stērbelēs ieķērušās baložu pūkas debesīs zīmē tumši pelēkus negaisa mākoņus pāri pilsētas māju galvām.
- Mātes ronēnus ar pienu baro tikai aptuveni četras nedēļas, kamēr tos klāj balta pūka.
4.Mīksts, smalks mats.
PiemēriCitiem tādiem pūka uz galvas, tev tumši mati līdz pleciem.
- Citiem tādiem pūka uz galvas, tev tumši mati līdz pleciem.
- Gaišu pūku pārklātais pakausītis iegūlis viņas elkoņa liekumā, un cauri blūzes piedurknei plūst viegls siltums.
5.apvidvārds Spilve ("Eriophorum"). [Aug2 ]
6.žargonisms Kautiņš. [SLG ]
Stabili vārdu savienojumiIzmest pūku.
- Izmest pūku žargonisms, idioma — izkauties
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit