Paplašinātā meklēšana
Meklējam pūka.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (136):
- buzulis Apaļš, pūkains priekšmets, veidojums (piemēram, zieds, pumpurs).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- Lyophyllum connatum baltā čemurpūkaine.
- pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu.
- buzulains Biezs, savēlies, nelīdzens (piem., par audumu), pūkains.
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem.
- Lyophyllum decastes brūnā čemurpūkaine.
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms.
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
- pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums.
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- lyophyllum Čemurpūkaines.
- baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum").
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
- biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium").
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum").
- dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum").
- gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium").
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti.
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi.
- uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības.
- prieda Dūna, pūka.
- dūjas Dūnas, pūkas.
- puks Dūnas; pūka.
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
- siningija Gloksīnija - dekoratīvs lakstaugs ar ovālām, pūkainām lapām lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem.
- tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta.
- celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu. Latvijā konstatēta 31 suga.
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints.
- krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans").
- aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas.
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem.
- pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas.
- Tricholoma sejunctum iedzeltenā pūkaine.
- pūkainis jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka.
- vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
- uzpūkot Kāršot, kasot u. tml. izveidot pūkainu (piemēram, šķiedru). U. adītu vilnas cepuri.
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine.
- Lyophyllum konradianum Konrāda čemurpūkaine.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu.
- Tricholoma colossus milzu pūkaine.
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
- pīsla Pabaltās, vieglās pūkas, kas atliek no izkvēlojušām oglēm.
- flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
- pieneņpūka Pieneņu pūka.
- pirmbārda Pirmā bārda, pūkas.
- drauzs Pirmās pūkas, ko jaunie putnēni pamet ligzdā.
- pūks pūka 1(1).
- Hypericum hirsutum pūkainā asinszāle.
- Oxytropis pilosa pūkainā aslaiviņa.
- Pseudococcus maritimus pūkainā bruņuts.
- Camelina pilosa pūkainā idra.
- matainā irbulene pūkainā irbulene.
- Genista pilosa pūkainā irbulene.
- Genista sagittalis pūkainā irbulene.
- Epilobium hirsutum pūkainā kazroze.
- skarbā ķērsa pūkainā ķērsa.
- Cardamine hirsuta pūkainā ķērsa.
- Paulownia tomentosa pūkainā paulovnija.
- Phegopteris connectilis pūkainā plūksnpaparde.
- Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte.
- primula x pubescens pūkainā prīmula.
- Rudbeckia hirta pūkainā rudbekija.
- Lagria hirta pūkainā sarvabole.
- Arabis sagittata pūkainā smiltķērsa.
- Tricyrtis hirta pūkainā tricirta.
- Viola hirta pūkainā vijolīte.
- Luzula pilosa pūkainā zemzālīte.
- Arctium tomentosum pūkainais diždadzis.
- Emus hirtus pūkainais dižīsspārnis.
- Philadelphus pubescens pūkainais filadelfs.
- Carex hirta pūkainais grīslis.
- Tragopogon heterospermus pūkainais plostbārdis.
- Vicia hirsuta pūkainais vīķis.
- baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas.
- auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni.
- pelēklape pūkaiņu dzimtas suga ("Tephrocybe").
- baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum").
- seleriju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aplum").
- sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum").
- oranžā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma aurantium").
- milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
- baložu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma columbetta").
- gredzenotā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma focale").
- dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum").
- sīkzvīņu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma imbricatum").
- netīkamā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma inamoenum").
- lāsainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma pessundatum").
- apšu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma populinum").
- pelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma portentosum").
- ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum").
- iedzeltenā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sejunctum").
- baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album").
- sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum").
- zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum").
- govju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma vaccinum").
- svītrainā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma virgatum"), vāji indīga sēne.
- Carex lasiocarpa pūkaugļu grīslis.
- dzimtene Putniem pirmā mīkstā pūka.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- buzulaiņš Savēlies, nelīdzens, biezs (par audumiem); pūkains.
- svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls).
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
- baltgalvji Spilvas - pūkas, lidmatiņi (augam).
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
- pūkveida Tāds, kam ir pūkas forma, veids.
- zāģkode Tauriņu kārtas dzimta ("Incurvariidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 7-19 mm), galva pūkaini apmatota, saulmīļi, lido pavasarī un vasaras 1. pusē, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- zīdtauriņš Tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena.
- smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi.
- Tricholoma pardinum tīģeru pūkaine.
- sarvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lagriidae"), Latvijā konstatēta 1 suga; pūkainīšu dzimta.
- pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- pūkot Veidot pūkas (par augiem).
- bobteils Vidēja lieluma ganu suns ar garu, pūkainu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
- puķainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Tricholoma terreum zemes pūkaine.
- Kanādas mēnešsēkļi Ziemeļamerikas izcelsmes kokveida liāna ("Menispermum canadense"), kāpelē 4-5 m augstu, kāts lapas malā, jaunie dzinumi pūkaini.
pūka citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV