pūkot
pūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pūkoju | pūkojam | pūkoju | pūkojām | pūkošu | pūkosim |
| 2. pers. | pūko | pūkojat | pūkoji | pūkojāt | pūkosi | pūkosiet, pūkosit |
| 3. pers. | pūko | pūkoja | pūkos | |||
Pavēles izteiksme: pūko (vsk. 2. pers.), pūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pūkojot (tag.), pūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pūkotu
Vajadzības izteiksme: jāpūko
Veidot pūkas (par augiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nesmīni, tev vēl tikai ūsas pūko!
- Pašas puisīša rokas jau gaida ko pūkainu, vēlas ļoti pūkot.
- - Bet pūksirsniņai jābūt mīļai un labai, daudz jāēd un jāpūko sevi.
- Tādēļ vēl jo vairāk Tev sevi jāpūko citādā veidā.
- Es ļoti vēlētos pūkot savu saldo sirdsmazumiņu, bet šovakar esmu mazliet noguris.