nomīlēties
nomīlēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomīlējos | nomīlējamies | nomīlējos | nomīlējāmies | nomīlēšos | nomīlēsimies |
| 2. pers. | nomīlējies | nomīlējaties | nomīlējies | nomīlējāties | nomīlēsies | nomīlēsieties, nomīlēsities |
| 3. pers. | nomīlējas | nomīlējās | nomīlēsies | |||
Pavēles izteiksme: nomīlējies (vsk. 2. pers.), nomīlējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomīlējoties (tag.), nomīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomīlētos
Vajadzības izteiksme: jānomīlējas
Mīlēties un pabeigt mīlēties.
Avoti: ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nomīlētos, un visiem kļūtu vieglāk, bet pasaule nostātos uz kājām.
- Visi pamst , tā viš i , ka pēc turku pirtīm nomīlējušies vīriem blakus gulēt nevelk
- Tad es aizskrienu uz Rīgu, un mēs 24 stundas no vietas nomīlējamies.
- Inese nebeidz vien slavēt savu jauno mīlestību: " Man ir tāds sekss, esmu kārtīgi nomīlējusies.
- Reiz kāda koncerta laikā starp polku un mugurdanci es paspēju gan pārģērbties, gan nomīlēties ar vieskolektīva solistu turpat zem skatuves dēļiem - sufliera būdā.