nomigt
nomigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomiegu | nomiegam | nomigu | nomigām | nomigšu | nomigsim |
| 2. pers. | nomiedz | nomiegat | nomigi | nomigāt | nomigsi | nomigsiet, nomigsit |
| 3. pers. | nomieg | nomiga | nomigs | |||
Pavēles izteiksme: nomiedz (vsk. 2. pers.), nomiedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomiegot (tag.), nomigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomigtu
Vajadzības izteiksme: jānomieg
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad gaisma iespraucās pa logiem, visas beidzot nomigām, bet, kas nokavēts, to neatgriezt!