Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
nomīnēt
nomīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.nomīnējunomīnējamnomīnējunomīnējāmnomīnēšunomīnēsim
2. pers.nomīnēnomīnējatnomīnējinomīnējātnomīnēsinomīnēsiet, nomīnēsit
3. pers.nomīnēnomīnējanomīnēs
Pavēles izteiksme: nomīnē (vsk. 2. pers.), nomīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomīnējot (tag.), nomīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomīnētu
Vajadzības izteiksme: jānomīnē
Mīnēt un pabeigt mīnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņš pat esot reiz nomīnējis kartupeļu lauku, lai to pasargātu no mežacūkām.
  • Islāma valsts" to bija nomīnējusi jau pirms vairākām nedēļām," sacīja amatpersona.
  • Rezultātā pilsētas centrs un citas vietas ir kā “ nomīnētas” ar suņu mēsliem.
  • Vietējie pat baumojuši, ka Kārlis savulaik pat nomīnējis ābeļdārzu, lai tajā nesirotu kaimiņu puikas.
  • un tikmēr tie pidari nomīnēja dzelzceļu...