nominatīvs1
nominatīvs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nominatīvs | nominatīvi |
| Ģen. | nominatīva | nominatīvu |
| Dat. | nominatīvam | nominatīviem |
| Akuz. | nominatīvu | nominatīvus |
| Lok. | nominatīvā | nominatīvos |
nom. saīsinājums
Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
Stabili vārdu savienojumiNominatīvā funkcija.
- Nominatīvā funkcija vārdkoptermins — nosaucējfunkcija - lietvārda pamatfunkcija, kas izpaužas kā priekšmeta vai parādības nosaukšana
Avoti: LLVV, i2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- T.s. nominatīvo tēlainību rakstnieks bieži izmanto, tādējādi neļaujot zust vēstījuma tempam.
- Lietvārdu un īpašības vārdu pamatforma ir vienskaitļa nominatīvs.
- Lietvārdiem un īpašības vārdiem pamatforma ir vienskaitļa nominatīvs.
- Ģints nominatīvā suga ir " Chrysolina staphylea".
- Salīdzinoši reti ir sastopams nominatīvs un akuzatīvs.