mīlnieks
mīlnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlnieks | mīlnieki |
| Ģen. | mīlnieka | mīlnieku |
| Dat. | mīlniekam | mīlniekiem |
| Akuz. | mīlnieku | mīlniekus |
| Lok. | mīlniekā | mīlniekos |
mīlniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīlniece | mīlnieces |
| Ģen. | mīlnieces | mīlnieču |
| Dat. | mīlniecei | mīlniecēm |
| Akuz. | mīlnieci | mīlnieces |
| Lok. | mīlniecē | mīlniecēs |
Mīlētājs1; mīļākais.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš ir bijis gan policists, gan mīlnieks, gan cietumnieks.
- Dažas no tām jau tuvākajā laikā mīlnieki iecerējuši nodot publikas vērtējumam.
- Savu dzīves filozofiju mīlnieki cenšas pavēstīt pasaulei ar vietnes Instagram palīdzību.
- Kā mīlnieks viņš ir ciešams un attaisno šajā nozarē iegūto popularitāti.
- Ieraudzījis pēdējā rindā divus mīlniekus, viņš omulīgi iekārtojās blakus sievietei.