pārmīņāt
pārmīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pārmīņāju | pārmīņājam | pārmīņāju | pārmīņājām | pārmīņāšu | pārmīņāsim |
| 2. pers. | pārmīņā | pārmīņājat | pārmīņāji | pārmīņājāt | pārmīņāsi | pārmīņāsiet, pārmīņāsit |
| 3. pers. | pārmīņā | pārmīņāja | pārmīņās | |||
Pavēles izteiksme: pārmīņā (vsk. 2. pers.), pārmīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārmīņājot (tag.), pārmīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārmīņātu
Vajadzības izteiksme: jāpārmīņā
Mīņāt (ko) visu, viscaur; mīņāt (ko) vēlreiz, no jauna.
Avoti: LLVV