apglaudīt
apglaudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apglaudu | apglaudām | apglaudīju | apglaudījām | apglaudīšu | apglaudīsim |
| 2. pers. | apglaudi | apglaudāt | apglaudīji | apglaudījāt | apglaudīsi | apglaudīsiet, apglaudīsit |
| 3. pers. | apglauda | apglaudīja | apglaudīs | |||
Pavēles izteiksme: apglaudi (vsk. 2. pers.), apglaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apglaudot (tag.), apglaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apglaudītu
Vajadzības izteiksme: jāapglauda
1.Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
1.1.Glaudot apmīļot.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai no ārpuses debesskrāpis ir saules apspīdēts un vēju apglaudīts milzenis.
- Gunāra plauksta apglaudīja tuvākās bises spalu.
- Astrīde Ivaska klusi un mierīgi stāsta, un nami kļūst silti un mājīgi, un apglaudāmi — kā suņi, kā kaķi...
- Pie baznīcas mauriņā noslaucījām pēdas, apāvāmies, mamma apglaudīja galvas, lai mati kārtīgi, un tikai tad gājām baznīcā,» atceras Aina.
- Izbrīna pilns es ieniru viņā, viņš acumirklīgi iegrima valgās, saldenās debesīs, viņu tūdaļ apglaudīja, izglāstīja un aptvēra neskaitāmi daudz mazu rociņu un mutīšu.